Saeima saka “nē” uzņēmumu saraksta publicēšanai, kas eksportē vai importē uz un no Krievijas un Baltkrievijas, bet premjere Evika Siliņa saka – “vajag”. Kā to saprast – kam valstī augstāka vara: likumdevējam vai izpildvarai?
Jo tuvāk 15. Saeimas vēlēšanas, jo vairāk politiska cirka gandrīz par jebkuru jautājumu. Tēma. Koalīcijas partijas sacēlušas pamatīgu jezgu. Smejas arī sociālie tīkli.
“Saeimas aicinājums un manis dotais uzdevums Ekonomikas ministrijai (EM) un Finanšu ministrijai (FM) publiskot uzņēmumu sarakstu, kas turpina sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju, joprojām nav izpildīts. Sabiedrībai ir tiesības zināt, un šādai informācijai jābūt publiski pieejamai. Ja pastāv šķēršļi informācijas publiskošanai, sagaidu konkrētus risinājumus, nevis atrunas,” vietnē “X” 7. aprīlī raksta premjere Evika Siliņa.
Ar “manis dotais uzdevums” viss pareizi - E. Siliņa tādu uzdevumu tiešām ir devusi. Līdz 7. aprīlim bija jābūt publicētam sarakstam, taču abas ministrijas to nav izpildījušas, jo patiešām pastāv šādi tādi šķēršļi.
Saeima nav aicinājusi
26. marta Saeimas plenārsēdē lēmuma projekts “Par importētāju un eksportētāju saraksta publicēšanu, kuri veic darījumus ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku” Saeimā netika pieņemts. Balsojuma rezultāts bija 25 “par”, 20 “pret”, atturējās 40.
Tāpēc E. Siliņas atsauce uz “Saeimas aicinājumu” tā īsti nav saprotama. Saeima nav aicinājusi, bet tieši otrādi - nav pieņēmusi lēmumu, ka saraksts jāpublicē...
Uz sarakstu publicēšanu aicināja Saeimas opozīcijas partija Nacionālā apvienība (NA), balsojumā publicēšanu atbalstīja “Apvienotais saraksts” (AS), bet pārējās partijas vai nu balsoja “pret”, vai atturējās. Atturējās arī E. Siliņas “Jaunās vienotības” Saeimas deputāti. Tāpat arī “Progresīvo” frakcijas deputāti atturējās.
“Eksportētāji un importētāji ir jāpublicē, un Ministru prezidente to ir uzdevusi atbildīgajām ministrijām izdarīt. Tādēļ mūsu ieskatā šis lēmuma projekts vienkārši šobrīd vairs nav aktuāls,” 26. marta plenārsēdē sacīja deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).
Proti, “Jaunā vienotība” taču kvēli bija par sarakstu publicēšanu, taču atturoties “noraka” lēmuma projektu aiz skaudības - tāpēc, ka to bija iesniegusi opozīcija.
Lai gan sarakstu publicēšanas labā nebūtu bijis ne vainas, ja Saeima lēmuma projektu būtu atbalstījusi - ja arī tas tiesiskajā telpā nekļūtu par izšķirošu argumentu, tad noteikti netraucētu. Vismaz E. Siliņas paustais, ka “Saeima ir aicinājusi”, pašlaik skanētu korekti, un ar šādu Saeimas mandātu EM un FM būtu vieglāk rīkoties, lai sarakstus publicētu.
Viktors Valainis savā “X” kontā, runājot par iespēju izpildīt premjeres pavēli, raksta: “Finanšu ministrs ir aizliedzis to darīt, pamatojot to ar likumu, ko pieņēmusi Saeima. Vai Jums ir pazudis finanšu ministra telefons? Varu padalīties.”
Eksportētāji un importētāji ir zināmi
Tie uzņēmumi, kas kaut ko importē vai eksportē uz Krieviju un Baltkrieviju, nav nekāds noslēpums - šādi saraksti iepriekš ir bijuši publicēti, un diezin vai kas būtiski ir mainījies arī pašlaik. Ar pāris peles klikšķiem EM mājaslapā varam uzzināt, piemēram, ka uz Krieviju preces vai pakalpojumus eksportēja 128 uzņēmumi. Tās ir dažādas loģistikas firmas, pārtikas un alkoholisko dzērienu ražotāji, kā arī farmācijas uzņēmums, kas sūta uz agresorvalstīm medikamentus pārsvarā hronisko slimību ārstēšanai civilajiem iedzīvotājiem humānu apsvērumu dēļ. Daļa šo uzņēmumu preces neeksportē un neimportē, bet sniedz, piemēram, muitas noliktavas un brokera pakalpojumus savu klientu uzdevumā.
