Sākums

Ir 2026. gada 27. oktobris, otrdiena, plkst. 6.47 no rīta. Vācijas federālās valdības ēkā Berlīnē visos logos spoži deg gaisma. No Viļņas, Varšavas un Briseles pienāk ziņojumi: uz robežas ar NATO un ES dalībvalsti Lietuvu tiek koncentrēts Krievijas karaspēks. Situācija ir haotiska.

Skaudri stāsti par nepilngadīgo izmantošanu izklaides un seksa industrijā. Kā pasargāt bērnus no vardarbības un kādēļ tikai tagad šausmināmies par Epstīna failiem, lai gan daudzas daudzas epizodes no tiem bija zināmas jau pirms vairākiem gadiem; kas darās modes un modeļu demonstrēšanas biznesā; kur ir robeža starp tērpu demonstrēšanu un miesas izrādīšanu; vai Latvijas likumdošana ir pietiekami sakārtota bērnu tiesību aizsardzības jomā - par šiem un citiem jautājumiem žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar modes dizaineri Gintu Budi.

Ziemas skarbums Baltijas valstīs ir mazliet atslābis – dīzeļi atkal lec. Taču Igaunijas un Lietuvas iekšpolitikā kaisme ne mirkli neatslābst. Par to “nra.lv” kaimiņzemju preses apskatā.

Par to, kā Vladimirs Putins iegājis vēsturē un kāpēc viņš grib atjaunot impēriju, par to, vai Krievija sabruks, ja zaudēs karu, par to, kādēļ jāpriecājas par Latvijas panākumiem ekonomikā un finanšu jomā, kā arī par daudz ko citu: intervija ar Andri Teikmani – juristu, diplomātu un politiķi. Bijis vēstnieks daudzās valstīs, bijis Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts, balsoja par 4. maija deklarāciju, bija Rīgas pašvaldības vadītājs no 1990. līdz 1994. gadam, bet no 2019. līdz 2023. gadam vadīja Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita kanceleju.

Zema gaisa temperatūra, kas pieturas ilgi, sen Latvijā nav bijusi. Tāpēc ir radies brikešu, malkas un granulu deficīts – lielveikalos bieži vien nav vispār neviena no šiem kurināmā veidiem. Tas vedina uz bažām, vai kaut kas līdzīgs nedraud arī citos sektoros – gāze, šķelda un arī elektroenerģijas ražošana.

Hindi valodas prasība darba piedāvājuma sludinājumā ātri apceļoja sociālos tīklus un raisīja dažādus kontrastiem bagātus komentārus. Tās ir pirmās vēsmas un signāli par to, kādas valodas dominēs nākotnes Latvijas uzņēmējdarbībā, vai tomēr tā ir tikai un vienīgi sīka nejaušība, kurai nav vērts pievērst īpašu uzmanību?

Krievijas kodoldraudi neliedz ASV un Eiropai vienoties par atbalstu Maskavas–Kijivas miera līgumam un “daudzpakāpju rīcības plānam” pamiera pārkāpuma gadījumā no Krievijas puses. Jautājums – vai plāns aizstās Ukrainas dalību NATO un alianses līguma 5. pantu? 

Laiku pa laikam parādās runas par atsevišķu uzņēmumu un iestāžu vadītāju lielajām algām. Daudzi ir neizpratnē: kāpēc, teiksim, kādas augstskolas rektors vai kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājs saņem ierindas cilvēka uztverē astronomisku algu. Turklāt nav runa par cilvēkiem, kuri vada kādu kompāniju asas konkurences apstākļos, kā, piemēram, “airBaltic”, bet gan, teiksim (tikai ilustrācijai), “Augstsprieguma tīklu”, kas faktiski atrodas monopolstāvoklī.

Mēģinājums diskreditēt godprātīgus valdības lēmumus par baļķu cenām, kas Krievijas izraisītā kara gados glāba Latvijas kokrūpniecību no monopolista “Latvijas valsts meži” uzspiestajiem līgumiem – šādi un līdzīgi lietpratēji komentē nule kā publiskoto tā dēvētās zāģbaļķu komisijas ziņojumu. Tajā vērtēts pirms vairāk nekā diviem gadiem valdībā apstiprinātais lēmums uzlikt par pienākumu “Latvijas valsts mežiem” tirgot zāģbaļķus par tirgus, nevis par mākslīgi sakāpinātu cenu.

