Jaunais Rīgas teātris (JRT) sāk 2026./2027. gada sezonas jauniestudējumu virkni ar izrādi, kurā katra frāze un ainiņa tikai tāpēc iekļauta, ka uzvarējusi konkursā par visbiežāk dzirdēto un redzēto mūsu apkārtnē, un kurā radīts iespaids, ka spēlē nevis profesionāli aktieri, bet pēc acīs krītoša izskata un izdarībām atlasīti tipāži.
Cik tieši un netieši vēlēšanu balsojuma rezultāti atklāj tautas vēlmes, sāpi un cerības – fragments no pēcvēlēšanu rīta “nra.lv” TV diskusijas, no žurnālistes Kristīnes Kravcovas un Filipa Rajevska sarunas ar sociologu Arni Kaktiņu un politologu Andi Kudoru.
Partija “Mēs mainām noteikumus” (MMN) šā brīža Latvijā nevarēja neizveidoties. Vienalga ar kādu nosaukumu, vienalga ar kādiem līderiem, bet politisko procesu loģika lika šādam spēkam ar tā galveno vēstījumu – par pārmaiņām – parādīties zem Latvijas politiskā debess juma.
Vajag vai nevajag Latvijai izrādīt iniciatīvu sarunu uzsākšanā ar Krieviju par kara izbeigšanu, un kādēļ Latvijā krievu valodā runājošie ir mūsu, nevis Krievijas cilvēki – fragmenti no pēcvēlēšanu rīta “nra.lv” TV diskusijas, no žurnālistes Kristīnes Kravcovas un Filipa Rajevska sarunas ar bijušo Latvijas ārlietu ministru Jāni Jurkānu un politologu Andi Kudoru.
Tas, par ko vēl pirms dažiem gadiem runājām kā par nākotni, tagad īstenojas Latvijas darba tirgū. Mākslīgais intelekts jau spēj paveikt daļu darba, kuru līdz šim darīja cilvēki, un vienā no lielākajiem starptautisko pakalpojumu centriem Rīgā būs vajadzīgi daudz mazāk darbinieku.
Ārlietu ministres Baibas Bražes paziņojums, ka viņa esot uzsākusi “procesu par vēl viena Krievijas pilsoņa ielikšanu Latvijas “persona non grata” sarakstā”, it kā noslēdza to dīvaino “futbola” spēli, kuru īsi pirms Saeimas vēlēšanām bija uzsākuši iekšlietu ministrs Jānis Dombrava ar ārlietu ministri Baibu Braži.
14.Saeima ar savām "Jaunās vienotības" valdībām pildīja, bet neizpildīja uzņēmēju prasību noteikt tādu parādu piedzīšanas kārtību, lai parādnieki kļūtu vairāk ieinteresēti nokārtot parādus no ienākumiem par legālu darbu Latvijā, nekā slēpties no parādu piedzinējiem ārzemēs vai tepat Latvijā.
Vēlētāji gaida atdevi no ieguldītajām pūlēm, traucoties uz vēlēšanu iecirkņiem. Šobrīd lielākais topošās koalīcijas izaicinājums – mūsu valsts budžets 2027. gadam. Vai spēsim ietaupīt uz tēriņu rēķina miljardu eiro – “nra.lv” saruna pirms valdības sēdes ar pašreizējo un, ar lielu ticamības pakāpi, arī nākamo finanšu ministru Māri Kučinski (“Apvienotais saraksts”).
Priekšvēlēšanu skurbulī daudz tika runāts par bērniem, viņu likteņiem, par to, kā atbalstīt un palīdzēt bāreņiem un grūtībās nonākušajiem. Bet kāda aina paveras ārpus kaismīgajām runām reālajā dzīvē?
Kaut arī esmu rakstījis, ka pēc tik pārliecinošas “Apvienotā saraksta” (AS) uzvaras 15. Saeimas vēlēšanās koalīcijas veidošana kļūst otršķirīga, tai tomēr ir zināma politiska nozīmē. Īpaši ilgtermiņā, jo nekad nevar zināt, kā pavērsīsies notikumi nākotnē.
