Neapskaužamā situācijā šā gada augustā bija nonākuši vairāk nekā 100 bērnu un jauniešu no Latvijas, kuri ar uzņēmuma “Fisom” starpniecību devās uz sērfošanas nometni Portugālē. Diemžēl gala mērķī viņi nenonāca – viņi iestrēga Spānijā un Francijā. “Fisom”, tā teikt, “uzmeta” ceļotājus. Operatīvi reaģēja Latvija un noorganizēja repatriāciju. Atbildīgie par šo procesu, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), nemitīgi uzsvēra – ceļotāju atgriešana, kas izmaksāja 81 000 eiro, nenotika par nodokļu maksātāju naudu. Tomēr publiski pieejamā informācija liecina, ka finansējums ņemts no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Kas galu galā sedza jauniešu atgriešanu Latvijā?
Rīga kļūst arvien pieblīvētāka ar melnīgsnējiem vīriņiem, kuri, uz muguras uzlikuši zilu kasti, uz kuras rakstīts “Wolt”, izvadā ēdienus. Tas ir tā dēvētais platformu darbs – salīdzinoši jauns veids, lai sniegtu konkrētus pakalpojumus par samaksu. Digitālo platformu ekonomika strauji aug. Kovidpandēmijas laikā platformu darbs strauji kļuva populārs, daļēji pateicoties ēdiena un pārtikas preču piegāžu pieaugumam. Dažkārt to dēvē arī par “gadījumdarbu ekonomiku”. Bet šajā galvenokārt ar migrantiem saistītajā perspektīvā ir daudz problēmu.
Nav noslēpums, ka pēdējos gados Rīgas ielās ir būtiski palielinājies to cilvēku skaits, kuri, visticamāk, nav dzimuši Latvijā. Ko ar šo fenomenu darīt? Ignorēt, izliekoties, ka nekas traks nenotiek? Vai skaļi uzstāt, ka migrācija jāaptur un migrantiem “nav vietas” Latvijā?
Pagājušajā nedēļā pazīstamās mūziķes Agneses Rakovskas stūrētās mūzikas un izglītības platformas “Zvaigznājs” telpās debijas EP jeb minialbumu prezentēja Alise Liepiņa. Pats par sevi šis fakts nebūtu nekas ievērības cienīgs – vai maz kas šajos laikos spēj izdot albumus! –, taču šai dziedātājai ir tikai 12 gadu.
Lai gan pilnīgi no gaisa grābts ir datējums, ka tieši 1670. gada 21. oktobrī “kāds Priekules kalējs no Zviedrijas Johansons izgatavojis ierīci lidošanai, ko arī izmēģinājis,” mēģināsim noticēt 17. gadsimta otrās puses vai 18. gadsimta sākuma cilvēka prasmei pārvērst sevi par mazu planierīti, ko tagadējie cilvēki ir iemanījušies izdarīt, izmantojot planēšanai daudz piemērotākus materiālus un tehnoloģijas.
“Vācijā apspriedām iespēju attīstīt ražotnes Latvijā un dažāda militārā aprīkojuma iepirkšanu Latvijas vajadzībām. Sarunas bija produktīvas, un mums izdevās pārliecināt vācu uzņēmējus paplašināt savu ražošanu, izmantojot Latvijas infrastruktūru,” atgriežoties no vizītes Vācijā, intervijā “Neatkarīgajai” atklāja ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Nesen Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis izteicās: “Mēs dzīvojam īpašā laikā – mēs nedrīkstam to izniekot. Mums ir jāizveido spēcīgākā armija Eiropas Savienībā, jāmodernizē mūsu infrastruktūra un jāpadara mūsu dzimtene par Polijas cietoksni.” Pareizi vārdi un pareiza attieksme. Vai Latvijā notiek līdzīgi?
Šonedēļ Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) pasniedza zelta un platīna sertifikātus mūzikas ierakstiem, kuri straumēšanas platformās sasnieguši labākos rādītājus. Šī bija otrā šāda apbalvošanas reize, tāpēc jau var rezumēt, kam pieder mūzikas klausītāju simpātijas interneta vidē. Secinājumi nav pārsteidzoši, taču interesanti gan.
Rīgā 1. un 2. novembrī norisināsies pirmais Pasaules kauss 3x3 ielu futbolā. Tas būs unikāls pasākums un Latvijai vēsturisks brīdis, jo šāda līmeņa sacensības ielu futbolā nekad līdz šim nav bijušas pat nevienā futbola lielvalstī. Par šo Latvijai un futbola entuziastiem nozīmīgo pasākumu intervijā "Neatkarīgajai" stāsta pasākuma organizētājs, ielu sporta kustības "Ghetto Games" izveidotājs un vadītājs Raimonds Elbakjans.
