Lietuvas un Igaunijas plašsaziņas līdzekļos dažādi skati uz notiekošo pasaulē – lietuvieši priecājas par jauno ekspresvilcienu no Viļņas uz Kauņu, bet igauņi prāto, kā izsargāties no izputināšanas kara dēļ Irākā – par aktuāliem Igaunijas un Lietuvas notikumiem “nra.lv” kaimiņvalstu preses apskats.
Jauns Viļņas-Kauņas ekspresis, maršruts bez pieturām tiks atklāts 29. martā
Sākot ar 29. martu, pasažieru pārvadājumu uzņēmums “LTG Link” (“LTG Group”) sāks apkalpot ekspresvilcienu maršrutā Viļņa-Kauņa-Viļņa. Šis pakalpojums darbosies bez pieturām, teikts uzņēmuma paziņojumā. Pagājušajā gadā gandrīz seši miljoni pasažieru izvēlējās “LTG Link” vilcienus, no kuriem aptuveni divi miljoni - gandrīz trešdaļa - brauca maršrutā Viļņa-Kauņa-Viļņa. Ņemot vērā šī maršruta stratēģisko nozīmi un pieaugošo pasažieru plūsmu, uzņēmums atklāj ekspresmaršrutu, lai uzlabotu transporta savienojumu kvalitāti. Kā norāda “LTG Link” izpilddirektore Kristina Meide, jaunais pakalpojums sniegs pasažieriem vēl vairāk iemeslu izvēlēties vilcienu, nevis automašīnu. "Ekspresvilciens starp divām lielākajām valsts pilsētām ir papildu solis, kas palīdzēs padarīt vilcienu par ērtu un uzticamu alternatīvu automašīnai. Tas arī pastiprina mūsu stratēģisko mērķi kļūt par visas valsts transporta mugurkaulu - modernu, ilgtspējīgu risinājumu, kas pielāgots cilvēku ikdienas mobilitātes vajadzībām,” sacīja K. Meide. Pašlaik vilcieni maršrutā Viļņa-Kauņa-Viļņa pietur starpstacijās Lentvaris, Vievis, Kaišadoris un Palemonas. Vienā braucienā var būt no trim līdz 15 pieturām, un brauciena laiks parasti ir no 1 stundas 10 minūtēm līdz 1 stundai 20 minūtēm. Ekspresvilciens nepieturēs starpstacijās, padarot braucienu starp divām lielākajām pilsētām ātrāku - tas būs aptuveni 59 minūtes. Pagaidu infrastruktūras darbu vai satiksmes ierobežojumu dēļ brauciena laiks var atšķirties, taču ekspresvilciens joprojām būs ātrākais dzelzceļa variants starp šīm pilsētām. Ekspresvilcienā Viļņa-Kauņa-Viļņa tiks ieviesta sēdvietu rezervēšana pirmās un otrās klases vagonos, un pasažieri ar sezonas biļetēm varēs sēdēt īpašās sēdvietās, kas apzīmētas ar uzlīmēm. Pasažieru ērtībām tiks paplašināta arī ēdienu izvēle - brauciena laikā būs pieejamas pamatīgākas maltītes un karstie dzērieni. Biļešu cenas šim maršrutam tiks noteiktas dinamiskā veidā, ļaujot pasažieriem, kuri iepriekš plāno savu ceļojumu, iegādāties biļetes par zemāku cenu. Biļešu pārdošana šim ekspresvilcienam jau ir sākusies.
