Baltijas valstis pēdējās dienās apmeklējuši “draudzīgi” droni. Troksnis par Narvas separātismu Igaunijā esot bijis daudz lielāks nekā patiesie draudi. Lietuvā skaļajai partijai “Nemunas ausma” atņem valsts subsīdijas. Par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas mediju apskats.
Mediju interese par “Narvas Tautas Republiku” bijusi daudz lielāka nekā patiesā bīstamība
“Propastop” ir neatkarīgs emuārs, ko vada Igaunijas Aizsardzības līgas brīvprātīgie, kura mērķis ir identificēt un atmaskot propagandu, dezinformāciju un ietekmes operācijas, kas vērstas pret Igauniju. Tas ir izveidots, lai nodrošinātu Igaunijas informācijas telpas drošību, un publicē informāciju igauņu un krievu valodā, koncentrējoties uz kaitīgu naratīvu analīzi, skaidrošanu un apkarošanu.
“Propastop” nesen pievērsa uzmanību grupai sociālajos tīklos ar nosaukumu “Narvskaja Narodnaja Respubļika” (“Narvas Tautas Republika”), vēstot, ka ir, lūk, tāda ļaužu grupa Narvā, kas sapņo veikt tādas pašas Kremlim tīkamas riebeklības, kā separātisti Ukrainas Luhanskā un Doneckā 2014. gadā.
“Propastop” līdzdibinātājs Andress Lembers intervijā Igaunijas sabiedriskajam medijam ERR sacīja, ka ārvalstu žurnālistu interese par tēmu "Narvas Tautas Republika" ir kļuvusi nesamērīgi liela, taču par to atbildīga ir Igaunijas prese, nevis “Propastop”. Ziņas par šo grupu sociālajos tīklos ir pieaugušas kā sniega bumba un pārvērtušās par ļoti nopietnu tēmu. Tā ir īpaši populāra ārvalstu žurnālistu un ārzemju blogeru vidū. Narvas mēre Katri Raika sociālajos tīklos sūdzas, ka spiediens no ārvalstu medijiem kļūst nepatīkams un traucē darbu. Arī A. Lembers pauž, ka ārzemju žurnālistu interese bija nesamērīgi liela un viņam nācies pavadīt daudz laika, skaidrojot, ka šī parādība nav saistīta ar to, ka Krievijas draudi Igaunijai būtu it kā dramatiski pieauguši. “”Propastop” ir nišas kanāls, kas specializējas šādās tēmās, un man ir jāpamana līdzīgas lietas un jāraksta par tām, ko mēs arī darījām. Mēs to darījām, lai neizraisītu paniku. Mēs norādījām, ka tas viss ir sākotnējā stadijā ar nelielu abonentu skaitu. Bet ir nepieciešams aptvert šo tēmu un turpināt tai sekot, jo persona aiz šī naratīva bija agresīva, aicinot uz Igaunijas valstiskuma iznīcināšanu, uz separātismu. Iepriekš šāds naratīvs parādījās reti,” pauž A. Lembers. Un tas bijis viens no iemesliem, kāpēc “Propastop” kanālam par to bijis jāraksta. “Propastop” neesot tik spēcīgs un liels kanāls, lai tas automātiski nonāktu visu pasaules lielāko plašsaziņas līdzekļu uzmanības centrā. Igaunijas prese darbojusies kā pastiprinātājs. “”Propastop” neveica ielu aptauju Narvā un nerakstīja par to detalizēti. Un “Propastop” nevar pateikt mediju redaktoriem, par ko rakstīt un vai viņi izplatīs “Propastop” ziņas vai atklājumus. Galu galā - ja istabā ir zilonis, visi to redz, bet neviens par to nerunā, vai tas padarīs ziloni par neesošu?” saka A. Lembers.
