Plašsaziņas līdzekļos izskanējusi vēsts par kādu noslēpumainu 2023. gada 19. decembra Latvijas Ministru kabineta sēdes informatīvo ziņojumu "Par Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspēju negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu", pēc kā pieņemti attiecīgie lēmumi saistībā ar valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) tirgojamo zāģbaļķu pārdošanas cenām. Valdības lēmums esot izrāvis robu valsts budžetā, palīdzējis tikt uz zaļa zara dažiem uzņēmējiem, šausmās no tolaik pieņemtā valdības lēmuma nule kā atkāpies LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš – šāds priekšstats veidojas, caurlūkojot publiskajā telpā izskanējušo.
Kāds ir ģenerālprokuroru amata kandidāta redzējums par to, ko viņš šajā amatā vēlas īstenot; vai ģenerālprokurora amata kandidāta pašreizējā darbība paver skatu uz to kas ģenerālprokurora amatā būtu labāk darāms; kādēļ neatkarīgās Latvijas vēsturē ģenerālprokurora amatam ne reizes nav pieteikusies kandidēt sieviete; kādas mazāk zināmas funkcijas ir jāveic prokuratūrai, piemēram, karteļu apkarošanas jomā; kādēļ uz ģenerālprokurora amatu kandidāti ir kandidējuši vairākas reizes un vai ir mainījies redzējums par ģenerālprokurora amatā veicamajiem darbiem katrā kandidēšanas reizē; vai prokuratūras dabā veicamas kardinālas izmaiņas, jeb pietiek ar līdzšinējā darba stila pilnveidošanu, pietiek ar nelieliem uzlabojumiem; kādēļ ģenerālprokuroru amata kandidāti uzskata, ka nevajag samazināt prokuroru skaitu; kādu vietu prokuratūras darbā ieņems mākslīgais intelekts un vai ir izvērtēti riski personu datu aizsardzības jomā; vai priekšvēlēšanu laikā kriminālprocesu uzsākšana kļūs intensīvāka un kā novērst prokuratūras iesaisti politisko un personisko rēķinu kārtošanā; kur palika Rudolfam Meroni nodotā manta tā dēvētājā Lemberga krimināllietā un kādēļ tieši viņam nodotā manta netika arestēta – par šiem un citiem jautājumiem ģenerālprokurora amata kandidātus TV nra.lv iztaujā žurnāliste Kristīne Kravcova
Saeimas pieprasītajā atskaitē par valsts iestāžu “paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai” valdības vārdā uz 35 lappusēm rakstīts viskautkas, bet tikai rezultāti latviešu valodas mācīšanai un lietošanai valsts visvairāk kontrolētajā vidē - par 1,2 miljardu eiro gadā finansētajās skolās.
Plašu rezonansi guvušais gadījums Šveicē ar agresorvalsts ideoloģijas pārņemtā Latvijas iedzīvotāja uzbrukumu ukraiņiem liek uzdot jautājumu: ja Latvijā iebrūk Krievijas okupanti, kā rīkosies šeit esošie Krievijas propagandas pārņemtie prāti? Pāries okupantu pusē? Bet ko darīs latvieši? Bēgs? Aizstāvēs Dzimteni?
Kamēr ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas draudi pieaug, ungāru izcelsmes finansisti, miljardieri un mecenāti tēvs un dēls Džordžs un Alekss jeb Aleksandrs Sorosi grantos piešķir tikpat daudz miljonu dolāru kā iepriekš. Vienlaikus viņi gatavojas izšķirošai cīņai ar Trampa administrāciju, kas viņus apsūdz vardarbīgu protestu atbalstīšanā, terorisma finansēšanā un citās nelikumīgās darbībās, raksta ASV laikraksts “The Wall Street Journal”.
Šobrīd viena no populārākajām fotogrāfijām ASV tīmeklī ir bilde, kurā tiek jaukts nost ASV prezidentu oficiālās rezidences – Baltā nama – austrumu spārns, lai tā vietā uzceltu plašāku banketu zāli saviesīgu pieņemšanu rīkošanai. Šīs fotogrāfijas popularitāte slēpjas tās simbolismā, kuru raksturo tai veltītie komentāri – šis attēls labāk nekā tūkstoš vārdu raksturo to, ko Tramps dara ar ASV.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) otrdien, 21. oktobrī, nolēma izteikt neuzticību ne tikai veselības ministram Hosamam Abu Meri ("Jaunā vienotība"), bet arī Veselības ministrijai (VM).
Svētdien Igaunijā noslēdzās pašvaldību vēlēšanas. Vislielāko balsu skaitu valstī ir ieguvušas vēlēšanu alianses, kam seko opozīcijas partijas “Centrs” un “Isamaa”.
Lai Latvijas pensiju fondu pārvaldnieki liek savas galvas ķīlā, ka arī no Latvijas savāktā nauda nav ieguldīta tajos 10 miljardos ASV dolāru, kas jau bez pēdām pazuduši, un tajos divos triljonos riskanto kredītu, par kuru iespējamo pazušanu finanšu pasaulē liels satraukums.
