Gluži vai jāievaidas par bijušo Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī. Bija varens valsts vadītājs, bet tagad jāsēž deviņus kvadrātmetrus mazā cietuma kamerā. Labi vismaz, ka viņam ļautas gana biežas tikšanās ar sievu un radiem.
Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” izsludinājusi konkursu gandrīz trīs miljonu vērtajam publiskajam iepirkumam, kurā dokumentos jau skaidri salasāmi konkrētie uzvarētāji. Tie ir tie paši, kuri piedalījušies pirms vairāk nekā desmit gadiem iepirkto zemās grīdas tramvaju ražošanā.
Latvijas arodbiedrības publicējušas paziņojumu ar satraucošu virsrakstu: “LBAS ceļ trauksmi: darba devēju lobijs ķēries klāt arodbiedrību tiesību ārdīšanai”.
Eiropas Savienības (ES) 23. oktobrī pieņemtā 19. sankciju pakete būtiski palielina spiedienu uz Krievijas kara ekonomiku, vēršoties pret tādām svarīgām nozarēm kā enerģētika, finanses, militāri rūpnieciskā bāze, speciālās ekonomiskās zonas, kā arī pret konkrētiem agresīvā kara veicinātājiem un labuma guvējiem no tā.
Valdības atbildes uz Saeimas pieprasījumu “par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai” izraisīto debašu saprātīgākā daļa attiecās uz Latvijas valsts tikai pēc tam uz latviešu valodas vajadzību imigrantiem tagadējā Latvijas teritorijā.
ASV prezidents Donalds Tramps uzsācis savu sešu dienu turneju Āzijā, kuras noslēgumā 30. oktobrī paredzēta viņa tikšanās ar Ķīnas Komunistiskās partijas ģenerālsekretāru Sji Dzjiņpinu.
Kā nogurdinošie, nesekmīgie mēģinājumi uzsākt miera sarunas ar agresorvalsti ietekmē mūsu palīdzības plūsmu Ukrainai, kādas vēsmas jūtamas Eiropas Parlamentā un citās Eiropas lēmējinstitūcijās, vai mūsu aizsargāties spēja no iespējamā agresora iebrukuma kļūst jaudīgāka – saruna ar Eiroparlamenta deputātu, “Tviterkonvoja” izveidotāju un realizētāju Reini Pozņaku.
"Pēc kultūras ir izslāpuši ne tikai daugavpilieši. Pie mums skatīties teātra izrādes, koncertus, izstādes brauc arī no tālienes," intervijā portālam "nra.lv" saka Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš.
Kādas nepilnības vērojamas mūsu vēlēšanu sistēmā; vai patiesi proporcionālās vēlēšanu sistēmas galvenais trūkums ir nepersonalizēta atbildība – par šiem un citiem jautājumiem “nra.lv” saruna ar vienu no pieredzējušākajiem politiķiem un politikas apskatniekiem Latvijā, partijas “Saskaņa” idejisko tēvu Jāni Urbanoviču.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds, ministrijas valsts sekretārs Aivars Puriņš un Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns bija ieradušies Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā ar pamatojumu nākamā gada valsts budžeta projektā paredzēto 1 544 747 070 eiro iztērēšanai, bet kopumā vairāk nekā divu miljardu eiro apsaimniekošanai.
Šā gada sākumā ar Ministru kabineta lēmumu izveidotās birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadība piedzīvo būtiskas pārmaiņas. Grupas līdzšinējo vadītāju, Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu nomaina bijušais Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Turpmāk Endziņš būs galvenais birokrātijas apkarotājs. Kādus rezultātus no šīs amatu rotācijas varam sagaidīt?
