Jaunākā, septembrī veiktā “Latvijas faktu” un “Faktu loga” aptauja rāda: Saeimā tiek septiņi politiskie spēki pārliecinošā “Apvienotā saraksta” (AS) vadībā. Aptaujāti personiskās uzrunās (nevis internetā) 1018 Latvijas pilsoņu.
Kā ir būt par premjeru pirms Saeimas vēlēšanām, kas notiek ar mūsu valsts pārvaldi, un kas notiks ar mūsu valsti, ja turpināsim naudu pļekarēt un audzēt ārējo parādu – politologa Filipa Rajevska saruna ar Ministru prezidentu Andri Kulbergu (“Apvienotais saraksts”).
Septembris zemniekiem ir rosīgs mēnesis, jo jāpabeidz gan ražas novākšana, gan jāsagatavojas ziemai. Un tad vēl jārēķina, vai var cerēt uz peļņu, ja dīzeļdegvielas un minerālmēslu cenas kāpj debesīs. Latvijas zemkopji šajā vasarā bija diezgan labā situācijā, salīdzinot ar Eiropas dienvidu un centrālo valstu kolēģiem, kuru sējumi un dārzi cieta no karstuma un sausuma.
Nesen, pirms dažiem mēnešiem, aizsākās skaists stāsts par to, kā “Bitcoin” serveru radītais siltums palīdzēs apsildīt Smilteni. Tagad šim stāstam pienākusi kulminācija – virmo spriedze, vai bitkoni patiesi sildīs vai vienkārši klasiski “uzsildīs” jeb “uzmetīs” smilteniešus.
“Situācija pasaulē, Eiropā un mūsu reģionā ir ļoti saspringta. Krievijas agresija pret Ukrainu un karadarbība Tuvajos Austrumos turpina radīt politisku un militāru eskalāciju, tai tagad pievienojās arī energoresursu cenu pieaugums un ekonomiskās situācijas pasliktināšanās,” savā feisbuka kontā raksta Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Vai Valsts prezidenta satraukumam ir pamats – situāciju analizē politologs Andis Kudors.
Dārga Rīgas Centrālās stacijas jaunbūve, betona pālis Daugavā, dīvainā dzelzceļa estakāde pie lidostas “Rīga” – kādēļ pieļāvām naudas trallināšanu nevajadzīgām konstrukcijām tā vietā, lai būvētu dzelzceļu, un kuram par notikušo jāatbild – žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar 15. Saeimas deputāta kandidātiem par “Rail Baltica” projekta gaitu un iespējām to realizēt.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars Latvijas valsts gatavību 3. oktobrī noteiktajām 15. Saeimas vēlēšanām apliecināja 22. septembrī no rīta publiski un pēcpusdienā ministriem Latvijas valdības sēdes slēgtajā daļā.
Svētdien notikušās vēlēšanas Berlīnē un Mēklenburgā-Priekšpomerānijā mums ir nozīmīgas divos aspektos. Vienā konkrētā – kā šīs vēlēšanas ietekmēs Vācijas kanclera Frīdriha Merca politisko likteni un līdz ar to visas Eiropas politisko ainavu, un otrā – abstraktā – kādas politiskās tendences parāda šie vēlēšanu rezultāti, un kādas mācības varam gūt gaidāmo Saeimas vēlēšanu kontekstā.
Nav šaubu, ka galvenais Krievijas “vēlēšanu” mērķis bija Vladimira Putina režīma leģitimitātes atzīšana. Ja apgalvojumos mēs izietu no pretējā, varētu teikt: karš pret Ukrainu ir noziedzīgs, Putina režīmam nav leģitimitātes, Krima pieder ukraiņiem. Tad būtu jāuzdod tikai viens jautājums: kādā procesā piedalās Krievijas vēlētāji?
Piecu gadu laikā vairāk nekā divas reizes pieauguši jaunatnes saindēšanās gadījumi ar nelegālajā tirgū nopērkamām vielām. Kā jauniešus atturēt no tirgoņu izliktiem kārdinājumiem – žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar veselības ministru Hosamu Abu Meri (“Jaunā vienotība”), Latvijas Bērnu fonda vadītāju, Saeimas deputātu Andri Bērziņu (ZZS) un NMPD brigāžu atbalsta centra "Krasts" vadītāju Rafaelu Ciekuru.
