Sākums

Latvijā to tik spilgti neredz, bet Igaunijā ir pamanīts: 140 gadu laikā Baltijas jūras līmenis nav bijis tik zems kā pašlaik – 67,4 centimetrus zem parastās normas. To radījis anticiklons un neliels, bet gana pietiekams vējš no austrumiem, kas aiznesis milzīgas ūdens masas – aptuveni 275 kubikkilometrus – rietumu virzienā un caur Ērezundu uz Ziemeļjūru.

Jānis Akuraters, Kārlis Skalbe, Imants Ziedonis, Jānis Peters, Raimonds Pauls, Imants Kalniņš, tagad arī Alvis Hermanis startē uz Latvijas Parlamentu ticībā un apņēmībā izaugsmes un labklājības virzienā pagriezt valsts vadības stūres ratu. Kādi būs Alvja Hermaņa pirmie soļi uz politikas skatuves, rīcība, lēmumi, ko sagaidīsim no viņa veidotās un vadītās partijas, kādi būs šie cilvēki, kuri veidos partiju un kā tie tiks piesaistīti – saruna ar partijai “Mēs mainām noteikumus” valdes priekšsēdētāju Alvi Hermani.

Polijas iekšpolitiskās kaislības ir novedušas pie tā, ka ir stipri sabremzējusies kriptovalūtas nozari regulējošu normatīvo aktu pieņemšana, un šajā jomā strādājošiem pakalpojumu sniedzējiem rodas problēmas prognozēt sava biznesa nākotni Polijā. Izdevība Latvijai! Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) jau paguvis Polijas uzņēmējiem nodot vēstījumu: “Nāciet pie mums!”

Aso ZZS un “Progresīvo” pretstāvi koalīcijā un tātad arī valdībā neviens vairs necenšas kaut kā slēpt. Gandrīz vai otrādi. Tuvojoties 15. Saeimas vēlēšanām, abas partijas cenšas pēc iespējas skaidrāk pozicionēties, lai nevienam nebūtu ne mazāko šaubu – mums ar “viņiem” nav nekā kopīga. Izņemot, klusi nodurot acis, būšanu kopā vienā valdībā un koalīcijā.

ASV Tieslietu departamenta publiskotie Džefrija Epstīna lietas materiāli “elites aprindās” izraisa drudžainu satraukumu. Politisko procesu vērotāji un komentētāji Epstīna lietā saskata “saikni ar izlūkdienestiem”, kas informāciju pludina valstu politisko aprindu un specdienestu interesēs, lai novērstu sabiedrības uzmanību no svarīgākām lietām.

Kas tas bija par 2023. gada decembra valdības lēmumu, ar kuru “Progresīvie” šobrīd mēģina apsūdzēt zemkopības ministru Armandu Krauzi; kādēļ ir jāatbalsta vietējie uzņēmumi un kā tas notiek kaimiņvalstīs; kas notiek, ja politisku lēmumu revidē ierēdņi; kā strādāt vienā koalīcijā tik dažādu pārliecību partneriem; kurā pusē nostājusies premjere Evika Siliņa; kas šogad gaidāms maksājumos lauksaimniekiem - par šiem un citiem jautājumiem saruna ar zemkopības ministru Armandu Krauzi (ZZS).

Pagājušā gada nogalē Latvijā aizsākās konflikts, kas var ietekmēt simtiem tūkstošu aizņēmēju. Finanšu ministrija nāca klajā ar priekšlikumu nodot nebanku kreditēšanas uzraudzību Latvijas Bankai. Faktiski – pārdalīt kontroli pār nozari, kuras apjoms tuvojas pusotram miljardam eiro.

Džefrijs Epstīns – pat septiņus gadus pēc nāves – saglabā savu žņaudzējčūskas statusu, kas, izskatās, kļūst arvien iespaidīgāks. Tas ir tikai viens no iemesliem, kādēļ Latvijas modeļu aģentūras vairās runāt par Epstīnu un atklāt, vai ir ar viņu vai viņa uzticamības personām kontaktējušies.

Mūsdienās par vienu no svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm kļuvusi projektu ekonomika. Arvien vairāk “inteliģento” profesiju aizvieto mākslīgā inteliģence (artificial intelligence), līdz ar to par vēlamāko profesiju kļūst “projektu naudas apgūšanas” specialitāte. Tiesa, ne mazāk pieprasīta ir “naudas dalīšanas” specialitāte.

Kādēļ pašvaldību jautājumi ir tik svarīgi un vai patiesi pašvaldības ir mūsu demokrātijas un valstiskuma šūpulis; kā notikumi pasaulē, īpaši Eiropā, atsaucas uz Latvijas pašvaldībām un to iedzīvotājiem; kādēļ vara valstī virzās uz centralizāciju kā pašvaldībām atgūt lielāku neatkarību; ir vai nav pašvaldībās apkures krīze; kā izdzīvot pašvaldībām samazinoties iedzīvotāju skaitam; kas jādara, lai ārzemēs strādājošie tautieši atgrieztos Latvijā - par šīm un citām risināmām problēmām uzņēmēja, sabiedrisko procesu vērotāja un bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra saruna ar Latvijas pašvaldību savienības priekšsēdētāju Gintu Kaminski.

