Igaunijā aizvadītajā nedēļā svarīgākais temats – enerģētika. Tikmēr Lietuvā atsākušies masu protesti pret sabiedriskā medija likuma grozījumiem, bet politiķis Sauļus Skvernelis tiek apsūdzēts korupcijā. Par šīm aktualitātēm “nra.lv” kaimiņvalstu preses apskats.
Igaunijā politisko procesu darba kārtībā aizvadītajā nedēļā bija nopietni enerģētikas jautājumi - iespējamā atomelektrostaciju būve, vēja parki, degakmens izmantošana.
Vēja lobijs gribot kaitēt kodolstacijām
Rīgikogu deputāts Mario Kadastiks (Reformu partija) intervijā sabiedriskajai raidorganizācijai ERR izteicās, ka atjaunojamās enerģijas aizstāvji apzināti maldina sabiedrību par kodolenerģijas izmaksām, jo vēja enerģijas lobisti, lai aizsargātu savas komerciālās intereses, cenšas novērst konkurenta parādīšanos, kas varētu piedāvāt patērētājiem stabilāku un pieejamāku elektroenerģiju. “Fermi Energia” vēlas būvēt atomelektrostaciju ar kopējo jaudu 600 megavatu, lai gan Igaunijai ir nepieciešama vismaz 1500 megavatu dispečējama ģenerēšanas jauda. “Vai tas neuztrauc politiķus?” jautāja ERR. Mario Kadastiks: “Tas nozīmē, ka mums tirgū ir cita veida jaudas. Ja mēs būvētu 1200 megavatu atomelektrostaciju, Igaunijas vasaras pieprasījums būtu aptuveni 500-600 megavati, bet ziemā - līdz 1600-1700 megavatiem. Tas radītu elektroenerģijas pārpalikuma periodus. Tas nākotnē varētu kļūt mazāk aktuāli, ja patēriņš turpinās pieaugt, taču pašlaik “Fermi Energia” pašu modelēšana liecina, ka tirgū samērā viegli iekļautos divas atomelektrostacijas - divas 300 megavatu vienības. Tās samazinātu importa apjomus, nepieciešamību uzsākt gāzes elektrostaciju darbību utt. Virs šī līmeņa situācija vairs nav skaidra, ņemot vērā visu pārējo jaudu, kas tiek būvēta Baltijas valstīs. Tas nenozīmē, ka nākotnē nebūs nepieciešama papildu jauda. Patiesībā prognozes laika posmā līdz 2040. gadam drīzāk liecina, ka, piemēram, Somija sāks piedzīvot ļoti lielu deficītu. Tas nozīmē, ka cenas Somijā sāks pieaugt un “Estlink” pārrobežu pārvades līnijas galvenokārt darbosies virzienā, kur mēs piegādājam elektroenerģiju Somijai. Tad tiešām var rasties nepieciešamība pēc palielinātas jaudas, taču tas ir jautājums par investīciju apjomu un to atdevi. Pašlaik attīstītājs ir izvēlējies 600 megavatu variantu. Mēs kā valsts nevaram teikt: "Ražojiet vairāk" - investīcijas jau ir pietiekami lielas, un viņi paši ir atraduši šo zeltu. Arī patēriņš neizbēgami palielināsies. Līdz 2035. gadam, kad šī elektrostacija vēl nebūs gatava, paredzams, ka mūsu patēriņš ievērojami palielināsies. Rūpniecībā un transportā notiek arvien lielāka pāreja uz siltumsūkņiem un elektrifikāciju. Patēriņš jebkurā gadījumā pieaugs ne tikai šeit, bet arī Latvijā, Lietuvā un Somijā, kas daļēji kompensēs šo situāciju. Otrkārt, atomelektrostacija, visticamāk, mēģinās pārdot ievērojamu daļu savas elektroenerģijas saskaņā ar ilgtermiņa pirkuma un pārdošanas līgumiem. Principā lielie patērētāji varēs ilgtermiņā fiksēt savas cenas. Atšķirībā no atjaunojamās enerģijas ražotājiem, atomelektrostacijas šādus līgumus var piedāvāt visu diennakti. Šajā gadījumā atjaunojamās enerģijas ražotājs uzņemas risku, jo ziemā tam ir jāiegādājas papildu elektroenerģija tirgū. Nepieciešamo subsīdiju apmērs kļūs skaidrs vēlāk. Iespējams arī, ka valstij nebūs jāslēdz minimālās cenas līgums un mēs tā vietā palīdzēsim ar garantijām ilgtermiņa aizdevumiem. Lai gan aizdevumi lieliem projektiem parasti tiek izsniegti uz 10-20 gadiem, atomelektrostacijas kalpošanas laiks ir 60-80 gadi.
