Vecrīgas sirdī atrodas mākslas muzeja “Rīgas birža” ēka, kura celta laikā no 1852. līdz 1855. gadam, atdarinot Venēcijas renesanses “palaco” formas. Muzeja pastāvīgās ekspozīcijas veido gadsimtos uzkrātās Rīgas ārzemju mākslas kolekcijas, kas ir daļa no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma. Kā nosargāt vēsturiskās kultūrvērtības dažādu kataklizmu vai kara gadījumā? Mūsu muzeju speciālisti ir gatavi arī šādām nelaimēm, stāsta muzeja vadītāja Daiga Upeniece.
Ja ceļojat uz Krieviju, esiet uzmanīgi: jebkurš tur esošs ārzemnieks tagad var tikt arestēts kā spiegs. Eksperti norāda: risks ārzemniekam Krievijā nonākt cietumā ir satraucoši pieaudzis, brīdina Somijas sabiedriskās TV ziņu vietne “yle.fi”.
Tieši šajās dienās pirms 80 gadiem Kurzemē notikusī okupācijas varu nomaiņa norisinājās kā Kurzemes katlā iesprostoto cilvēku kolektīvā sodīšana par Padomijas nespēju iztēlot Latvijas un visas Baltijas ieņemšanu kā ierašanos saņemt atbrīvotājiem veltītos apsveikumus un pateicības.
Gandrīz 30 uzņēmumi, kas saražo aptuveni 10 procentus no Krievijas ogļu ieguves, atrodas uz bankrota robežas. Neskatoties uz to, Kremlis plāno turpināt savu ražošanas palielināšanas politiku, ziņo portāls “Wnp.pl”.
“Neatkarīgās” žurnālisti Elita Veidemane un Bens Latkovskis diskutē par “uzvaras svētkiem”, ko svin Krievijā un kam ir maz sakara ar darbībām Otrajā pasaules karā, bet ir visai cieša saistība ar īpatnu, perversu reliģiju, kas pārņēmusi kaimiņvalsti.
Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha Kremļa pasludināto trīs dienu pamieru nosauca par "farsu" un rakstīja, ka Krievija turpina uzbrukumus visā frontes līnijā. Pēc viņa datiem, Maskava pamieru ir pārkāpusi 734 reizes. "Current Time" korespondents 8. maija naktī bija frontes līnijas tuvumā Limanas virzienā un runāja ar Ukrainas karavīriem par to, ko viņi redz savās pozīcijās un ko viņi gaida.
Krievijas militārās izlūkošanas dienests (GRU) aktivizē speciālās operācijas ārvalstīs. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā reti kurš mēnesis paiet bez aizdomīgiem starpgadījumiem Eiropā. Tiek bojāta kritiskā infrastruktūra, traucēta gaisa satiksme, notiek spridzināšanas, ļaunprātīgas dedzināšanas un daudz kas cits.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) statistikas vākšanas struktūrvienības “Eurostat” datiem, indekss, kas raksturo cenu tendences pārtikas preču ķēdē, Latvijai, Lietuvai un Igaunijai ir tikpat kā vienāds. Tātad nebūs taisnība, ka Latvijā šogad pārtikas cenas augušas daudz straujāk nekā kaimiņos – informācija, kas par šo tēmu izplatās sociālajos tīklos, nav patiesa.
Ekonomikas ministrs norāda, ka aizvadītajā gadā trīskāršots to darbinieku skaits, kuri strādā ar investīcijām. Galvenokārt domāts par jaunu nekustamo īpašumu attīstīšanu un arī ar to saistītās birokrātijas mazināšanu.
Evikas Siliņas valdība beidzot tomēr atradusi pielietojumu daudzus gadus atpakaļ izteiktajai idejai pārtaisīt Rīgas, Ventspils un Liepājas ostas. Tagad tās dalīs sastāvdaļās izpārdošanai.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka vēsturiskā vienošanās starp Ukrainu un ASV par derīgo izrakteņu piegādēm piedāvā vienlīdzīgas priekšrocības abām pusēm un iespējas investīcijām Ukrainā un tās rūpniecības modernizācijā. Vienlaikus viņš teica, ka ir jāpalielina spiediens uz Krieviju, informē portāls “Currenttime.tv”.
Pagājušajā gadā Latvijas IKP samazinājās par 0,4%. Vēl sliktāk starp ES valstīm klājies tikai Austrijai. Tur IKP samazinājies par 1,2%. Iemesli, kāpēc Latvijai tik vāji rādītāji, kā vienmēr tiek nosaukti daudzi, bet, atsijājot verbālos graudus no pelavām, izkristalizējas viens galvenais. Vāji tiek apgūta ES fondu nauda. Pērn, kā norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis, neapgūtā summa ir vairāk nekā 500 miljoni eiro.
