Arheologi Baltijas jūras dzelmē pie Zviedrijas krastiem atraduši neparastu liecību par 16. gadsimta tirdzniecību. No aptuveni 450 gadus veca kuģa vraka izcelta koka muca, kurā atradās 380 nelieli dzelzs gabali ar kopējo svaru 127 kilogrami. Tomēr pētnieku uzmanību piesaistījis ne tikai tās saturs, bet arī īpašais konstrukcijas veids, kas, iespējams, bija paredzēts muitas pārbaudes atvieglošanai.
Kā vēsta izdevums “Arkeonews”, atradums sniedz jaunu ieskatu Zviedrijas dzelzs tirdzniecībā pirms aptuveni pieciem gadsimtiem.
Kuģa vraku jūras arheologi atklāja 2017. gadā aptuveni 28 metru dziļumā netālu no Dalarē Stokholmas arhipelāgā. Kuģis ieguvis nosaukumu “Osmundvraket” tā pārvadātās dzelzs kravas dēļ.
Aptuveni 20 metrus garajā kuģī atrastas vismaz 20 mucas, taču pētnieki pieļauj, ka to kopējais skaits varētu būt no 40 līdz 50. Lielākajā daļā mucu atradās nelieli dzelzs gabali, kurus dēvēja par osmundiem.
Viduslaikos un līdz pat 17. gadsimta sākumam osmunds bija viens no galvenajiem Zviedrijas eksporta produktiem. Šie daļēji apstrādātie dzelzs gabali tika izmantoti instrumentu un citu metāla izstrādājumu izgatavošanai. Tos tālāk apstrādāja kalšanas procesā, iegūstot kvalitatīvāku dzelzi.
Vienu no kuģa mucām jūras arheologi izcēla virspusē 2024. gada maijā, un 2025. gadā pētnieki laboratorijā veica tās detalizētu izpēti.
Arheologs Gerts Magnusons un restaurators Makss Jārehorns rūpīgi izjauca mucas koka dēļus, lai piekļūtu tās saturam. Viņiem izdevās saskaitīt aptuveni 380 dzelzs gabalus, kuru kopējais svars sasniedza 127 kilogramus.
Katrs gabals tika nosvērts, izmērīts un dokumentēts. Pētnieki plāno analizēt arī dzelzs kvalitāti un mikroelementus, lai noskaidrotu, no kuriem reģioniem nākusi šī krava.
Neparastā konstrukcija varēja atvieglot muitas pārbaudes
Īpašu interesi izraisījusi pašas mucas konstrukcija - tā veidota no salīdzinoši plāniem priedes koka dēļiem. Salīdzinot šo atradumu ar citām Baltijas jūrā atrastajām mucām, pētnieki identificējuši vēl trīs līdzīga veida priekšmetus.
Tas liecina, ka 16. gadsimtā varētu būt pastāvējis īpašs iepakojuma veids osmundas dzelzs pārvadāšanai.
Pētnieki izvirzījuši pieņēmumu, ka šādas mucas varēja būt konstruētas tā, lai muitas amatpersonas tās varētu viegli atvērt un pārbaudīt kravas saturu. Šāda konstrukcija, iespējams, palīdzēja novērst krāpšanos ar pārvadājamās dzelzs daudzumu vai kvalitāti.
Tomēr zinātnieki pagaidām nav noskaidrojuši, kā tieši šīs mucas tika izmantotas muitas pārbaudēs. To salīdzinoši plānais koka apšuvums liecina arī par iespēju, ka tās bija paredzētas tikai vienam pārvadājumam.
Zviedrijas dzelzs tirdzniecība piedzīvoja pārmaiņas
Atradums palīdz labāk izprast, kā darbojās Zviedrijas dzelzs eksports pirms lielākām pārmaiņām nozarē.
Tuvojoties 17. gadsimtam, Zviedrija pakāpeniski pārgāja no osmundas dzelzs eksporta uz vairāk apstrādātas dzelzs - stieņdzelzs - ražošanu un tirdzniecību. Tas ļāva efektīvāk kontrolēt produkcijas daudzumu un kvalitāti, kā arī palielināt tirdzniecības ieņēmumus.
Pētnieki cer, ka turpmākā izceltās dzelzs analīze palīdzēs noskaidrot, kur tā ražota un kādi reģioni apgādāja kuģi ar šo vērtīgo kravu.
