Kolīdz parādās pirmās ziņas par kādu daudz maz apjomīgu iepirkumu, tā visai droši kļūst skaidrs, ka gaidāmi skandāli, krimināllietas un, sliktākajā gadījumā, bēdīgas kvalitātes mantas vai pakalpojuma iepirkums, kam atkal seko skandāli un krimināllietas. Kādas šausmas brāzīsies pāri mūsu galvām iecerētajos apjomīgajos Rīgas sabiedriskā transporta iepirkumos?
Dienaskārtībā Rīgas sabiedriskā transporta joma. Tuvākajos gados plānota viena no lielākajām atjaunošanas programmām pēdējā desmitgadē. Pašvaldība paredz iegādāties 120 autobusu, 100 trolejbusu un 24 zemās grīdas tramvajus, un kopējais investīciju apjoms šajā posmā sasniedz aptuveni 282 miljonus eiro. Ja pieskaita arī nākamo posmu līdz 2034. gadam, kopējais plānoto ieguldījumu apjoms tuvojas 550 miljoniem eiro.
Vēl nav skaidrs, no kādiem avotiem tiks segts viss plānotais ieguldījumu apjoms. Sākumā, kā ierasts, amatpersonas par gaidāmo iepirkumu vēsta visai bikli absolūtā ierēdnieciskā nevainīgumā. Ar Rīgas domes preses dienesta starpniecību nra.lv mēģināja tikt lielākā skaidrībā par plānoto darījumu un tā ietekmi uz pilsētas sabiedriskā transporta sistēmu.
Ko Rīga gatavojas iegādāties
Saņēmām izvērstu skaidrojumu par to, ka transporta parka atjaunošana netiks īstenota kā viena vienota programma. Katrs transporta veids tiks attīstīts kā atsevišķs projekts ar atšķirīgiem finansējuma avotiem, iepirkuma procedūrām un īstenošanas grafiku. Vienlaikus pašvaldība uzsver, ka tiks saglabāta integrēta sabiedriskā transporta sistēma - ar savstarpēji saskaņotiem maršrutiem, atbilstošu transportlīdzekļu ietilpību un iespēju dažādus transporta veidus nepieciešamības gadījumā savstarpēji aizvietot.
Tuvākajos gados paredzēts iegādāties 120 autobusu par 60 miljoniem eiro, 100 trolejbusu par 90 miljoniem eiro un 24 zemās grīdas tramvajus par 132 miljoniem eiro. Kopā tas veido aptuveni 282 miljonus eiro.
Plāni neaprobežojas tikai ar tuvāko periodu. Līdz 2034. gadam paredzēts iegādāties vēl 128 autobusus par 83 miljoniem eiro, 80 trolejbusu par 73 miljoniem eiro un 20 zemās grīdas tramvaju par 110 miljoniem eiro. Kopējais šī nākamā posma apjoms sasniedz vēl aptuveni 266 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka transporta parka nomaiņa būs pakāpenisks un ilgstošs process, kura izmaksas abos posmos kopā tuvojas 550 miljoniem eiro. Līdz ar to runa vairs nav par vienreizēju iepirkumu, bet gan par ilgtermiņa finanšu un transporta politikas programmu, kurai būs vajadzīgs stabils finansējums vairāku gadu garumā.
Līdztekus transportlīdzekļu iegādei tiek attīstīta arī infrastruktūra. Ir pabeigta 5. tramvaju depo pārbūve, un patlaban notiek objekta nodošana ekspluatācijā. Šā projekta izmaksas sasniedz 32,7 miljonus eiro. Finansējuma piesaistē tiek izskatītas vairākas iespējas - gan banku aizņēmumi, gan Eiropas Savienības fondu līdzekļi. Uzņēmums jau šobrīd īsteno projektus ar ES līdzfinansējumu gandrīz 100 miljonu eiro apmērā, tostarp turpinās 7. tramvaja līnijas pagarinājuma izbūve. Lai gan iepirkumu plāni ir ambiciozi, konkrēts un apstiprināts finansējuma segums visam gandrīz 550 miljonu eiro apjomam pašlaik vēl nepastāv. Uzņēmums norāda, ka finansējumu plānots piesaistīt, kombinējot banku aizdevumus ar Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Tas nozīmē, ka programmas īstenošana lielā mērā būs atkarīga no Rīgas spējas piesaistīt jaunus ES projektus un no banku gatavības nākotnē izsniegt apjomīgus aizdevumus.