Lietuvā Ruģiniene guvusi virsroku pār Šakalieni, bet paliek problēmas ar huligānpartiju “Nemunas ausma”. Tikmēr Igaunijā pēc pašvaldību vēlēšanām partijas un politiķi uzsākuši izmisīgu cīņu par amatu krēsliem un varu.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe, viņas vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls un ģenerāldirektores vietniece administratīvajos jautājumos Antra Gremzde stāstīja, kā iestāde iecerējusi uzlabot savu darbu, samazinot darbinieku skaitu par 13,2% un darbinieku skaitu – par10%.
Ceturtdien vēlu vakarā Saeima pēc garām, nogurdinošām un samērā bezjēdzīgām debatēm pirmajā lasījumā pieņēma lēmumu par izstāšanos no Stambulas konvencijas. Skatoties to murgu, cirku vai teātri (kā nu kuram labāk patīk), gribētos pievienoties tiem, kuri jautā: vai tiešām jums nav nekā cita ko darīt, taču tajā pašā laikā saprotu: tieši tā arī ir politika.
Daugavpilī iedzīvotāji par apkuri maksā krietni mazāk nekā citās Latvijas pilsētās, tajā skaitā galvaspilsētā. Rīdzinieki no 1.oktobra par apkuri maksā 83,01 EUR/MWh, bet daugavpilieši - tikai 66,79 EUR/MWh.
Šogad Saeimā ieviesta jauna parlamentāra tradīcija – valsts valodas debates. Šīs debates notiek saskaņā ar 2025. gada 14. martā apstiprinātajiem grozījumiem Saeimas kārtības rullī, kuri paredz: “Ministru kabinets ik pēc diviem gadiem līdz attiecīgā gada 15. septembrim iesniedz Saeimai ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai.”
Pamiers Gazā ir nestabils, tomēr tas ir pamiers. Tramps atkal īgņojas uz Putinu un nosaka sankcijas diviem Krievijas degvielas gigantiem. Čehija pagriež muguru ES zaļajam kursam – šīs un citas šīs pasaules aktualitātes “nra.lv” ārzemju preses apskatā.
Nākamā gada jūnijs vairs nav tālu: līdz tam laikam, iespējams, nāksies ieviest Eiropas Savienības (ES) Migrācijas un patvēruma pakta prasības. Paktā noteiktais solidaritātes princips paredz, ka dalībvalstīm būs jāizvēlas – pieņemt noteiktu migrantu skaitu vai samaksāt par atteikšanos to darīt.
Rīgas Ziemeļu transporta koridors ir viens no lielākajiem galvaspilsētas satiksmes projektiem, kura mērķis – novirzīt tranzīta un kravas plūsmu prom no centra, samazinot sastrēgumus un uzlabojot gaisa kvalitāti.
Atlicis vien gads, līdz Latvijā jāievieš Eiropas digitālās identitātes maka lietotne, taču tālāk par stīvēšanos, kurš būs šī godpilnā projekta virzītājs un īstenotājs – VARAM (Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija) pakļautībā esošā Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) vai valsts kapitālsabiedrība Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) – neesam pavirzījušies.
ASV prezidenta Donalda Trampa viedoklis Ukrainas jautājumā pēdējā mēneša laikā ir bijis vēl mainīgāks nekā Baltijas klimats, un viņa pretrunīgie izteikumi vēl mulsinošāki nekā latviešiem raksturīgais izteiciens “Nē nu jā, nē nu nē”. Taču Donalds Tramps nav vienīgais politiķis, kurš nonācis pasaules preses starmešu gaismā.
“Esmu klasiskā filoloģe, latviete, sieva, māte, meita, Latvijas patriote,” saka Agnese Irbe, un mēs varam papildināt šo viņas korekto uzskaitījumu: viņa ir filoloģijas zinātņu doktore, kā arī intelektuālas ievirzes tīmekļa žurnāla “TELOS” galvenā redaktore. Šis žurnāls apvieno Latvijas konservatīvos domātājus. Saeimai atbildīgu balsojumu brīdī piedāvājam sarunu ar Agnesi Irbi par šodienas aktualitātēm.
