Kā un kādēļ veidojas jaunā pasaules kārtība, kāda loma tajā būs Baltijai un Latvijai; kam vajadzīgs miers Ukrainā; kādēļ daudz ko nezinām par mūsu neuzaicināšanu uz Londonu, un kādēļ Tramps tā minstinājās atbildēt par Baltijas valstīm; vai mums ir jābaidās no Krievijas, un kāda loma ir Latvijas gaišajiem prātiem – “nra.lv” saruna ar pirmo atjaunotās Latvijas ārlietu ministru Jāni Jurkānu.
ASV pie varas ir nākusi jaunā tehnokrātu paaudze un tehnoloģisko izgudrojumu radītāji. Ko tas nozīmē Latvijai? Ko tas nozīmē turpmākai transatlantiskajai sadarbībai? Kādu iespaidu jaunie notikumi atstās uz ekonomiku pasaulē?
Saeima sagatavojusies pieņemt Mākslīgā intelekta (MI) attīstības likumu, kura saprotamākais rezultāts būs jau līdz marta beigām izveidota jauna valsts iestāde - Latvijas Nacionālais mākslīgā intelekta centrs (Centrs) ar visu, kas vajadzīgs treknai ierēdņu dzīvei: ar deviņām vietām Centra padomē un Valsts digitālās attīstības aģentūru par Centra sekretariātu.
Ir pagājuši tikai 10 mēneši, kopš Polijas premjerministrs Donalds Tusks nolēma ātri nostiprināt valsts robežu ar Krieviju un Baltkrieviju. Premjers solīja investīcijas un pietiekamus līdzekļus. Deklarācija ir pārvērtusies konkrētās lietās – tiek būvēts "Shield East" jeb "Austrumu vairogs," pirmais posms jau gatavs, vēsta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".
"Man pirmo reizi ir sajūta, ka karš var aiziet tālāk", raidījumā "Nra.lv sarunas" saka politologs Filips Rajevskis, komentējot saspringto situāciju pasaulē vai, kā to nosauca Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs , "drāmu pasaulē".
Normālos apstākļos droši vien savu šīsdienas sleju es būtu veltījis “Progresīvo” izvirzītajam satiksmes ministram Atim Švinkam, bet diemžēl situācija pasaulē nav normāla. Tāpēc šādā situācijā, kad runa ir par mūsu valsts pastāvēšanas apdraudējumiem, jautājums par to, kurš politiķis kļūs par nākamo satiksmes ministru, kļūst stipri otršķirīgs.
Kas koalīcijai aiz ādas saistībā ar nodokļu celšanu vai necelšanu, par metodēm, kā iegūt naudu aizsardzībai, par Donaldu Trampu, Eiropas ekonomiku un citām aktualitātēm “nra.lv” saruna ar nule kā darbu Saeimā pametušo Jāni Reiru (“Jaunā vienotība”).
Siguldas Valsts ģimnāzijas skolas pārstāvji vērsušies pie Siguldas novada pašvaldības ar sūdzību par vairākiem iespējamiem amatpersonu pārkāpumiem. Viņi norāda uz iespējamo skolēnu uzņemšanas komisijas locekles paraksta viltošanu, kā rezultātā varbūt kāds bērns, kurš to nebija pelnījis, ir uzņemts ģimnāzijā, bet kāds cits, kurš bija pelnījis, nav uzņemts.
Trīs ceturtdaļas automašīnu, kas tiek importētas no Eiropas uz ASV, ir vācu limuzīni. Tomēr BMW un "Mercedes" ir arī amerikāņu ražotāji un eksportētāji. Ja ASV un Eiropas Savienība (ES) noteiks tarifus viena otrai, tie skars abas puses, tāpēc auto ražotāji aicina izvairīties no muitas kara, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".
Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums par Latvijas iekšzemes kopproduktu (IKP) 2024. gadu uzrāda -0,4% pret 2023. gadu, bet Saeimas debatēs par šā gada budžetu ik pa laikam izskanēja tik patiess izmisums par valsts aparāta barības bāzes samazināšanos, ka tas vairāk atbilstu IKP samazinājumam vismaz par 4%.
Sākot ASV un Krievijas tuvināšanos, iespējamā pamiera meklējumus, sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā turpinās. ASV prezidents Donalds Tramps cer pildīt savas kampaņas solījumu ātri panākt vienošanos, lai apturētu asinsizliešanu, vēsta “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” savā interneta portālā "rferl. org".
