Saeimas deputāti 21. janvārī teica “fui” Veselības ministrijas nodomiem slēgt laukos atlikušās slimnīcas, bet 18. martā jau izskatījās samierinājušies ar šādu neizbēgamību.
Trīs Saeimas komisijas apvienojušas spēkus Latvijas slimnīcu tīkla pārpīšanas kontrolēšanai. Rīkot kopīgas sēdes vienojušās Ilgtspējīgas attīstības komisija, kas šajā trijotnē galvenā, Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisija un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisija. Pēc divām kopsēdēm 21. janvārī un 18. martā Ilgtspējīgās attīstības komisijas priekšsēdētājs Uģis Mitrēvics solīja sasaukt nākamo kopsēdi rudenī utt. Viņš pārstāv opozīcijā nonākušo Nacionālo apvienību, tāpēc viņa vadītās komisijas darbībai vairāk simboliska nekā praktiska jēga, kur prakse ir valsts budžeta naudas dalīšana. Citiem vārdiem sakot, Ilgtspējas komisijā un tās sapulcinātajā paplašinātajā sastāvā deputāti parādīja savu kopīgo noskaņojumu, ar kādu vēlams rēķināties valdošajai koalīcijai, valdībai un atsevišķām pārvaldes iestādēm, lai ap to lēmumiem neizceltos lieks troksnis, nesāktos savstarpēji atmaskojumi un citas nepatikšanas.
Pēdējās pāris nedēļās Saeimā valdošo noskaņojumu varētu dēvēt kā klusumu pirms vētras. Cilvēki taupa spēkus, gatavojoties sliktākajam, bet cerot uz labāko, ka varbūt tomēr vētra aizies garām. Ar to nav domāta gatavošanās nākamās Saeimas vēlēšanu skaļākajiem un izšķirošākajiem posmiem neilgi pirms pašām vēlēšanām, bet degvielas cenu lēciena raidītais impulss visu cenu augšupejai. Valdībai nāksies pieņemt lēmumus par līdzekļu pārdali, lai uzturētu valsts aparātu vismaz šķietami jeb formāli darboties spējīgā stāvoklī. Tas attiecas ne vien uz ierēdņu aparātu, kura darba telpu apsildīšanai, apgaismošanai utt. nāksies iztērēt vairāk naudas, nekā ierēķināts šā gada valsts budžeta likumā. Cilvēki prasīs un valdībai būs jāapsola, ka darbu turpina policisti, ugunsdzēsēji un noteikti arī mediķi.
Medicīnas esamības apliecināšanai kā speciāli radītas ir neatliekamās medicīnas automašīnas ar sirēnām un bākugunīm. Tās spēj uzmundrināt uzreiz daudzus, ka vajadzības gadījumā valsts glābs arī viņus, pat ja no šīs braukāšanas maza jēga tieši tiem, kuri šajās mašīnās tiek aizvesti uz slimnīcām. Viņu vadīšanu redzēja simti un pat tūkstoši cilvēku, bet visbiežāk tikai viņi un viņu tuvinieki zinās tālāko, ka cilvēku nolika uzņemšanas nodaļas rindā uz 10-20 stundām un vispār aprūpēja sliktāk nekā tad, kad staigāt nespējīgus ļaudis pie ārsta veda ar zirgu pajūgiem. Protams, šādi nostāsti cirkulē mutvārdos, sociālajos tīklos un dažkārt sasniedz arī plašsaziņas līdzekļus, bet neatliekamās palīdzības automobiļu sirēnas un zilās ugunis tomēr uztur cerības, ka citiem cilvēkiem slimnīcās paveicies un arī turpmāk paveiksies vairāk.
