ASV un Izraēlas sāktais karš pret Irānu atspoguļojas akciju cenu kritumā, kas samazina pensiju fondos un vispār vērtspapīros izteikto uzkrājumu vērtību; tas pats karš iznīcina arī naudas vērtību atbilstoši tam, kā naftas un dabas gāzes cenas ceļas pašas un ceļ visas pārējās cenas.
Par kara sākumu ASV prezidents Donalds Tramps izvēlējās 28. februāri, lai pamācītu un mazliet pārmācītu Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu. Tas bija sācis karu pret Ukrainu 2022. gada 24. februārī ar plānu sagrābt Ukrainas galvaspilsētu Kijivu trijās dienās un visu valsti - trijās nedēļās. Plāns šķita reālistisks tāpēc, ka Kijivai Krievija uzbruka no savas vasaļvalsts Baltkrievijas teritorijas, no kuras robežas Kijiva daudz tuvāk, nekā oficiālā Krievijas robeža (frontes līnija, uz kuras Ukrainai bija izdevies apturēt Krievijas 2014. gada uzbrukumu). Tagad sācies jau piektais gads Krievijas un Ukrainas karā, kas liecina, ka Putins smagi izgāzies. Viņa konkurents, bet daudzos jautājumos domubiedrs Tramps mēģināja parādīt pasaulei, Putinam un pats sev, kā trijās dienās pārņemt savā kontrolē Irānas galvaspilsētu Teherānu. Ar to, protams, domāta, valsts vadība, nevis pilsētas transporta un atkritumu izvešanas kārtošana.
Trīs dienas karam Tramps, atšķirībā no Putina, atklāja nevis ar propagandas bazūnēm, bet ar izvēli sākt karu nedēļas nogalē, kad fondu biržām pienāca divas brīvdienas. Piektdiena, 27. februāris pasaulē sākās ziņu, ka “Irāna un vidutāja Omāna paziņojušas, ka ceturtdien Ženēvā notikušajās ASV un Irānas sarunās esot sasniegts ievērojams progress, kā arī panākta vienošanās par turpmākām sarunām nākamnedēļ”. Šādā veidā latviskotā ziņa aģentūras LETA arhīvā tika ielikta plkst. 07.45. Taču baumas vēstīja pretējo un LETA, gods kam gods, nezaudēja modrību arī tad, kad pēc Latvijas laika iestājās nakts. Plkst. 02.41 ir laiks 28. februāra ziņai, ka “akciju cenas Volstrītā krītas, bet Eiropas biržās mainās bez noteiktas tendences; naftas cenas pieaug”. Akciju cenu virziens uz leju tobrīd tika traktēts kā bažas par mākslīgā intelekta burbuļa pārmērībām, bet naftas cenas augušas atbilstoši “satraukumam par iespējamu ASV uzbrukumu Irānai”. Šis uzbrukums Latvijā tika apstiprināts plkst. 09.16: “Izraēla veikusi preventīvu triecienu Irānai, sestdien pavēstīja Izraēlas Aizsardzības ministrija.” Plkst. 09.55 galīgais formulējums, ka “Izraēla un ASV veic uzbrukumu Irānai, sestdien pavēstīja Izraēlas Aizsardzības ministrija un ASV prezidents Donalds Tramps.”
Tādējādi D. Tramps bija izkārtojis sev divas dienas karam, uz kuru fondu un energoresursu biržas reaģēt nevarēja nekā vai gandrīz nekā. Trešā diena tika atstāta neskaidrībām, uz ko biržas reaģētu ar cenu lecināšanu parastā svārstību koridora ietvaros, kas visai plats, jo biržu spekulantiem cenu svārstības vajadzīgas un viņi lieli meistari atrast ieganstus cenu svārstīšanai. Ceturtajā dienā karam bija jāpāriet sarunās par Irānas kapitulācijas noteikumiem. Tehniski tās būtu sarunas par to, ar kādiem ASV prasītiem un Irānai pieņemamiem (vai varbūt otrādāk?) cilvēkiem aizstāt ASV bumbu un raķešu triecienos nogalinātos Irānas vadītājus ar augstāko ajatollu Ali Hamenei priekšgalā. Svētdien, 1. martā plkst. 18.24 LETA iepazīstināja ar D. Trampa gavilēm, ka “neviens nespēj noticēt mūsu panākumiem. Uz sitienu 48 (irāņu) līderu vairs nav. Un tas strauji attīstās.” Taču pēc pāris nedēļām kaut ar milzīgām atrunām, divreiz vienā upē iekāpt vēl nevienam nav izdevies, jau jāsāk meklēt līdzības starp Putina un Trampa neveiksmēm.
