Krievijas noliktavas atkal pildās ar tankiem: kāpēc tos nesūta uz fronti?

Kamēr agrāk no Krievijas militārās tehnikas noliktavām uz Ukrainas fronti veda atjaunotus padomju laika tankus, tagad tajās vērojama pretēja kustība — krājumus papildina jauni tanki un kaujas mašīnas. Tā raidījumā “nra.lv sarunas” žurnālistam Ritumam Rozenbergam norāda Nacionālo bruņoto spēku rezerves pulkvedis Igors Rajevs. Viņa vērtējumā tehnikas paturēšana noliktavās ļauj Krievijai atjaunot militāro potenciālu.

Rajevs atgādina, ka iepriekš uzmanības centrā bija satelītattēli, kuros varēja vērot Krievijas mobilizācijas noliktavu tukšošanos: vecos tankus no tām izveda, atjaunoja un nosūtīja uz karu. Tagad viņš saskata pretēju tendenci.

“Šīs noliktavas sāk atkal pildīties ar tehniku, tikai šoreiz ar jauniem tankiem un jaunām kaujas mašīnām,” saka Rajevs.

Tomēr noliktavu papildināšana vēl nenozīmē, ka jaunā bruņutehnika tūlīt parādīsies kaujas laukā. Rajevs uzskata, ka pašreizējos apstākļos tās masveidīga nosūtīšana uz fronti Krievijai nedotu gaidīto ieguvumu — Ukraina šo tehniku spētu ātri iznīcināt.

“Jūs aizsūtīsiet simt tankus, ukraiņi tos iznīcinās trīs dienu laikā,” viņš ilustrē savu vērtējumu. Tas ir hipotētisks piemērs, ar kuru Rajevs raksturo tehnikas zaudēšanas risku.

Atbildot uz jautājumu, vai noliktavās nonāk modernāka un jaudīgāka tehnika, Rajevs norāda, ka runa ir par jaunām modifikācijām. Pēc viņa teiktā, Krievija ir sašaurinājusi ražoto modeļu klāstu un koncentrējusies uz noteiktiem tehnikas veidiem. Savukārt vecā tehnika iepriekš lielos daudzumos nosūtīta uz fronti, kur to iznīcinājuši Ukrainas spēki.

Jaunie tanki, kājnieku kaujas mašīnas un bruņutransportieri, pēc Rajeva sacītā, lielākoties redzami mobilizācijas noliktavās. Šajā tendencē viņš saskata arī ilgtermiņa risku — Krievija papildina spējas, ko varētu izmantot turpmākos konfliktos.

“Krievija atkal atjauno savu potenciālu un gatavojas, tai skaitā arī nākamajam karam,” secina Rajevs.