Nere lietuviešiem pagādājusi mazliet plūdu
Naktī no ceturtdienas uz piektdienu Neres upē netālu no Radiķu ciema Kauņas rajonā sākās ledus iešana. Straujās ūdens līmeņa celšanās dēļ tika aktivizēta brīdināšanas sistēma, un vairākās ielās applūda dzīvojamās ēkas. Tomēr tagad ūdens jau atkāpies. Kauņas rajona administrācija par to paziņoja “Facebook”. "Naktī Neres upē Kauņas rajonā sākās ledus iešana, un straujās ūdens līmeņa celšanās dēļ Radiķu ciemā tika aktivizēta brīdinājuma sirēna. Ūdens līmeņa celšanās rezultātā Radiķu ciematā tika applūdinātas dzīvojamās ēkas Rasu un Giraites ielās. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests nekavējoties reaģēja un devās uz notikuma vietu. Viņi apskatīja upes krastus, novērtēja situāciju un savlaicīgi brīdināja iedzīvotājus par iespējamām briesmām," teikts paziņojumā. Pēc upes apskates tika konstatēts, ka ledus sastrēgumu nav, un ūdens līmenis drīz vien sāka atkāpties. Pašlaik situācija ir stabilizējusies, un iedzīvotājiem vairs nav draudu. "Ap plkst. 2.00 tika reģistrēts straujš ūdens līmeņa kāpums, sasniedzot aptuveni 4 metrus. Līdz plkst. 7.30 ūdens līmenis jau bija nokrities līdz 1,45 metriem. Mēs uzskatām, ka pašvaldības uzstādītais pagaidu smilšu maisu aizsprosts, kas sver aptuveni 200 tonnas, iespējams, daļēji aizturēja ūdeni," sacīja Kauņas rajona administrācijas Sabiedriskās kārtības departamenta vadītājs Ramūns Kemzura.
15% lietuviešu grib atpakaļ bijušo premjeri Šimonīti
Lielākā daļa iedzīvotāju (15%) valdības vadītāja amatā vēlētos redzēt bijušo premjerministri Ingridu Šimonīti. Tikmēr Demokrātiskās partijas līdera Sauļus Skverneļa, kurš ir iesaistīts nopietnā korupcijas lietā, reitings ir samazinājies par vairāk nekā pieciem procentpunktiem, liecina jaunākā sabiedriskās domas aptauja, ko pasūtīja “Delfi” un veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu uzņēmums “Spinter Tyrimai”. Aptaujas laikā, kas tika veikta no 18. līdz 28. februārim, iedzīvotājiem tika jautāts, kurš politiķis vai publiska persona būtu vispiemērotākais premjerministra amatam. Bijusī premjerministre Ingrida Šimonīte bija saraksta augšgalā (15%). Pēdējā mēneša laikā par 3,7 procentpunktiem ir pieaudzis to cilvēku īpatsvars, kuri viņu uzskata par vispiemērotāko valdības vadīšanai. Nākamie piemērotāko premjerministra amata kandidātu reitingā ir pašreizējā valdības vadītāja Inga Ruģiniene, kuras reitings mēneša laikā ir pieaudzis no 4,7% līdz 5,9%, un partijas "Nemunas ausma" līderis Remigijs Žemaitaitis (janvārī - 5,8%, februārī - 5,7%). Pirmo piecnieku noslēdz Liberālās kustības priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nīlsena (janvārī - 6,2%, februārī - 5%) un Lietuvas Zemnieku un zaļo savienības (LVŽS) priekšsēdētājs Aurēlijs Verīga (janvārī - 4,8%, februārī - 3,9%). 2,5% respondentu uzskata, ka S. Skvernelis ir vispiemērotākais premjerministra amata kandidāts. Pirms mēneša tā domāja 7,7%. Tālāk rindā ir demokrāts un bijušais premjerministrs Aļģirds Butkevičs (1% janvārī, 2,3% februārī), konservatīvo līderis Laurīns Kaščūns (3% janvārī, 2,1% februārī), Lietuvas Sociāldemokrātiskās partijas priekšsēdētājs Mindaugs Sinkēvičs (2% janvārī, 2,1% februārī) un Eiropas Parlamenta deputāts, demokrāts Virgīnijs Sinkēvičs (1,4% janvārī, 1,9% februārī).