Veselības ministrija ir sagatavojusi slimnīcu tīkla pārveidošanas plānu, kura jēga ir aizvietot cilvēku ārstēšanu atlikušajās lauku slimnīcās ar cilvēku vadāšanu simtiem kilometru tālu uz dažām atlikušajām lielajām slimnīcām. Saeimas komisiju 21. janvāra kopsēdes materiālus “Neatkarīgā” 27. janvārī ne vien pārstāstīja, bet arī parādīja kartē “ar tādiem Latvijas apgabaliem, kuros vienīgais medicīnas pakalpojums būs nomiršana aprūpes slimnīcās”. Tas pareizi attiecībā uz slimnīcām, bet medicīnas pakalpojumu kopapjoms tomēr tiek solīts lielāks. Būšot arī dienas stacionāri, kur veiks vairāk manipulāciju, nekā iespējams ģimenes ārsta kabinetā, un būšot steidzamās palīdzības punkti ievainoto pārsiešanai u.tml. aprūpei pirms nosūtīšanas uz tālajām slimnīcām. No Veselības ministrijas ierēdņu stāstītā deputātiem 21. janvāri un 18. martā nekļuva skaidrs, vai šie punkti strādās visu diennakti un bez brīvdienām, jeb potenciālajiem pacientiem nāksies rēķināties ar šo iestāžu astoņām vai varbūt 12 vai 16 darba stundām un darba dienām.
Slēgšanai izvēlēto slimnīcu aktīvistu sagatavotā karte ir derīga, lai brīdinātu, ka šo slimnīcu tuvumā jāpazūd sabiedriskajiem autobusiem un ļoti drīz arī skolām. Lai naudas taupīšanas plāni tiešām kaut ko dotu, birokrātisku procedūru, personisku nesaskaņu u.c. afektu un - visbiežāk - krāpšanas un zagšanas dēļ skola nedrīkst izrādīties 100 km attālumā no tuvākās slimnīcas un otrādi.
Taču pa to laiku, kamēr Latvijas iestādes savus plānus apviļāja (cerēsim, ka saskaņoja), tos lielā mērā jau ir izjaucis ASV prezidents Donalds Tramps ar savu ālēšanos pasaules lielākajos naftas laukos. Rezultātā nafta un tālāk no tās iegūtā degviela kļuvusi par visu pārējo cenu pieauguma izejas punktu. Tādējādi mainās vērtība saskaitāmajiem, ar kādiem Veselības ministrija bija izrēķinājusi vismaz kaut kādu ietaupījumu, ja valsts izdevumus slimnīcu telpu uzturēšanai samazina līdz ar šīm slimnīcām, bet valsts izdevumus slimnieku pārvadāšanai palielina līdz ar attālumiem līdz slimnīcām. Šobrīd visu saskaitāmo vērtības atrodas izmaiņu fāzē bez nekādas skaidrības, kādas izmaksu attiecības izveidosies kaut vai tikai līdz šā gada beigām.
Tas ir saprotami un pieņemami, ka Veselības ministrija, tāpat kā jebkura cita ministrija un iestāde, šobrīd nevar neko vairāk, kā vien sekot cenu izmaiņām. Nākas studēt ģeogrāfiju un mērīt attālumus no naftas laukiem līdz dabasgāzes ieguves laukiem, jo dabasgāzei ir būtiska nozīme siltuma un elektrības cenu veidošanā.
Lielais uzdevums visām ministrijām un iestādēm ir savietot savu pastāvēšanas izdevumu pieaugumu ar funkcionēšanu kaut vai fiktīvi demonstratīvā režīmā, lai pārāk uzskatāmi neatklājas, ka nemaz nav vērts uzturēt sistēmu, no kuras tāpat nekāda labuma nav. Precīzāk sakot, katra ministrija un iestāde rēķina, ko upurēt (aprīt) no savām sastāvdaļām, lai izdzīvotu kopumā. Lauku slimnīcas, lūk, jau iepriekš bija izvēlētas par tādiem upuriem, bet tagad situācija atkal kļuvusi pavisam nenoteikta. No vienas puses, briestošais budžeta deficīts steidzina likvidēt, slēgt un spridzināt pārnestā vai burtiskā nozīmē, lai tik likvidācija kļūtu neatgriezeniska, toties, no otras puses, jau iezīmētie upurjēri var izsprukt, ja izrādīsies, ka inflācijas dievs prasa treknākus upurus.