Latvija praktiski pārstājusi tērēt gāzi no Inčukalna pazemes gāzes krātuves, liecina AS “Conexus Baltic Grid” publiskā monitoringa dati. Ko tas nozīmē – gāze mūsu valstij vairs nav vajadzīga? Iemesli ir zināmi, un tie ir pavisam citi.

Krāsns lauku mājā iekurināta, un mēs ar prezidentu (2011–2015) Andri Bērziņu varam parunāt – ne tikai par ziemas spelgoni, ne tikai par pavasari, ko gaidām dabā un politikā, bet arī par valsti, par cilvēku izjūtām un cerībām. Laiks ir tik sarežģīts kā senlaiku tamborējums. Bet daudz melnāks. Tāpēc sveču mēnesī vajag nest gaismu.

Šogad ziema padevusies salta. Cilvēki ir satraukušies par lielajiem apkures rēķiniem, kuri viņiem būs jāmaksā par siltumu. Vienlaikus šogad paredzētas Saeimas vēlēšanas, un politiķi labprāt gribētu sevi uzdot par dižiem tautas glābējiem. Piemēram, piešķirot dāsnas kompensācijas par “auksto ziemu”.

Ja Latvijas noklāšana ar saules un vēja elektrostacijām ir sākusies, tad starp tām nepieciešamas arī baterijas, lai atjaunīgo energoresursu elektrostacijas varētu pilnvērtīgi darbināt.

Saruna ar Latvijas Universitātes profesori, politoloģi Žanetu Ozoliņu par Latvijas drošības dinamiku, par jauno pasaules kārtību un Latvijas vietu tajā.

Noticis neticamais – Ramzana Kadirova un Suleimana Kerimova rokasspiediens. “Dzīvosim mierā” – ar šādu komentāru Čečenijas vietvaldis Ramzans Kadirovs savā “Telegram” kanālā 30. janvārī publicēja kopīgu foto ar Dagestānas miljardieri un senatoru Suleimanu Kerimovu, kuram 2024. gadā pasludināja asinsatriebību. Kadirovs viņu sauc par “brāli”. Kas pēkšņi noticis?

Ziema šoreiz ir padevusies bargāka nekā daudzos iepriekšējos gados, tāpēc pastiprinās bažas, vai pietiks kurināmā un cik tas maksās. Līdzīgs satraukums valda arī par elektroenerģiju.

“Tā ir vēsture, tai jābūt bez maksas,” saka tūristi. Romas noteiktā divu eiro maksa par Trevi strūklakas apskati rada pretrunīgus viedokļus, vēsta ietekmīgais britu laikraksts “The Guardian”.

"Sāk palikt ļoti slikti," Somijas sabiedriskajam medijam “Yle” atklājis Somijas uzņēmējs Miki Sārela, kurš Mustasāri pārvalda grila restorānu.

Sabiedrībā joprojām nerimst jautājumi par to, kādēļ joprojām uzturam tirdzniecības sakarus, nodrošinām pasažieru pārvadājumus, uzturam arī diplomātiskās attiecības ar Krieviju. Lasītāju vērtējumam nododam atbildīgo ministriju atbildes uz šiem un citiem jautājumiem.

Kā nezināmā virzienā peldoša kuģa priekšgals tagad izskatās Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas jumts bez ēkas, kam šāds jumts vajadzīgs, bet “Par “Rail Baltica” projekta īstenošanas gaitu” vēsta Satiksmes ministrijas dokuments ar šādu nosaukumu.

Vēsturisks brīdis: Eiropas Savienība un Indija vienojas par brīvās tirdzniecības nolīgumu. Reaģējot uz Donalda Trampa tirdzniecības karu, ES un Indija izveido brīvās tirdzniecības zonu, par ko diskutēja gandrīz 20 gadus.

Rīgas pašvaldības uzņēmums “Rīgas satiksme” (RS) joprojām izmanto Krievijā izstrādātu programmatūru “1C”. RS pārāk nesteidzas atbrīvoties no Krievijas produkta, aizbildinoties, ka atteikšanās no tā izmaksātu ļoti dārgi, un ir izsludinājis iepirkumu, kas paredz izstrādāt izmaiņas tajā pašā programmatūrā, kāda ir.