Lai ko Latvijas sabiedrība dažkārt teiktu par Zviedriju un turienes politisko vidi, Zviedrija vienmēr latviešiem bijusi kā paraugs, uz ko tiekties. Ne velti Atmodas gados bija populāra nākotnes vīzija – pēc neatkarības atjaunošanas astoņos gados sasniegsim Zviedrijas labklājības līmeni.
Kad 3. oktobrī 20.00 tika paziņoti 15. Saeimas vēlēšanu pirmie āraptauju rezultāti, biju “Apvienotā saraksta” vēlēšanu rezultātu sagaidīšanas vietā restorānā/pasākumu zālē “Whitehouse”.
Mākslīgā intelekta (MI) iespējas biedē cilvēci un liek bažīties par tehnoloģiju pārākumu pār cilvēku jau sen – pēdējā reize, kad cilvēks (Garijs Kasparovs) spēja uzvarēt šaha programmu “Deep Blue”, bija 1997. gadā.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Raivis Bremšmits un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktore Ieva Jāgere pastāstīja par investīciju piesaisti Latvijai 2026. gadā kopumā un jo īpaši Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), no kurienes nupat atgriezusies Valsts prezidenta un uzņēmēju delegācija.
Rietumvalstu izlūkdienesti uzskata, ka nav konstatētas tūlītēja konvencionāla Krievijas militāra iebrukuma NATO valstīs gatavošanas pazīmes vai vērojama masveida karaspēka koncentrēšana, kā tas notika pirms 2022. gada pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Tomēr specdienesti, politiķi un militārie eksperti ar starptautisko mediju starpniecību turpina izplatīt brīdinājumus par būtisku agresorvalsts hibrīdkara izpausmju, īpaši diversiju, sabotāžas un provokāciju riska pieaugumu, kas saistīts ar Krievijas mēģinājumiem panākt situācijas eskalāciju un vājināt rietumvalstu atbalstu Ukrainai.
Joprojām nerimst jautājumi un neizpratne par Baltijas valstu, Francijas un Lielbritānijas neuzaicināšanu uz NATO sanāksmi Polijā. LR Aizsardzības ministrija atsūtījusi uz “Neatkarīgās” redakciju komentāru saistībā ar medijos izskanējušo informāciju par NATO sanāksmi Polijā.
Neteiksim, ka šodien, 3. oktobrī, izšķiras Latvijas liktenis. Nevajag ne tik skaļus vārdus, ne kādas citas līdz apnikumam nodrāztas banalitātes. Vienkārši šodien ir jāapzinās, ka esi Latvijas pilsonis un tev ir dota šī iespēja aiziet un brīvās Saeimas vēlēšanās nobalsot par sev tuvāko sarakstu.
“Mana balss neko nemainīs... Ko nu es – no vienas manas balss nekas nav atkarīgs... Vai tad vienai balsij ir kāda ietekme...” šādas ēzelīša Ī-ā atrunas, lai neietu uz 15. Saeimas vēlēšanām, lieto sliņķi, kuri pēc tam tikpat gaužas, cik valdība slikta, cik Saeima ļauna. Ir jāvīkšas, jāaun kājas un jāiet vēlēt!
Kā cilvēki izvēlas, par kādu partiju un par kādiem politiķiem balsot, ko politiķi mēģina ietirgot saviem vēlētājiem – “nra.lv” saruna ar Rīgas Stradiņa universitātes docētāju un programmu vadītāju Leldi Metlu-Rozentāli.
Degvielas tirgotāji šonedēļ ir nodemonstrējuši cirka cienīgu ekvilibristiku, vispirms paceļot cenu, bet ceturtdien to nolaižot.
Tomēr akcīzes nodokļa samazināšana Latvijā no 1. oktobra dīzeļdegvielai un benzīnam ir radījusi satraukumu gan Igaunijā, gan Lietuvā. Igauņu satraukums ir mierīgs, bet lietuvieši satraucas ne pa jokam.
Vakar pasaules medijus aplidoja ziņa, ka vairākas NATO dalībvalstis atstatītas no sarunu galda. Kā “nra.lv” skaidro mūsu diplomāts, ne viss ir tik melns, kā tas tiek pasniegts – ir NATO sēdes, kurās mēs vienmēr piedalāmies, un ir darba grupu apspriedes, dažās no kurām mūsu dalība nebūt nav nepieciešama.
Vai trešo valstu studenti, kuru pamatnodarbe ir “boltēt” un “voltēt”, varēs kādu laiku uzelpot – turpināt savus biznesus, netiekot no valsts izraidīti, un kādēļ likumprojekti, kuri šādu situāciju nepieļauj, ir iestrēguši Saeimas komisijās – “nra.lv” saruna ar izglītības un zinātnes ministri Ilzi Indriksoni (Nacionālā apvienība).
Vai un kā atšķirsies vēlētāja nodotās balss svars Rīgas vēlēšanu apgabalā un pārējos Latvijas vēlēšanu apgabalos; ir vai nav pilsoņa pienākums doties uz vēlēšanām un izdarīt savu izvēli – nra.lv saruna ar Latvijas Universitātes profesoru un vadošo pētnieku Dr.sc.pol. Jāni Ikstenu.
Kādreizējais valsts prezidents Valdis Zatlers ar vāji slēptu nožēlu norādījis, ka šajā priekšvēlēšanu kampaņā trūkstot kaislību. Patiesi: neviens nav arestēts un turēts “septītajās debesīs”, kā tas bija pirms 13. Saeimas vēlēšanām, kad tika apcietināti “KPV LV” līderi Artuss Kaimiņš un Atis Zakatistovs. Nav nekādu “skrejlapu” skandālu kā 2002. gadā, kad dažas dienas pirms vēlēšanām policija veica kratīšanu “Latvijas ceļa” birojā. Nav arī nekādu citu negaidītu notikumu, kas varētu kļūt par šīs vēlēšanu kampaņas “naglu”.
Uz vēlēšanām ir jāiet tādēļ, lai jūsu vietā kāds cits neizlemtu, kā izlietot jūsu naudu, par ko jāpadomā balsojot, lai svešas ideoloģijas nepārņemtu mūsu sabiedrību, lai mēs kļūtu bagātāki un mūsu valsts varenāka – žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar politologu Filipu Rajevski.
Par pasaulē attīstītākajām valstīm pašpasludinājušos valstu biedrība OECD ir sagatavojusi savu dalībvalstu izglītības nozares atskaišu salīdzinājumu, kurā “atbilstoši šī gada tematiskajai ievirzei, ziņojumā vairāk uzsvērti jautājumi par skolotāju trūkumu”.
Kāpēc ir noteikti jāiet vēlēt 15. Saeimas deputāti un kā padarīt savu balsi vērtīgāku – “nra.lv” saruna ar Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu akadēmiķi, profesoru, Dr. habil. chem. Ivaru Kalviņu.
Doties pie vēlēšanu urnām Rīgā vai citviet Latvijā nav viens un tas pats – par to “kur tas suns aprakts” nra.lv saruna ar Rīgas Stradiņa Universitātes docētāju un programmu vadītāju Leldi Metlu-Rozentāli.
Nedēļas laikā redzēsim, vai pagājušā gada juceklis ar balsu skaitīšanu pašvaldību vēlēšanās tiešām būs atrisināts, tāpēc tagad izpētīsim, kādi etapi darbojas vēlēšanu nodrošināšanā, ar ko tie atšķiras, kas tiem izstrādājis tehnoloģijas un cik par tām samaksāts.
Kā sola transformēties publisko iepirkumu uzraudzības joma un kuram asaras līs, stādot nākamā gada budžetu – žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar finanšu ministru Māri Kučinski un Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāju Arti Lapiņu.