Vairāk nekā 70% iedzīvotāju valdības darbību vērtē negatīvi
Jaunākie aptaujas dati liecina, ka 71,2% iedzīvotāju valdības darbību vērtē negatīvi. Līdzīga tendence bija vērojama arī janvāra aptaujā, kad 70,7% novērtēja kabineta darbību diezgan negatīvi vai nelabvēlīgi. Vienlaikus nedaudz samazinājās to respondentu skaits, kuriem nebija viedokļa vai bija grūti atbildēt. Janvāra aptaujā 11,9% respondentu neatbildēja uz šo jautājumu, savukārt februārī šis skaitlis bija 8,8%. Samazinoties neizlēmušo respondentu skaitam, nedaudz mainījās arī to cilvēku īpatsvars, kuri valdības darbību vērtē pozitīvi. Janvārī 17,4% respondentu kabineta darbību vērtēja pozitīvi vai drīzāk pozitīvi, savukārt februārī šis rādītājs bija 20%. Saskaņā ar jaunāko aptauju, ja Seima vēlēšanas notiktu nākamajā svētdienā, uzvarētu partija “Tēvzemes savienība - Lietuvas Kristīgie demokrāti”. Atbalstu šai partijai pauda 13,6% respondentu. Janvārī par konservatīvajiem bija gatavi balsot 13,3% iedzīvotāju. Nākamā būtu Liberāļu kustība Viktorijas Čmilītes-Nīlsenas vadībā (8,3%) un Remigija Žemaitaiša partija “Nemunas ausma” (7,2%). Tikmēr ceturtajā vietā ir Lietuvas Sociāldemokrātiskā partija, kas uzvarēja 2024. gada vēlēšanās, un 7,1% respondentu atzina, ka par to balsotu. Piekto vietu iedzīvotāju atbalstītāko partiju sarakstā ieņem Lietuvas Zemnieku un zaļo savienība (6%), savukārt sesto vietu ieņem Demokrātiskā savienība "Par Lietuvu" (4,2%). Sarakstu noslēdz Nacionālā alianse, kuru vada Vitauts Sinica (3,2%), un Brīvības partija, kuru vada Vitauts Mitals (2,5%).
Arī igauņiem Hormuza šaurums iesprūdis makos
Arī Igaunijā aktuālākā ekonomikas tēma pašlaik ir degvielas cenas.
Ceturtdien Igaunijas valdība pieņēma principiālu lēmumu atteikties no plānotā akcīzes nodokļa pieauguma degvielai un elektroenerģijai. Premjerministrs Kristens Mihals (Reformu partija) to paziņoja preses konferencē pēc kabineta sēdes. Pēc Mihala teiktā, lēmums ir saistīts ar ekonomisko situāciju un pieaugošo nenoteiktību. "Pieaugošās nenoteiktības un cenu kāpuma laikā nebūtu prātīgi paturēt spēkā lēmumu, kas pieņemts citos apstākļos," viņš atzīmēja. Premjerministrs piebilda, ka Finanšu ministrija sagatavos atbilstošu likumprojektu un iesniegs to valdībai nākamnedēļ. Premjerministrs uzsvēra, ka politiskais lēmums atcelt akcīzes nodokļa pieaugumu jau ir pieņemts.
Igaunijas Bankā valdības lēmumu sauc par apšaubāmu
“Lai gan degvielas cenas ir augstas un ir grūti prognozēt, cik ilgi tās saglabāsies, Igaunijā cenas iepriekš ir bijušas vēl augstākas,” intervijā sabiedriskajam medijam ERR atgādināja Igaunijas Bankas ekonomists Kaspars Oja. Viņš valdības lēmumu atlikt degvielas akcīzes nodokļa paaugstināšanu nosauca par apšaubāmu.
- Cik lielu labumu patērētājs gūst no valdības lēmuma atlikt akcīzes nodokļa paaugstināšanu? - Apmēram četrus centus par litru. - Vai tas ir daudz vai maz? - Ņemot vērā, ka mazumtirdzniecības cenas degvielas uzpildes stacijās pēdējās nedēļās ir pieaugušas par 30-35 centiem par litru, akcīzes nodokļa samazinājuma ietekme salīdzinājumā joprojām ir ļoti maza. Galvenais faktors, kas nosaka degvielas cenas, ir tas, kas notiek izejvielu tirgos.
- Cik augstu un cik ilgi var pieaugt naftas cenas? - To ir ļoti grūti prognozēt. Ja es to varētu paredzēt, es droši vien darītu kaut ko citu.