Jautājums ir tieši par garantijām, kas ļautu privātajam sektoram izsniegt šādus ilgtermiņa aizdevumus. Tie ir faktori, kas jāņem vērā, apspriežot konkrētu finanšu priekšlikumu. Bet tas nenotiks pirms 2030. gada.”
Kodolstacijas vairs nav tikai uz papīra
Uzņēmums “Fermi Energia” virza mazo kodolstaciju projektu Igaunijā. “Fermi Energia AS” izpilddirektors Kalevs Kallemets ekskluzīvā sarunā ar “nra.lv” skaidroja, cik tālu pavirzījies viņu projekts un kā viņi vērtē kaimiņvalstu izredzes tikt pie savas kodolenerģijas.
Pēc K. Kallemeta teiktā, Igaunijas projekts vairs nav tikai ideja uz papīra. Valsts līmenī process neaprobežojas ar diskusijām par atomenerģijas nākotni. Kodolenerģijas un drošības likums ir nodots Rīgikogu, un pašlaik notiek darbs parlamenta komisijās. Galīgais balsojums, kā sagaidāms, varētu notikt līdz jūnijam. Interviju ar K. Kallemetu lasiet šeit.
Racionāli domājošs uzņēmējs kodolstacijās neieguldītu
Sociāldemokrātiskās partijas (SDP) priekšsēdētāja vietnieks, bijušais Tallinas mērs Jevgeņijs Osinovskis intervijā ERR paziņoja, ka atomelektrostacijas projekta īstenošana Igaunijā virzās pa bīstamu ceļu. Sākotnējie solījumi par privātajām investīcijām tagad tiek aizstāti ar vēlmēm pēc valsts subsīdijām. Viņš norādīja, ka projektu var realizēt tikai tad, ja valsts segs vismaz pusi no investīcijām, kas prasītu miljardus eiro. "Pēdējā gada laikā atomelektrostaciju plānotāji ir guvuši panākumus, noskaņojot sabiedrības viedokli. Daudzi cilvēki atomelektrostacijas uzskata par glābšanas riņķi elektroenerģijas trūkuma laikā, jo tās nodrošina elektrību pat stundās un dienās, kad vēja turbīnas nedarbojas un valda tumsa,” sacīja J. Osinovskis.
"Attiecībā uz atomelektrostaciju būvniecību mana nostāja paliek nemainīga: elektroenerģijas ražošana no kodolenerģijas ir pilnīgi saprātīga. Tomēr, protams, tas ir pavisam cits jautājums - vai ir jēga sākt to attīstīt Igaunijā, valstī ar zemu elektroenerģijas patēriņu. Manuprāt, galvenā šī projekta problēma bija tā, ka no visām iespējamām investīcijām enerģētikā tas bija nepārprotami riskantākās no ekonomiskā viedokļa. Šie problemātiskie aspekti projekta virzīšanā gadu gaitā ir tikai apstiprinājušies. Lai gan sākotnēji attīstītāji teica, ka atomelektrostacija būs ar privātu finansējumu un ka valsts atbalsts nebūs nepieciešams, tagad viņi neslēpj faktu, ka vienīgais veids, kā to uzbūvēt, ir tieši ar valsts līdzekļiem. Ja aplūkojam pašreizējo procesu, katrs nākamais solis kodolenerģijas ieviešanai Igaunijā nodokļu maksātājiem izmaksās miljonus. Jau ir zaudēta ievērojama naudas summa. Cilvēki ir nolīgti darbam pie šī projekta. Sākotnēji vienošanās bija, ka attīstītājs segs visas nodarbināto algas izmaksas, bet tagad mēs redzam, ka viņi maksā labākajā gadījumā 20 procentus, nevis visu summu. Turpinot segt visas šīs papildu izmaksas, mums nav pārliecības, ka šī atomelektrostacija vispār tiks uzbūvēta. Esmu gandrīz pārliecināts, ka tas var notikt tikai ar milzīgām subsīdijām. Mūsu reģionā pašlaik nav tirgus elektroenerģijai par tādu cenu, kādu saražo atomelektrostacija.” “Neviens racionāls investors projektā neieguldītu,” spriež J Osinovskis. “Ņemot vērā projekta kopējās izmaksas, elektroenerģijas cena par megavatstundu noteikti pārsniegtu 100 eiro.”
Degslāneklī neesot nākotnes
Igaunijas dabas bagātība, kādas nav Latvijai, ir degakmens, kura atradnes ir Igaunijas ziemeļos. Taču mūsdienās šā fosilā kurināmā izmantošana kļūst aizvien problemātiskāka.
