Jekaterina un Sergejs iemācījās somu valodu un atrada darbu, taču viņiem draud deportācija uz Krieviju. Pēc Somijas ārzemnieku likuma grozījumiem, 103 pieteikumi uzturēšanās atļaujām drošības nolūkos tika noraidīti tieši tāpēc, ka pretendenti iepriekš bija lūguši patvērumu, raksta sabiedriskais medijs “Yle”. Jekaterina un Sergejs Arapovi divus ar pusi gadus gaidīja pirmo Somijas Imigrācijas dienesta lēmumu par savu patvēruma pieteikumu.
Augustā Helsinku Administratīvā tiesa noraidīja Jekaterinas un Sergeja Arapovu apelāciju viņu patvēruma lietā. Pāris saņēma deportācijas rīkojumu no Somijas, un tagad viņiem nav citas izvēles kā gaidīt. Pēc šī lēmuma viņu tiesības strādāt izbeidzās. Katja bija spiesta pamest darbu Kaskinenas pirmsskolas izglītības sistēmā, bet Sergejs dabūja pamest darbu būvniecības uzņēmumā. Arapovu ģimenes situācija ir saistīta ar stingrāku noteikumu iekļaušanu ārzemnieku likumā, kas stājās spēkā 2024. gada septembrī. Likums aizliedz patvēruma meklētājiem mainīt uzturēšanās iemeslu valstī - “mainīt joslas”. Praksē patvēruma procesa laikā persona nevar pieteikties uzturēšanās atļaujai Somijā, pamatojoties uz darbu vai mācībām. Arapovu pāris īrē dzīvokli un dzīvo no ietaupījumiem, ko viņi ir uzkrājuši četru gadu laikā, kamēr tika izskatīts viņu patvēruma pieteikums. "Krievija bija biedējoša jau pirms kara. Tagad viņiem ir vēl vairāk iemeslu mani meklēt. Es baidos no cietuma," saka Jekaterina Arapova.
Naudas pārskaitījumi "ekstrēmistu organizācijai"
Arapovi aizbēga no Krievijas uz Somiju 2022. gada septembrī. Krievijas varas iestādes interesējās par Jekaterinu jau pirms Arapovu došanās uz Somiju. Viņi interesējās par viņas dalību starptautiskā bērnu izglītības programmā, ko finansē Apvienotā Karaliste un Norvēģija. Katja stāsta, ka varas iestādes ar viņu sazinājās tajā pašā dienā, kad Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Somijā Arapovi integrējās, iemācījās somu valodu un aktīvi piedalījās sabiedriskajā dzīvē. Katja ziedoja naudu ukraiņiem un aktīvi darbojās Somijas krievvalodīgo demokrātiskajā kopienā, kas Krievijā ir atzīta par "nevēlamu organizāciju". Dalība šādas organizācijas darbībās ir bargi sodāma saskaņā ar Krievijas krimināllikumu. Turklāt Sergejs Arapovs pārskaitīja naudu Krievijas cilvēktiesību organizācijai “OVD-Info”, kuru Krievija šovasar pasludināja par ekstrēmistisku. Saskaņā ar Krievijas likumiem pat nelieli finansiāli ziedojumi šādai organizācijai var nozīmēt cietumsodu no trim līdz astoņiem gadiem. Kaskinenas pilsēta un darba devēji aicināja varas iestādes paturēt pāri, kas palīdz risināt darbaspēka trūkumu. Somijas Imigrācijas dienests 2026. gada janvārī noraidīja pāra patvēruma pieteikumu. Helsinku Administratīvā tiesa šo lēmumu atstāja spēkā augustā.