“Omniva” privatizēs
Igaunijas valdība ir apstiprinājusi reģionālās attīstības un lauksaimniecības ministra priekšlikumu par valsts pasta uzņēmuma “Omniva” privatizāciju. “Omniva” akcijas tiks pārdotas izsolē. “Omniva” attīsta un pārvalda pasta tīklu visā Igaunijā sabiedrības interesēs un ir atbildīga par gan iekšzemes, gan starptautisko pasta pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanu. “Omniva” galvenais stratēģiskais mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgus un augstas kvalitātes universālos pasta pakalpojumus Igaunijas iedzīvotājiem. Pēc pagājušajā gadā rīkotā konkursa uzņēmumam ir pienākums sniegt šos pakalpojumus Igaunijā līdz 2029. gadam. Valdība norādīja, ka vienlaikus uzņēmuma uzmanības centrā pēdējos gados ir nepārprotami notikusi tirdzniecības un loģistikas pakalpojumu sniegšana. 2025. gadā universālie pasta pakalpojumi veidoja 5% no “Omniva” tīrajiem ieņēmumiem 155 miljonu eiro apmērā, un lielākā daļa peļņas tika gūta ārvalstīs. Pagājušā gada novembrī “Omniva” paziņoja, ka līdz 2026. gadam pasta nodaļu skaits Igaunijā tiks samazināts no 35 līdz 19. “Omniva” plāno samazināt arī pastkastīšu skaitu. ERR raksta, ka “Omniva” apkalpo klientus visās trīs Baltijas valstīs un darbojas kā starptautisks loģistikas tīkls vairāk nekā desmit valstīs. Uzņēmuma ieņēmumi 2024. gadā bija 141 miljons eiro, no kuriem universālie pasta pakalpojumi veidoja aptuveni 7%.
Dronu būtu notriekuši, ja tas lidotu uz apdzīvotu vietu
Igaunijas televīzijas raidījumā "Epicentrs" Igaunijas Aizsardzības spēku pulkvežleitnants Vladimirs Kolotigins apstiprinoši atbildēja uz jautājumu, vai drons būtu iznīcināts, ja tas būtu lidojis apdzīvotas vietas virzienā Igaunijas valstī. "Jā, protams. Taču vienmēr ir vērts apsvērt iespējamos papildu zaudējumus, ja mēs iznīcinātu mērķi. Pieņemsim, ka mums gaisā ir drons, pat ja tas ir bruņots ar sprāgstvielām, tas ir viens objekts, kas rada draudus. Ja iznīcinātājs vai kāda cita pretgaisa aizsardzības sistēma sāk to notriekt, tad gaisā tagad ir divi objekti. Un attiecīgi, ja uzbrukums ir veiksmīgs, drons tiks notriekts. Tātad lēmums katru reizi tiek pieņemts individuāli - notriekt tālu objektu vai nē. Kurš konkrētā gadījumā rada mazākus draudus?" Tā Vladimirs Kolotigins atbildēja "Epicentra" vadītājam, kad viņam jautāja, vai Aizsardzības spēki visu kontrolēja un vai viņi būtu notriekuši dronu, ja tas būtu lidojis apdzīvotas vietas virzienā. "Ir svarīgi katru reizi saprast mērķi. Šajā gadījumā uzbrukuma mērķis nebija Igaunija. Tas vienkārši bija tuvumā lidojošs drons. Jā, tas avarēja. Jā, tas ietriecās skurstenī. Taču statistiskā varbūtība, ka tas notiks, ir ārkārtīgi zema. Tāpēc par to nav jāuztraucas," piebilda Kolotigins. Pagājušajā nedēļā vairāki no Krievijas lidojoši droni pārkāpa Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Somijas gaisa telpu. Viens no tiem ietriecās elektrostacijas skurstenī Auverē netālu no Narvas - par laimi, nebija cietušo vai nopietnu bojājumu. Pēc dažām dienām atkal tika izsludināti dronu draudi, un notriektā drona atliekas tika atrastas Tartu apriņķī.