Jau rakstīju, ka šā gada 16. oktobrī biju spiests ierasties Valsts policijā, lai sniegtu liecības pret mani uzsāktajā kriminālprocesā. Policijā uzzināju, ka kriminālprocess uzsākts it kā par neslavas celšanu. Sūdzības iesniedzēja ir bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.
Kādas pārmaiņas nākamais gads sola labklājības jomā? Vai pieaugs pabalstu un pensiju apmēri? Vai izeja no demogrāfijas bedres ir imigrantu ievešana? Par šiem jautājumiem “Neatkarīgā” uz sarunu aicināja labklājības ministru Uldi Auguli (ZZS).
“Parasti Lietuvas tauta ļoti atbalsta prezidentu, bet kritizē premjeru un valdību. Rodas trīšanās, spriedze. Grūti pateikt, vai tas ir labi vai nē. No otras puses, ja valdībā iekļūst kādi tumši spēki, tad prezidents ir kā garants, lai tiem neļautu pārāk izvērsties,” intervijā “Neatkarīgajai”, komentējot pašreiz Lietuvā notiekošās parlamenta vēlēšanas, teic lietuviešu politologs Toms Dapkus.
Jaunākajā “BestBrokers” pētījumā, kurā tika aplūkotas nekustamo īpašumu cenas 62 valstīs un analizēts, cik tie ir pieejami, salīdzinot ar katras valsts vidējo algu, par uzvarētāju negaidīti kļuva valsts, kas tiek uzskatīta par vienu no dārgākajām Eiropā, raksta “postimees.ee”. Latvija Eiropas reitingā atrodas 9. vietā.
Vakar Saeima pieņēma grozījumus Latvijas nacionālās operas un baleta likumā, kurā tika iebalsoti vairāki acīmredzami nepārdomāti punkti. Būtiskākais no tiem – līdzšinējo trīs valdes locekļu vietā būs divi.
“Treknā Latvija” nonākusi pasaules uzmanības lokā: mūsu valstī aptuveni 60% pieaugušo un 20% bērnu esot liekais svars, savukārt 25% iedzīvotāju ir piemeklējusi aptaukošanās – par to liecinot Pasaules veselības organizācijas dati. Tāpēc – tuklajiem jāoperē kuņģis, lai vairs nevarētu piedzīt kuņģi pēc sirds patikas.
Ar akcīzes nodokļa likmju celšanu valsts iecerējusi sadārdzināt 2025. un 2026. gadā dīzeļdegvielu divreiz pa 3,2 centiem litrā un benzīnu divreiz pa 2,7 centiem litrā, bet 2027. gadā pievienot degvielas cenai CO2 emisijas kvotu cenas un “zaļo” degvielu papildizmaksas.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) ceturtdien tikās ar globāli gigantiskās jauno tehnoloģiju kompānijas "Meta" reģionālo publiskās politikas vadītāju Vitniju Saldavu.
Grozies, kā gribi — centrālā dzelzceļa stacija un autoosta ir galvaspilsētas vizītkarte, ko daudzi ceļotāji ierauga pirmo, ceļojot ar sabiedrisko transportu. Šajā ziņā Latvija darījusi pareizi, neīstenojot iepriekš izskanējušās idejas, kuras paredzēja Rīgas autoostas pārvietošanu uz Pārdaugavu. Šoreiz esam mācījušies no svešām kļūdām!
Vakar nācās apmeklēt Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes 3. nodaļu. Kā pavēstē teikts, “uz nopratināšanu”. Jau pirms šīs pratināšanas, un vēl jo vairāk pēc tās, man radās vairāki jautājumi. Manuprāt, tādi, uz kuriem atbildes gribētu dzirdēt arī plašāka sabiedrība.
Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic” nenoliedz, ka maršrutā starp Rīgu un Dubaiju lidmašīna met nelielu līkumu, lai nosēstos Burgasā un uzpildītu degvielu. Tas tiekot darīts, lai “saglabātu visaugstākos drošuma standartus pasažieriem un apkalpei”.
“Bērni vasarā trīs mēnešu laikā ne tikai aizmirst lielāko daļu no mācību materiāla, bet arī zaudē ieradumu mācīties,” bērnus uzskatot par neattīstītām būtnēm, portālā “Manabalss.lv” parakstu vākšanu uzsācis kāds Pjotrs Kurtukovs, aicinot atteikties no vasaras brīvlaika trīs mēnešu garumā, tā vietā atstājot brīvdienas no 15. jūnija līdz 31. jūlijam. Viedokļi par to ir dažādi.
Melos par Krievijas dona pamanīšanu pieķertie aizsardzības ministrs Andris Sprūds un Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš taisnojas, ka pie Ādažu poligona vārtiem ne pēkšņi piebraukušu, bet it kā pēkšņi iebetonētu bruņumašīnu pamanīt viņi patiešām spējot.