Saskaņā ar spriedumu, pārim Krievijā briesmas nedraud
Arapovu vienīgā cerība ir patvērums. Lai gan abi bija nodarbināti Somijā, viņi nevar pieteikties uzturēšanās atļaujai, pamatojoties uz savu nodarbinātību. Tas pats attiecas uz ikvienu, kurš ir iesniedzis patvēruma pieteikumu Somijā pēc tam, kad 2024. gada septembrī stājās spēkā likumdošanas izmaiņas. Likuma izstrādes posmā Somijas Uzņēmumu konfederācija iebilda pret "joslu maiņas" aizliegumu. Savā atzinumā parlamentam arodbiedrība nosauca par negodīgu to, ka uzņēmumiem tiek atņemti darbinieki situācijā, kad trūkst darbaspēka. "Cilvēki, kuri ir atraduši darbu vai studiju vietas, ir pierādījuši, ka viņiem ir daudz labākas iespējas apmesties Somijā. No darba devēju viedokļa aizņemtās amata vietas bieži vien ir tās, kuras ir visgrūtāk aizpildīt, tās, kurām viņi nevar atrast darbiniekus," savā atzinumā rakstīja konfederācija. Somijas iekšlietu ministre Mari Rantanena situāciju vērtē citādi un noraida kritiku. Viņasprāt, likums darbojas tā, kā tam vajadzētu. "Šis likuma grozījums bija patiesi nepieciešams. Patvēruma sistēma nav paredzēta kā darbaspēka migrācijas ceļš," sacīja Rantanena.
Pēc Rantanenas teiktā, pašreizējā problēma Somijā drīzāk ir darba vietu trūkums, un vakances būtu jāaizpilda personām, kas likumīgi dzīvo valstī. Somijas Migrācijas departamenta direktore Sonja Hemelainena stāsta, ka pirms "joslas maiņas" aizlieguma aptuveni 200 patvēruma meklētāju katru gadu saņēma uzturēšanās atļaujas darba tiesību ietvaros. "Tas nav nozīmīgs skaitlis darba tirgus darbības ziņā," atzīmē Hemelainena. Pēc viņas teiktā, patvēruma meklētāji, kas tiek deportēti no valsts, pēc atgriešanās dzimtenē var pieteikties uzturēšanās atļaujām darba tiesību ietvaros.
“World Hapiness Report” sarakstā jau deviņus gadus pēc kārtas par pasaules laimīgāko zemi ir atzīta Somija. Tas nozīmē, ka šajā zemē, vairāk nekā jebkur citur, cilvēki var paļauties uz valsti, tic demokrātiskās iekārtas un tiesu varas godīgumam, var paļauties, ka personīgas krīzes brīdī viņus aizstāvēs vietējās kopienas, palīdzēs pašvaldības un valsts iestādes.
Tas gan nenozīmē, ka Somija būtu absolūta bezproblēmu valsts. “Yle” žurnālisti uzdod jautājumus amatpersonām, kuras runā garām un apkārt - par likumu, par nodarbinātību -, taču par konkrētu vienu krievu pāri, kuram draud deportācija uz Krieviju, runāt izvairās.
Izskatās, ka Arapovi nav labi orientējušies Somijas likumu niansēs un ir juridiski “ieberzušies” - ja nebūtu prasījuši patvērumu, tad problēmu varbūt nebūtu.
Saskaņā ar Helsinku Administratīvās tiesas lēmumu, Arapoviem Krievijā briesmas nedraud, taču tas acīmredzami nav taisnība - draud gan, un vēl kā! Ja viņi tiks deportēti uz Krieviju, agresorvalsts varas iestādes uzliks viņiem rokudzelžus jau robežpunktā.
Arapoviem gan ir iespējas meklēt juridisku palīdzību, tiesāties augstākās instancēs un pierādīt, ka nav deportējami. Maz ticams, ka Somijā varētu notikt viņiem visļaunākais un lieta beigsies ar reālu pāra nodošanu Krievijas nagos. Tas būtu kā 146 internēto baltiešu leģionāru izdošana PSRS no Zviedrijas 1946. gadā, par ko daudziem zviedriem, atceroties šo vēstures lappusi, ir kauns.
Līdzīgi stāsti par patvēruma meklētājiem ir arī citur pasaulē - ES, Lielbritānijā, ASV. Cilvēki mēnešiem un gadiem mēdz nīkt bez statusa kādos migrācijas centros kā Artura Heilija novelē “Lidosta”, kas vēlāk arī vairākkārt ekranizēta.
