Šodien Rīgas domes sēdē nolemts balsot par Barklaja de Tolli pieminekļa nojaukšanu, un var secināt: konkrētā pieminekļa lielākā problēma ir tā, ka neviens pilsētas saimnieks sabiedrību nekad nav īsti mēģinājis informēt, kas tas Barklajs tāds ir bijis un kāpēc viņam uzstādīts piemineklis iepretim ieejai Ministru kabinetā.
“airBaltic” avioreisa BT792 Dubaija–Rīga 14.10.2024. pasažieris Kārlis (vārds mainīts) “nra.lv” stāsta, ka šī lidmašīna sasniegusi galamērķi ar vairāk nekā divu stundu nokavēšanos. Pa ceļam uz Dubaiju lidmašīna pēkšņi nolaidusies Burgasas (Bulgārija) lidostā, lai uzpildītu degvielu. “Paskatījos iluminatorā un redzēju, ka degviela tiek pildīta no autocisternas ar uzrakstu “Lukoil”.”
Kultūras ministrija “Neatkarīgās” redakcijai operatīvi atsūtīja papildu skaidrojumus par gandrīz 400 000 eiro pieprasījumu, iesniedzot valdībā lūgumu pārdalīt finansējumu dažādu izdevumu segšanai, kas paredzēti Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijai.
Kadagā (Ādažos), pie Nacionālo bruņoto spēku militārās bāzes, tiek veidota “militarizētās tēlniecības kompozīcija” – uz betona pamatnes izvietots savu laiku nokalpojis kāpurķēžu bruņutransportieris CVR(T). Šī “monumentālās mākslas” objekta izveidošanas izmaksas esot aptuveni 183 000 eiro.
Latvijas teritorijā ielidojušais, ar sprāgstvielām apgādātais Krievijas drons kļuvis par ērtāko attaisnojumu Latvijas 2025. gada un turpmāko gadu budžeta deficītam.
Nesen atbildīgās iestādes zvanīja trauksmes zvanu par potences uzlabošanai paredzētu medikamentu un Covid-19 vakcīnu viltošanu, tagad kārta pienākusi tirgū ļoti pieprasītu līdzekļu viltojumiem, proti, cilvēki maksā ievērojamas summas, lai iegūtu brīnumlīdzekli svara samazinājumam.
Šā gada 7. septembrī Latvijas teritorijā ieklīdušo (vai tomēr testēšanas nolūkā iesūtīto?), gandrīz 100 kilometrus nolidojušo un Gaigalavas pagastā nokritušo Krievijas dronu “Shahed”/”Geranja” var uztvert gandrīz kā augstāku spēku sūtītu zīmi lāča ziemas miegā guļošajai Latvijas aizsardzības sistēmai.
Seksuālā uzmākšanās Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijā notiek arvien intensīvāk – to acīmredzot vēlas pateikt Kultūras ministrija, iesniedzot valdībā lūgumu pārdalīt finansējumu dažādu izdevumu segšanai. Un viens no tiem ir: novirzīt Mūzikas akadēmijai 397 959 eiro, lai varētu īstenot vardarbības novēršanas pasākumus. Vienīgi – vairs nav saprotams, kurš kuram uzmācas: pasniedzēji studentiem vai studenti pasniedzējiem? Varbūt visi visiem un vienlaikus?
Apmēram vienā laikā ar valdības ārkārtas sēdi valsts 2025. gada budžeta projekta noslīpēšanai pirms iesniegšanas Saeimā Centrālā statistikas pārvalde paziņoja augusta dzimstības un mirstības datus, kuros joprojām nav redzama jaundzimušo skaita noslīdēšanas zem psiholoģiski nozīmīgā viena tūkstoša robežlīnijas.
Latvijā tiek adoptēti vidēji simt bērnu gadā – pēdējos gados gan vērojams neliels adoptēto bērnu skaita samazinājums. Visbiežāk adoptētāji izvēlas adoptēt jaunākus bērnus – no viena līdz piecu gadu vecumā.
Oktobra sākumā vienā no optikas veikaliem notikusi Veselības inspekcijas pārbaude, kurā celti augšā papīri, apskatītas telpas un nonākts līdz tam, ka konkrētais veikals saskaņā ar valstī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem nemaz nedrīkst veikt redzes pārbaudes klientiem, kuri vēlas noskaidrot, cik stipras brilles viņiem nepieciešamas. Veselības ministrs Hosams Abu Meri sola “nra.lv” tikt skaidrībā ar notiekošajām nejēdzībām un tās novērst.
