Sākums

Kā Daugavpils pilsētas domē tiek pieņemti lēmumi; kādi fakti pierāda, ka bezmaksas sabiedriskais transports un bezmaksas sporta nodarbības ir ačgārna pagātnes domāšana, kura nedod labumu nedz iedzīvotājiem, nedz pilsētas budžetam; kādēļ pilsēta jāvada saprātīgi, saimnieciski un radoši – saruna ar Daugavpils mēru Andreju Elksniņu.

Izrādītās lugas pamatā tās galvenās varones vārdi, kuru saturs un noformējums Jaunā Rīgas teātra izmantotajā lugas rakstītajā tekstā ar lielo burtu un daudzpunktes izmantošanu sevišķas ekspresijas uzrādīšanai izskatās šādi: “Un tas, kas diezgan bieži atkārtojoties intervijās, atklājās, ir… AIZVAINOJUMS.”

Igaunijā pēc 19. oktobra pašvaldību vēlēšanām vairākās pilsētās jau ir izkristalizējušās nākamās koalīcijas un zināmi pilsētu mēri. Taču galvaspilsētā Tallinā joprojām notiek partiju tirgus un īstas skaidrības pagaidām vēl nav.

Domas un darbi cieši savijas Daugavpils pilsētas satiksmes ikdienā. Kā sabalansēt nemitīgi augošās iedzīvotāju vajadzības, labklājības prasību apmierināšanu ar finansiālām iespējām un pašu varēšanu; kāda nozīme ir pašu spējai saražot arī lielas lietas; kā attiekties pret apkārt notiekošo un kādēļ uz lietām jāraugās ar pozitīvu skatu – par to visu saruna ar Daugavpils mēru Andreju Elksniņu eksotiskā vietā – Daugavpils tramvaju depo.

Pēc kādiem kritērijiem vadās Saeimas deputāts, kuru nekomandē partija; kā deputātiem izrauties no “korista” statusa; kādēļ dedzīgi risinām Stambulas konvencijas jautājumu, bet nespējam vienoties par valsts budžetu bez parāda audzēšanas, kā pietrūkst valsts pārvaldei un politiķiem; kā laika gaitā mainās politiķu kvalitātes – par šiem un citiem jautājumiem saruna ar pie frakcijām nepiederošo Saeimas deputāti, bijušo Konkurences padomes priekšsēdētāju Skaidrīti Ābramu.

Ceturtdienas vakara pasākums Doma laukumā bija lielākā jaunāko laiku politiskā demonstrācija Latvijā. Nav nozīmes īpaši skaitīt: vai šoreiz bija atnākuši vairāk cilvēku nekā 2009. gada 13. janvārī vai mazāk. Daudz lielāks svars ir šī mītiņa politiskajai jēgai un sekām.

Ieilgusi muļļāšanās ar iesaldētās Krievijas naudas atdošanu Ukrainai; Meksikas prezidenti apgrābstījis kāds vīrelis; Francija aptur bērniem līdzīgu seksa leļļu tirdzniecību; Rasmusens mudina Ukrainai nodot spārnotās raķetes – par to visu lasiet šajā “nra.lv” pasaules notikumu apskatā.

Latviešu valodu var veiksmīgi mācīties gan kafejnīcā, gan Tautas diktātā, un tas viss notiek, pateicoties uzņēmīgiem, ideju bagātiem tautas entuziastiem.

Uzņēmējs Pāvels Pereverzevs ieradās Latvijā kā tūrists, bet galu galā nolēma palikt. Anna Vjunova pārcēlās no Maskavas uz Rīgu, lai dzīvotu ārzemēs. Latvija kļuva par viņu jaunajām mājām; viņi šeit satikās, izveidoja veiksmīgu ģimenes uzņēmumu, palīdz ukraiņiem un plāno iegūt Latvijas pilsonību. Abus šeit dzīvojošos Krievijas pilsoņus iztaujāja “AbrisMedia” žurnālists Vladislavs Andrējevs.

Vakar Saeima konceptuāli pieņēma 2026. gada valsts budžetu pirmajā lasījumā. Budžeta apspriešanas gaitā vēl skaidrāk iezīmējās politisko spēku pozīcijas. Tai skaitā attiecības valdošās koalīcijas starpā.

5. novembrī valsta a/s “Latvenergo” ar laika kapsulas iebetonēšanu atzīmēja aktīvās būvdarbu fāzes sākumu šobrīd lielākajam vēja parkam Latvijā “Pienava Wind".

