Par atbilstošiem referenduma ierosināšanai atzītie Pensiju likuma grozījumi nekalpo galvenajam, kāpēc šis likums vispār jāgroza, - tie neatbrīvo Latviju no pienākuma atdot starptautiskajiem finanšu spekulantiem miljardiem eiro nodokļu maksātāju naudas bez nekādām saistībām.
Dziedātāja Samanta Tīna sarunā ar Sondru Zaļupi par jaunu dzīves sākumu, par lielo nezināmo un to, kā nemitīga cīņa ar sevi ietekmē dzīvi, arī par pieredzēto un bērnības atmiņām, kā arī eksperimentiem pusaudža vecumā.
Nesen dienasgaismu ieraudzīja britu un Irānas žurnālistes un TV raidījumu vadītājas Kristiānas Amanpūras intervija ar Čehijas prezidentu Petru Pavelu. Viņa strādā telekompānijā CNN, kur veido ikvakara intervijas. Notika saruna par Eiropas un ASV (ne)sadarbību drošības jautājumos. Tika pieminētas Baltijas valstis.
Vakar visu Saeimā pārstāvēto politisko spēku (frakciju) pārstāvji devās pie valsts prezidenta, lai ar valsts galvu saskaņotu un precizētu turpmākās darbības politiskās krīzes drīzākai pārvarēšanai. Jau dienu iepriekš, ceturtdien, trīs spēki – ZZS, Nacionālā apvienība un “Apvienotais saraksts” – vienojās par ciešāku sadarbību. Var pat teikt, vienota bloka izveidi, ar galveno domu – iegrožot “Jaunās vienotības” (JV) ietekmi Latvijas politikā.
Pat dedzīgāko Krievijas “digitālās suverenitātes” atbalstītāju vidū samilzušas domstarpības: Natālija Kasperska, kura ilgus gadus iestājās par interneta lietotāju kontroli, kritizē specdienestus par nekompetenci, bet neilgi pēc tam skarbo kritiku noliedz.
Kas notiek ar mūsu ekonomiku, kāpēc Viktora Valaiņa ekonomikas izaugsmes veicināšanas programma ir atbalstāma – saruna ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāju Katrīnu Zariņu.
Politiskā vētra, kuru iezvanīja reakcija uz tā dēvēto dronu incidentu pirms nedēļas, vakar uzbrāzmoja ar jaunu sparu. Saeimas sēdes sākums aizkavējās par stundu, jo, kā paskaidroja sēdes vadītāja, Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, “Vienotība” nākšot klajā ar svarīgu paziņojumu. Daži deputāti mēģināja iebilst, ka tik vienkārši sēdes sākumu pārcelt nevar, uz ko Mieriņa atbildēja: bet pārtraukumu izsludināt es varu? Pārtraukums līdz 10.00.
Dienu pirms Valsts prezidenta noliktajām sarunām ar partijām par nākamo Latvijas valdību Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) publiski apliecināja Viktora Valaiņa virzīšanu par Latvijas Republikas nākamo Ministru prezidentu.
Ministru kabineta 12. maija sēdē tika uzklausīts Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Raivis Bremšmits, kurš vadīja dienesta pārbaudi un informatīvā ziņojuma sastādīšanu par to, kas patiesībā darās “Rail Baltica” projekta iepirkumos.
Migranti piepludina valsti, kā apturēt Eiropu plosošo nelaimi – saruna ar Saeimas deputātu, Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par problēmām nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā, kas izraisa trešo valstu pilsoņu masveida ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā priekšsēdētāju Jāni Dombravu (NA).
Novados, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, situācija ar dronu “miermīlīgajiem” pārlidojumiem ir satraucoša. Tā kā “dronu siena” Latvijā – kā jau dronu lielvalstī – ir necaursitama, atliek vienīgi vērot debesis un zīlēt: drons lido ar labiem vai ļauniem nolūkiem. Pārdomas un reālā darbība: ieklausījāmies Latgales novadu amatpersonu stāstījumā.
Trešdien pēc tikšanās ar premjerministri Eviku Siliņu “Progresīvie” paziņoja, ka Siliņas valdību vairs neatbalsta un aicina Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču sākt konsultācijas ar politiskajām partijām par jaunas valdības veidošanu. Tas faktiski nozīmē Siliņas valdības krišanu, pat ja formāli tā vēl “elpo”.
Grīziņkalnā "Ghetto Games" atklāj savu 18. sezonu, kura sakrīt ar "Ghetto Games" dibinātāja Raimonda Elbakjana 40 gadu jubileju. Grīziņkalnā vērienīgs pasākums astoņu stundu garumā. Par to, kas pasākumā tiks rādīts un stāstīts – nra.lv TV studijā sarunājas
"Ghetto Football" vadītājs Jānis Burmistrs un "Ghetto Basket" vadītājs Andri Gustu.
Priekšvēlēšanu gaisotnē uzliesmojusī politiskā krīze izvērtusies divās paralēlās plaknēs. Vienā – vai saglabāsies esošā valdība vai arī būs jauna. Otrā – kā šī pašradītā valdības krīze ietekmēs politisko spēku izredzes gaidāmajās Saeimas vēlēšanās 3. oktobrī.
Eiropas Savienība mainās: “zaļais kurss” vairs nav tik izteikti kreisi zaļš, pieaug izpratne par drošību, “pateicoties” Krievijas iebrukumam Ukrainā, tiek noņemt birokrātiskie šķēršļi, lai militārie konvoji un aprīkojums krīzes situācijās varētu maksimāli ātri pārvietoties caur ES dalībvalstīm – par šiem un citiem izaicinājumiem saruna ar Eiroparlamenta deputātu Robertu Zīli (NA).
“Eurostat” dati par 2025. gadu rāda, ka Latvijai (% pret iekšzemes kopproduktu (IKP)) ir lielākais parāda apjoms un budžeta deficīts starp Baltijas valstīm.
Lai arī “Progresīvo” līderis Andris Šuvajevs pirmdien preses konferencē aicināja premjerministri Eviku Siliņu trešdien uz “Progresīvo” frakcijas sēdi skaidrot pēdējo dienu notikumus un rīcību, kas viņa ieskatā esot klaji koalīcijas līguma pārkāpumi, jau tagad gandrīz droši var teikt, ka Siliņas valdība de facto ir pārstājusi darboties.
Kas notiek “Rail Baltica” projekta iepirkumos; vai mūsu valstī ir iespējams noregulēt lietas tā, lai valsts kapitālsabiedrību vadītāji rīkotos kā labi saimnieki un iepirkumos nedotu priekšroku neizdevīgam piedāvājumam – saruna ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu.
Lielākie pasaules mediji šo nedēļu ir uzsākuši ar ziņu, ka ASV prezidents Donalds Tramps noraidījis Irānas atbildi uz ASV priekšlikumiem izbeigt karu kā "pilnīgi nepieņemamu".
