Iepriekšējos 17 gadus Latvijā valdījušie spēki ir manāmi satraukušies. Viņi jūt, ka laiki mainās un viņu vara sāk manāmi ļodzīties. Sākas ierastā histērija: mūs sit, mums dara pāri. Tas gan tiek darīts labākajās “augsim gudri” tradīcijās, dusmīgi izkliedzot lozungus par akadēmiskās brīvības ierobežošanu, par “pilsoniskās sabiedrības” vājināšanu un demokrātijas kā tādas apdraudējuma pieaugumu.
Jāsaka, kā ir: šogad priekšvēlēšanu periods solās būt fundamentāli atšķirīgs no daudziem citiem iepriekšējiem. Pirmām kārtām ar to, ka vēlēšanas jau it kā ir notikušas. Pareizāk sakot, tā valdības maiņa, kura tika gaidīta pēc vēlēšanām, notika priekšlaicīgi, vēl pirms pašām vēlēšanām.
Vakar agri no rīta liela Latvijas iedzīvotāju daļa savos telefonos saņēma kārtējo šūnveida apraides ziņojumu: “!Dzeltenais brīdinājums ĻOTI STIPRS LIETUS RĪKOJIES!” Kā vienmēr šādos gadījumos, šo ziņojumu pavadīja speciāli izveidots nepatīkami kaitinošs skaņas signāls ar sekojošu teksta pārveidi skaņas formā nedabīgā, saturisko jēgu grūti uztveramā (ne)balsī.
No 6. jūlija līdz 17. jūlijam Latvijā darbojās Starptautiskā valūtas fonda (SVF) misija Luisa Brandao-Markesa vadībā, kura saskaņā ar SVF 4. pantu veica Latvijas ekonomikas ikgadējo izvērtēšanu. Piektdien tika publicēta šī izvērtējuma “īsā” versija. Pilns ziņojuma teksts tiks publicēts rudenī, kad to apstiprinās SVF izpilddirektoru valde.
Apšaudes un elektroenerģijas padeves pārtraukumi ir apturējuši rūpnīcu Krimas “Titan”, lielāko gaļas pārstrādes cehu “Družba narodov” un lielāko siltumnīcu kompleksu “Belogorskij”.
Lielus infrastruktūras projektus nevar sekmīgi vadīt cilvēki, kuri nepārzina konkrēto nozari un baidās pieņemt lēmumus. Tā, diskutējot par "Rail Baltica" īstenošanu, "Nra.lv TV sarunās" sacīja politologs Filips Rajevskis, kurš par piemēru minēja vienu no Dienvidu tilta projekta galvenajiem inženieriem.
Mums neglaimojošus faktus publiskojis Somijas sabiedriskais medijs “Yle”. Somijas Ūsimā apgabaltiesa beigusi ļoti apjomīgas narkotiku tirdzniecības lietas izskatīšanu – lietā cietumsodi piemēroti 27 cilvēkiem, galvenokārt Latvijas un Igaunijas pilsoņiem.
Jo tuvāk nāks vēlēšanas, jo vairāk pašreizējai koalīcijai tiks prasīts: kur ir darbi? Jūs te visu laiku kritizējat iepriekšējos, kuri jums esot “šausmīgu” mantojumu atstājuši, bet ko esat izdarījuši paši? Viens no darbiem, kas būtu obligāti jāizdara, ir SIF likvidācija vai vismaz fundamentāla pārveide. Vēlams tomēr likvidācija, un ārkārtīgi svarīgi skaidri apzināties, kāpēc tas jādara.
“Es no kādiem divpadsmit trīspadsmit gadiem stāvu uz skatuves un nekad neesmu domājusi par to, vai dziedāšana būs mana profesija vai to es darīšu tā starp citu. Un, kad man šodien kāds jautā "Laima, kad tu pateiksi, ka vairs nekāpsi uz skatuves?”, es atbildu: “Kad man vairāk negribēsies, es ņemšu un vairs nekāpšu”,” intervijā TV raidījumā “nra.lv sarunas” saka populārā dziedātāja – estrādes dīva Laima Vaikule.
Politologs Filips Rajevskis asi kritizē Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" darbu, nodēvējot uzņēmumu par "milzīgu furunkulu" "Rail Baltica" projektā un aicinot nopietni izvērtēt gan tā nepieciešamību, gan konkrētu cilvēku atbildību par pieņemtajiem lēmumiem. "Nra.lv TV sarunās" viņš norādīja uz dārgajiem iepirkumiem un arbitrāžas procesu Stokholmā, vienlaikus paužot cerību, ka sekos arī premjerministra rīcība.
Lai gan nevalstiskās organizācijas (NVO) Latvijā saņem finansējumu no valsts budžeta caur Sabiedrības integrācijas fonda programmām, kā arī no dažādiem Eiropas Savienības fondiem, kā izrādās, valsts maksā arī par piedalīšanos katrā Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē. Atlīdzības apmērs par piedalīšanos vienā sēdē vienai personai svārstās no 61 eiro līdz 122 eiro.
Eiropa tuvojas nākamajam posmam naudas evolūcijā – digitālajam eiro. Tas būs centrālās bankas emitēts digitāls maksāšanas līdzeklis, ko iedzīvotāji varēs izmantot ikdienas norēķiniem līdzīgi kā skaidro naudu vai bankas karti.
Naftas cenām pasaulē kāpjot, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija intervijā “nra.lv” bija spiesta atzīt, ka benzīna un dīzeļa cenas, visticamāk, atkal pieaugs.
Jūnija vidū tika prezentēts Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieku Arņa Saukas un Tāļa Putniņa pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2025. gadā”. Tajā secināts, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2025. gadā sasniedza 21,8% no IKP — par 0,4 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš. Lietuvā indekss samazinājās līdz 23,6% no IKP, savukārt Igaunijā pieauga līdz 20,8% no IKP.
Krievija aktīvi izvērtē iepriekš izstrādātos uzbrukuma plānus NATO, atsaucoties uz rietumvalstu amatpersonām, 6. jūlija publikācijā “Europe braces for a Russian provocation” (“Eiropa gatavojas Krievijas provokācijai”) raksta ietekmīgais laikraksta “The Washington Post” starptautisko lietu apskatnieks Deivids Ignatiuss, kura publikācijas tika vairākkārt pieminētas debatēs par ASV miera plānu Ukrainā.
Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš kolektīvās atlaišanas no uzņēmumiem “LDz Cargo”, "Concentrix" un Grīvas cietuma raksturo kā traģēdiju pilsētai un valsts politiku attiecībā pret Daugavpili – kā “makšķeru tīšanu” projām no Latgales.