Eiropas Revīzijas palātas locekle Keita Pentusa-Rosimannusa, kura agrāk bija ministru posteņos un Reformu partijas valdē, komentējot diskusijas par klimata politiku un enerģētiku, norādīja, ka investīcijas tīrā enerģijā turpina pieaugt un jau tagad ievērojami pārsniedz investīcijas fosilajā kurināmajā.
“Igaunijas enerģētikas situācija ir laba tikai tad, ja Eiropas situācija ir laba - proti, mēs esam tik mazi un tik atkarīgi no tā, ko dara visa Eiropa. Esmu ievērojusi, ka laiku pa laikam parādās pompozi priekšlikumi par to, kā mums vajadzētu pilnībā atgriezties pie slānekļa enerģijas. Es uzskatu, ka tas nav iespējams. Tas ir nepraktiski. Tas ir ļoti dārgi patērētājam," paziņoja K. Pentusa-Rosimannusa. Viņa arī uzsvēra, ka elektroenerģijas cenas Igaunijā lielā mērā ir atkarīgas no kopējās situācijas Eiropā. Kā piemēru viņa minēja Somiju, kur attīstītāka vēja enerģija ļauj samazināt elektroenerģijas izmaksas.
Lietuvā mulsums - kas būs, ja Baltkrievijas minerālmēsli piepeši kļūs “amerikāņu”?
Pēc pēdējās sarunu kārtas ar Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko Amerikas Savienotās Valstis atcēla sankcijas pret šīs valsts potaša mēslojuma ražotājiem apmaiņā pret politieslodzīto turpmāku atbrīvošanu. Pēc šīm sarunām ASV īpašais sūtnis Baltkrievijā Džons Kols intervijā LRT ne tikai aicināja Lietuvu atjaunot saites ar Baltkrieviju, bet arī deva mājienu par potaša mēslojuma piegādēm, sakot, ka tās vajadzētu vest tranzītā caur Lietuvu un tādējādi sasniegt Eiropu un Amerikas Savienotās Valstis. Premjerministre Inga Ruģiniene sacīja, ka viņas sarunās ar ASV sūtni Baltkrievijā jautājums par mēslošanas līdzekļu pārvadāšanu caur Lietuvu netika apspriests. Līdzīgus paziņojumus ir izteikuši arī citi politiķi, un viņi kopumā atzīst, ka Vašingtona pašlaik neizdara spiedienu uz Lietuvu attiecībā uz potaša mēslojuma tranzītu. Tas ir dabiski, jo apstākļi tam vēl nav radīti - šā gada 26. februārī Eiropas Savienība pagarināja sankcijas pret Baltkrieviju vēl uz gadu, tostarp ierobežojot potaša mēslojuma ievešanu. Tomēr Lietuvas politiķu vidū pastāvīgi valda sajūta, ka, lai gan amerikāņi šobrīd neko neprasa, tas ne vienmēr tā būs - pēc gada it kā sāksies jauna spēle, un Lietuvai tai ir jāgatavojas. "Varētu rasties shēma, kurā baltkrievi nepiedalās, bet amerikāņi piedalās. Un tad mēs runāsim par "amerikāņu" mēslošanas līdzekļu tranzītu. Mums jādomā, ko mēs šādā gadījumā darīsim," saka viens ar situāciju iepazinies Lietuvas politiķis.
"Protams, neviens to nesaka tieši. Taču pastāv teorijas, ka, piemēram, Džareds Kušners varētu pirkt mēslojumu. Es teiktu, ka tā nav gluži sazvērestības teorija," LRT sacīja kāds cits politiķis.
Atsākas masu protesti pret LRT likuma grozījumiem
Trešdienas vakarā pie Seima atkal notika protesta akcija "Rokas nost no vārda brīvības", šoreiz ar saukli "Mēs nepadodamies". Pēc policijas sniegtās informācijas, Neatkarības laukumā pie Seima pulcējās vairāk nekā 10 000 cilvēku. Protests notika laikā, kad notika debates par grozījumiem Lietuvas Nacionālā radio un televīzijas (LRT) likumā. Protestētāji turēja plakātus ar tādiem saukļiem kā "Ja nebūtu sociāldemokrātu, es šobrīd būtu sporta zālē", "Bebri, grauziet mietu, nevis valsts pamatus" un "Pietiek, vai ne, prezidenta kungs?". Uz dažiem plakātiem bija attēloti valdošās koalīcijas locekļi, kā arī prezidents Gitans Nausēda. Protestētāji skandēja "kauns", "rokas nost" un "rokas nost no vārda brīvības".
