Latvijas finanšu pakalpojumu sniegšanas uzņēmumu vadošās amatpersonas iztērēja darba dienu plaša loka sarunām par viņu uzņēmumu, nozares un Latvijas iespējām izgrozīties no nepatikšanām, kādas draud līdz ar ekonomisko lejupslīdi Latvijā un pasaulē.
Sarunas notika Latvijas Bankas (LB) rīkotajā finanšu sektora attīstības forumā “FinNext 2026”. “Masīva Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) daļa sapulcējusies, lai jaunā formātā diskutētu, kas svarīgs Latvijas finanšu sektoram,” pasākumu pieteica LB prezidenta vietniece Santa Purgaile. Vēl citu raksturojumu “FinNext 2026” publikai sniedza Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša ar atsauci uz LB prezidentu Mārtiņu Kazāku. Viņš solījis, ka LB pasākumā - atšķirībā no Saeimas Budžeta komisijas sēdēm - A. Čakšai neviens naudu neprasīs, jo visi uz LB pasākumu sanākušie esot “paši bagāti”. Visticamāk, ka aritmētiski vidējam “FinNext 2026” dalībniekam šobrīd tiešām nav jāpiepūla ne acis, ne galva, lai skatītos uz cenām pārtikas un daudzu citu preču veikalos vai sludinājumu platformās un domātu, vai viņš var atļauties nopirkt to, ko iekārojis. Tomēr pasākuma dalībnieki neizskatījās pārliecināti, ka šāda dzīve viņiem un tālāk viņu nākamām paaudzēm būtu garantēta. Proti, uzturama tikai ar sociāli pieprasītu vārdu un formulu skandēšanu. Varētu pajokot arī tā, ka pauzēs starp pareizajiem vārdiem bija dzirdams, kā cilvēkiem krakšķ un brakšķ smadzenes, mēģinot pašiem saprast un ar citiem apspriest izdzīvošanu laikos, kad sliktu ziņu vairāk nekā labu ziņu.
Sen plānotais un regulāri februārī vai martā rīkotais LB pasākums šogad iegadījās brīdī, kad finanses deg kā svece no abiem galiem, jo krīt akciju cenas un naudas pirktspēja apgriezti proporcionāli tam, kā naftas cenas velk uz augšu visu citu preču cenas.
Ja par uzskatāmāko rādītāju izmantojam Dow Jones indeksu kā pasaules akciju tirgus karogu, tad tas laidās lejā no 10. februāra maksimuma 50 188 punktu vērtībā (nesaraibinām pārskatu ar punktu desmitdaļām un simtdaļām) līdz 48 739 punktiem 4. martā (-2,9%) un tālāk jeb zemāk līdz 47 501 punktam (-5,3% pret maksimumu) līdz akciju tirgus slēgšanai pagājušās darba nedēļas beigās. Taču pirmdien indekss pēc sākotnējā kritiena līdz 46 662 punktiem uzkāpa līdz 47 740 punktiem tirdzniecības sesijas beigās.
Energoresursu cenu pieaugums līdz ar jaunās darba nedēļas sākumu bija konsekventāks. Jēlnaftas cena tika pāri 100 ASV dolāru atzīmei. "Brent" markas naftas cenas kāpums par 15% deva 103,54 ASV dolārus par barelu. Dabasgāzes cenai TTF biržā 30% klāt un cena 69,50 eiro par megavatstundu. Degvielas cenas biržā un tālāk mazumtirdzniecībā augušas līdzi naftas cenai momentā, bet citu cenu pieaugumam dots impulss uz visu šo gadu vismaz. Turklāt cenu kāpums ir labākais risinājums. Ja nonāksim kara darbības zonā vai ekonomikas sabrukumā, tad tas vēl trakāk nekā tikai cenu augšana.
Gan vērtspapīru cena naudā, gan naudas vērtība pret precēm un pakalpojumiem krīt atbilstoši tam, kā izvēršas karš starp Irānu no vienas puses un ASV un Izraēlu no otras puses, ievelkot kara darbībā Irānai un Izraēlai apkārtējās valstis. Vēl varam turēties pie ASV, t.i., pie ASV prezidenta Donalda Trampa solījumiem uzvarēt karu ne ilgāk kā mēneša laikā. Varam taisnoties, ka Latvijā taču neviens nav vainīgs, ka D. Tramps izraisījis karu, kura iesākumu var traktēt arī tā, ka viņš pats nesaprot, ko izdarījis un ko viņam tālāk darīt. Tomēr ne cerības, ne nevainība neatbrīvo no pienākuma maksāt aizvien augstākas cenas, kuru pieaugums var pārsniegt aizvien lielāka cilvēku skaita maksātspēju. LB pasākuma dalībnieki spēja iedomāties, kā citu fizisko un juridisko personu izputēšana var paraut līdzi arī viņu labklājību.
Visstiprākā persona, uz ko paļauties pārējām fiziskajām un juridiskajām personām Latvijā, ir Latvijas valsts. Taču tas ar nosacījumu, ka noteicošā daļa valstī esošo fizisko un juridisko personu gribēs un varēs balstīt valsti pārliecībā, ka valsts vajadzības gadījumā atbalstīs katru no tām, kam šāds atbalsts kļūs nepieciešams. "Uzticība ir valūta, uz kuras balstās jebkura finanšu sistēma," formulēja A. Čakša.