ASV prezidenta Donalda Trampa un viņa komandas tuvināšanās ar Vladimiru Putinu un asā vārdu apmaiņa ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski Baltā nama Ovālajā kabinetā ir satraukusi politiķus, plašsaziņas līdzekļus un ekspertus Eiropā, Baltijā, Lielbritānijā, Ukrainā. Kas turpmāk notiks ar NATO, vai iespējams šajos jaunajos apstākļos paļauties uz ASV?
Svētdien Londonā notika 18 valstu samits, lai apspriestu drošības situāciju ASV prezidenta Trampa īstenotās politikas kontekstā. Baltijas valstis šajā samitā nepiedalījās, kaut gan to liktenis ir tieši atkarīgs no Trampa neparedzamajiem gājieniem. Un kāpēc nepiedalījās? Kāds aizmirsa uzaicināt? Pārāk sīkas vienības, lai par tām domātu? Par Baltijas valstu neuzaicināšanu “Neatkarīgā” uzdeva jautājumus Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam.
Latvijas komercbankas dod priekšroku “drošiem” kredītiem, izvairoties no mazliet riskantākiem, bet potenciāli auglīgiem projektiem. Rezultātā daudzi uzņēmumi paliek bez finansējuma, bet biznesa vide zaudē attīstības iespējas. Vai virspeļņas nodoklis spēs mainīt šo situāciju, vai arī uzņēmējiem jāsāk skatīties ārpus Latvijas? Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite sarunā ar “nra.lv” dalās savā redzējumā par pašreizējo kreditēšanas realitāti.
Kādēļ vēl nesen pelnošākā un Baltijā lielākā Ventspils osta bankrota priekšā; vai kravu apgrozījuma kritumā varam vainot tikai karu Ukrainā; kāda loma ostu pārvaldīšanā pienākas uzņēmējiem; kādēļ lietuvieši pie mūsu robežām būvē lielas rūpnīcas un izmanto mūsu darbaspēku, bet mēs paši neko nespējam – “nra.lv” saruna ar bijušo Rīgas brīvostas pārvaldnieku, šobrīd Rīgas brīvostas padomes prezidentu Leonīdu Loginovu.
Par to, kāpēc šodien māksla un kultūra aiziet otrajā plānā un kāpēc cilvēkos parādās klīniskās depresijas pazīmes, par to, kāpēc valdība ir zaudējusi realitātes sajūtu un kāpēc jāaizskar ticīgo jūtas, par Kristianu Brekti, kurš nēsājās apkārt ar liellopa sirdi, par kultūras ministri Agnesi Lāci, kura kā filmas “Straume” “līdzautore” devās uz Losandželosu. Vēl par daudz ko citu: saruna ar Latvijas Mākslas akadēmijas profesoru, tēlnieku Gļebu Panteļejevu.
Pēc Evikas Siliņas (JV) lūguma atkāpties trīs valdības ministriem partijas cerēja uz sarunām ar premjeri, taču premjere sasirga, un cerības par valdības “uzrāvienu” iekārās gaisā. Briest vēl viena problēma: “Progresīvie” premjeres izbrāķētā Kaspara Briškena vietā sliecas virzīt nozari nepārzinošo Ati Švinku.
Lieliski atceros savu pirmo lidojumu ar pasažieru lidmašīnu. Sēdēju pie loga un, skatoties lejā uz balto mākoņu gubām, tās uztvēru gluži kā mīksta sniega kupenas. Šķita, ja gadījumā kas, tad maigi iekritīsim šajās mīkstajās kupenās. Tikai lidmašīnai sēžoties zemāk un lidojot cauri šiem it kā blīvajiem mākoņiem, kļuva skaidrs, cik maldīga ir šī optiskā ilūzija.
Mums nevajadzētu gaidīt revolucionāras pārmaiņas Vācijas enerģētikas politikā, tomēr zināmas korekcijas Vācijas enerģētikā ir neizbēgamas. Vienīgais jautājums par šo pārmaiņu dziļumu, kas skars būtisku zaļās klimata politikas mīkstināšanu, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".
Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis intervijā NRA atklāj: Latvijas armijā taps īpašs dronu uzbrukuma bataljons. Ukrainas pieredze rāda, ka divas trešdaļas iznīcinātās ienaidnieka tehnikas un dzīvā spēka ir tieši dronu nopelns – tāpēc arī mums jāstiprina šī joma.
Jaunajā Rīgas teātrī trešo reizi Latvijā ar trešo nosaukuma latviskojumu “Mazās lapsas” iestudētā amerikāņu dramaturģes Lilianas Helmanes luga “The Little Foxes” prasa arī Latvijā par “Meža noslēpumu” nodēvētā “Another Part of the Forest" aktualizāciju.
