Starp advokatūru un likumdevēju ik pa brīdim notiek vārdu apmaiņa ar savstarpējiem pārmetumiem. Ko tas nozīmē – padziļinās nesaprašanās starp likumdevēju un tiesu varas atzaru, briest nopietns konflikts vai tā tomēr ir lai arī skarba, bet jēgpilna diskusija par to, kā pilnveidot tiesiskā valstī strādājošu tiesību aizsardzības sistēmu – par to, kur tiek stūrēts advokatūras lielais kuģis, “nra.lv” saruna ar Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāju Saulvedi Vārpiņu.
Tuvojas Zvērinātu advokātu kolēģijas kopsapulce, kurā sniegsiet atskaiti par iepriekšējā gadā paveikto. Kādi ir iepriekšējā gada rezultāti?
Neteikšu, ka tas bija vienkāršs. Jaunais padomes sastāvs manā vadībā darbojas no 2025. gada maija, un ir tikai pašsaprotami, ka katram vadītājam ir savs vadības stils un ka, vadītājiem mainoties, ne viss notiek tā, kā iepriekš. Iepriekšējais padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs bija paveicis ļoti daudz advokatūras darba sakārtošanā, taču laiks nestāv uz vietas, ir jauni izaicinājumi, jaunas prasības. Stājoties amatā, biju teicis, ka ir jāstrādā pie esošā advokatūras darbības regulējuma pilnveidošanas, lai celtu advokāta lomu un vietu sabiedrībā, mazinātu advokātu neaizsargātību, proti, pie advokātu atskaitīšanas, atstādināšanas, izslēgšanas, atpakaļuzņemšanas noteikumiem. Jāstrādā pie konfidencialitātes nodrošināšanas un advokāta institūta stiprināšanas advokātu darba efektivizēšanai. Ir jāceļ advokatūras prestižs.
Darbs notiek pie visiem šiem jautājumiem. Esam dialogā gan ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju un Augstākās tiesas priekšsēdētāju, gan ģenerālprokuroru, tiesībsardzi un citiem, meklējam ceļus, kā labāk sadarboties, kā kopīgi iet uz to mērķi, kurš visiem mums kopīgs - tiesiska un attīstīta valsts.
Kā pozitīvs pavērsiens ir izceļams arī nesenais notikums, kur jaundibinātās Tieslietu akadēmijas telpās uz kopīgu tikšanos sanāca Latvijas Prokuroru biedrība, Latvijas tiesnešu biedrība, Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība un Latvijas Zvērinātu advokātu padome, lai stiprinātu tiesu sistēmas dalībnieku dialogu un lai rastu risinājumus jautājumos, kas skar praktisko darbu, sākot jau no izmeklēšanas līdz pat tiesas spriedumu spēkā stāšanās brīdim. Ir panākta vienošanās ar Tieslietu akadēmiju par turpmāku un regulāru šādu kopēju diskusiju organizēšanu akadēmijas telpās. Ir lieliski, ka Tieslietu akadēmijas vadītāja Laila Jurcēna mūsu idejas atbalsta.
Tieslietu padome ir izveidojusi darba grupu jeb komisiju advokatūras un tiesu mijiedarbības problēmjautājumu identificēšanai un risinājumu izstrādei. Jau pats nosaukums liecina, ka jautājumu loks ir ļoti plašs, komisijā ir pārstāvji no tiesām, prokuratūras, advokatūras un Tieslietu ministrijas. Darbs komisijā Tieslietu padomes priekšsēdētāja Aigara Strupiša vadībā notiek ļoti intensīvi un arī produktīvi. Šādas komisijas izveide bija viņa iniciatīva, kas viennozīmīgi ir apsveicama, jo beidzot esam pieķērušies tam, lai sasāpējušās problēmas risinātu visi kopā, un nešaubos, ka rezultāti būs redzami visai drīz. Mēs visi esam ieinteresēti gan uzlabot katrs savu darbu, gan kopējo un liekam galvas kopā, kā to izdarīt labāk.