Pagājušo sestdien pieci Latvijas politiskie aktīvisti ar režisoru Alvi Hermani priekšgalā publicēja manifestu, kurā aicināja veidot politisku partiju (kustību) “Bez partijām”. Šīs partijas/kustības mērķis ir mainīt vēlēšanu sistēmu Latvijā.
Rīgā uz vasaras periodu tika atjaunots sabiedriskais transports nakts laikā. Atzīstot to par lietderīgu un vajadzīgu, pašvaldības uzņēmums “Rīgas satiksme” (RS) kopā ar pārraugošo Rīgas domes struktūru nolēma to pagarināt līdz oktobra beigām.
Viesturs Silenieks ir biedrības “Drone Force – Europe” valdes priekšsēdētājs, viņš apmāca zemessargus dronu gudrībās, bet ikdienas darbs norit valsts kapitālsabiedrībā “Possessor” – Viesturs veido valsts rezervju sistēmu.
Veselības aprūpes nozarei biežās nozares politiskās vadības maiņas ir traumatiskas – tās aprauj iesākto darbu pie svarīgu normatīvo aktu izmaiņām, sistēmas sakārtošanas un tās uzlabošanas. Kā uz notiekošajām diskusijām par iespējamo vēršanos pret veselības ministru Hosamu Abu Meri un prasībām par algu celšanu raugās Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes priekšsēdētājs Valts Ābols – mūsu saruna ar ārstu un slimnīcas vadītāju.
Rīgas domes politiķiem būs iespēja pārliecināties, vai viņu politiskā uzraudzībā esošais pašvaldības uzņēmums “Rīgas satiksme” (RS) solidarizēsies kopējos centienos attīstīt mūsu valsts ekonomiku vai, gluži pretēji, noslieksies rīdzinieku sarūpēto naudu atdot ārvalstniekiem.
Saruna ar politologu, drošības politikas pētnieku, Latvijas Universitātes asociēto profesoru Tomu Rostoku par Latvijas drošību vispārējās politiskās nestabilitātes apstākļos.
Sestdien Latvijas publiskajā telpā parādījās piecu cilvēku paziņojums par jauna politiskā spēka veidošanu. Partiju “Bez partijām”. Var dažādi vērtēt šos piecus cilvēkus (Alvi Hermani, Armandu Broku, Didzi Šmitu, Guntaru Vītolu, Pēteri Sproģi), bet ir visai skaidrs, ka šajā piecniekā centrālā figūra ir Latvijas populārais režisors Alvis Hermanis.
Pasaules mediju uzmanības centrā šonedēļ ASV prezidenta Donalda Trampa miera meklējumu performace Tuvajos Austrumos, sarunas ar Vladimiru Putinu, diskusijas par kara ietekmi Eiropā; netiek apietas debates par dzimumidentitāti, cilvēktiesībām un drošību.
Latvijas Māsu asociācijas prezidente Ilva Aršauska, vērtējot situāciju veselības nozarē un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) gatavību spert radikālus soļus, pauž pārliecību, ka šobrīd nav īstais brīdis asām darbībām, demisijas pieprasījumiem. Viņasprāt, svarīgāk par politiskām cīņām ir saglabāt stabilitāti un turpināt uzsāktos darbus māsu profesijas stiprināšanā.
Bens Latkovskis
Politiskajā vidē uzvirmojušās diskusijas par Stambulas konvencijas tēmu daudziem liek neizpratnē raustīt plecus un uzdot it kā loģisku jautājumu – vai tiešām valstī nav svarīgāku jautājumu, par kuriem lauzt šķēpus?
Atbilde ir vienkārša: ja jau par kādu jautājumu notiek spraigas publiskās diskusijas, tātad tas ir sabiedrībai svarīgs. Ja kādam personiski tas liekas nenozīmīgs, mākslīgi sagudrots jautājums, tad tā ir vai nu šī indivīda personiskā neieinteresētība, vai arī vēlme iebāzt galvu smiltīs un izlikties problēmu neredzam.
“Aizsardzības finansēšanai jāmeklē risinājumi, kas nerada strauju parāda pieaugumu,” sacīts Fiskālās disciplīnas padomes Uzraudzības ziņojumā par valsts budžetu 2026. gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam.
Kā to panākt? Par to “nra.lv” saruna ar Fiskālās disciplīnas padomes vadītāju Innu Šteinbuku.
Līdzīgi kā Latvijā arī Igaunijā un Lietuvā pašlaik ir politiski uzkarsēta gaisotne – Lietuvā vainīgs budžets un toksiskā populistu partija “Nemuno Aušra”, bez kuras sociāldemokrāti nevarēja izveidot valdošo koalīciju. Turklāt izraisījies konflikts starp premjerministri un aizsardzības ministri. Igaunijā par budžetu ir mazāk kašķa, bet neliels drudzītis purina pašvaldību vēlēšanu dēļ.