Uzņēmumu sadarbība ar Krieviju vai Baltkrieviju ir gājusi mazumā un nav pat salīdzināma ar laikiem, kad attiecības bija normālas. Tomēr tā vēl pastāv. Arī Lietuvas vai Polijas uzņēmumi to dara, tikai daudz lielākos apmēros. Uzņēmējdarbība Krievijā un Baltkrievijā ir saistīta ar ļoti augstu risku, jo šajās kaimiņvalstīs iespējama varas iestāžu voluntāra darbība. Taču, ja uzņēmēji ir gatavi riskēt un runa nav par sankciju pārkāpšanu, tad pastāvošo likumu ietvaros viņi drīkst darboties. Eksportējot zāles vai degvīnu uz Krieviju, uzņēmēji gūst peļņu, kas nonāk Latvijā - tātad šī nav tā nauda, ko Krievija var izmantot raķetēm vai Krievijas karavīru algām. Sens čečenu teiciens pauž, ka ienaidnieks jākauj nost kaujas laukā, bet tirgū - jātirgojas.
Bet nu, protams, jā - šī viedā prātula nav universāla un vienmēr izmantojama, darbošanās agresorvalstīs ir toksiska un var būt arī reputācijas jautājums. Te nu tad katram uzņēmumam jākalkulē, kas tam ir izdevīgāk - turpināt darboties Krievijā vai gudrot tomēr, kā lasīties no turienes projām.
Risks iedzīvoties tiesu darbos
Uzstājoties 26. marta plenārsēdē, bijusī ekonomikas ministre, Saeimas deputāte, lēmuma projekta referente Ilze Indriksone (NA) vērsa uzmanību, ka saraksta publicēšana pamatota ar Informācijas atklātības likumu, kas paredz sabiedrības tiesības saņemt būtisku informāciju par komercdarbību, kurai var būt nozīmīga ietekme uz valsts interesēm, ekonomisko vidi un sabiedrības uzticēšanos tirgus dalībniekiem, tostarp to dalību publiskajos iepirkumos un cita veida sadarbībā ar valsts pārvaldi. “Šādas informācijas publiskošana veicina un stiprina sabiedrības informētību un dod iespējas patērētājiem, sadarbības partneriem un publiskajai varai pieņemt pārdomātus un atbildīgus lēmumus,” pauda I. Indriksone.
Taču Informācijas atklātības likums nav vienīgais normatīvais akts, kas ir spēkā Latvijas Republikā. Pastāv arī likumi, kas regulē uzņēmējdarbību, ierobežo datu nonākšanu publiskajā telpā, aizsargā komercnoslēpumu. Šīs lietas ir juridiski sarežģītas, un iespējamas likumu kolīzijas. Ja kāds uzņēmums vērstos tiesā un apstrīdētu EM un FM veikto sarakstu publicēšanu, nav izslēgts, ka Latvijas valsts strīdu zaudētu. Tāpēc FM un EM ir sasvārstījusies un piebremzējusi sarakstu publicēšanu.
FM apņemas palīdzēt EM, lai kāzusus novērstu
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) otrdien publiski paziņoja, ka uzņēmumu saraksts, kuri turpina tirgoties ar Krieviju un Baltkrieviju, nav būtiski mainījies salīdzinājumā ar pēdējiem publicētajiem datiem.
Viņš norādīja, ka, lai gan likums liedz publicēt šos datus, EM šādu sarakstu līdz šim divas reizes ir publiskojusi un pēdējais joprojām ikvienam ir pieejams ministrijas mājaslapā.
Tāpat Valainis minēja, ka EM ar FM plāno pārrunāt nākamos soļus. “Skatīsimies, ko mēs varam darīt, lai šo jautājumu risinātu,” sacīja ministrs.
FM ieskatā šāda prakse ir turpināma, ņemot vērā, ka Ekonomikas ministrija (EM) jau 2024. gadā savā tīmekļvietnē publiskoja attiecīgu informāciju.