Ārzemniekiem jāzina valoda
Lielākā daļa Igaunijas iedzīvotāju atbalsta stingrākas prasības ārvalstu strādniekiem un ir piesardzīgi pret pieaugošo darbaspēka migrāciju, liecina socioloģiskā dienesta “Norstat” veiktā aptauja. 2. aprīlī publicētā aptauja atklāja, ka lielākā daļa Igaunijas pilsoņu nekontrolēto ārvalstu darbaspēka pieplūdumu uzskata par draudu ekonomikai un drošībai. Saskaņā ar pētījumu 85% respondentu uzskata, ka ārvalstu darbiniekiem būtu jāpiemēro tādas pašas valodas un kvalifikācijas prasības kā vietējiem iedzīvotājiem. Turklāt 82% respondentu atbalsta obligātas igauņu valodas prasmes ieviešanu vismaz B1 līmenī taksometru vadītājiem un kurjeriem. Tikpat liels respondentu īpatsvars uzskata, ka valstī ieceļojošajiem darbiniekiem valoda būtu jāapgūst noteiktā laika periodā. Aptauja arī atklāja, ka Igaunijas iedzīvotāji skaidri nošķir migrāciju no ES iekšienes un ārpus tās. Trīsdesmit septiņi procenti respondentu atbalsta darbaspēka piesaisti no ES valstīm, savukārt 52% iebilst pret to. Attiecībā uz darbiniekiem no trešajām valstīm atbalsta līmenis ir ievērojami zemāks: tikai 19% atbalsta viņu piesaistīšanu, savukārt 71% iebilst pret to. Septiņdesmit seši procenti respondentu uzskata, ka, pieņemot darbā, priekšroka jādod ES pilsoņiem, nevis trešo valstu pilsoņiem.
Tikmēr Lietuvā, lai mudinātu galvaspilsētā dzīvojošos ārzemniekus apgūt lietuviešu valodu, Viļņa piedāvā bezmaksas kursus. "Astoņdesmit procenti Viļņā dzīvojošo ārzemnieku nav Eiropas Savienības pilsoņi, un daudzi no viņiem ir krievvalodīgie. Tāpēc ir saprotams, kāpēc dažreiz rodas sajūta, ka Viļņas ielās pārāk daudz runā krieviski vai pat mazāk lietuviešu valodā," ceturtdien preses konferencē sacīja Viļņas mērs Valds Benkunsks. Gada sākumā Vitauta Dižā universitāte uzsāka bezmaksas lietuviešu valodas kursus, kas būs pieejami aptuveni 1500 cilvēkiem. Pēc pašvaldības sniegtās informācijas, pirmās grupas jau ir pilnībā reģistrētas un reģistrācija jaunām grupām tiks paziņota jūnijā. Tiks piedāvāti arī bezmaksas attālinātie mācību kursi A1-B1 līmeņiem, kuru sākums paredzēts aprīļa beigās. Turklāt iniciatīvai piedāvāt individuālas nodarbības ir pievienojušies vairāk nekā 20 skolotāju no 15 Viļņas skolām. Katrs kursa dalībnieks varēs vienoties ar pasniedzēju par nodarbību formātu un izmaksām, un pilsēta bez maksas nodrošinās telpas. Visas lietuviešu valodas apguves iespējas tiek publicētas speciāli izveidotajā tīmekļa vietnē “askalbu.lt”. Saskaņā ar pašvaldības sniegto informāciju, gandrīz 70% galvaspilsētas ārvalstīs dzimušo iedzīvotāju ir no valstīm, kas nav ES dalībvalstis. Pēc mēra teiktā, daudzi no viņiem Lietuvā uzturas ar pagaidu atļaujām, kuras var pagarināt neierobežotu reižu skaitu.
