Kā sola transformēties publisko iepirkumu uzraudzības joma un kuram asaras līs, stādot nākamā gada budžetu – žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar finanšu ministru Māri Kučinski un Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāju Arti Lapiņu.
Vai taisnība, ka no finansējuma drošībai krietni vien pabarojas arī citas jomas; kādēļ valstij jāīsteno mērķi līdz 2030. gadam panākt budžeta sabalansētību, lai aizņemties naudu vajadzētu tikai aizsardzības vajadzībām; vai viegli turēt valsts maku un kas sagandē finanšu ministra dzīvi; kādēļ bijušo politiķu sauklis - naudas ir vairāk kā nekad - ir sagandējis tautas apziņu; vai patiesi 2018. gadā jau bijām gandrīz nonākuši pie bezdeficīta budžeta; kādu pienesumu fiskālajai disciplīnai dod iepirkumu moratorijs IT jomā un kādēļ tas bija nepieciešams; cik sekmīgi top jauni mehānismi lielo iepirkumu uzraudzībai un kādēļ īpaši jāuzrauga tieši lielie iepirkumi; vai detalizēta iepirkumu rezultātu publiskošana palīdzēs disciplinēt un ierobežot dažādos kārdinājumus lielajos iepirkumos; vai ir pamats optimismam “airBaltic” finanšu problēmu risināšanā; vai Māris Kučinskis būtu ar mieru saglabāt finanšu ministra amatu arī nākamajā valdībā; kad un kādēļ premjers Andris Kulbergs kļūst kaitinošs; kāpēc Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija krita histērijā, ieraugot Finanšu ministrijas sagatavotos ciparus; vai ir reāli, ka jau janvārī valsts kasē var nebūt naudas; kuri valstī ir lielākie iepirkumu veicēji; vai izdosies ieviest jaunu kontroles sistēmu par iepirkumu vajadzībām; kādu lomu iepirkumos spēlē pasūtītāja pilsoniskā apziņa un politiskais uzstādījums; kādēļ grūti izkontrolēt mazos iepirkumus; vai skolu direktoriem būtu jāveic skolu būvniecības iepirkumi; ko būtu prātīgi ievērot, īstenojot Eiropas Savienības nospraustos mērķus; kā rīkoties prātīgāk - dzīties pakaļ sīkumiem vai prasmīgi kontrolēt lielos darījumus - Kristīnes Kravcovas saruna ar Māri Kučinski un Arti Lapiņu.
