Turcijas piekrastē atrasts pasaulē senākais kuģa vraks

Arheologi pie Turcijas dienvidu krastiem atklājuši kuģa vraku, kas, pēc pētnieku aplēsēm, nogrimis pirms aptuveni 4400–4700 gadiem. Šis atradums varētu būt senākais līdz šim zināmais kuģa vraks pasaulē un sniegt jaunus pierādījumus par senajām jūras tirdzniecības saitēm Vidusjūras reģionā, vēsta “CNN”.

Vraks atrasts netālu no Kekovas salas, pie Antālijas krastiem, aptuveni 30 metru dziļumā. Lai gan koka kuģa konstrukcija līdz mūsdienām nav saglabājusies, jūras gultnē joprojām atrodas daudzi keramikas trauki un uzglabāšanas krūkas, ko tas pārvadājis.

Dažos traukos saglabājušās pat iespējamā satura pēdas. Pētnieki uzskata, ka šis atradums ir kā laika kapsula, kas ļauj ielūkoties dzīvē pirms gandrīz pieciem tūkstošiem gadu.

Pētnieki noteica trauku vecumu, analizējot to formu, rotājumu un izgatavošanas paņēmienus. Tā kā koksne nav saglabājusies, kuģa vecumu nebija iespējams noteikt, izmantojot koksnes radioaktīvā oglekļa datēšanu.

Keramikas trauki liecina, ka kuģis nogrimis agrā bronzas laikmetā — laikā, kad Ēģiptē tika celta Gīzas piramīda.

Izrakumus vadīja Hakans Önizs, Akdenizas universitātes profesors, sadarbojoties ar Vidusjūras arheoloģijas asociāciju. Viņš norādījis, ka sākotnēji atrastie trauki šķituši daudz jaunāki. Vēlāk pētnieki pamanījuši līdzīgus traukus publikācijā par Ēģiptes arheoloģiju un atgriezušies vraka vietā, lai veiktu papildu izpēti.

Salīdzinot trauku izgatavošanas un dekorēšanas paņēmienus, zinātnieki secinājuši, ka tie atbilst agrā bronzas laikmeta paraugiem.

Pētnieki uzskata, ka kuģis, visticamāk, bija tirdzniecības kuģis, kas devies ceļā no Vidusjūras austrumu piekrastes. Tā maršruts varētu būt vedis uz Troju, kas atradās mūsdienu Turcijas ziemeļrietumos, vai uz Krētas salu, kur attīstījās mīnojiešu civilizācija.

Māla analīzes liecina, ka trauki, iespējams, izgatavoti darbnīcās Jordānas ielejā. Līdzīgi trauki atrasti arī Ēģiptē, Trojā un Krētā - tas norāda uz plašiem tirdzniecības sakariem, kas jau pirms tūkstošiem gadu savienoja dažādus Vidusjūras reģionus.

Viens no atrastajiem traukiem īpaši piesaistījis pētnieku uzmanību - uz tā ir deviņas atšķirīgas zīmes, kā arī divi caurumi trauka korpusā.

Sākotnējā analīze liecina, ka trauks varētu būt izmantots siera vai sviesta gatavošanai, nevis tikai šķidrumu uzglabāšanai. Pētnieki pieļauj, ka jūrnieki varētu būt veduši līdzi kazas, lai ceļojuma laikā iegūtu pienu un no tā gatavotu pārtiku.

Šī hipotēze vēl jāizpēta, taču tā paver interesantu iespēju labāk izprast seno jūrnieku ikdienu, ēšanas paradumus un dzīves apstākļus ilgstošos jūras braucienos.

Līdz šim par vienu no senākajiem zināmajiem kuģu vrakiem tika uzskatītas atliekas pie Dokosas salas Grieķijā, kuru vecums tiek lēsts aptuveni 4200 gadu.

Turcijas piekrastē atrastais vraks varētu būt vēl senāks, tomēr pētnieki turpina analizēt atradumus, lai nostiprinātu secinājumus par kuģa vecumu un izcelsmi.

Lai gan pats kuģis nav saglabājies, tā krava sniedz retu iespēju izpētīt bronzas laikmeta tirdzniecību un jūras ceļus. Turpmākie pētījumi varētu palīdzēt noskaidrot, kā senās civilizācijas pārvadāja preces un uzturēja sakarus pāri lieliem attālumiem.