Advokātu padome tāpat aktīvi iesaistījās Tieslietu ministrijas darbā, gatavojoties parakstīt Eiropas Padomes konvenciju “Par advokāta profesijas aizsardzību”, kuru tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere parakstīja pagājušā gada oktobrī. Šobrīd ar nepacietību gaidām tās ratificēšanu Saeimā, kas ir svarīga ne tikai advokātiem, bet visai mūsu sabiedrībai. Ne velti konvencijas preambulā ir uzsvērta advokātu un viņu profesionālo asociāciju būtiskā loma tiesiskuma uzturēšanā, tiesu pieejamības nodrošināšanā un cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības garantēšanā. Konvencijas ratificēšana advokatūras darbu tikai uzlabos, tādēļ kavēšanās ar tās ratificēšanu ir visai nesaprotama.
Publiski gan ir izskanējuši paziņojumi par to, ka advokāti paši nepildot likumu un savās rindās turot kriminālnoziedzniekus...
Sāksim jau ar to, ka advokātu rindās nav kriminālnoziedznieku. To nepieļauj Advokatūras likums, un likums šajā ziņā netiek pārkāpts.
Centīšos paskaidrot mazliet plašāk. Arī advokāti ir tikai cilvēki, un to pārstāvji tāpat kā citās profesijās strādājošie, tajā skaitā arī strādājošie dažādās tiesībsargājošās institūcijās, ik pa laikam nonāk saskarē ar Krimināllikumu. Bet arī tos retos advokātus, kas paši nonāk saskarē ar likumu, nevar salikt vienā katlā, jo ir jāatšķir notiesātie par kāda nozieguma izdarīšanu no tiem, kuri ir tikai iesaistīti krimināllietā kā aizdomās turētie vai apsūdzētie. Tāpat nav velkama vienādības zīme starp tiem, kas notiesāti par tīša nozieguma izdarīšanu, un tiem, kuri par netīšu. Tie, kuri notiesāti par tīša nozieguma izdarīšanu, ir izslēdzami. Savukārt tie, kuri vēl nav notiesāti par tīša nozieguma izdarīšanu (notiek izmeklēšana vai tiesa), nav atstādināmi. Visiem ir zināms, ka laiks, kas paiet no kriminālprocesa ierosināšanas brīža, līdz stājas spēkā tiesas spriedums, ar kuru persona tiek attaisnota vai notiesāta, var būt arī ārkārtīgi garš. Tie ir daudzi gadi vai pat gadu desmiti. Lai nebūtu tā, ka cilvēkam ilgstoši visos gadījumos tiek liegtas Satversmē garantētās tiesības uz izvēlēto darbu, Advokatūras likuma 17. pants paredz iespēju zvērinātu advokātu, pret kuru ir uzsākts kriminālprocess, no advokāta profesionālo pienākumu izpildes neatstādināt, ja potenciālais nodarījums nav saistīts ar profesionālo pienākumu veikšanu. Bet ir pienākums atstādināt, ja nodarījums ir saistīts ar profesionālo pienākumu veikšanu. Likuma formulējums šobrīd ir tāds, ka atstādināšanas pienākums ir obligāts, liedzot Advokātu padomei iespēju katru konkrētu gadījumu izvērtēt, kas pēc būtības un taisnīguma principiem nav pareizi. Papildus visam tam atstādināšanu likums paredz līdz brīdim, kamēr attiecībā pret personu netiek pieņemts galīgais lēmums, t.i., atstādināšana var notikt uz bezgalīgi nenoteiktu laiku. Tas ir pilnīgā pretrunā ar jebkādiem administratīvā procesa principiem un starptautisko regulējumu, jo pie mums ir kriminālprocesi, kuri ilgst gadu desmitus. Tas nozīmē gadu desmitus liegt personai strādāt. Regulējums, kas Advokātu padomei uzliek pienākumu atstādināt advokātu uz nenoteiktu laiku, nedodot iespēju izvērtēt katru konkrētu gadījumu, neatbilst Satversmei. Tas pašlaik ir aktualizēts, un ir ierosināta lieta Satversmes tiesā.