Fronte tēva pagalmā: Viļa Krištopana meita Nikola Stefānija atklāj sevi kā kvēla “stambuliešu” piekritēja. Viņa publiski pauž sociālajos tīklos uzskatus, kas ir absolūtā pretrunā ar viņas tēva, kādreizējā premjera un pašlaik Eiropas Parlamenta deputāta Viļa Krištopana politiskajiem uzskatiem.

Lietuvas tieslietu ministre Rita Tamašuniene norāda vājās vietas Stambulas konvencijā, savukārt no Krievijas uz Igauniju atbēgušais Aleksandrs atvēris ziemas peldētāju pirti, kas jau nonākusi popularitātes virsotnēs – šie un citi jaunumi ārvalstu preses apskatā.

Vakar Saeimā sākās 2026. gada valsts budžeta apspriešana.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pirmdienas pievakarē atgrieza Saeimai otrreizējai caurskatīšanai likumu par Stambulas konvencijas denonsēšanu. Tā kā šī pati Saeima un pat šī pati koalīcija pirms diviem gadiem šo konvenciju ratificēja, prezidents aicināja atlikt šā jautājuma izskatīšanu uz nākamo Saeimu, kura tiks ievēlēta nākamā gada 3. oktobrī.

Vai publiskajos iepirkumos konkurenci piedāvājumu cenās un kvalitātē veicina atklāta norāde uz pasūtītājam nepieciešamo ražotāju; vai šādos gadījumos vispār ir jēga runāt par izsoli un konkurenci; kādēļ iepirkuma dokumentos nav pieļaujama norāde uz konkrētu ražotāju bez piebildes, ka izsolē var piedalīties arī citi analoga ražotāji, kuru piedāvājums atbilst noteikumos norādītām tehniskajām un kvalitātes prasībām; kā var būt tā, ka lielā pašvaldības uzņēmumā, kuru vada augstākās raudzes vadītāji un pārvaldītāji, tiek pieļauta konkurenci ignorējošu dokumentu izstrāde – par šiem un citiem jautājumiem mūsu saruna ar pie frakcijām nepiederošo Saeimas deputāti, ekonomisti, filoloģi, konkurences tiesību eksperti, bijušo Konkurences padomes priekšsēdētāju (2012–2020) Skaidrīti Ābramu.

Pasaules militārā turbulence turpinās – tik īsi, bet ietilpīgi varētu raksturot to, kas patlaban notiek mums apkārt. Krievija izmanto spiegošanai nogrimušā “Estonia” vraku, ASV plāno samazināt savu militāro kontingentu dažās Eiropas valstīs, Pentagons gatavs nosūtīt raķetes “Tomahawk” Ukrainai, Tramps tam nepiekrīt – tas viss pasaules presē. Bet par to visu pēc kārtas.

Par frontes un tās aizmugures noturēšanu modernā kara laikā stāstīja Ukrainas Hersonas apgabala valsts administrācijas vadītājs Oleksandrs Prokudins.

ASV lielāko pilsētu Ņujorku dažkārt sauc par pasaules galvaspilsētu. Pamatoti sauc, jo Ņujorka ir ne tikai pasaules finanšu centrs, bet arī vieta, kur dzimst jauni globālie jēdzieni, paraugi, tendences. Ja arī tie dzimst kaut kur citur, tad konsolidējas un iegūst globālo spēku tieši tur.

Šīs nedēļas sākumā Somijas laikraksti ir satraukti par nodokļu naudas aizplūšana uz globālo tehnoloģiju gigantu kabatām un par dīvaino sistēmu, ka pašvaldībām jāmaksā milzīgi sodi par bezdarbu savā teritorijā. Bet iepriecina somus tāda lieta kā “sisu”, kas ir jauns termins – kaut kas apmēram līdzīgs tam, ko latviski sauc par “dzīvesziņu”.

Brīdinājums “Rīgas satiksmes” vadībai saistībā ar iepirkuma konkursu par tramvaju bremžu bloku atjaunošanu un modernizāciju: “Konkurences padomes skatījumā tieša norāde uz konkrētu ražotāju (DAKO-CZ) un tā tehnoloģiju, neiekļaujot likumā prasīto atsauci "vai ekvivalents", ir norāde (signāls) par iespējamu konkurences ierobežojumu.”

Latvijai un Rīgai ir ļoti vajadzīga lidosta “Rīga” kā viens no nedaudzajiem apliecinājumiem, ka Rīga nav nomale, bet centrs – gaisa satiksmes centrs.