Sākums

Tas, ka tieši garajās ziemas brīvdienās “uzplauka” Latgales vēstniecības “Gors” dramatiskā tēma, šķiet, nav nejaušība: ir tik daudz dienu, kad dažādas iestādes nestrādā, līdz ar to nav iespējams skaidri izzināt, kāds būs tālākais koncertzāles liktenis. Tīmeklī pat pavīdēja doma, ka “Goru” vajadzētu atdot privātajiem uzņēmējiem, lai Rēzeknes domei un Valsts kultūrkapitāla fondam (VKKF) nevajadzētu finansēt Latgales kultūras pērli. Otrdien notikušajā preses konferencē Rēzeknes mērs, ieklausījies Valsts prezidenta un sabiedrības viedoklī, atzina, ka “Gors” netiks nodots privātās rokās.

“Dievs pie mums nāk kā bērns,” teic Pēteris Spoģis, “kaut kas ļoti liels, bet tajā pašā laikā trausls un sargājams. Ja būsi pret šo atklāsmi paviršs, tā tavā dzīvē mirs.” Kristus piedzimšanas svētki, Ziemsvētki – 24. decembris – ir gaismas un tumsas lūzuma punkts. Cerību iesākums. Pēteris kopā ar mīļoto sievu Martu tur rokās savu septīto bērniņu, kurš dzimis pirms divarpus mēnešiem. Šeit, kopā ar vecākiem, dzīvo seši bērni, bet Belliņa ir debesīs. Viņa mūžam tiks pieminēta. Kā Dievs, kas nāk pie mums kā bērns. Savās pārdomās dalās bīskaps emeritus Pēteris Sproģis.

Vai aizvadītais gads mūs ir padarījis stiprākus; kāda ir šī pasaule, kurā mēs dzīvojam; cik frontēs mums jācīnās ar problēmām un kādām; kas šai cīņā ļaus mums uzvarēt; kā informācijas tehnoloģijas regulē mūsu dzīvi – par šiem un citiem jautājumiem sabiedrisko procesu vērotāja Andreja Ciņa saruna ar kristīgās meditācijas un apzinātības skolotāju, Evanģēliski Luteriskās baznīcas mācītāju Induli Paiču.

Zemkopības ministrs Armands Krauze Zemkopības ministrijas un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra 17. decembrī Jelgavā notikušajā konferencē “Ceļā uz veselu lauksaimniecību” informēja par to, kā sākušās Latvijas un Eiropas Komisijas sarunas par ES 2028.-2034. gada plānošanas periodu.

Ir sarakstītas grāmatu grēdas par to, kāpēc vienas valstis ir turīgas, bet citas ne. Ir dažādas teorijas par to. Bet šoreiz par ko citu. Par politiku un politiķiem. Kāpēc vieniem sanāk, bet citiem ne tik ļoti?

Krievijas Aizsardzības ministrijas 17. decembra kolēģijas paplašinātā sēde Putina vadībā kļuva par publisku manifestu kara turpinājumam un signālu, ka Maskava kompromisiem miera sarunās nav gatava un apstāties negrasās. Putina kara ministrs Belousovs atklāti paziņoja, ka Kijivas un Eiropas politika “rada reālus priekšnoteikumus militārai ofensīvai 2026. gadā”, apsūdzot NATO par gatavošanos sadursmei ar Krieviju 2030. gadu sākumā.

Latvijas ekonomikai strauja augšupeja - esam atdzīvinājuši rūpniecību, piesaistījuši vairāk investīciju nekā Lietuva un Igaunija kopā ņemtas, atjaunota komercbanku kreditēšana, valsts pa tiešo Latvijas reģioniem nodrošina hipotekārās kredītlīnijas – par šiem un citiem mūsu ekonomikai un mūsu tautas labklājībai svarīgajiem jautājumiem nra.lv saruna ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS)

Hipermilitarizācija maina Krievijas ekonomiku: budžeta prognoze iezīmē drūmu ainu. Krievija pirmo reizi publiskojusi informāciju par budžeta izdevumiem karadarbībai Ukrainā. 2025. gadā karadarbības tiešās izmaksas būs aptuveni 11,1 triljons rubļu jeb ~142 miljardi USD, kas ir 5,1% no Krievijas iekšzemes kopprodukta (IKP).

Pagaidām vēl nav sarēķināts, cik liels būs šā gada iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums Latvijā, taču var nojaust, ka šogad vairs nebūs tik vājš rezultāts kā pērn. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 3. ceturksnī salīdzināmajās cenās IKP bija palielinājies par 2,5% (sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati).

Eiropas valstīm jābūt gatavām Krievijas uzbrukumam jau 2027. gadā, un Krievijas diktatora Vladimira Putina plānos ir Baltijas valstu okupācija, atbildot uz jautājumiem Ukrainas “LB Kluba” slēgtajā sanāksmē (LB - Livyi bereh, [Dņepras] kreisais krasts) paziņojis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs Kirilo Budanovs.