Jānorāda, ka šobrīd advokātu izslēgšanas un atstādināšanas noteikumi ir visstingrākie, salīdzinot ar citām juristu profesijām, tostarp salīdzinot ar tiesnešiem, prokuroriem, administratoriem, tiesu ekspertiem u.c. Turklāt šobrīd advokāta izslēgšanas lēmums ir absolūts - tā ir izslēgšana uz mūžu bez iespējām atgriezties šajā profesijā. Jau 2023. gadā visai analogs pants likumā par tiesu varu tika Saeimā izmainīts pēc Juridiskās komisijas iniciatīvas. 2024. gadā Saeima pamainīja līdzīgu pantu likumā “Par prokuratūru”. 2024. gadā Satversmes tiesa atzina, ka līdzīgs regulējums gan Maksātnespējas likumā, gan Tiesu ekspertu likumā neatbilst Satversmei.
2025. gadā Satversmes tiesa atzina, ka attiecībā pret ugunsdzēsējiem un glābšanas dienesta darbiniekiem šāds regulējums neatbilst Satversmei.
Man nav izdevies rast labu skaidrojumu, kāpēc citu juridisko profesiju izslēgšanas un atstādināšanas noteikumi laika gaitā ir tikuši mīkstināti caur konstitucionālām tiesvedībām vai caur likumdošanas izmaiņām, bet advokāti palikuši “aiz svītras”. Tomēr esmu apņēmības pilns novērst gan šo vēsturiski izveidojušies nevienlīdzību, gan arī modernizēt advokatūras institūtu un tā regulējumu, ievērojot gan drīzumā ratificējamajā Eiropas Padomes konvencijā “Par advokāta profesijas aizsardzību”, gan Eiropas Savienības tiesībās, gan LR Satversmē un advokātu profesionālajos standartos nostiprinātos principus.
Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins platformā “X” rakstīja, ka esot divi saraksti ar 30 un vairāk advokātu uzvārdiem, kuri saskaņā ar Advokatūras likuma 16. pantu nedrīkst strādāt par advokātiem. Tomēr esot “gari stāsti”, kāpēc Advokātu padome ļaujot viņiem turpināt advokātu praksi...
Tie ir nepatiesi Judina apgalvojumi. Un ko nozīmē “gari stāsti”? Kā paskaidroju par šo jautājumu Tieslietu padomes sēdē, kurā sniedzu skaidrojumu par Advokatūras 16. un 17. pantu prasību izpildi, Advokātu padome nav “troika” un nekad nebūs “troika”. Mēs neizslēgsim nevienu tikai tāpēc, ka kāds uzskata, ka ir jāizslēdz. Jā, tik tiešām likumdevējs Advokatūras likuma 16. pantā ir noteicis, ka no advokātu rindām ir jāizslēdz tie advokāti, kuri ir izdarījuši tīšu noziedzīgu nodarījumu vai pret kuriem kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata. Un šī likuma norma tiek pildīta, neskatoties uz pašas tiesību normas problemātiku.
Jaunais Advokātu padomes sastāvs 2025. gada septembrī, t.i., četrus mēnešus pēc pilnvaru termiņu sākuma, no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pieprasīja informāciju par to, cik un kuras personas no advokātu vidus ir nonākuši saskarē ar krimināllikumu. Novembrī saņēmām no Informācijas centra atbildi un jau pirmajā padomes sēdē tās personas, kuras neatbilda Advokatūras likuma 16. panta prasībām, uzreiz arī izslēdzām. Tās bija kopumā trīs personas, nevis 30 plus, kā apgalvoja Judins. Mēs pieprasījām un saņēmām informāciju par laika periodu no 2021. gada līdz 2025. gada novembrim, jo par iepriekšējo periodu informācija bija pieprasīta jau iepriekš. Problēma ir tā, ka likums nav uzlicis pienākumu procesa virzītājam paziņot Advokātu padomei, kāda ir lietas virzība, un par notiesājošiem spriedumiem, lietu izbeigšanu vai attaisnošanu mēs uzzinām vai nu nejauši, vai pieprasot informāciju Informācijas centram. Savukārt prasīt datus par 1400 cilvēkiem katru gadu vai pat vairākas reizes gadā būtu nesamērīga sloga uzlikšana Informācijas centram.
