Lai Latvija spētu izdzīvot milzu pārmaiņu laikā, ko nes mākslīgais intelekts, nepieciešama elastīga, profesionāla valsts pārvalde, taču, lai to izveidotu, nepieciešams enerģisks urdītājs – žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar bijušo premjeru, bijušo Eiroparlamenta deputātu, ekonomistu Guntaru Krastu.
Kurp šobrīd virzās Latvija; vai varam lepoties ar to, ka esam to 30 valstu sarakstā, kurām kopš deviņdesmito gadu sākuma izdevās iekļūt bagātāko valstu skaitā; cik ērkšķains bija Latvijas ceļš uz ES; kāda loma bija augstajam cilvēktiesību komisāram Maksam van der Stūlam sprunguļu likšanā Latvijas virzībai uz ES; vai automātiska pilsonības piešķiršana valstī piedzimušajiem bērniem joprojām ir diskutabls jautājums; cik viegli vai grūti Latvijā iegūt pilsonību; kādēļ premjers uzņēmās atbildību par iestāšanās procesu ES un NATO, un kāpēc ir pareizi premjeram pašam uzņemties atbildību par valstij stratēģiski svarīgu uzdevumu risināšanu; kurš uzaicināja Vairu Vīķi-Freibergu kļūt par Latvijas institūta vadītāju; kādēļ jau 1998. gadā ES norādīja uz mūsu administratīvās kapacitātes vājumu; ar kādu izglītību, sagatavotību un prasmēm augstos amatos nonāk cilvēki; kā mūsu valstī notiek konkursi uz augstajiem amatiem, un kādas sekas tas atstāj uz valsts pārvaldi; ko starptautiskā seminārā savulaik atļāvās darīt Latvijas labklājības ministre; kā ierēdniecības zemās darba kvalitātes dēļ cieš uzņēmumi kredītņēmēji; kā bijušajam premjeram gāja ar atļaujas saņemšanu mājas rekonstrukcijai Rīgas vēsturiskajā centrā; kā samazināt ierēdņu skaitu; kāpēc daži ierēdņi izdomā sevi dēvēt par ģenerāldirektoriem; ko darīt gaidāmo pārmaiņu priekšvakarā - Kristīnes Kravcovas saruna ar Guntaru Krastu.
