“Iespaids uz ekonomiku būs atkarīgs no tā, vai augstas cenas turēsies ilgu laiku vai arī pēc lēciena tās atkal kritīs. Protams, ka augstas degvielas cenas veicina inflāciju un samazina ekonomisko izaugsmi. Pašlaik nav iespējams prognozēt, kāds būs tās apjoms,” intervijā “nra.lv” saka Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenais ekonomists un Latvijas Universitātes asociētais profesors Oļegs Krasnapjorovs.
“Es pats katru dienu iepazīstos ar aktualitātēm un izrēķinu, kāds iespaids varētu būt, taču energoresursu cenas svārstās ne pa dienām, bet pa stundām. Protams, ja es paziņošu šodien, kāds inflācijas skaitlis būs gadā, jau pievakarē šis skaitlis var nebūt vairs aktuāls,” saka eksperts Krasnapjorovs.
Neviens nevarēja prognozēt, ka karš Tuvajos Austrumos sāksies tagad un tādā veidā, bet redzam, ka par spīti tam degvielas cenas vēl joprojām nav sasniegušas to līmeni, kāds bija 2021. gadā. Ja nu vienīgi Vācijā, kur uzpildes stacijās ir stipri virs diviem eiro par litru... Lietuvā bija brīdis, kad degviela maksāja ievērojami vairāk nekā Latvijā.
Latvijā skatāmies, vai ir konkurence vai nav, bet es paskatītos arī no citas puses. Ja citās ES valstīs cenas aug līdzīgi kā Latvijā, tad tā nav īpaši konkurences problēma. Tad ir, iespējams, citi faktori. Varbūt ir lielāks pieprasījums, jo visi grib pirkt degvielu tieši šodien. Un tāpēc cenas ir augstākas. Ja šīs cenas aug līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, tad konkurences aspektā lielu problēmu nav.
Kā jūs teicāt, arī citās valstīs situācija mēdz būt tāda pati - tātad nav kāda īpaša Latvijas situācija. Vienkārši tāda ir globālā situācija.
Ir divas vietas Eiropas Savienībā, kur valdības ministri ir asi kritizējuši un draudējuši degvielas mazumtirgotājiem, ka viņu peļņas kāre varētu tikt valstiski ierobežota - Vācijā divi ministri ir bijuši īpaši nikni savos izteikumos. Un arī Latvijā ekonomikas ministrs Viktors Valainis, ne tik strikti kā Vācijā, bet ir “mājis ar mietu”, ka valsts institūcijas, Konkurences padome, uzraudzīs katru centu, ko degvielas tirgotāji paaugstina...
Kas attiecas uz pārtikas produktiem, tad problēmas patiešām ir acīmredzamas. 2024. un 2025. gadā jau visās ES valstīs cenas sāka samazināties, jo globālā situācija izmainījās. Bet Latvijā kaut kā nebija izteikts šis samazinājums. Te tiešām no Ekonomikas ministrijas puses, no Konkurences padomes puses un arī no mūsu (Latvijas Bankas) puses bija publikācijas par to, kāpēc importētie produkti, kas nav saistīti ar darbaspēka izmaksām, ar Latvijas nodokļu sistēmu, ar Latvijas konkurētspēju, ir ar tik augstu cenu.
Bija, piemēram, importētie produkti rīsi, vislētākais produkts, bet tas maksāja trīs reizes dārgāk nekā Igaunijā. Kāpēc? Tie rīsi taču ir importēti, tie nav saistīti ar kaut kādām Latvijas nodokļu sistēmas izmaksām, uzglabāšanas izmaksām vai transporta izmaksām.
Latvijā ir vairāki mazumtirdzniecības tīkli - “Maxima”, “Rimi”, “Lidl” un vēl daudzi. Bet pietrūkst konkurences? Vai viņi sarunā, kādas būs cenas?
Viņi var arī nesarunāt. Visa informācija ir ātri pieejama. Protams, ka katrs uzņēmums vēro savus konkurentus. Ja Latvijā var pārdot preci par vienu cenu, tad tā notiek. Bet tikmēr Igaunijā tai ir cita cena. Bieži vien Latvijā pārtikas produktu cenas ir identiskas dažādos tīklos. Un Igaunijā tikmēr var būt zemākas cenas.
Vai ekonomikas ministra ieviestie pasākumi - pārtikas grozi, memorands ar uzņēmējiem - ir devuši kādus rezultātus?