Bet saceltās ažiotāžas dēļ mēs pārbaudījām ne tikai sarakstu par laika periodu no 2021. līdz 2025. gadam, bet arī sarakstu, kas bija saņemts no Informācijas centra 2021. gada sākumā un attiecās uz periodu, sākot jau no 1984. gada. Šajā periodā bija darbojušies 14 Advokātu padomes sastāvi trīs dažādu Advokātu padomes vadītāju vadībā, tāpēc pārbaudes darbs prasīja zināmu laiku. Atklājās, ka par deviņdesmitajiem gadiem nav saglabājušies ne krimināllietu materiāli, ne arī pat lēmumi par kriminālprocesu izbeigšanu. Turklāt bija vairākkārtīgi mainījusies likumdošana, tajā skaitā 2008. gadā veiktas izmaiņas Advokatūras likumā, paredzot lielāku to apstākļu daudzumu, kuru dēļ persona no Advokatūras ir izslēdzama, agrāko trīs apstākļu vietā kopš 2008. gada tādu nu jau ir vairāk nekā desmit.
Kādā Tieslietu padomes sēdē Judins teicis, ka Advokātu padome ir sākusi strādāt tikai tad, kad redzējuši, ka ir pieķerti...
Mūs nebija kur pieķert. Mēs darījām savu darbu, neatkarīgi no Judina apgalvojumiem. Lai to saprastu, ir jāskatās, kā kas notika hronoloģiski. Mēs informācijas pieprasījumu par advokātiem Informācijas centram nosūtījām 22. septembrī, savukārt Judins kaut kā sakritīgi šādu pieprasījumu bija nosūtījis divas dienas vēlāk - 24. septembrī.
Atbildi no Informācijas centra saņēmām 19. novembrī un jau 25. novembra sēdē pieņēmām lēmumu par to advokātu izslēgšanu, kuri neatbilda Advokatūras likuma 16. panta prasībām, bet par kuriem pirms tam informācijas mums nebija. Atkal kaut kā sakritīgi Judins atbildi uz savu pieprasījumu no Informācijas centra bija saņēmis dienu vēlāk - 20. novembrī. Un tajā pašā dienā - 20. novembrī plkst. 11.39 portālā “X” Judins jau rakstīja, ka kaut gan likums liedz par advokātiem strādāt cilvēkiem, kuri izdarījuši tīšus noziedzīgus nodarījumus, viņš ir saņēmis no IeM IC informāciju par trim gadījumiem un vēl 32 advokāti tiekot turēti aizdomās vai ir apsūdzēti tīšu noziegumu izdarīšanā. Tāpēc viņš gaidot papildu informāciju no Advokātu padomes un par to tikšot runāts Saeimas Juridiskajā komisijā.
Kas šajā sakarā ir mazliet dīvaini? Tas, ka, pat nepaprasot nekādu skaidrojumu no Advokātu padomes, neskatoties uz to, ko un kā Advokātu padome paskaidrotu, jau bija paredzēts “jautājumu skatīt Juridiskās komisijas sēdē” un acīmredzot izvērst nomelnojošu kampaņu pret Advokātu padomi.
Bet parādījās informācija, ka bez šiem trim tikāt izslēguši vēl kādu? Vai tad neizskatās, ka Zvērinātu advokātu padomē ir notikusi kāda piesegšana?
Nekāda piesegšana nav notikusi. Kā jau minēju, apskatāmais laika periods ir ļoti garš - par lietām, sākot no 1984. gada, kad viss vēl notika pēc Kriminālkodeksa un Kriminālprocesa kodeksa, t.i., notika pēc padomju laiku likumdošanas, kas vēlākajā laikā tika mazliet pielāgota. Tie, kuri situāciju vērtēja laika periodā no 1993. gada, kad tika nodibināta advokatūra, vērtēja ar sava laika skatījumu, interpretēja attiecīgās tiesību normas atbilstoši tam, kā attiecīgajā laikā uzskatīja, kā pareizi tas ir jāinterpretē. Advokātu padome šobrīd ir institūcija, kuras lēmumus administratīvā procesa kārtībā pēc tam vērtē administratīvā tiesa. Arī lēmumus par izslēgšanu. Līdz ar to lēmumiem ir jābūt tiesiskiem un pamatotiem, un tie tādi būs tikai tad, ja lēmumu pieņemšanā būs ievēroti tādi administratīvā procesa principi kā, piemēram, samērīgums, tiesiskā paļāvība, procesuālais taisnīgums, turklāt jāņem vērā ne tika Advokatūras likums, bet arī Satversme, tajā noteiktās tiesības un starptautiskais regulējums.