Ja par uzskatāmāko rādītāju izmantojam Dow Jones indeksu kā pasaules akciju tirgus karogu, tad tas ir nolaidies no 10. februāra maksimuma 50 188 punktu vērtībā (nesaraibinām pārskatu ar punktu desmitdaļām un simtdaļām) līdz 46 558 punktiem brīdī, kad Ņujorkas birža pagājušo piektdien tika slēgta līdz šodienas, pirmdienas vakaram pēc Latvijas laika. Ja aplūkojam īsāku periodu no biržas slēgšanas 27. februārī tieši pirms kara, tad kritums jāsāk no 48 977 punktiem.
Varētu atrunāties, ka viss iet savu gaitu un viens otru netraucē. Savs prieciņš biržas spekulantiem, savs - Trampam par viņa vārdā nosaucamu kariņu un savi prieki jeb papildu ienākumi gan aviobumbu un bumbvedēju, gan raķešu un pretraķešu iekārtu ražotājiem, gan naftas tirgotājiem, gan vēl daudziem citiem. Tomēr D. Trampa pārspīlējumi ar kara beigu piesaukšanu signalizē, ka viņam nākas ar vēlamā uzdošanu par esošo aizvietot to, ko viņam patiešām vajag. Vai otrādāk - viņš dabūjis to, ko nevajag. Nevajag viņam iepīties tādā karā, kādā ASV jau bija iepinusies pagājušā gadsimta 60./70. gados Vjetnamā un šī gadsimta sākumā Irākā, kā arī Afganistānā, kur Padomija jau bija paguvusi diskreditēt sevi pagājušā gadsimta 80. gados. Bet visi tomēr iet pa savām iestaigātajām takām. Padomijas pēctece Krievija pa tām ieklīda Ukrainā un ASV tikai mazliet pamainīja maršrutu no Irākas uz Irānu.
Spilgtākais piemērs atšķirībai starp darīšanu un runāšanu izpeldēja pirms nedēļas, kad pagājušajā pirmdienā Dow Jones “indekss pēc sākotnējā kritiena līdz 46 662 punktiem uzkāpa līdz 47 740 punktiem tirdzniecības sesijas beigās", ko “Neatkarīgā” atzīmēja otrdien. Tagad palūkosimies uz tās dienas indeksa līkni ar tās slīdēšanu uz leju un tad strauju lēcienu uz augšu:
Birža indeksa 9. marta līkni eksponējusi tikai zaļā krāsā kā zīmi, ka 9. marta sesija noslēgusies ar augstāku indeksa vērtību nekā iepriekšējā sesija, bet šeit atgādināts, ka lielāko daļu no tirdzniecības laika līkne bija eksponēta sarkanā krāsā, kas Rietumu kultūrā kalpo par briesmu signālu. Tas izskatījās tik satraucoši, ka D. Trampam nācās šo signālu slāpēt. Viņam tiešām izdevās līkni pārkrāsot ar vārdiem, ka “karš ir beidzies”, ka ASV esot “ļoti tālu” priekšā sākotnējam solījumam beigt karu ar uzvaru 4-5 nedēļās.