Biežs šādus gadījumus iedomātais apvienojošs modelis ir apmēram šāds: jaunietis bēdzis no Krievijas vai dezertējis no Krievijas armijas, aizbēdzis uz Kazahstānu vai Gruziju, pēc tam nokļuvis kādā Zviedrijā vai Norvēģijā, kur nolemj, ka viņš deportējams uz Krieviju. Beigu galā tas gan tā reāli nenotiek, taču šo personu pārdzīvojumi līdz lietas atrisinājumam nav nekādi mazie.
Likumus aizvien pastiprina
Imigrācijas un patvēruma likumu prasības ir aktuālas jo daudzās valstīs, un tendence ir tās pastiprināt. Tas loģiski, jo nekontrolēti liels daudzums Krievijas, tāpat Āfrikas, Āzijas un citu zemju iebraucēju var radīt apdraudējumu valstij.
Starp emigrējušiem krieviem, kas nīst Putina režīmu vai kas vienkārši meklē labāku dzīvi, var iejukt arī potenciāli sabotieri, teroristi vai propagandisti, kuri, izmantojot ES un Šengenas zonas ērtības, dibina visādas prokrieviskas organizācijas, izdod plašsaziņas līdzekļus un dzen Kremļa naratīvus.
Kamēr Somijā Arapovu pāris iemācījās somu valodu un pārskaitīja naudu ukraiņiem, Austrālijā krievi vērienīgi svinēja “Krievijas dienu”, vicināja trīskrāsu karogu, braukāja pa Sidnejas ielām ar Putina plakātu un smagajiem auto, kam uzkrāsots burts “Z”.
Vācijā bari Putina atbalstītāju mēdz iziet ielās un bļaut: “Varam atkārtot!” Taču deportācija viņiem nedraud, ja ir pamanījušies sakārtot savu juridisko statusu. Lielai daļa no viņiem ir Vācijas pilsonība.
Dānija nepieļauj imigrantu geto veidošanos
Vēl pirms pāris desmitiem gadu Dānijas sabiedrība un politiķi bija pat tolerantāki pret migrāciju nekā Vācijas kādreizējā kanclere Angela Merkele. Taču pamazām Dānija no “velkamiskā” kursa ir stipri vien novirzījusies. Turklāt tas ir noticis apmēram to pašu tradicionāli pie varas esošo politisko spēku pulciņā bez pārsteidzošas kādu superlabējo vanagu nākšanas pie varas. Dāņi ir izvēlējušies viedu pieeju migrantu absorbēšanai tā, lai viņi neveidotu kādus geto, kur pēc tam pat policijai un armijai būs bail iebraukt.
Dānijas Paralēlo sabiedrību likums (dāņu: Parallelsamfundspakken), kas sabiedrībā un starptautiskajos medijos plaši pazīstams kā "Geto likums" (Ghettoloven), ir tiesību aktu kopums, ko Dānijas parlaments pieņēma 2018. gadā. Likuma galvenais mērķis ir līdz 2030. gadam pilnībā likvidēt izolētus imigrantu rajonus, veicinot iedzīvotāju asimilāciju un integrāciju Dānijas sabiedrībā.
Likums ir izpelnījies milzīgu starptautisku uzmanību un tiesvedības Eiropas Savienības (ES) līmenī.
Valdība katru gadu atjaunina īpašu dzīvojamo rajonu sarakstu. Lai teritoriju juridiski klasificētu kā "paralēlo sabiedrību", tajā jādzīvo vismaz 50% imigrantu vai to pēcnācēju ar izcelsmi ārpus Rietumiem, kā arī jāizpildās vismaz diviem no šādiem socioekonomiskajiem kritērijiem: augsts bezdarbs (virs 40%), augsts noziedzības līmenis, zems izglītības līmenis un zemi vidējie ienākumi.
Dānija katru gadu atgriež vai izraida simtiem ārvalstnieku un personu, kuru patvēruma pieteikumi noraidīti, lai gan kopējie rādītāji atšķiras atkarībā no tā, vai atgriešana ir piespiedu vai ar atbalstu. 2025. gadā 803 personas pameta Dāniju ar repatriācijas atbalstu - brīvprātīgi, saņemot palīdzību. Parasti ar repatriācijas atbalstu gadā izbrauc aptuveni 300 personu.