Lietuvā ir aptuveni 2,4 miljoni balsstiesīgo, kuri svētdien, 13. oktobrī, bija tiesīgi parādīt savu politisko izvēli Seima vēlēšanās. Pēc notikušajām aptaujām ir skaidrs, ka uzvarēt varētu Lietuvas sociāldemokrātu partija, tomēr pēc divām nedēļām ir plānota vēlēšanu otrā kārta, un tad jau viss būs redzams. Kādu ietekmi vēlēšanas Lietuvā atstās uz Latviju un vai vispār atstās?
Šī nedēļa aizritēja kā populārās mūzikas gada balvu priekšvēlēšanu kampaņā – no “Zelta mikrofona” pie “Gammas”, no Kaņepes kultūras centra uz “Arēnu Rīga”, no kafijas testēšanas pie vieniem līdz šādai pašai nodarbei pie otriem utt. Ja salīdzina abus publicitātes pasākumus, tad šajā neklātienes raundā “ZM” zaudēja vienos vārtos, savukārt par abu balvu saturu... Par visu pēc kārtas.
Jaunā Rīgas teātra izrādē “Melnais piens” laipni gaidīti “Breša zemnieku” bērni, lai viņi ar dzīvo bilžu palīdzību varētu atgriezties savā skaistajā bērnībā vai jaunībā un dažkārt padarītu to saprotamāku saviem bērniem.
Divus mēnešus ilgst ukraiņu ekspedīcijas spēku sekmīgais gājiens pa Kurskas apgabalu Krievijā, tikmēr divus gadus ilgst krievu armijas “gaļas viļņu” triecieni pa Ukrainas provinces pilsētām — un arī sekmīgi. Pasaule ir tik nobažījusies kā nekad.
Pagājušajā nedēļā uz sava albuma “Atkal un vēl satikties” prezentāciju ar nelielu koncertu (un pat viktorīnu!) klubā “Blue House” aicināja Inese Ērmane – dziedātāja, kura tandēmā ar šeit dzīvojošo spāņu izpildītāju Havjeru Fernandesu šovasar mazliet sensacionāli uzvarēja “Latvijas Sirdsdziesmā”. Šis triumfs gan viņai droši vien līdz pat mūža beigām uzliks šlāgerdziedātājas zīmogu, lai gan Inesei ir citāds repertuārs, par ko var pārliecināties arī albumā.
Ieinteresētības un degsmes trūkums politiķos steidzamā kārtā meklēt efektīvus risinājumus, kā slēgt mūsu valsts austrumu robežu nelikumīgajiem šķērsot tīkotājiem, vedina domāt, ka arī vismaz tuvākajā laikā asa sižeta filmu cienīgās tā dēvēto migrantu tvarstīšanas tā arī turpināsies. Šo nejēdzību izbeigt var tikai vienā veidā – cieši noslēgt austrumu robežu.
Rīgu pārpludinājuši melnīgsnēji vīrieši ar “Bolt” un “Wolt” kastēm uz muguras. Esot “studenti”, kuri no mācībām brīvajā laikā piestrādā par ēdienu piegādātājiem. Protams, ir tādi ļaudis, kuri notic šīm pasakām. Bet vairāk vajadzētu ticēt pašu acīm: piegādātāji mēdz apgrābstīt ēdienu, gadās pat, ka to izvelk no kastēm un apēd. Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) uzskata: vajadzīga stingrāka šo piegādātāju kontrole. Zemkopības ministrijā jau tiek izstrādāti noteikumi, kas būs jāievēro visiem “boltistiem”, “voltistiem” un visiem citiem ēdienu piegādātājiem.
Valsts kontrole (VK) savā revīzijā šovasar secinājusi, ka katru gadu Latvijā sagatavoto vairāk nekā 1000 pedagoģiskās izglītības programmu absolventu un 81% absolventu uzsāk darbu nozarē. Tomēr 33% jauno pedagogu pamet darbu jau pirmo piecu gadu laikā. Lai spriestu, kā mainīt situāciju, izglītības profesionāļi un pašvaldību pārstāvji 10. oktobrī pulcējās VK rīkotajā diskusijā "Kā stiprināt pedagoga motivāciju darbam profesijā?".
Latvijas Eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” darba svētkos ar devīzi “Eksporta barometrs 2024” telekomunikāciju uzņēmuma “Latvijas mobilais telefons” viceprezidents Ingmārs Pūķis nāca klajā ar tādu aprēķinu, ka eksporta vērtība uz vienu Latvijas iedzīvotāju ir 2,5 reizes lielāka nekā uz vienu Ķīnas iedzīvotāju.