2023.-2024. gadā pārtikas globālās cenas samazinājās, bet Latvijā nesamazinājās. Tagad redzam, ka arī Latvijā beidzot pārtikas produktu cenu samazinājums ir noticis. Tas nav straujāks nekā citās Eiropas valstīs. Neesam pārliecināti, ka tas labi strādā. Bet Latvijā cenu samazinājums ir, un tas ir sācis reaģēt uz cenu mazinājuma globālajām tendencēm, kas ir ļoti labi.
Būtu labi, ja Latvijā ienāktu vēl kāds liels pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmums vai vairāki.
Latvijas ekonomikas izaugsme 2025. gadā ir bijusi 2,1% no IKP. Kā to vērtējat? Vai tas ir labi, slikti, lieliski vai švaki?
Tas nozīmē, ka nav nekādas ekonomiskās krīzes. Latvijas ekonomika aug, vidējā alga pieaug pat straujāk par produktivitāti. Taču attīstības temps, kas ir ap 2% gadā, nav pietiekams, lai mēs sasniegtu to ienākumu līmeni, kas ir Igaunijā un Lietuvā.
Ja paskatāmies, kā kopumā notiek Latvijas ekonomiskā attīstība, tad viss ir ļoti labi - 30 gadu laikā ir lieli sasniegumi, 1995. gadā Latvijas iedzīvotāju ienākumu līmenis bija 30% no Eiropas vidējā, bet tagad ir virs 70%. Šī konverģence ir ļoti strauja. Bet, ja attēlam pievienojam Igauniju un Lietuvu, redzam, ka šīs valstis mūs apsteidz. Un nav skaidrs, kāpēc.
Igaunijā ir vājāks rezultāts - 0,9% IKP pieaugums...
Katru gadu mēdz būt šādas svārstības. Tas mēdz būt viena liela uzņēmuma panākumu vai problēmu dēļ.
Bet interesantāk ir vērot attīstību vidējā termiņā - kā viņiem izdevās, bet mums nē. Mans viedoklis ir tāds, ka nav kāda viena faktora, kas visu izskaidrotu - ir daudzi dažādi faktori.
Latvijas ekonomika var augt, mēs varam augt ātrāk. Nav jābūt tādam pašmērķim, lai iedzīvotāji ir tam, lai augtu ekonomika, bet jābūt, lai ekonomika un labklājība ir vajadzīga tam, lai iedzīvotāji dzīvotu labāk.
Latvija ir pēdējā vai vienā no pēdējām vietām ES daudzos makroekonomikas rādītajos. Vai tas nav satraucoši?
Tas, ka Latvija ir vienā no pēdējām vietām, ir fakts.
Bet tas nozīmē, ka mums ir augstas investīcijas.
Jā, bija publikācijas, ka Latvijai ir viszemākais IKP uz vienu iedzīvotāju, bet tas nozīmēja arī, ka Latvijai ir vislielākās investīcijas. Tas mums ļauj cerēt uz situācijas uzlabojumu. Es nepiekrītu, ka viss ir slikti. Ir labas lietas - tas parāda mūsu iespējas. Tas parāda, ka mūsu kultūra un vēsture ir salīdzināma ar kaimiņiem. Un mēs sevi salīdzinām ar pasaules valstīm, kur ir visaugstākais ienākumu līmenis, visaugstākā dzīves kvalitāte. Mēs sevi salīdzinām ar šo Eiropas valstu grupu. Mēs jau sen sevi nesalīdzinām ar pasaules vidējiem rādītājiem, jo jau sen esam tiem priekšā. Mēs nesalīdzinām sevi ar bijušajām PSRS republikām, jo jau sen esam tām priekšā.
Kaitinoši ir tas, ka Latvija kā kādā sporta čempionātā zaudē Igaunijai un Lietuvai...
Bet tas parāda mūsu iespējas. Ja mēs kaut ko varam paņemt no kaimiņiem - izglītības kvalitātē, veselības aprūpē, uzņēmējdarbības vidē -, tad tas ir lieliski - mēs to varam paņemt. Mums ir visas iespējas.
Polijas valsts vara ir piebremzējusi ar kriptovalūtas likumu regulējumu. Latvija te cer uz iespēju piesaistīt Polijas uzņēmumus, lai tie nāk uz Latviju. Vai kriptovalūtas darījumi ir krāpniecība vai kas?
Nav tā, ka uzņēmumi, kas nodarbojas ar kriptovalūtu, būtu tas pats, kas krāpniecība.
Bet ir jāsaprot, ka ieguldījumi, kas saistīti ar kriptovalūtu, ir ļoti riskanti. Jūs varat savu ieguldīto naudu pazaudēt.