Problēma joprojām ir tā pati, kas jau izcēlās pagājušā gada nogalē - Lietuvas Seimā tiek izskatīti grozījumi likumā, kas atvieglotu Lietuvas sabiedriskā medija LRT ģenerāldirektora atlaišanu. Lietuvas mediji un liela sabiedrības daļa to uzskata par spiedienu, varas aroganci, vārda brīvības apdraudējumu.
Smagas apsūdzības pret Skverneli
Lietuvas ģenerālprokurore Nida Grunskiene plāno iesniegt Seimam lūgumu atņemt deputātam Sauļum Skvernelim viņa juridisko imunitāti. Savā lūgumā parlamentam viņa apgalvo, ka politiķis, īstenojot savas pilnvaras saistībā ar Valsts augu audzēšanas dienestu (VPDD), atkārtoti saņēmis kukuļus skaidrā naudā vismaz 51 000 eiro apmērā par politisko atbalstu. BNS rīcībā esošajā dokumentā teikts, ka, sākot ar 2025. gada jūniju, bijušais dienesta vadītājs Jurijs Korņienko, viņa padomnieks Aurēlijs Šapranausks un citas personas katru mēnesi saņemtos kukuļus izplatīja starp noziedzīgas grupas locekļiem un citām personām, tostarp S. Skverneli. Dokumentā teikts, ka šie apstākļi ir dokumentēti saglabājušos ierakstos, kuros Skvernelis parādās ar iesauku "Krabis". Laikā no pagājušā gada jūnija līdz novembrim Korņienko katru mēnesi pārskaitīja kukuļus Skverneļa padomniecei Agnei Silickienei. Pēdējais atkārtoti pārskaitījis deputātiem 51 000 eiro kukuļos no 5000 līdz 10 000 eiro apmērā. "Sauļus Skvernelis saņēma vismaz 51 000 eiro skaidras naudas kukuļos par politisko favorītismu, īstenojot savas pilnvaras saistībā ar dienesta darbību, proti, par politiskā favorītisma nodrošināšanu dienesta darbības izvērtēšanā pēc sūdzību saņemšanas, par amatu nodrošināšanu dienesta direktoram Korņienko un citām organizētajā grupā iesaistītajām personām, kā arī par dienesta darbinieku atlasi, tādējādi radot iespējas organizētās grupas dalībniekiem pieņemt kukuļus," teikts paziņojumā. Pirmstiesas izmeklēšanas ietvaros par korupciju Augu ražošanas dienestā apsūdzības tika celtas 14 personām. Vēstulē norādīts, ka Korņienko un citas personas, darbojoties organizētas grupas ietvaros, laikā no 2025. gada februāra līdz maijam vienojās izspiest kukuļus no uzņēmumus pārstāvošām personām par fitosanitāro sertifikātu izsniegšanu, fiziski nepārbaudot kravu vai pat tad, ja tā atradās ārpus Lietuvas. "Viņi vienojās pieņemt skaidru naudu no uzņēmumiem, kukuļus vismaz 250 iztikas minimumu (18 500 eiro) apmērā mēnesī apmaiņā pret Korņienko labvēlību kā Valsts augu aizsardzības dienesta direktoram, kā arī par nosacījumiem sertifikātu saņemšanai bez kravas pārbaudes - kukuli vismaz 250 eiro apmērā par katru juridiskajai personai izsniegto fitosanitāro sertifikātu par pārvadājamiem augiem un augu produktiem," teikts dokumentā. Saskaņā ar prokuratūras datiem, laikā no 2025. gada jūnija līdz decembrim ar Šapranauska starpniecību organizētās grupas dalībnieki saņēma vismaz 1,112 miljonus eiro kukuļos par fitosanitārajiem sertifikātiem, ko izsniedza dienesta Kauņas un Alītas teritoriālo nodaļu darbinieki. Organizētās grupas dalībnieki šo daļu sadalīja savā starpā un nodeva valsts politiķiem, tostarp Skvernelim, apmaiņā pret "politisko atbalstu". Komentējot Ģenerālprokuratūras lēmumu pārsūdzēt viņa juridisko imunitāti Seimā, pats Skvernelis pauda pārsteigumu. "Es biju pārsteigts, es to negaidīju, bet es šīs ziņas uztvēru mierīgi. Grūti pateikt, ko mēs darīsim tālāk - mēs aizstāvēsimies ar juridiskiem līdzekļiem," viņš sacīja BNS. Vēlāk viņš paziņoja par savas dalības un vadības apturēšanu Demokrātiskajā savienībā "Lietuvas vārdā".
S. Skvernelis ir bijis premjerministrs, iekšlietu ministrs, policijas ģenerālkomisārs un Seima priekšsēdētājs.