Par to, vai auto ar iekšdedzes dzinējiem tiks aizliegti, par Gaisa aizsardzības likumu – vai drīkstēs kurināt malku un granulas, par elektroauto “indīgo” akumulatoru un vēja ventilatoru pārstrādes iespējām, par to, vai lietuvieši mūs “apēdīs”, par atomelektrostaciju mājas pagalmā, par sektantu kustību ar nosaukumu “zaļais kurss” un daudz ko citu – “Neatkarīgās” intervija ar klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni (ZZS).
Atklātībā parādījusies ziņa, ka jaunbūves stadijā esošā Stradiņa slimnīcas korpusa pagrabā ieperinājies pelējums. Pelējuma sēnītes sporas var izplatīties gaisā, radot cilvēkiem alerģiskas reakcijas. Tas ir bīstami ne tikai slimnīcas darbiniekiem, bet arī pacientiem, kuriem jau tāpat imunitāte nav īpaši noturīga un elpošanas traucējumi vai nieze var būtiski saasināt pamatslimības.
Krievijas anektētajā Krimā 2025. gadā darbosies 36 lauku nometnes un 345 dienas nometnes, kurās varēs atpūsties 190 tūkstoši bērnu, paziņoja Kremļa ieceltais pussalas vadītājs Sergejs Aksjonovs. Viņš apgalvo, ka Krimā tūristiem nav nekādu risku. Par to, kā bērni tiek izmantoti kā dzīvie vairogi, lai piesegtu Krievijas militāros objektus anektētajā pussalā, un kā šīs darbības tiek kvalificētas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, vēsta “Radio Brīvība” projekts "Krima. Realitātes".
“Progresīvo” Rīgas mēra kandidāts Viesturs Kleinbergs partijas vārdā nosūtījis Nacionālajai apvienībai (NA) un “Jaunajai vienotībai” (JV) aicinājumu parakstīt kopēju memorandu, kurā visas šīs trīs partijas apņemtos nekādā veidā nesadarboties ar Aināra Šlesera vadīto “Latvija pirmajā vietā” (LPV).
Ko Latvija var gaidīt no satricinājumiem pakļautās globālās ekonomikas un savas pašas attīstības? Vai nebūs atkal iekšzemes kopprodukta (IKP) “negatīvā izaugsme” kā 2024. gadā, kas tika noslēgts ar mīnus 0,4%? Un cik naudas pietrūks budžetā, lai gada beigās “savilktu galus uz nullēm” – to šobrīd mēģina prognozēt eksperti.
Atliek Rīgā uz minūti nolikt auto ne pārāk pareizā vietā, un uzreiz sodītāji ar soda kvītīm klāt. Ja reiz Rīgas autovadītāju sodītājiem ir uztrenētas tik lieliskas maņas izķert pārkāpējus, kādēļ gan viņus nenorīkot kādu laiku pastrādāt uz valsts austrumu robežās izķert migrantus?
Kas pie mums notiek ar darbaspēku? Andris Bite skaidro šo jautājumu. Viņš ir Darba devēju konfederācijas prezidents, zivju pārstrādes uzņēmuma “Karavella” valdes loceklis. Darbaspēks iet mazumā, un tam ir vairāki iemesli. Situācija nav vienkārša. “Haotiski mētāsimies šajā situācijā? Varbūt tomēr meklēsim loģisku izeju?” – jautā Bite.
Saeimā pirmajā lasījumā apstiprināts likumprojekts par grozījumiem Izglītības likumā, kas paredz turpmāk izslēgt neklātieni kā mācību formu pamatskolā un vidusskolā. Rīgas Raiņa vidusskolas skolotāja, starptautisko projektu koordinatore Vivita Ponciusa šobrīd mēģina apstādināt šo grozījumu tālāku virzību un par saviem centieniem pastāstīja "Neatkarīgajai". Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijā mums skaidro, ka ministrijas rīcībā neesot informācijas par plāniem likvidēt Rīgas Raiņa vidusskolu.
Edvarda Kušnera atrašanās Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītāja amatā padara saprotamu veidu, kādā viņš brīdina par nepatikšanām, ja Latvija 2030. gadā nespēs atskaitīties Eiropas Komisijai par oglekļa dioksīda (CO2) emisijas samazināšanu atbilstoši saistībām, kādas Eiropas Savienība Latvijai uzlikusi un Latvija uzņēmusies.