Ko tas nozīmē maršrutu tīklam
Vienlaikus ar investīcijām notiek sabiedriskā transporta maršrutu tīkla pilnveide. Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments veic kopējā sabiedriskā transporta maršrutu tīkla izpēti, bet “Rīgas satiksme” norāda, ka nepārtraukti seko līdzi maršrutu tīkla darbībai un īsteno nepieciešamās izmaiņas.
Jau šobrīd tiek attīstīti konkrēti virzieni - turpinās 7. tramvaja līnijas pagarinājums Ķengaragā, tiek veidoti jauni autobusu maršrutu posmi Skanstes apkaimē, kā arī iesniegts priekšlikums par 22. maršruta autobusa kursēšanu diennakts režīmā. Uzņēmums uzsver, ka maršrutu tīkls primāri tiek plānots, ņemot vērā iedzīvotāju vajadzības, lai pieejamā finansējuma ietvaros nodrošinātu pēc iespējas plašāku un pieejamāku pakalpojuma pārklājumu. Tas nozīmē, ka pilsēta tuvākajos gados plāno ne tikai nomainīt novecojušo transportu, bet arī pakāpeniski pārkārtot pašu maršrutu tīklu.
Vienlaikus tiek īstenots plašāks sabiedriskā transporta maršrutu tīkla reformas pētījums, kura īstenošanas termiņš ir 2026. gada 31. maijs. Tā mērķis ir paaugstināt sabiedriskā transporta konkurētspēju un pakalpojuma kvalitāti, vienlaikus mazinot privātā autotransporta izmantošanu un uzlabojot gaisa kvalitāti un pilsētvidi.
Ko saka par biļešu cenām
Viens no galvenajiem jautājumiem pasažieriem ir tas, vai modernizācija nozīmēs arī dārgākas biļetes. Šajā jautājumā uzņēmuma atbilde ir piesardzīga. “Rīgas satiksme” norāda, ka, plānojot transporta parka un infrastruktūras atjaunošanu, tiek mērķtiecīgi nodrošināts, lai kredītmaksājumi nepārsniegtu 20% no uzņēmuma kopējā budžeta. Pēc uzņēmuma skaidrojuma, tas ļauj, noslēdzoties vienām finanšu saistībām, pakāpeniski virzīt nākamos ieguldījumus, tieši neietekmējot braukšanas tarifu.
Tomēr gala lēmums par biļešu cenām nav uzņēmuma ziņā. Kā norādīts atbildē, braukšanas biļešu cenas un atlaides Rīgas sabiedriskajā transportā nosaka Rīgas dome, un pašlaik uzņēmuma rīcībā neesot informācijas, ka darba kārtībā būtu jautājums par tarifa izmaiņām. Tas gan vēl nenozīmē, ka jautājums par biļešu cenām nevarētu atgriezties vēlāk, ja investīciju programma kļūs dārgāka vai finansējuma piesaiste izrādīsies sarežģītāka, nekā plānots.
Cenas aug: jaunie tramvaji ieiet pilsētas transporta luksusa segmentā
Pašreizējie Rīgas plāni paredz aptuveni 132 miljonus eiro 24 jaunajiem zemās grīdas tramvajiem jeb apmēram 5,5 miljonus eiro par vienu jauno zemās grīdas tramvaju. Salīdzinājumam - 2016. gadā “Rīgas satiksme” noslēdza līgumu par 20 tramvajiem 62,591 miljona eiro vērtībā: viena trīs sekciju tramvaja cena toreiz bija 2,7 miljoni eiro, bet viena četru sekciju tramvaja cena - 3,5 miljoni eiro. Jāatgādina, ka saistībā ar šo un citiem darījumiem ar vērienīgām kratīšanām tika uzsākta vēl vērienīgāka krimināllieta. Tā gan pagaisa jo izrādījās, ka trūkst pierādījumu.
