Centrālā statistikas pārvalde informē, ka šogad janvārī Latvijā piedzimuši 946 jaundzimušie, kas ir par 7,4% jeb 65 jaundzimušajiem vairāk nekā pirms gada, 2025. gada janvārī. Šo ziņu sociālajos tīklos pavadīja atzinīgas atsauksmes: lieliska ziņa; tā turpināt un tamlīdzīgi.
Lai arī kopējais jaundzimušo skaits - 946 - nav liels, jau pats fakts, ka tas ir lielāks nekā pirms gada, ir iepriecinošs. Tomēr, ja skatāmies ne tikai uz šo vienu faktu, bet visu faktu kopumu, tad vērojamas dažas dīvainības. Kaut vai tas, ka valsts pabalsts no šā gada 1. janvāra par jaundzimušu bērnu ir 600 eiro (bija 421,17 eiro), kamēr valsts pabalsts (!?) par nopirktu jaunu elektroauto līdz šim bija 4500 eiro, bet tagad būs 4000 eiro (par lietotu 3000 eiro).
Šajā no jauna pārskatītajā elektromobiļu iegādes atbalsta programmā kopumā būs pieejami 40 miljoni eiro. Tātad par šo summu valsts varēs atbalstīt apmēram 10 000 jaunu vai 13 300 lietotu elektroauto iegādi. Kaut kur dziļi simboliski un vienlaikus zīmīgi, ka šie skaitļi ir ļoti līdzīgi tiem, cik Latvijā pēdējā laikā ik gadu dzimst bērnu.
Kopējie skaitļi līdzīgi, tikai valsts pabalsts par katru “vienību” atšķirīgs. Turklāt atšķirīgs visai ievērojami. Par katru nopirkto mašīnu - 4000 eiro, par katru piedzimušo bērnu - 600 eiro. Grūti parādīt vēl uzskatāmāk - kas ir valsts prioritāte. Kādu cilvēku rīcību izvēlas stimulēt valsts. No divām iespējām - iegādāties elektroauto vai gādāt par ģimenes pieaugumu - valsts izpratnē lietderīgāk ir nopirkt auto. Par to valsts piemaksā krietni vairāk.
Tā vien izskatās, ka šis acīmredzamais absurds nevienu valsts pārvaldes koridoros ne interesē, ne kaut kādā mērā mulsina. Politiskās šķiras ieskatā tā tam arī jābūt. Atbilstoši Eiropas politiskās modes uzstādījumiem bērnu dzimstības veicināšana ir kaut kas “nemoderns”. Ar to “solīdiem” politiķiem un partijām neklājas nodarboties. Cita lieta - elektroauto - tas ir stilīgi, moderni, progresīvi.
Elektroauto īpašnieka statuss tevi uzreiz ieceļ jaunā, kvalitatīvi augstākā sabiedrības šķirā. Tu vairs neesi tas nīstais “budzis”, kas bojā gaisu ar savu “smirdīgo” dīzeli. Cits jautājums, kāpēc par tavu šķirisko izrādīšanos valstij (sabiedrībai) tev vēl jāpiemaksā? Gribi nēsāt savas elektriskās “pāva spalvas”, tad arī maksā. Pierādi, ka vari to atļauties, neprasot no valsts ziedojumu kā ubags pie baznīcas durvīm.
Lai arī nav gluži tā, ka Latvijā demogrāfijas piesaukšana skaitītos sliktais tonis, par ko smalkā intelektuāļu sabiedrībā nav pieņemts runāt, tā arī nav tēma, kas šajā sabiedrībā būtu vēlama. Tā ir tēma, uz kuras ļoti viegli paslīdēt un paklupt. Tāpēc to labāk pat nepieminēt.
No otras puses, ne velti pieminēju cilvēku komentārus sociālajos tīklos par šo ziņu. Tas, ka pieaudzis jaundzimušo skaits, cilvēkus acīmredzami iepriecina. Vai tikpat liela sajūsma būtu par ziņu, ka Latvijā par 7% palielinājies pārdoto elektromobiļu skaits? Diez vai, jo patiesi: kāds labums Latvijai, mūsu ekonomikai no šiem nopirktajiem elektromobiļiem?
Vēl varētu saprast šādas subsīdijas, ja šie elektromobiļi būtu ražoti Latvijā, taču tas tā nav. Latvija ne tikai neražo šādu produkciju, bet tikpat kā nepiedalās šajās mašīnās esošo detaļu ražošanā. Vismaz publiskajā telpā par to nekas nav dzirdēts. Vēl vairāk. Liela daļa šo elektromobiļu netiek ražoti pat ES, bet gan tiek importēti no Ķīnas, kur to ražošanu subsidē komunistiskās partijas vadītā valsts.
Jebkurā ekonomiskajā pārskatā par cilvēkresursu pieejamību tiek norādīts, kāds ir katra ekonomiski aktīvā cilvēka pienesums valsts kopējā ekonomikā. Kāda ir katra cilvēka nominālā vērtība naudas izteiksmē. Turklāt šajā aprēķinā nav nekā cilvēkam pazemojoša vai apvainojoša, jo katrs sabiedrības loceklis ir būtiska valsts ekonomikas sastāvdaļa. Šajā ekonomiskajā sistēmā katrs jaunpiedzimušais ir potenciāli vērtīgs aktīvs, kurš atšķirībā no elektroauto savu vērtību ar katru gadu, ar katrām iegūtajām zināšanām un prasmēm tikai palielina.
Vai politiķi šajā elektromobiļu prioritātē pār jaundzimušajiem neredz izteiktu vērtību neatbilstību? Vai viņi nejūt šo absurdu? Var saprast politiķus, kuri orientējas uz noteiktu vēlētāju grupu, kuri ir savā ziņā apmāti ar pāreju no fosilajiem enerģijas avotiem uz elektroenerģiju. Viņiem šī cīņa ir visa dzīves jēga. Alfa un omega. Citur pasaulē šai grupai ir savas īpašās zaļās partijas un tās arī aktīvi iestājas par šīm subsīdijām elektroauto iegādei. Tas ir saprotami un loģiski, bet nav saprotams, kāpēc šo absurda situāciju par normālu uzskata arī citas mūsu partijas. Tās, kuru vēlētāji skaļi aplaudētu, ja šo elektroauto subsīdiju naudu pārdalītu jauno vecāku atbalstam, nevis Ķīnā ražotu elektromobiļu iegādei.
Var jau teikt, ka tā ir ES kopējā politika un arī nauda elektroauto subsīdijām galvenokārt nāk no ES fondiem. Var saprast tos, kuri ir gatavi plēst kreklu uz krūtīm par tīrāku gaisu. Bet šī naudas izcelsme un par procenta tūkstošdaļu tīrāks gaiss neatceļ to signālu, kāds tiek raidīts sabiedrībai. Šis signāls ir nepārprotams: jaundzimušais bērns mūsu valsts uztverē ir astoņas reizes mazāk vērtīgs nekā ārzemēs ražots un Latvijā nopirkts elektromobilis. Kamēr šī uztvere netiks radikāli mainīta uz pretējo, demogrāfisko lūzumu būs grūti sagaidīt.