Jau ir skaidri zināms, ka cauri Rīgai “Rail Baltica” tuvākajā nākotnē nekursēs un, pat ja dzelzceļu uzbūvētu, vilcieni pa to netrauksies ar ātrumu virs 250 kilometriem stundā. Neraugoties uz to, Eiropas Komisijas mājaslapā joprojām lasāma informācija par aktuālo plānu ātrgaitas dzelzceļa satiksmes paātrināšanai visā Eiropā. Rīga šajā kartē joprojām iezīmēta.

Saruna ar Latvijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku NATO Māri Riekstiņu par drošības situāciju Latvijā un pasaule. Riekstiņš atšķirībā no dažādiem žurnālistiem vai politiskajiem apskatniekiem ir oficiāla persona, kuru amats ieliek zināmos rāmjos. No vienas puses, viņš nevar pavisam brīvi paust savu “īpašo” redzējumu, bet, no otras puses, šai pozīcijai ir jau daudz nopietnāks, valstisks svars. To izsaka nevis cilvēks, kurš pārstāv tikai pats sevi, bet gan amatpersona, kuram ir ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka statuss.

Aukstais laiks prasa cilvēku upurus, nelaimes nāk no apkures ierīcēm un sildītājiem; igauņiem un lietuviešiem līdzīgas nelaimes; kura ir bīstamākā vieta pie kurtuves; kā pareizi un droši novietot sildītāju; kā pareizi rīkoties ar ugunsdzēšamo aparātu un kādēļ tādiem jābūt arī privātmājās; cik bieži dienests veic ugunsdrošības kontroles; kas jāievēro atrodoties uz ledus upēs un jūrā – par šiem un citiem jautājumiem saruna ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieku ģenerāli Mārtiņu Baltmani.

Pēdējos pāris gados radusies mākslīgā intelekta (MI) pakalpojumu pieejamība dzen kārtējo naglu augstākās izglītības zārkā.

Eiropas lauksaimniecība 2026. gadā nonākusi punktā, kur tradicionālā pieeja sāk sadurties ar jauno realitāti. Kas vēl nesen šķita stabils un nemainīgs, tagad kļūst par karstu diskusiju objektu. Vai Eiropa un līdz ar to arī Baltija var saglabāt līdzšinējo piesardzīgo attieksmi pret ģenētiskajām tehnoloģijām, ģenētiski modificētajiem organismiem (ĢMO), vienlaikus nezaudējot konkurētspēju un spēju pielāgoties klimata prasībām?

Par spīti politiķa Jāņa Urbanoviča ārējai nelīdzībai ar Holivudas megazvaigzni, leģendāro filmu “Neiespējamā misija” galveno varoni Tomu Krūzu, viņiem ir vairākas būtiskas līdzības. Abi ir pieredzējuši savas jomas meistari, kuri gadu desmitiem nodarbojas ar dažādu “neiespējamo misiju” veikšanu.

Kāda izskatās mūsu politika; kas tajā notiek; vai viss, kas tur notiek, ir redzams, kam un kā tas ir saredzams; vai patiesi arī Ulmaņlaikos politikā bija redzams purvs; vai purvs tomēr nav labo laiku pazīme; vai vienīgais jēdzīgais, ko tagad darīt, ir svinēt dzīvi, jo nākotne var būt šausmīga; varbūt jāatver dekadences diskotēka; no kā rodas pasaules nelaimes – politisko un makroekonomisko procesu smalkumus analizē politologs Filips Rajevskis un sociologs Arnis Kaktiņš.

Sāpīgie kiberuzbrukumi Polijas informācijas un datu sistēmām likuši sarosīties likumdevējam. Jaunais likums paredz visā valstī visu esošo ne Eiropas un ne NATO valstu informācijas sistēmu nomaiņu. Tikmēr Latvijā joprojām cieņā ar Krieviju saistīto informācijas tehnoloģiju uzņēmumu izstrāžu produkti.

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja piektdien, 6. februārī,  uzdeva Rīgas izpilddirektoram Jānim Langem noteikt aizliegumu iedzīvotājiem atrasties uz Daugavas ledus.  Šis aizliegums stājas spēkā 7. februāra pusnaktī. Pārkāpējiem draud naudas sods līdz 100 eiro.

Kamēr Apvienotajos Arābu Emirātos Ukrainas, ASV un Krievijas delegācijas veda miera sarunas, tikmēr pēc Īlona Maska norādījumiem speciālisti atslēdza nereģistrētos “Starlink” satelītu interneta lietotājus. Kā izrādās, ne viss noritēja tik vienkārši.

Jaunā Rīgas teātra (JRT) pirmizrādes “Dons Kihots” skatītāji aizrautīgi plaukšķināja un kājās cēlās ne vien par godu izrādei ar tās iestudētājiem un aktieriem, bet arī priekā paši par sevi, ka nieka 34 gadu laikā izpildījuši Māras Zālītes ieteikumu “atbrīvot Ādolfu Šapiro no administratīvajām funkcijām, kuras viņam kā izcilam māksliniekam ir traucējušas”.

Polijā ne pa jokam iedegušās diskusijas, kā saglābt attiecības ar stratēģisko partneri ASV pēc Polijas Seima spīkera Vlodzimeža Čažastija publiski uzsvērtās atteikšanās atbalstīt Nobela Miera prēmijas piešķiršanu ASV prezidentam Donaldam Trampam.