Pasākumu arhitekte un ceļojumu dizainere Sindija Vilde piedzīvojumiem un stāstiem piepildītā sarunā ar Sondru Zaļupi par identitāti, izaicinājumiem un riskiem, kurus viņa labprāt uzņemas.
Pēc ilgāka pārtraukuma un dažādiem minējumiem par to, kur pazuduši partiju reitingi, atkal dienas kārtībā ir svaigākie SKDS politisko aptauju rezultāti. Lai arī tie īpašus pārsteigumus neuzrāda, tie iezīmē nākamās 15. Saeimas kontūras un iespējamos koalīciju variantus.
Šokējoši eksperimenta rezultāti! Varšava nespēs evakuēt cilvēkus kara gadījumā! Galvenais vaininieks... elektriskie autobusi – vēsta publikācija Polijas izdevumos “wpolityce.pl” un “niezalezna.pl”.
Lieldienu atzīmēšana okupētajā Latvijā bija viens no piemēriem, kā gan latviešu tautai, gan okupācijas režīmam nācās savstarpēji piekāpties, lai paildzinātu savu pastāvēšanu.
Vācu medijs “Tichy's Insight” vēsta, ka kuģošanu caur Hormuza šaurumu šobrīd bloķē nevis militāri faktori, bet gan Eiropas Savienības regulējums apdrošināšanas nozarē, kas radījis būtiskus traucējumus globālajās piegādes ķēdēs.
Kolīdz parādās pirmās ziņas par kādu daudz maz apjomīgu iepirkumu, tā visai droši kļūst skaidrs, ka gaidāmi skandāli, krimināllietas un, sliktākajā gadījumā, bēdīgas kvalitātes mantas vai pakalpojuma iepirkums, kam atkal seko skandāli un krimināllietas. Kādas šausmas brāzīsies pāri mūsu galvām iecerētajos apjomīgajos Rīgas sabiedriskā transporta iepirkumos?
Ko nozīmē šobrīd pasaulē visvairāk apspriestā un satraukumu radījusī enerģētikas krīze? Vai patiesi tajā vainojams tikai un vienīgā karš Irānā un militārā spriedze Hormuza jūras šaurumā? Varbūt aiz izreklamētās krīzes slēpjas pavisam citi iemelsi un tie ir, kā ierasts, visai triviāli – pasaulē ietekmīgāko vīru vēlme nopelnīt vēl vairāk naudas? Šos jautājumus sākuši šķetināt mūsu kolēģi Austrijā.
Baltijas valstis pēdējās dienās apmeklējuši “draudzīgi” droni. Troksnis par Narvas separātismu Igaunijā esot bijis daudz lielāks nekā patiesie draudi. Lietuvā skaļajai partijai “Nemunas ausma” atņem valsts subsīdijas. Par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas mediju apskats.
Kosmosa kuģa “Artemis II” ceļš uz Mēnesi iezīmē jaunu posmu kosmosa apguvē. Pēc vairāk nekā pusgadsimta pārtraukuma četri astronauti atkal dodas uz Mēnesi. Tie ir: komandieris Reids Vaizmens, pilots Viktors Glovers (pirmais nebaltas ādas krāsas cilvēks, kas dodas uz Mēnesi), Kristīna Koha (pirmā sieviete Mēness misijā) un Džeremijs Hansens (pirmais neamerikānis, kanādietis).
Vai Lieldienās Ukrainā iestāsies miers? Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tiešsaistes tikšanās laikā ar žurnālistiem 30. martā paziņoja, ka Ukraina Lieldienās gatava izsludināt pamieru.
Par Lieldienām, par pirmo dievkalpojumu, par diviem noziedzniekiem, kuri blakus Kristum, par piedošanu asiņainam slepkavam, par to, kā pretoties musulmaņu invāzijai – intervija ar Dubultu baznīcas mācītāju Arni Bušu.
Vakara stundās ieejot Viļņas vecpilsētā, aina gandrīz vienmēr ir vienāda – pilni krogi, skaļas sarunas, cilvēki stāv kājās pie bāriem un gaida brīvu galdiņu. Tikmēr Vecrīgā, īpaši darba dienu vakaros, aina bieži ir pieklusinātāka. Daļa krogu ir pustukši vai aizņemti tikai daļēji. Šī atšķirība nav tikai sajūtu līmenī. To lielā mērā veido un ietekmē arī cenas.
Karš Ukrainā un karš Tuvajos Austrumos ik dienu atnes kādas jaunas vēstis par metodēm, kādas pretinieki izmanto, lai apspēlētu, samulsinātu, grautu un iznīcinātu cits citu. Ir redzams, ka plaši lietā tiek liktas modernās tehnoloģijas, zinātnes sasniegumi, mākslīgais intelekts. Nemitīgi turpinās informatīvais karš. Un tajā nereti pagadās informatīva draza vai pat pavisam neticamas blēņas.
Valdība otrdien lēma, ka atbalstīs 30 miljonu eiro “īstermiņa aizdevuma” piešķiršanu aviokompānijai “airBaltic”, taču atbildību par šī “aizdevuma” piešķiršanu uzvēla Saeimai. Lai likumdevējs pats par šo strīdīgo lēmumu “parakstās”. Vakar valdošās koalīcijas partijas vēl nespēja atrast kopsaucēju, un jautājums tika atlikts: skatīsim “pēc svētkiem”.
Trešo valstu cilvēkiem, faktiski ekonomiskajiem migrantiem, mūsu Latvijas darba devējs spiests algā maksāt vairāk nekā mūsu vietējam strādniekam tautietim. Kādēļ tā un vai tas patiesi ir tā?
Moldovas prezidentes Maijas Sandu vizīte Latvijā iezīmē arvien plašākas sadarbības iespējas. Gan tagad, gan jo vēl vairāk nākotnē, kad ģeopolitiskā situācija normalizēsies. Runa ir gan par politiskām, gan arī ekonomiskām un militārām sadarbības iespējam “pēckara” Eiropā.
Pirmoreiz 12 gadu laikā ASV kongresmeņi sarīkoja sarunas ar Krievijas Valsts domes deputātu delegāciju Vašingtonā. Neveiksmīgs mēģinājums atdzīvināt parlamentāro diplomātiju vai Krievijas intereses ASV politikā?