Žemaitaiša partijai atņem 241 000 eiro
Lietuvas partijai “Nemunas ausma” (“Nemuno aušra”) uz sešiem mēnešiem atņemtas valsts subsīdijas 241 000 eiro apmērā saistībā ar automašīnu nomas shēmām, kurās iesaistīti Remigijs Žemaitaitis un Daiva Petkevičiene, ziņo LRT. Šo lēmumu pieņēma Centrālā vēlēšanu komisija (VRK). Šie līdzekļi netiks pārdalīti un paliks neizmantoti. Šī ir minimālā sankcija par nopietnu pārkāpumu: saskaņā ar likumu VRK var atņemt partijai finansējumu uz laiku no sešiem mēnešiem līdz diviem gadiem. Komisijas loceklis Andrjus Vaišņis ierosināja atņemt partijai subsīdijas uz vienu gadu, taču citi locekļi uzskatīja, ka jāpiemēro minimālais sods, jo šis bija partijas pirmais pierādītais nopietnais pārkāpums. VRK iepriekš bija atzinusi, ka partija ir pārkāpusi likumu, saņemot aizliegtu atbalstu no juridiskām personām un sniedzot nepatiesu informāciju, taču tobrīd pārkāpums netika uzskatīts par nopietnu, jo iesaistīto līdzekļu apmērs bija nenozīmīgs. Šoreiz komisija konstatēja, ka partija ir rupji pārkāpusi Politisko organizāciju likumu, izmantojot valsts subsīdijas Žemaitaiša un Petkevičienes personīgo automašīnu nomas apmaksai, neattaisnojot ne nomas izmaksas, ne automašīnu faktisko izmantošanu partijas aktivitātēm. Šie izdevumi - 49 559,48 eiro - arī nebija iekļauti grāmatvedības dokumentos. Zināms, ka partija Žemaitaiša automašīnu “Land Rover Range Rover Sport” nomāja par 3176,47 eiro mēnesī, bet Petkevičienes automašīnu “Land Rover Defender” - par 2235,29 eiro mēnesī. Nomas maksājumi tika veikti pēc valsts subsīdijas saņemšanas, un paši līgumi VRK tika iesniegti tikai pēc tam, kad auditors atklāja neatbilstības. Likums aizliedz partijas līdzekļu sadali starp tās biedriem. VRK arī lika Žemaitaitim atdot partijai 26 776,45 eiro, bet Petkevičienei - 15 349,11 eiro.
Epstīna rēgs arī Lietuvā
Lietuva lūgs juridisko palīdzību no Amerikas Savienotajām Valstīm pirmstiesas cilvēku tirdzniecības izmeklēšanā saistībā ar finansista un seksuālā noziedznieka Džefrija Epstīna nopludināto saraksti. "Izmeklēšana notiek intensīvi; līdz šim ir nopratināti aptuveni 20 cilvēku. Mēs vēl neesam atklājuši nevienu cietušo," ceturtdien radio “Ziniu Radijas” sacīja ģenerālprokurore Nida Grunskiene. "Mēs apkopojam un analizējam informāciju, un mēs gatavojamies iesniegt juridiskās palīdzības pieprasījumu Amerikas Savienotajām Valstīm," viņa piebilda. Prokuratūras vadītāja arī aicināja cietušos vai ikvienu, kam ir svarīga informācija, sazināties tieši ar izmeklēšanu vadošajām amatpersonām. "Es aicinātu nevilcinoties zvanīt pa tālruni +37060468154 un sniegt visu zināmo informāciju, un tad šī nozieguma izmeklēšana būs daudz vieglāka," sacīja Grunskiene. Kā iepriekš ziņoja BNS, pēc informācijas izvērtēšanas no Epstīna publicētās sarakstes prokurori februāra sākumā uzsāka pirmstiesas izmeklēšanu par iespējamu cilvēku tirdzniecību. Šis lēmums tika pieņemts pēc detalizētas sākotnējo datu izvērtēšanas un konstatējuma, ka objektīva un visaptveroša apstākļu izmeklēšana ir iespējama tikai pirmstiesas izmeklēšanas laikā. 2008. gadā amerikāņu finansists Epstīns atzina savu vainu nepilngadīgās personas iesaistīšanā prostitūcijā un tika notiesāts uz 13 mēnešiem cietumā, lielāko daļu soda izciešot atvieglotā režīmā. 2019. gada jūlijā viņš tika arestēts Ņujorkā un apsūdzēts federālos noziegumos, kas saistīti ar nepilngadīgo seksuālu izmantošanu un cilvēku tirdzniecību. Tā paša gada augustā viņš izdarīja pašnāvību savā cietuma kamerā, gaidot tiesu.