FM uzskata, ka sabiedrībai ir tiesības zināt, kuri Latvijas uzņēmumi turpina sadarboties ar agresorvalstīm, tādēļ ir būtiski nodrošināt lielāku caurskatāmību šādu ekonomisko attiecību izvērtēšanā.
Lai nodrošinātu šādas informācijas publiskošanas tiesiskumu, FM sniegs atbalstu EM, lai varētu sagatavot visu nepieciešamo informāciju un priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem, lai EM saskaņā ar Ministru prezidentes uzdevumu varētu publiskot attiecīgo informāciju.
Tas ļautu EM no tās pārraudzībā esošās Centrālās statistikas pārvaldes saņemt nepieciešamo informāciju un atbilstoši kompetencei to publiskot.
Vienlaikus FM ieskatā, nosakot publiskošanas kārtību, ir būtiski paredzēt skaidrus un objektīvus kritērijus, lai izvairītos no uzņēmumu nepamatotas iekļaušanas publiskos sarakstos un nekorektas ekonomiskās aktivitātes atspoguļošanas.
FM uzsver, ka kritērijiem būtu jābūt tādiem, kas neprasa papildu manuālu datu apstrādi, tādējādi neradot papildu administratīvo slogu informācijas sagatavošanā un ļaujot nodrošināt savlaicīgu datu publiskošanu.
Atkal kāja nezina, ko roka dara
Uz E. Siliņas “X” sacīto par sarakstu publicēšanu tvitersabiedrība ir reaģējusi, kā allaž, jautri.
Bruno Kreicis: “Varbūt pamēģiniet griezties pie valdības vadītāja, ja ministri ar jums nekomunicē?”
Kaspars Zariņš: “Domāju, ka sabiedrība tikai pasmejas un "liek mīksto" uz Siliņas darbīgumu... izrādās, to dara arī viņas pašas valdības ministri un pat partijas biedri.”
Ēriks: “Sanāk, ka Jūs neviens vairs neklausa un neņem vērā.”
Ilze Sila: “Klausieties manos vārdos, neskatieties uz maniem darbiem! 26. marta Saeimas sēdē bija balsojums par importētāju un eksportētāju saraksta publicēšanu. Ne JV, ne Pro, ne ZZS nebalsoja par.”
Politieberziens: “Kaut kā jau sāk palikt vienalga. Rit kara piektais gads. Vēlēšanu gadā nevajag imitēt darbību. Izturiet līdz oktobrim bez terorisma inscenējumiem kā Ungārijā un baudiet ar draugiem amatā gūtos labumus. Dodieties atpūtā, esat visi pelnījuši!”
Gatis: “Ekonomikas ministrs ierakstījis, ka finanšu ministrs aizliedzis publicēt, kā pamatojumu minot likumu, ko pieņēma Saeima. Kāpēc jūs te publiski ņemas? Izdariet darbiņu, ko sabiedrība jau ilgu laiku no jums prasa!”
Valdis Vanags: “Jūs vadāt Ministru kabinetu! Kāpēc darba uzdevumi un to izpilde tiek pieprasīta sociālajos tīklos?”
Andr@ Gaili: “Neesmu skops, taču uzskatu - ja ir sankcijas, tad tām jāattiecas uz visiem. Tas nozīmē, ka ar neatļautām ekonomikām nevajadzētu sadarboties nevienam uzņēmumam vai industrijai.”
Zvejnieka dēls: “Uzskatāt, ka ar šiem sarakstiem sanāks novērst uzmanību pirms vēlēšanām no esošajām reālajām problēmām valstī?”
“X” vietni epistulārā žanra dzēlieniem ir izmantojusi arī deputāte un ministrs.
Dr. Zanda Kalniņa-Lukaševica: “Ekonomikas ministra kavēšanās izpildīt MP uzdevumu publicēt uzņēmumu, kas turpina tirgošanos ar krieviju, sarakstu nav saprotama un nav pieņemama! To prasa arī Ārlietu komisija. Ja ir birokrātiski šķēršļi - bija jāiesniedz risinājums un likuma grozījumi uz 1. aprīļa Saeimas sēdi.”
Atbildīgo un kompetento personu sarunā ielaužas arī kāds Guntars Asaris: “Ja nu gadījumā nevar sazvanīt vai neceļ, aizsūtiet viņai karti, kā aiziet no Saeimas līdz ministrijai.”