Finanšu sektors kopj pārliecību, ka tagad tas ir valsts balsts, nevis atbalsta saņēmējs. M. Kazāks savu uzrunu iesāka ar trafareto finanšu pielīdzināšanu asinsritei “līdz ekonomiskā ķermeņa tālākajiem nostūriem". Par asins saindēšanos viņš runāja kā par pagātni, kas tagad jau beigusies ar izveseļošanos. Tālākajā pasākuma gaitā atsevišķa sadaļa bija veltīta tam, ko nozīmē “Moneyval/FATF novērtējums: pagātnes mācības un nākotnes perspektīva".
“Moneyval” ir Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komiteja, kas 2018. gadā izvirzīja Latvijai ultimātu vai nu pilnīgi pārveidot banku darbošanos, vai tikt pasludinātai par valsti, ar kuras bankām citu valstu bankas nedrīkst atrasties kopīgā naudas apritē. Latvija ultimātam padevās un pārveidoja bankas par vietējo norēķinu iestādēm, kas pārskaita naudu no uzņēmumu kontiem uz darbinieku kontiem un no fizisku personu kontiem uz komunālo pakalpojumu sniedzēju kontiem, kā arī sniedz naudas glabāšanas pakalpojumu. Tādā veidā patiešām nenotiek noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, ko “Moneyval” apstiprināja ziņojumā par Latviju, kāds pie mums nonāca 19. februārī. Tiktāl viss būtu labi, taču nav apstiprinājuma, ka bankas būtu atgriezušās pie kreditēšanas, kas tiek uzskatīta par ekonomiskajai attīstībai absolūti nepieciešanu nosacījumu.
Absolūtos skaitļos kreditēšana patiešām pieaug, taču lēnāk, nekā naudas vērtības zudums. Turklāt lūkošanās pagātnē jāturpina ne vien līdz 2018. gadam, bet līdz pat pasaules finanšu 2008. gada krīzei, kas sagrāva Latvijas burbuļekonomiku un atsita bankām vēlmi kreditēt Latvijā pat vairāk nekā “Moneyval”. Lūk, kā mainījušies svarīgākie Latvijas finanšu rādītāji 2008.-2025. gadā miljardos eiro gada beigās:
| 2008 | 2018 | 2024 | 2025* | |
| Banku kredīti nebankām | 23,7 | 13,4 | 16,4 | 17,8 |
| Depozīti | 14,0 | 16,9 | 25,6 | 25,9 |
| Valsts parāds** | 4,5 | 10,8 | 18,8 | 18,9 |
Avots: LB un CSP
*Ne visa gada, bet 3. ceturkšņa beigās.
**Rādītāja pilnais nosaukums ir “Vispārējās valdības parāds pēc Māstrihtas kritērijiem”.
Finanšu sistēma lepojas ar savu noturību, norādot uz apvērsumu - pāreju no 2008. gada situācijas, kad kredītu apjoms gandrīz divas reizes pārsniedza depozītu apjomu, uz gandrīz pretēju attiecību pašlaik. Diemžēl šo ainu bojā valsts, kas palielinājusi savu parādu par apmēram tādu pašu summu, par kādu pieauguši depozīti. Atceramies, ka valsts aizņēmās un dalīja naudu cietējiem vispirms no Covid-19 un pēc tam no energonesēju cenu lēciena, bet naudas saņēmēji apsēdās uz šīs naudas kā uz spilvena un gaida nākamos finanšu triecienus, kādi tagad laikam jau sākušies. Alternatīva būtu bijusi laist šo naudu apgrozībā. Teorētiski tas būtu ļāvis uzaudzēt tik daudz “tauku un muskuļu", kas sargātu daudz vairāk nekā tikai tagadējais “spilvens", bet tas bija arī risks naudu zaudēt kā 2008. gadā, no kura atkārtošanās iespējas cilvēki izvairījās.
Šobrīd nākas samierināties ar to, ka nav ne mazākās nojausmas, cik lielā mērā Latvija varēs atļauties savu politiku finanšu nozarē, rādot visiem “Moneyval” ziņojumu kā atļauju, bet cik lielā mērā māksies nodarboties tikai ar to, lai vismaz kaut kā noturētos pret ārējiem satricinājumiem. Acīmredzamais jau šodien ir energoresursu cenu celšanās, kas nonākt līdz 2022. gada rudens līmeņiem un virs tiem, jo daudz naudas kopš tā laika sadrukāts. Ja būs tik slikti, tad gan jau Eiropas Savienība un Eiropas Centrālā banka atkal izsniegs jaunas naudas porcijas energocenu sitienu radīto sāpju mazināšanai, taču līdz ar naudu nāk arī prasības tās lietošanā un - galvenais - nenoteiktība par cenu izmaiņām, kas neļauj plānot nekādu ieguldījumu atmaksāšanos.
Ja pietiekami ticami iemesli atbildības novelšanai uz ārējiem spēkiem neatradīsies, tad būs no pašiem atkarīgs, vai izdevies ieverot tos padomus, ar kādiem dalījās A. Čakša: “Ilgstspējīga atbilde ir produktivitātes kāpums.” M. Kazāks nāca klajā ar aicinājumu "rāpjamies ārā no Latvijas robežām!"
Lai šādus aicinājumus izpildītu, finanšu sektoram jāspēj atbalstīt strukturālas pārmaiņas ekonomikā - virzīt kapitālu uz visproduktīvākajām nozarēm, kur rodas jaunas tehnoloģijas un eksportējamas preces vai pakalpojumi. Bet tad vēl jāatbild uz jautājumu, vai valsts nemetīsies kompensēt līdzekļu trūkumu mazāk produktīvajām nozarēm, kuru galvenais pakalpojums ir sociālā miera uzturēšana.