Jāatzīst, ka visā šajā saceltajā ažiotāžā mani visvairāk pārsteidza tas, ka Advokātu padomei tika pārmesta Advokatūras likuma 16. panta neizpilde, ignorējot to, ka jebkuram kaut cik domājošam juristam bija skaidrs, ka 16. pantā noteiktais regulējums par izslēgšanu no advokātu rindām uz mūžu neatbilst Satversmei un arī Latvijas nu jau parakstītajai Eiropas Padomes konvencijai “Par advokāta profesijas aizsardzību”. Jo, atbilstoši Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 18. pantam, konvencijas dalībvalstij ir pienākums atturēties no rīcības, kas ir vērstas pret līguma objektu un mērķi. Tā vietā, lai, ņemot vērā Satversmes tiesas vairākkārtīgi pateikto, ka liegums strādāt uz mūžu neatbilst Satversmei, Juridiskā komisija pati iniciētu likumdošanas sakārtošanu, Judinam bija svarīgi atkal un atkal atkārtot nepārbaudītus apgalvojumus par Advokatūras likuma 16. panta nepildīšanu. Turklāt apgalvojumi par Advokatūras likuma nepildīšanu tika pausti, apzinoties, ka šī panta regulējumam ir satversmības problēmas. Viņam kā ilgstošam Saeimas Juridiskās komisijas vadītājam tas bija jāzina. Padomes jebkādi mēģinājumi skaidrot, ka pastāv tiesību normu hierarhija, tikai noveda pie situācijas saasināšanās.
Bet, ievērojot šobrīd nu jau aktīvi notiekošo darbu Tieslietu padomē, es gribētu domāt, ka šādi pret Advokātu padomi vērsti nepamatoti apgalvojumi vairs netiks tiražēti un ka turpmāk notiks konstruktīvs darbs, lai novērstu likumu nepilnības un uzlabotu tiesu sistēmas darbu.
Publiski izskanēja arī apgalvojums, ka Advokātu padomes sastāvā ir kāda tiesāta persona. Vai tā ir patiesība?
Tie ir meli. Advokātu padomes sastāvā nav nevienas tiesātas personas un nav personu, kas tiesātas par tīša nozieguma izdarīšanu. Ir advokāts, kurš, būdams nepilngadīgs, deviņdesmitajos gados bija piedalījies divriteņa zādzībā, bet attiecībā pret viņu, vēl nepilngadīgu, kriminālprocess pēc gada tika izbeigts. Advokātu padomes veiktās pārbaudes gaitā netika iegūti jelkādi pierādījumi tam, kas radītu pamatu uzskatīt, ka attiecīgais advokāts neatbilst tām prasībām, kādas advokātiem izvirza Advokatūras likums.
Pagājušā gada septembrī sasaucāt preses konferenci, apgalvojot, ka notiek mērķtiecīga vēršanās pret advokātiem un pārmērīga spēka piemērošana. Vai bija kāds rezultāts?
Jānorāda gan, ka preses konferencē apskatīto tematu loks bija daudz plašāks. Un jā, vadmotīvs visam šim bija advokātu un advokātu kolēģijas kā profesionālas korporatīvas organizācijas neatkarības apdraudējumi, kas izpaudās amatpersonu jau ilgstoši izplatītos paziņojumos, ka advokāti vainojami garos tiesvedību procesos, apzinātā tiesas procesu kavēšanā, procesuālajā huligānismā, kā arī reaģējot uz tobrīd visai savdabīgu kriminālprocesu ļoti strauju pieaugumu pret advokātiem, advokātu un viņa klientu sarunu slepenu noklausīšanos un tamlīdzīgi.