Trīs gadu laikposmā tika veiksmīgi īstenota 235 personu piespiedu izraidīšana, kas veidoja aptuveni trešdaļu no visām personām, kuras šajā laikā bija paredzēts izraidīt.
Lai gan vēsturiski aptuveni 70% ārvalstnieku, kuriem par smagiem noziegumiem piespriests cietumsods uz vienu gadu vai ilgāk, ir tikuši pakļauti izraidīšanai, amatpersonas norādīja, ka juridisku un praktisku šķēršļu dēļ iepriekšējo piecu gadu laikā nebija izraidīti 315 ārvalstnieki, kuriem šāds līdzeklis bija piemērojams noziedzīgas darbības dēļ.
Pienākums pamest valsti ir simtiem
2024. gadā no Latvijas piespiedu kārtā tika izraidīti 19 Krievijas pilsoņi, bet Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) un citas atbildīgās iestādes procesus un pārbaudes veic pakāpeniski.
Kopš Imigrācijas likuma prasību stāšanās spēkā aptuveni 840 Krievijas pilsoņiem tika noteikts pienākums pamest valsti vai kārtot statusu pēc tam, kad nebija laikus izpildītas valodas zināšanu un pieteikšanās prasības.
Daļa personu ir izbraukušas, daļa kārto dokumentus vai saņēmušas termiņus pārbaudēm, un kopējais Krievijas pilsoņu skaits ar derīgām uzturēšanās atļaujām Latvijā turpina sarukt. Daļa deportējamo personu nav deportējamas, bet drīzāk tām nepieciešama paliatīvā aprūpe.
Precīzu vēsturiski uzkrāto kopējo skaitli kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas vienā ciparā valsts iestādes neapkopo, jo dati mainās katru mēnesi un fiksējas gadskārtējā PLMP statistikā.
Katru gadu no Latvijas brīvprātīgi vai piespiedu kārtā tiek izraidīti vairāki simti ārvalstnieku. Tie ir no Krievijas, Baltkrievijas, Centrālāzijas, kā arī nelegālie imigranti, kas pārkļuvuši pāri Baltkrievijas - Latvijas robežai un aizturēti Latvijā, Igaunijā vai Lietuvā. Šo personu izcelsme ir raiba - no Tuvajiem Austrumiem, Āzijas un Āfrikas.
Latvijas Saeima 11. jūnijā pieņēma jauno Imigrācijas likumu, kas paredz vēl stingrāku regulējumu. Termiņuzturēšanās atļaujas vairs netiks piešķirtas, pamatojoties uz nekustamā īpašuma iegādi. Likums stāsies spēkā 15. septembrī.
Bargi arī lietuvieši un igauņi
Lietuvas Migrācijas departaments lēmumus pieņem individuāli. Pēdējo gadu oficiālie statistikas dati par fiksētajām piespiedu deportācijām/izraidīšanām (neiekļaujot brīvprātīgu izceļošanu) uzrāda šādus skaitļus:
2935 personas 2021. gadā (saistībā ar Baltkrievijas hibrīdkaru un nelegālās migrācijas krīzi),
493 personas 2022. gadā,
219 personas 2023. gadā.
Lielākā daļa (virs 90%) ārvalstnieku, kuriem Lietuvā tiek atteikta uzturēšanās vai konstatēts pārkāpums, valsti pamet brīvprātīgas atgriešanās procedūras ietvaros, tādēļ tiešas un fiziskas piespiedu deportācijas tiek piemērotas salīdzinoši nelielam cilvēku skaitam.
Igauniju 2025. gadā vien nepilnu astoņu mēnešu laikā pēc oficiāliem rīkojumiem (gan brīvprātīgi, gan piespiedu kārtā) pameta vairāk nekā 360 ārvalstnieku. Visbiežāk izraidītie ir Krievijas pilsoņi (piemēram, 108 personas 2025. gada periodā), kam seko Moldovas, Ukrainas un Uzbekistānas pilsoņi. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Igaunija ir mērķtiecīgi anulējusi uzturēšanās atļaujas un deportējusi arī tos ārvalstniekus, kuri aktīvi atbalsta Krievijas agresiju vai rada riskus Igaunijas nacionālajai drošībai.