Skarbā vēlētāju pātaga: par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) 15. Saeimas vēlēšanās nobalsoja 35 405 vēlētāji, kas ir 4,401% no nobalsojušo kopskaita, ar ko nepietiek, lai iekļūtu Saeimā un veidotu koalīciju vai no opozīcijas ložas noskatītos tās veidošanā.
Kā vēlēšanās nostrādāja Andra Kulberga šarms un viņa vēstījums, un ko viņa vēstījums nozīmē tautsaimniecības izaugsmei – fragments no pēcvēlēšanu rīta “nra.lv” TV diskusijas, no žurnālistes Kristīnes Kravcovas un Filipa Rajevska sarunas ar uzņēmēju ekonomistu Jāni Ošleju un mūziķi Andri Kiviču.
Krievijas prezidents ieplānojis rekordlielus bruņošanās tēriņus: vismaz par trešdaļu palielinās “valsts aizsardzības” budžetu. Krievijas valdības 1. oktobrī Valsts domei iesniegtais budžeta projekts paredz, ka apmēram 35% no visiem valsts izdevumiem tiks novirzīti kara un militāro vajadzību finansēšanai.
Uz aizejošās 14. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju uzaicinātie ierēdņi atvairīja pārmetumus par tracinoši lēno par 15. Saeimu nodoto balsu skaitīšanu ar to, ka likumpaklausīgiem pilsoņiem arī pēcvēlēšanu naktīs mierīgi jāguļ un vēlēšanu rezultāti jāsaņem nākamajā dienā, nedēļā vai mēnesī atbilstoši ierēdņu parastajam darba ritmam.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sagaidāmi un pašsaprotami valdības sastādīšanu (tieši šāds darbības vārds tiek minēts Satversmē) uzticējis jau esošajam premjerministram, Saeimas vēlēšanās pārliecinoši uzvarējušā politiskā spēka “Apvienotais saraksts” (AS) līderim Andrim Kulbergam.
Par ko īsti nobalsoja vēlētāji – par steidzamu nepieciešamību valstī veikt radikālas pārmaiņas vai tomēr par intensīvu, līdzsvarotu, uz valsts augšupeju vērstu darbu Andra Kulberga vadībā – fragments no “nra.lv” pēcvēlēšanu rīta raidījuma – žurnālistes Kristīnes Kravcovas un politologa Filipa Rajevska saruna ar politologu Andi Kudoru un sabiedrisko attiecību speciālistu Kasparu Rolšteinu.
Kamēr Latvija turpina dāvināt starptautiskajiem finanšu spekulantiem gandrīz miljardu eiro gadā, vairākās valstīs gatavojas atņemt šiem spekulantiem viņu ieguldījumus nekustamo īpašumu mājokļu segmentā.
Vēlēšanu rezultāti vieš zināmas cerības darba devējos par to, ka valdība un Saeima beidzot spēs pieņemt izšķirošus lēmumus par darbaspēka pieejamību un stingrāk regulēs bezdarbnieka statusa normas. Vai valdībai pietiks izlēmības – tas atkarīgs no nākamā premjera izlēmības un koalīcijas sastāva.
Pirms dažām dienām sleju, kurā aicināju visus iet balsot, iesāku ar vārdiem: “Neteiksim, ka šodien, 3. oktobrī, izšķiras Latvijas liktenis. Nevajag ne tik skaļus vārdus, ne kādas citas līdz apnikumam nodrāztas banalitātes.” Ņemu savus vārdus atpakaļ. 3. oktobra balsojums izrādījās patiešām vēsturisks. Tam ir visas iespējas radikāli mainīt Latvijas politisko kultūru, politisko vidi un līdz ar to arī valsts attīstības vektoru.
Kā Latvijas Aviācijas arodbiedrība (LAA) sargā savu biedru intereses, ar kādiem sarežģījumiem un pretestību no aviokompāniju vadības puses arodbiedrībai nākas saskarties, un kāda ir pilotu un stjuartu ikdiena – žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar LAA valdes priekšsēdētāju Daci Kavasu.
Valsts iestādes un privātie uzņēmumi vismaz vārdos piekrīt, ka jāiegulda laiks, spēks un nauda, lai padarītu elektroapgādes, degvielas apgādes un sakaru sistēmas spējīgākas darboties dabas vai cilvēku iztaisītu katastrofu gadījumos.