Ja jāatbild, vai bija vai nebija rezultāts, mana atbilde ir: gan bija, gan nebija.
Ja runā par advokātu un klientu sarunu slepenu noklausīšanos un šo sarunu pievienošanu krimināllietu materiāliem, tad Ģenerālprokuratūras vadība noreaģēja momentāni un deva norādījumu zemākstāvošajiem prokuroriem nepieļaut krimināllietas materiālos ievietot tādus telefonsarunu ierakstus, kur advokāts sarunājas ar savu klientu.
Tāpat arī drīz pēc konferences tika izbeigti vismaz trīs visai dīvaini pret advokātiem uzsākti kriminālprocesi.
Bet, ja runā par to vienu konkrēto gadījumu, kur tika aizturēta advokāte un bez jebkādas vajadzības tika noturēta maksimāli ar likumu pieļaujamo laiku, tad tā tas arī palika. Ne visas mūsu valsts amatpersonas ir izaugušas līdz tam līmenim, ka ir gatavas atzīt savas kļūdas. Esmu paanalizējis tos cilvēktiesību tiesas spriedumus, kuros Latvija ir zaudējusi. Varbūt kādu no spriedumiem esmu nejauši palaidis garām, bet neatradu nevienu, kurā amatpersonas šeit Latvijā būtu atzinušas, ka ir pārkāpušas to personu cilvēktiesības, kuri griezās tiesā. Nevienu. Pat vēl vairāk - lietai nonākot jau Eiropas Cilvēktiesību tiesā, arī valsts nostāja bija tāda pati - mēs neko nepārkāpām.
Tomēr arī šajā jomā es saglabāju cerību uz uzlabojumiem.
Kā jau minēju intervijas sākumā, šobrīd notiek aktīvs darbs pie savstarpējo dialogu uzlabošanas un veicināšanas. Priecē, ka visām iesaistītajām pusēm ir vēlme tikties un runāt par problēmjautājumiem, un meklēt risinājumus. Es negribu teikt, ka līdz šim nav bijušas nekādas dialogu formas, bet acīmredzot līdzšinējās dialogu formas ir sevi izsmēlušas vai nav efektīvas, tāpēc ir jāmeklē tādas formas un risinājumi, kas strādā.
Kā esat iecerējis rīkoties turpmāk?
Turpināsim stiprināt Advokatūras lomu tiesu sistēmas darbībā. Mums jāturpina augt profesionāli. Šobrīd notiek sarunas ar Tieslietu akadēmiju par tiem apmācību blokiem, kuros varētu piedalīties arī advokāti. Tiek strādāts pie tā, lai būtu apmācību bloki, kurās kopā mācītos gan tiesneši, gan prokurori, gan advokāti. Katram ir sava funkcija, taču nedrīkst aizmirst, ka mērķis visiem ir viens - taisnīgs un tiesisks rezultāts, neaizmirstot, ka aiz tā visa stāv cilvēks un viņa liktenis. No mūsu katra darba ir atkarīga konkrētu cilvēku dzīve, un tas atbildības latiņu paceļ ļoti, ļoti augstu. Kas to nesaprot, tam nav vietas mūsu rindās. Ar to es domāju, ne tikai advokātu vidū - tiem nav vietas arī tiesnešu un prokuroru rindās.
Dažu kolēģu neapdomīga rīcība dažbrīd nodara kaitējumu visai kolēģijai. Pret tādu rīcību nevar nevērsties, un Advokātu padome noteikti attiecīgi reaģēs. Bet noteikti reaģēs arī uz nepareizu rīcību no izmeklēšanas iestāžu, prokuroru un tiesnešu puses. Esam par dialogu, kuru cenšamies veidot un to turpināsim veidot. Ir idejas, ko vajadzētu mainīt Advokatūras likumā, ko vajadzētu mainīt Kriminālprocesa likumā un vēl dažos, lai advokātu darbs būtu produktīvāks un tiesu procesi efektīvāki. Noteikti strādāsim pie tā, lai idejas nepaliktu tikai ideju līmenī un materializētos arī konkrētos likumdošanas projektos.
