ASV finanšu sistēmas simboli "Barclays" un "Morgan Stanley", kā arī plašākām aprindām mazāk pazīstamie "Strategic Value Partners", "Hayfin Capital Management" un "Oaktree Capital Management" apsolījušies samest līdz 350 miljoniem eiro par 12%, lai "airBaltic" varētu turpināt darbību.
2026. gada 14. septembrī "airBaltic" paziņoja, ka sāk finanšu saistību restrukturizāciju atbilstoši ASV tiesību aktos noteiktajai "Chapter 11" procedūrai. "Chapter 11" ir ASV tiesas uzraudzīts finanšu saistību restrukturizācijas process, kas ļauj uzņēmumam pārstrukturēt finanšu saistības un kapitāla struktūru, vienlaikus turpinot saimniecisko darbību. Ir divi viegli saprotami iemesli, kāpēc "airBaltic" un Latvijas valsts ielaižas līdz šim nepiedzīvotā darījumā. Pirmkārt, naudas devējiem ir svarīgi, lai viņu naudas izlietošanu atbilstoši viņu valsts likumiem kontrolē viņu valsts iestāde, šajā gadījumā Ņujorkas Dienvidu apgabala Maksātnespējas lietu tiesa (United States Bankruptcy Court for the Southern District of New York). Otrkārt, "Chapter 11" nav juridisks ekvivalents tiesiskās aizsardzības procesam Latvijā, jo atstāj daudz lielāku brīvību uzņēmuma saimnieciskajai darbībai.
"airBaltic" un tā īpašniecei Latvijas valstij vakar bija ārkārtīgi svarīgi nostiprināt publiskajā telpā divus vēstījumus. Pirmo, ka "airBaltic" darbības finansēšanai netiek izmantota Latvijas valsts nauda, ar kuras uzraudzīšanu cenšas izcelties daudzi 15. Saeimas priekšvēlēšanu cīņas dalībnieki. Otro, lai tādi vārdi kā "maksātnespēja" vai angļu "bankruptcy" neatbaida no uzņēmuma ne aviopasažierus, ne piegādātājus, ne darbiniekus. Tāpēc "airBaltic" paziņojumam par finanšu saistību restrukturizācijas sākumu sekoja preses konference, kurā uzstājās satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis, "airBaltic" padomes priekšsēdētāja vietnieks Jurģis Sedlinieks un "airBaltic" izpilddirektors Erno Hildēns.
Virtuālajā telpā par galveno skaidrotāju kļuva Ministru prezidents Andris Kulbergs. Vietnē "X" viņš videostāsta veidā atklāja to, kas nupat iepriekš vēl bija valsts noslēpums. Notikumi risinājušies tā, ka jūnijā valdībai piedāvāti trīs "airBaltic" restrukturizācijas varianti. Pirmais - maksātnespēja Latvijas gaumē, kas praktiski nozīmētu uzņēmuma darbības apturēšanu. Mūsu maksātnespējas administratori iesituši roku uzņēmumu mantas atlikumu dalīšanā, nevis līdzekļu gādāšanā, lai uzņēmums spētu darboties un tādā veidā norēķināties ar kreditoriem. Otrais - atdot tiesiskās aizsardzības procesa kārtošanu Anglijai, kas novestu līdz "airBaltic" mantas atlieku atdošanas uzņēmuma obligāciju turētājiem. Premjera vārdiem runājot, viņi neesot gribējuši redzēt "airBaltic" lidojam. Trešais - izmantot "Chapter 11", kas attiecībā pret pirmajiem diviem variantiem ir pasakaini skaists. Runa nav par vārdiem, tajā skaitā par valstu nosaukumiem, bet par faktu, ka aviokompānija ir saņēmusi finansētāju apņemšanos nodrošināt 350 miljonu eiro finansējumu ar konkurētspējīgu procentu likmi 12% apmērā likviditātes un darbības nodrošināšanai.
A. Kulberga, R. Kozlovsla, J. Sedlinieka un E. Hildēna pamatvēstījums ir izsakāms dažos vārdos, ka pasažieri var pirkt "airBaltic" biļetes. Kuri biļetes jau nopirkuši, tiem jādzīvo ar pārliecību, ka noteiktajā brīdī "airBaltic" lidmašīnas viņus vedīs atbilstoši lidojumu sarakstam.
No sarunām ar "airBaltic" obligāciju turētājiem tika noplūdināta tāda informācija, ka stīvēšanas esot par to, lai viņi atliek naudas saņemšanu no "airBaltic" ar nosacījumu, ka viņu prasījumu tiesības šajā laikā augs par 25% gadā. Tagad viņi izkonkurēti ar daudz lētākas naudas piedāvājumu un ar ASV tiesu, kas tik un tā pasargās "airBaltic" no kreditoru prasījumiem līdz saistību restrukturizācijas pabeigšanai.
Jaunais kredīts ir mikslis tādā nozīmē, ka tiek izteikts eiro, taču kredītprocentu rēķināšanā notiks amerikāņu mērvienībās. Pierastā “Euribor” vietā būs SOFR (Secured Overnight Financing Rate), kas latviskojams kā nodrošinātā vienas nakts finansēšanas likme. Ņujorkas Federālo rezervju banka dienu no dienas aprēķina un publicē vidējo cenu par skaidrās naudas aizņemšanos uz vienu nakti ar ASV Valsts kases vērtspapīriem kā kredīta nodrošinājumu. Tik labi nodrošināti kredīti, protams, ir lētāki. "airBaltic" aizņēmuma cena ap 12% tiek plānota pēc formulas SOFR+8%, kas dod priekšstatu par riska piecenojumu.
J. Sedlenieks skaidroja, ka "Chapter 11" dod aviokompānijai laiku pārmaiņu veikšanai, bet nav taču tādas procedūras, kas pati par sevi garantētu noteiktu rezultātu. Neviena aviokompānija pasaulē nav pasargāta no aviodegvielas cenu lēcienu ietekmes un tagad arī no gaisa telpas slēgšanas vietās, kur manīti droni.
Tomēr ir atradušies interesenti aizdot līdz 350 miljoniem eiro ar aprēķinu, ka viņi pēc gada dabūs atpakaļ pamatsummu un vēl 30-40 miljonus eiro procentos. Tas nozīmē, ka "airBaltic" nedrīkst turpināt strādāt ar zaudējumiem. Vai tiešām bija vajadzīgi vairāki gadu desmiti, lai "airBaltic" saprastu, kāpēc tas strādā ar zaudējumiem un kas jādara, lai sāktu strādāt ar peļņu vismaz tādā nozīmē, ka ar darbības ieņēmumiem pietiek darbības uzturēšanai un parādu kārtošanai bez nākamajiem aizņēmumiem? Ko tieši "airBaltic" tagad dara savādāk, nekā darīja līdz šim? Tas ir pamatjautājums, uz kuru sniegto J. Sedlinieka atbildi šeit iespējams noklausīties un arī noskatīties tās oriģinālajā veidā.
Atbilde vienā teikumā tāda, ka "airBaltic" samazinās izdevumus, atbrīvojoties no vairākām lidmašīnām, kuru nomas jeb izpirkšanas maksa pārsniedz ieņēmumus no šo lidmašīnu ekspluatācijas.