Interneta sociālajos tīklos izplatīti apokaliptiski paziņojumi, ka “Austrālijā, Francijā un Vācijā tagad ir atceltas Jaungada svinības”, Francijas kultūra “izdara pašnāvību” un tādā garā. Taču tik traki patiesībā nav – daudzi iepriekš plānotie pasākumi tiešām ir atcelti, taču Austrālija, Francija un Vācija svinēs gan Ziemassvētkus, gan sagaidīs jauno gadu.

Pēdējā laikā aktivizējušies Latvijas drīza gala vai bankrota sludinātāji. Viņu centrālais “lielais stāsts” ir nemainīgs jau pārdesmit gadus – Latvija esot “dziļā pakaļā”; gandrīz visos rādītājos pēdējās vietās Eiropas Savienībā; tās bankrots iestāsies, vēlākais, pēc trijiem gadiem. Pie visām šīm ķibelēm vainīga esot nelietīgā, nemākulīgā un visādi citādi riebīgā valdība. Vienīgais, kas mūsu valsti varot glābt, esot jauns Atmodas process, kurš tūlīt, tūlīt sākšoties.

Trešdien no rīta trīs Krievijas robežsargi Igaunijā, netālu no Vasknarvas mola, īslaicīgi šķērsoja robežu, izmantojot laivu uz gaisa spilvena, vēsta igauņu raidsabiedrība ERR. Robežsargi izkāpa uz mola, kas atrodas gan Igaunijas, gan Krievijas teritorijā, un pēc tam staigāja pa tā konstrukciju minūtes divdesmit. Tādējādi Krievijas robežsargi šķērsoja robežu un ienāca Igaunijas teritorijā, pēc tam atgriežoties mola Krievijas pusē. Kas tā par “ekskursiju”? Igaunija patlaban gaida paskaidrojumus no Krievijas. Vai Latvija arī var gaidīt šādus “viesus”?

Lietuvā milzīgi protesti, savukārt Igaunijā “Rail Baltica” sliedes nākamgad būs tikušas līdz Latvijas robežai.

Aizvadītais 2025. gads Latvijas politikā pagāja birokrātijas apkarošanas zīmē. Valsts augstākajā politiskajā līmenī tika atzīts, ka birokrātija ir smags akmens pie kājas valsts attīstībai.

Šā gada 9. decembrī Ministru kabinetā tika pieņemts likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” (24-TA-3000), kas līdz galam vēl nav izvērtēts Saeimā. Grozījumi aptver vairākas jomas, taču viena no būtiskākajām izmaiņām līdz šim palikusi plašākai sabiedrībai gandrīz nepamanīta – iespēja ilgtermiņa vīzu pieteikumu pieņemšanu un tiem pievienoto dokumentu īstuma pārbaudi deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam.

Kādēļ notiek elektrības cenu lejupslīde; vai elektroenerģijas patērētāju cerības uz turpmāku elektrības cenu lejupslīdi ir pamatotas, kādu lomu cenu svārstībās spēlē palu ūdeņi, vēja un saules parki; kādēļ svarīgi ir nepārinvestēt vēja un saules parkos; kāda loma ir bateriju parkiem un kā attīstās bateriju tehnoloģijas; kādi faktori tās padara lētākas un izdevīgākas – par šiem un citiem jautājumiem saruna ar “Latvenergo” valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Čaksti.

Vakar Saeima ar trešo piegājienu (pirms tam izbrāķējot Ivara Beltes un Jāņa Sikšņa kandidatūras) par līdz šim iztrūkstošo, trešo SEPLP locekli ievēlēja Latvijas Universitātes vadošo pētnieku Andri Saulīti.

Aizvadāmais 2025. gads dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” vēsturē ieies ar vienas līnijas sadalīšanu divās dažādās līnijās, kuras apvienošot tad, kad pūcei aste ziedēs.

Kāpēc slimnīcā nomira bērns, par medicīnas kļūdām un vai to skaits samazinās, par birokrātiju medicīnā un par daudz ko citu – saruna ar latviešu ārstu, politiķi, sabiedrisko un sporta darbinieku, televīzijas raidījuma vadītāju Pēteri Apini. Par notikušo traģēdiju sarunas beigās publiskojam arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes locekles Zanes Straumes skaidrojumu “Neatkarīgajai”.

Kā veidojas finanšu tehnoloģiju bizness; kā nopelnīt lielu naudu; kādēļ ir jāuzņemas atbildība un jāpiedalās valsts politikas veidošanā un virzīšanā; kādēļ valstsvīriem ir svarīga iniciatīva un gatavība riskēt; kas notiek un var notiks ar mūsu valsti – par šiem un citiem jautājumiem saruna ar uzņēmēju, podkāsta “Virziens” vadītāju un politiķi Armandu Broku.

Tikko Mārupē notika gadījums, kas varēja izvērsties milzīgā traģēdijā. Kāda sieviete, iespējams, ģimenes konflikta dēļ mēģināja noindēt savu dzīvesbiedru, nepilngadīgo dēlu un – visbeidzot – arī sevi. Nejaušības dēļ viņus visus trīs – vēl dzīvus – atrada kaimiņiene un izsauca “ātros”. Sieviete apcietināta par divkāršu slepkavības mēģinājumu. Kas bija pamatā šādām darbībām? “Neatkarīgā” runā ar psihoterapeitu Nilu Saksu Konstantinovu.