Kas notiek ar mums, ja mēs nesekojam līdzi politikai; vai politika ir tikai un vienīgi cīņa par varu; kas notiek jaunajā valdībā, un kā tā tiks galā ar izaicinājumiem ekonomikā – “nra.lv” saruna ar politologu Filipu Rajevski.
Kāpēc jauniešu izglītība ir ļoti svarīga tēma, kāpēc jauniešiem pēc studijām ārzemēs ir vērts atgriezties Latvijā – “nra.lv” saruna ar Starptautiskās skolas “Exupery” direktoru Artūru Piļkēviču.
Ko piecu gadu laikā ir izdevies īstenot Ekonomisko lietu tiesai, un vai dibināt šo tiesu bija pareizais lēmums – “nra.lv” saruna ar Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētāju Miķeli Zumbergu.
Kā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) atbalsta un atbalstīs ES austrumu pierobežas reģiona valstis; ko austrumu pierobežas valstīm dos programma “Eastinvest”; vai Rīgā notikusī ERAB sanāksme ir Latvijas iespēja sevi pozicionēt ka interesantu valsti investīcijām – “nra.lv” saruna ar Rīgā notikušās ERAB 35. ikgadējās pilnvarnieku sanāksmes un biznesa foruma vadītāju, Eiropas Komisijas ekonomikas un produktivitātes komisāru Valdi Dombrovski.
Ar ko nodarbojas baņķieri pēc bankas likvidācijas; ar kādām grūtībām jāsaskaras veidojot biznesu; kas ir laba saimnieka veiksmes pamatā – nra.lv saruna ar ASV studējušo jaunuzņēmēju Agri Grīnbergu.
Kā uzrunāt jauniešus, lai viņi pēc studijām ārzemēs atgrieztos Latvijā, kādēļ mūsu jaunieši ir konkurētspējīgi, un kādēļ Latvijā ir vērts atgriezties – saruna ar Dānijā un Nīderlandē mācījušos un studējušo Latvijas finanšu sektora darbinieci Ketrīnu Stērninieci.
Tiesu sistēma Latvijā - vai tā mainās un uz kuru pusi tā mainās – saruna ar Tieslietu padomes priekšsēdētāja vietnieci, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieci tiesnesi Ilzi Celmiņu.
Iepirkumu uzraudzības jomā saspringts periods – Saeimā virzās grozījumi Publisko iepirkumu likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, tiek vētīti iepirkumi tādos apjomīgos projektos kā “Rail Baltica” – par to, kas notiek iepirkumu uzraudzības jomā, saruna ar Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāju Arti Lapiņu.
Kādēļ latvieši uzvar pasaules vīnziņu olimpiādēs, kas jāapgūst vīnzinim, lai gūtu panākumus - saruna ar pasaulē labāko (2023) vīnzini Raimondu Tomsonu.
Kā sanāca tā, ka valsts kapitālsabiedrība SIA “Autotransporta direkcija” (ATD), kuras nosaukums pats par sevi pasaka komercdarbības jomu, izdomā pirkt “Škoda” akumulatoru vilcienus, nevis to dara mums zināmais vilcienu apsaimniekotājs – valsts kapitālsabiedrība AS “Pasažieru vilciens”? Kādiem mērķiem tad īsti pirka šīs pagaidām īsti nezināmas kilometrāžas nobraukt (ne)spējīgās ritošās iekārtas un kāpēc tieši no “Škoda Group” (“Škoda”)? Kā tā sanāk, ka līgumu par “Škoda” vilcienu iegādi ATD slēdz pēc tiesību uz šādu darbību veikšanu deleģējuma termiņa beigām? Kāpēc 2021. gada teju Ziemassvētku priekšvakarā Ministru kabinets premjera Krišjāņa Kariņa vadībā pielemj veikt speciālus grozījumus Satiksmes ministrijas nolikumā viena konkrētā 89,41 miljona EUR darījuma īstenošanai?
Somijas Tirgus tiesa (Markkinaoikeus) drīzumā beigs skatīt Čehijas uzņēmuma “Škoda” sūdzību par izslēgšanu no tramvaju iepirkuma. Publiski pieminētie izslēgšanas iemesli ir “Škoda” pārstāvju apšaubāmas darbības, publiski minēta draudu izteikšana, nepieļaujama “lobēšana” un “Škoda” tramvaju piedāvājuma neatbilstība drošības, izturības, trokšņu līmeņa prasībām. Savukārt, Rīgā “Škoda” veicas labāk gan vēsturiski, gan šobrīd. Pērn līgums par akumulatoru elektrovilcienu iegādi 123 miljonu eiro apmērā veiksmīgi parakstīts, taču arī šajā darījumā pamanāmas būtiskas dīvainības un arī šo darījumu šobrīd vētī tiesībsargājošās institūcijas, konkrētā gadījumā KNAB.