Kā apturēt tautas prombraukšanu no Latvijas; kā paaugstināt dzimstību; vai Saeimas deputātu algas ir samērojamas ar vidējiem tautas ieņēmumiem; ar kā piesaistīt jauniešus reģioniem – par šiem un citiem jautājumiem Saeimas deputātu kandidātus “nra.lv” studijā iztaujāja vecāko klašu jaunieši no dažādu novadu Latvijas izglītības iestādēm.
Uz jauniešu jautājumiem atbildēja Viktors Valainis (ZZS), Aiva Vīksna (“Apvienotais saraksts”), Jānis Hermanis (“Mēs mainām noteikumus”). “Progresīvie” neatrada laiku, lai diskutētu ar jauniešiem, tostarp par “Progresīvo” ideoloģiskās ievirzes jautājumiem. Šo politisko spēku diskusijā pārstāvēja tukšs pelēks krēsls.
Reinis Eglītis (Valmieras 5. vidusskola) vaicāja, vai lielāks finansējums izglītībai automātiski nozīmē labāku izglītības kvalitāti un kurām izglītības jomām politiķi šo finansējumu novirzītu.
Ance Mežaka (Rīgas Centra humanitārā vidusskola) no deputātu kandidātiem centās izzināt, vai viņi atbalstītu modeli, kurā valsts finansētu medicīnas programmu absolvējušam jaunietim būtu noteiktu laiku jāstrādā kādā no Latvijas reģioniem, kur trūkst speciālistu - ja atbalstītu, vai vajadzētu speciālistam kompensēt nosacīto ierobežojumu; ja neatbalstītu šo modeli, kā būtu iespējams panākt, lai valsts ieguldījumi šī speciālista izglītībā tiktu atgriezti valstij.
Martins Zimovs (Jelgavas Valsts ģimnāzija) deputātu kandidātiem norādīja, ka Stambulas konvencijas jautājums atlikts līdz 15. Saeimai. Viņaprāt, tā ir viena no svarīgākajām tēmām Latvijas politikā jauniešiem, tomēr, kā novērojis M. Zimovs, “Apvienotā saraksta” politiķu viedoklis par to būtiski atšķiroties, piemēram, Andris Kulbergs esot par Stambulas konvenciju, bet citi pret to. M. Zimovs vaicāja, vai “Apvienotais saraksts” atbalsta Stambulas konvencijas ratificēšanu un kā “Apvienotais saraksts” 15. Saeimā balsos par Stambulas konvencijas ratificēšanas jautājumu.
Filips Paurs (Rīgas Centra humanitārā vidusskola) vērsa deputātu kandidātu uzmanību uz to, ka daudzi jaunieši no Latvijas reģioniem izvēlas doties mācību meklējumos uz Rīgu vai pat uz ārvalstīm, jo viņiem izglītība tuvu mājām neesot īsti pieejama. Viņš politiķiem vaicāja, kā viņi risinās problēmu, kur ņems naudu un cik tas izmaksās.
Karolina Vasiļjeva (Liepājas Liedaga vidusskola) interesējās, kādas trīs būtiskas lietas politiķi plānot paveikt Saeimā, ja vēlētāji viņiem piešķirs mandātu.
Liāna Ekalne (Daugavpils Saules skola) politiķiem vaicāja: ja jūs būtu 18 gadus veci jaunieši Latvijā, vai jūs justos droši par savu nākotni; kāda būtu viena lieta, kuru jūs esat gatavi īstenot jauniešu labā?
Ulrika Graudiņa (Daugavpils Saules skola) deputātu kandidātiem jautāja: kā man justies droši, ja Latvijas valdība man rāda muguru; kā man veidot ģimeni Latvijā, ja es nezinu, kas var notikt manam partnerim galvā un vai viņš nenogalinās mani vai manus bērnus; vai jūs esat lasījuši Stambulas konvenciju?
Rinalds Zelčs (Jauniešu Saeimas pārstāvis, Valmieras 5. vidusskola) politiķiem vaicāja, vai viņi apņemas nākamo četru gadu laikā dzimstību palielināt; kā viņi to plāno izdarīt.
Anna Soloveiko (Valmieras 2. vidusskola) skaidroja, vai deputātu kandidāti piekristu politisko atbildību definēt likumā un iekļaut normu par politiķu sodīšanu ar kriminālatbildību vai ar administratīvo atbildību.
Jaunieši izvaicāja arī Ļubovu Švecovu (“Suverēnā vara”/”Jaunlatvieši”), Arvilu Ašeradenu (“Jaunā vienotība”), Aināru Šleseru (“Latvija pirmajā vietā”) un Andri Čudu (Nacionālā apvienība):
Ksenija Jermaloviča (Daugavpils Valstspilsētas vidusskola) taujāja, ko politiķi ir gatavi darīt, lai mazinātu Latvijas iedzīvotāju aizbraukšanu no valsts.
Milana Filatova (Daugavpils Valstspilsētas vidusskola) vaicāja, kuru no pašreizējās valdības lēmumiem deputātu kandidāti uzskata par lielāko kļūdu un ko viņi būtu darījuši savādāk.
Sofija Afoņina (Liepājas Liedaga vidusskola) skaidroja, ko domā politiķi par to, ka daudzas Latvijas ģimenes saskaras ar augstām dzīves izmaksām, bet tajā pašā laikā deputātu atalgojums pieaug, un vai šādā situācijā algu pieaugums deputātiem ir pamatots.
Sofija Sauja (Rīgas Centra humanitārā vidusskola) interesējās, kādus pasākumus politiķi ir gatavi īstenot, lai mainītu demogrāfiskās tendences Latvijā.
Jauniešu diskusija ar politiķiem fotomirkļos:
