Sākums

Valstij un pašvaldībām joprojām nevedas ar savu kapitālsabiedrību uzraudzīšanu. Vājo uzmanīšanu ātri vien izmanto “apķērīgās peles” – kapitālsabiedrību vadītāji, kas aizvazā sabiedrības aktīvus “privātās alās”. Zaudējumus galu galā kompensē valsts vai attiecīgā pašvaldība. Jautājums, kāpēc valsts vai pašvaldību ieceltie pārstāvji, kas ir kapitāla daļu turētāji, to neredz? Varbūt tomēr visu labi redz un kaut kādu iemeslu dēļ ir tik neredzoši.

Kur pazudis Endziņš, kurš šā gada 22. oktobrī tika iecelts par rīcības grupas birokrātijas mazināšanai vadītāju? Kas notiek ar birokrātijas apkarošanu un slaveno Evikas Siliņas valdības restarta (uzrāviena) plānu 4x4?

Intervijā ar Saeimas deputātu, bijušo labklājības un satiksmes ministru Uldi Auguli runājam par valsts budžeta izvēlēm un politisko atbildību laikā, kad naudas trūkums un regulāra aizņemšanās kļuvušas par politikas ikdienu.

Vašingtonas un Minskas “lielais darījums”: apmaiņā pret “attiecību normalizāciju ar ASV” un sankciju atcelšanu Lukašenko atbrīvo politieslodzītos.

Latvijas amatpersonas mierina citus un pašas sevi, ka banku un tranzīta nozaru sarūkošo ieguldījumu kopprodukta audzēšanā, nodarbinātības uzturēšanā un Valsts kases piepildīšanā aizvietošot finanšu pakalpojumu sniegšana visai pasaulei.

Ebreju Hanukas svētku pasākumā divi uzbrucēji nošāva 16 un ievainoja 40 cilvēku. Tas notika Austrālijā, Sidnejā, vienā no pilsētnieku un arī tūristu iecienītākajām vietām, Bondi pludmalē. Divi melnās drēbēs tērpti uzbrucēji atklāja uguni uz cilvēkiem, kuri pie jūras svinēja svētkus. Policisti atklāja uguni uz slepkavām, viens no viņiem tika nogalināts, otrs – ievainots. Antisemītiski terora akti nav nekāds jaunums vai nejaušība: diemžēl antisemītiskā histērija uzņem apgriezienus. Kāda situācija ir Latvijā?

Kāda izskatās Latvijas politika Valmieras mēra acīm; kā Valmieras novada opozīcija ietekmē lēmumu pieņemšanu; kādus vezumus iespējams gāzt, ja starp politiķiem valda vienota pārliecība, kāds izskatās valsts budžets nākamajam gadam pašvaldības vadītāja acīm; kā pašvaldībai sadalīt prioritātes tēriņos – par šiem un citiem jautājumiem politologa Filipa Rajevska saruna ar Valmieras novada domes priekšsēdētāju Jāni Baiku.

“Dzīvnieks ir dzīva būtne, dzīvnieks nav manta!” – ar vairāk nekā 22 000 cilvēku parakstu Saeimā ir iesniegta iniciatīva, lai grozītu Civillikumu. Tas ir aicinājums normatīvajā regulējumā noteikt, ka dzīvnieks nav manta (ar no tā izrietošajām īpašuma tiesībām), bet gan dzīva būtne.

Decembra sākumā parādījās ziņa, ka Rīgas domē (RD) ir izstrādāts likumprojekts, kurš paredz nekustamo īpašumu apsaimniekošanas uzņēmuma “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) pārdošanu. Patlaban šis uzņēmums (kapitālsabiedrība) ir 100% Rīgas domes īpašumā.

Baltais nams medijiem nopludina miera plāna dokumentus un tagad gaida Ukrainas piekāpšanos. Aizvadītajā nedēļā plašsaziņas līdzekļiem tika nopludināti miera plāna dokumenti, ko ASV nosūtīja Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, ieskaitot pamatdokumenta sākotnējo versiju. Spriežot pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumiem, Ukrainai jau tuvākajā laikā būs jāsniedz galīgā atbilde par mierizlīguma vienošanās termiņiem un nosacījumiem, ziņo Ukrainas analītiskais iknedēļas tīmekļa laikraksts “Дзеркало тижня”.

Likumdevējam ir tiesības kontrolēt izpildvaru, likumdevējs pats sev nosaka budžetu, izpildvarai dotas tiesības iedalīt budžetu varas institūcijām, bet tiesu varu budžeta jautājumos ietekmē visi, kam nav slinkums, un tas nav godīgi – intervijā nra.lv sarunā ar žurnālisti Kristīni Kravcovu saka Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs.

“Tas ir amerikāņu projekts,” ir pārliecināts politologs Juris Rozenvalds, analizējot Baltkrievijas pēkšņo “labvēlību”, atbrīvojot no ieslodzījuma 123 cilvēkus, viņu vidū arī protestu kustības līderi Mariju Koļesņikovu un Nobela Miera prēmijas laureātu Alesu Bjaļacki. Paziņojums tika izplatīts drīz pēc ASV sūtņa izteiktajiem plāniem atcelt sankcijas Baltkrievijas kālija karbonātam. Mazliet citas domas ir vēsturniekam un politologam Kārlim Daukštam.

Politiskās partijas “Nacionālā apvienība: Visu Latvijai! - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kongress aizritēja salīdzinoši mierīgā, var pat teikt – ikdienišķā atmosfērā. Ja jau pēc statūtiem šāds kongress reizi gadā jāsasauc un jāsarīko, tad tas arī jādara.

Iepriekšējās nedēļas beigās notikušajās Polijas prezidenta un Lietuvas un Igaunijas Ministru prezidentu sarunās ar Latvijas Valsts prezidentu un Ministru prezidenti tika meklētas diplomātiskās, finansiālās un tehniskās iespējas parādīt tādu spēku, kas atbaidītu Krievijas agresiju.

Bez apcietināšanām un aizturēšanām Igaunijā vēl turpinās ņemšanās ap partijas “Isamaa” iespējamo nelikumīgo finansēšanu; Lietuvā nerimstas skandāls par valsts raidorganizācijas LRT likuma grozījumiem.

Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda padome par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļa amata kandidātu izvirzījusi Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošo pētnieku Andri Saulīti.

“Mēs esam nākamais mērķis,” preses konferencē Berlīnē paziņoja NATO ģenerālsekretārs Marks Rite, aicinādams gatavoties liela mēroga karam ar Krieviju. Rite uzskata, ka pārāk daudzi NATO sabiedrotie nejūt Krievijas draudu bīstamību Eiropā un nesaprot, ka, lai novērstu šādu karu, ir nepieciešams ātri palielināt aizsardzības izdevumus un ražošanu. Bet tas diemžēl nenotiek ne ātri, ne uzreiz. Lai attīstītu militāro ražošanu, ir vajadzīgi gadi, ar mēnešiem ir par maz. Pašreizējo situāciju drošības jomā “Neatkarīgās” lasītājiem skaidro NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Kā ar velosipēdu iespējams aizmīties līdz Ginesa rekordu grāmatai un iekļūt tajā - žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar Latvijā un pasaulē pazīstamo velomenu Krišjāni Ratiniku.

Francijas arodbiedrības izziņojušas Parīzes Luvras muzeja darbinieku streiku pirms budžeta balsojuma parlamentā. Luvras aplaupīšanas incidents un tā sekas var izšķirt valdības likteni, ziņo Francijas mediji.

Svaigākie SKDS aptauju dati par politisko partiju reitingiem liecina, ka pieaug politisko izvēļu nenoteiktība. Lai arī reitingu galvgalis ir palicis nemainīgs, pieaudzis neizlēmušo skaits, kas norāda – līdz vēlēšanām vēl iespējami visai nopietni pavērsieni. Tas nozīmē, ka politiskajām partijām ir lielas iespējas spert izšķirīgus, varbūt pat riskantus soļus ar grūti prognozējamām sekām. Cits jautājums, vai tās šo iespēju izmantos un vai tām to vajag.

Kādus patīkamus un nepatīkamus pārsteigumus tautai 2026. gadā sarūpējis Saeimā apstiprinātais valsts budžets; vai bija iespējams vēl vairāk samazināt izdevumu sadaļu un kādēļ tas nenotika; kādi izaicinājumi sagaida koalīciju nākamgad – par šiem un citiem jautājumiem saruna ar Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Andu Čakšu ("Jaunā vienotība").

Cerēsim, ticēsim un gaidīsim, ka kriptonorēķinu pakalpojumu tirgū Latvija atgriezīsies tajā lomā, kāda tai bija starpbanku starptautisko norēķinu tirgū līdz tā sauktajam “banku kapitālajam remontam".