Vēl nedēļu vēlāk izrādījies, ka ASV/Izraēlas un Irānas karā viss notiek tāpat kā Krievijas un Ukrainas karā. Abas puses nemitīgi apmainās ar paziņojumiem par lielām uzvarām šodien un gatavību dot ienaidniekam izšķirošo triecienu ne vēlāk kā rīt. Pirmajā ASV uzbrukuma brīdī vismaz Rietumu pasaulē, kurā Rietumos izgudrotā birža ietilpst neatkarīgi no konkrētās biržas adreses Ķīnā vai Japānā, ticamība ASV paziņojumiem par uzvaru pret Irānas paziņojumiem par gatavību pretoties līdz uzvarai tika vērtēta kā 100:1 vai vismaz 10:1 aprindās, kur par firmas zīmi izstādīta objektivitāte. Taču tagad šī attiecība par labu ASV ne vairāk kā 1,1:1 un šur tur par labu Irānai kaut vai kā psiholoģiska reakcija uz Trampa izpaušanos pāri jebkādām faktu un jēgas robežlīnijām.
Diemžēl Latvijas iedzīvotāji nav tikai aizraujošu vēsturisko notikumu liecinieki. Mēs esam skatītāji, kuriem par šo skatīšanos jāmaksā. Mūsu finanses deg kā svece no abiem galiem, jo krīt gan akciju cenas, gan naudas pirktspēja atbilstoši tam, kā naftas un dabasgāzes cenas velk uz augšu visu citu preču cenas.
Vēl viens “diemžēl” par to, ka akciju un vispār vērtspapīru vērtības zudumu nemīkstina 14. martā savāktie dati par visu indeksu kāpumu Baltijas valstu biržās pagājušas nedēļas laikā: “OMX Vilnius” +1,58%, "OMX Riga" +0,31% un “OMX Tallinn” +0,22%. Atsevišķo plusu integrālis “OMX Baltic Benchmark GI” +1,26%. Šie pieaugumi liecina nevis par ekonomikas augšupeju, bet par Baltijas biržu - iestāžu - nošķirtību no ekonomikas. Valstis uztur biržas apmēram tāpat, kā sūta uz olimpiskajām spēlēm arī tādus sportistus, kuri ar godalgām neatgriezīsies. Pietiek ar to, ka viņu piedalīšanās ļaus pavicināt valsts karogu un parādīt valsts vārdu starp citu valstu simboliem.
Reālais rēķins par Rietumiem - vismaz mūsu politiķu par Rietumu līderi izceltajam Trampam - pagaidām neveiksmīgo karu tiek piesūtīts caur pensiju otrā līmeņa fondiem. Ja ņemam tikai tos datus, kas pašā virspusē portāla “manapensija.lv” pārskatos, tad tur paveras pensiju uzkrājumu nominālvērtības samazinājums no 10 195 167 370 eiro 6. martā līdz 10 158 771 704 eiro 13. martā, kad uzkrājumu rēķināšana tika apturēta līdz brīdim, kamēr parādīsies jauni dati no šodienas tirdzniecības sesijām dažādās pasaules malās (laika joslās), kurus tad varēs apkopot.
Vēl citiem vārdiem sakot, katrs no 1 316 069 cilvēkiem, kuri gribot negribot iesaistīti pensiju otrajā līmenī, ir nedēļas laikā zaudējis 27,65 eiro.
Turklāt nākamo pensionāru reālie zaudējumi lielāki nekā šeit redzamie nominālie zaudējumi. Pirmkārt, tie ir tīrie zaudējumi pēc tam, kad fondi palielināti ar sociālā nodokļa naudas nemitīgu atdošanu finanšu spekulantiem. Otrkārt, šobrīd norakstītā nauda tiek izslēgta no pasakainā stāsta, ka uzkrājumi nes procentus, kuri nes nākamos procentus utt. līdz lielai summai gara krāšanas laika finālā. Ja tā, tad no šīs iedomāti lielās summas jāatskaita lielas summas, kas būtu radušās, bet neradīsies no naudas, kas vienreiz zaudēta katrā aktīvu nocenošanas reizē. Pagājušajā nedēļā norakstītie 36,4 miljoni eiro gadu desmitu laikā nepieaugs līdz, sacīsim, 364 miljoniem eiro, kā tam vajadzētu notikt atbilstoši pasakai par procentu pieaugumu no procentu pieauguma.