Jaunajā tirgus izpētē Rīga jau vērtē zemās grīdas tramvajus ar ietilpību vismaz 180 pasažieru un garumu līdz 42 metriem. Citiem vārdiem, pilsēta vairs nepērk vienkārši jaunu tramvaju vecā parauga nomaiņai, bet gan daudz sarežģītāku, ietilpīgāku un tehnoloģiski augstākas klases transportu. Šajā nozīmē var teikt tieši - mūsdienu garais zemās grīdas tramvajs pēc cenas un aprīkojuma jau tuvojas pilsētas transporta luksusa segmentam.
Vienlaikus Rīgas aplēse pati par sevi neizskatās atrauta no Eiropas tirgus. Piemēram, Krakovā 2025. gada nogalē tika noslēgts līgums par 20 jauniem vairāk nekā 43 metrus gariem zemās grīdas tramvajiem par 461,1 miljonu zlotu. Tas ir aptuveni 5,36 miljoni eiro par vienu tramvaju - ļoti tuvu pašreizējai Rīgas aplēsei. Tas arī nozīmē, ka šāda tipa tramvaji visticamāk būs paredzēti galvenajiem un visvairāk noslogotajiem maršrutiem, nevis visam Rīgas tramvaju tīklam kopumā.
Jauns posms: 18 metru elektroautobusi pirmo reizi Rīgā
Līdzšinējā pieredze ar elektroautobusiem, kas tika ieviesti 2023. gada beigās, liecinot, ka tie ir piemēroti Rīgas apstākļiem arī ziemas periodā, tostarp temperatūrā zem -25 grādiem. Būtiskas tehniskas problēmas nav konstatētas, un, balstoties uz šo pieredzi, tiek plānots nākamais elektroautobusu iepirkums. Vienlaikus tiek vērtēta iespēja iegādāties arī 18 metrus garus elektroautobusus.
18 metru autobusi Rīgas ielās nav jaunums, taču būtiskā atšķirība ir cita - pirmo reizi tiek vērtēta iespēja šajā segmentā pāriet uz elektroautobusiem. Tas nozīmē, ka lielākās ietilpības transportlīdzekļi, kas līdz šim pārsvarā bija ar dīzeļdzinēju, nākotnē varētu tikt aizstāti ar elektriskajiem analogiem.
Eiropas lielpilsētās šāds modelis jau tiek izmantots vai paplašināts. Berlīnes BVG 2025. gadā pasūtīja vēl 270 artikulēto 18 metru elektroautobusu, turklāt šā pasūtījuma vērtība pārsniedz 220 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka viena šāda autobusa cena jau tuvojas 815 tūkstošiem eiro. Varšavā 2026. gadā pašvaldības operators MZA paplašināja līgumu, pievienojot vēl 79 elektroautobusus, tostarp 50 artikulētu 18 metru elektroautobusu. Līdz ar to arī Rīgā runa vairs nav tikai par elektrotransporta izmēģinājuma posmu, bet par iespējamu pāreju uz elektrisko piedziņu tajā autobusu segmentā, kas pārvadā vislielāko pasažieru skaitu. Tiesa gan, neizskatās, ka par pilsētas transportu atbildīgie viedie prāti būtu ņēmuši vērā Varšavas un Latvijas reģionu rūgto pieredzi ar elektroautobusiem.
Kopumā Rīga uzsāk ilgtermiņa sabiedriskā transporta atjaunošanas ciklu, kura izmaksas tuvojas 550 miljoniem eiro. Taču galvenais jautājums pagaidām paliek atklāts - vai pilsētai izdosies atrast šādam apjomam nepieciešamo finansējumu un kā tas ilgtermiņā ietekmēs gan budžetu, gan braukšanas biļešu cenu.