- Bet vai šī situācija varētu ilgt vairākus mēnešus? - Ir bijuši dažādi signāli par to, cik ilgi tas varētu turpināties. Taču varētu notikt arī tieši pretējais - ka kādā brīdī kuģi patiešām sāks kuģot [caur Hormuza šaurumu], un tad tirgus situācija nomierināsies un cenas kritīsies. Līdz tam laikam akcīzes nodokļa pieaugums jau būs atcelts, un iespēja to palielināt būs palaista garām. Līdzīgi īslaicīgi samazinājumi ir bijuši iepriekš. Atcerēsimies, piemēram, dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa samazinājumu koronavīrusa pandēmijas laikā. Tas bija tik ievērojams, ka akcīzes nodokļa likme vēl tagad nav atgriezusies iepriekšējā līmenī. Tātad, lai gan to ir viegli samazināt, ir diezgan grūti to atkal palielināt, un pašreizējā situācijā, kad budžets ir ļoti nopietnā deficītā, patiešām rodas jautājums: vai tagad ir īstais laiks šādiem samazinājumiem?
- Ir iespējamas arī citas līdzīgas idejas, jo drīzumā tuvojas vēlēšanas. - Šķiet, ka tam ir arī diezgan plašs politiskais atbalsts. Tas neaprobežojas tikai ar koalīcijas partijām. Atbalstu ir pauduši arī opozīcijas partiju līderi.
- Mēs neesam redzējuši tādu vienprātību ilgu laiku.
- Tuvojoties vēlēšanām, politiķiem ir grūti pateikt, ka viņi nepiekrīt nodokļu samazinājumiem. Runājot par nodokļu samazināšanu vai nepaaugstināšanu, ir vērts ņemt vērā arī to, pie kā esam pieraduši pēdējos desmit gados - veicam vienas nodokļu izmaiņas, pēc tam solām tās atcelt vai pat arī atceļam. Uzticība un paredzamība nodokļu sistēmai ir mazinājusies, un tas neapšaubāmi ietekmē uzņēmumu plānus, to pārliecību un galu galā arī investīcijas. Un bez investīcijām nav ekonomiskās izaugsmes.
- Cik augstu var pieaugt cenas? Vai mēs runājam par sliktāko periodu, kādu jebkad esam redzējuši? - Es negribētu iesaistīties šādās spekulācijās. Cenas virs pašreizējā līmeņa mēs jau redzējām pirms dažiem gadiem, tāpēc sliktāko punktu vēl neesam sasnieguši. Tomēr šie cenu pieaugumi noteikti ir bijuši ļoti strauji, un daudzi cilvēki tos ir izjutuši.
Ja caur šaurumu atkal brauks lielie, baltie kuģi...
Ja, kā solīja Baltais nams, tankkuģiem tiks atkal atvērta caurbraukšana caur Hormuza šaurumu, tiks novērsta būtiska degvielas tirgus eskalācija. Tomēr, ja satiksme caur šaurumu netiks atjaunota, tirgus saskarsies ar reālām problēmām, paziņoja degvielas tirdzniecības uzņēmuma “Alexela” valdes priekšsēdētājs Marti Hāls. Savā pirmajā publiskajā uzrunā Irānas jaunais augstākais līderis Modžtaba Hameneji paziņoja, ka Hormuza šaurums, kas ir svarīgs kuģošanas ceļš, netiks atkal atvērts. Uzstājoties ETV raidījumā "Esimene Studio", Hāls atzīmēja, ka, lai gan parasti caur šaurumu, kas ir slēgts kopš šī mēneša sākuma, izbrauc 40 līdz 60 tankkuģu, pašlaik caur to katru dienu brauc tikai ducis, galvenokārt tankkuģi ar Ķīnas karogu. "Šodien tirgus gaida solījumu izpildi - ka kuģi tiks pavadīti, šaurums tiks atkal atvērts un tankkuģu satiksme atsāksies. Ja tas notiks šī mēneša laikā, es domāju, ka var izvairīties no lielas eskalācijas. Mēs ceram, ka Baltā nama dotie solījumi patiešām piepildīsies," viņš teica. Ja šaurums netiks atkal atvērts, vietējie naftas ražotāji būs spiesti samazināt ražošanu. "Tad tirgus saskarsies ar reālu problēmu. Es ļoti ceru, ka tas nenotiks," sacīja Hāls.