Rīgas pašvaldība iepriecina rīdziniekus un visus citus, kam jātiek pāri Daugavai, ar solījumu aizvietot remontējamo Vanšu tiltu ar pagaidu tiltu, taču centīsies panākt, lai pagaidu tiltu apmaksā valsts.
Saeima ceturtdien steidzamības kārtā atbalstīja valdības virzīto priekšlikumu izdarīt grozījumus Dzelzceļa likumā, kas paredzētu maksas palielināšanu Krievijas graudu tranzītam. Pēc grozījumu pieņemšanas lēmumu par konkrēto infrastruktūras maksu pieņems AS “LatRailNet”, ievērojot konsultāciju, ekonomiskā pamatojuma un neatkarīgas regulatīvās uzraudzības prasības. Premjers Andris Kulbergs jau norādījis, ka valdība rekomendē izmantošanas maksu palielināt par 300 procentiem, kas faktiski nozīmē šī tranzīta aizliegumu.
Ja arī mūsu kaimiņvalstis neieviesīs striktus liegumus Krievijas graudu tranzītam tad jēga no mūsu apņēmības liegt tiem ceļu pilnīgi nekāda – ieņēmumi par pārvadājumiem un pārkraušanu tiks Lietuvai vai Igaunijai, bet mēs ar ubaga tarbu kaklā varēsim klanīties starptautiskiem aizdevējiem par kārtējo naudas devu.
Kāda ir Rīgas vieta Baltijas reģiona kultūras telpā, vai mums izdosies atgūt dominējošo lomu; kā Rīgai sokas ar kultūras objektu būvniecību un kultūras gardēžu pievilināšanu no kaimiņvalstīm un Eiropas – politologa Filipa Rajevska saruna ar kultūras ministru Nauri Puntuli (Nacionālā apvienība) un bijušo Rīgas mēru un pie frakcijām nepiederošo Saeimas deputātu Oļegu Burovu.
Redakcija saņēma kādas sievietes vēstuli (sievietes vārds redakcijai ir zināms), kurā viņa detalizēti izstāsta, kas Rīgas 1. slimnīcā notika ar viņas slimo tēvu. Veselības ministrija un slimnīcas vadība skaidro notikušā apstākļus.
Kremļa gaiteņos turpinās klanu cīņas par Krievijas prezidenta Vladimira Putina labvēlību un diskusijas par kadru maiņām Federālā drošības dienesta (ФСБ) vadībā.
Kādu ceļu nogāja Latvijas ielu futbola izlase, lai tiktu līdz sudraba medaļām, un kas ir ielu futbols – “Ghetto Football” menedžera Jāņa Burmistra saruna ar “Ghetto Basket” turnīra menedžeri Kārli Podānu.
Demisionējušā labklājības ministra Reiņa Uzulnieka nedienas mudina paraudzīties uz alkohola un politiķu attiecību evolūciju Latvijā. Politiķu iekļūšana ķibelēs alkohola dēļ nav nekas jauns nedz mūsu valstī, nedz pasaulē. Mainās vienīgi sabiedrības attieksme pret alkoholu – redzama nepārprotama virzība uz nulles toleranci.
Ministru prezidents Andris Kulbergs izmantos karu Ukrainā kā galveno argumentu, lai Latvija turpinātu saņemt Eiropas Savienības (ES) palīdzības naudu 2028.–2034. gada plānošanas periodā.
Vai 19 gadus vecai meitenei pašas spēkiem iespējams izveidot sieviešu apģērbu zīmolu un kļūt par veiksmīgu dizaineri – žurnālistes Keitas Luīzes Kalniņas saruna ar “Studio MX” dibinātāju Megiju Luīzi Pudāni.
Skats uz jebkurām vēlēšanām būtiski atšķiras, ja tās tiek vērotas no politiķu skatu punkta vai no valsts un sabiedrības skatu punkta. Arī dažādiem politiķiem un dažādām sabiedrības grupām šis skatījums var stipri atšķirties. Vieniem politiķiem vēlēšanas ir bezmaz vai dzīvības un nāves jautājums, kamēr citiem labi (jautri) pavadīts laiks, sava veida piedzīvojums, bet citiem ikdienišķs darbs.
