Dārga Rīgas Centrālās stacijas jaunbūve, betona pālis Daugavā, dīvainā dzelzceļa estakāde pie lidostas “Rīga” – kādēļ pieļāvām naudas trallināšanu nevajadzīgām konstrukcijām tā vietā, lai būvētu dzelzceļu, un kuram par notikušo jāatbild – žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar 15. Saeimas deputāta kandidātiem par “Rail Baltica” projekta gaitu un iespējām to realizēt.
Pirmajā diskusijas daļā piedalījās Ļubova Švecova (“Suverēnā vara”/”Jaunlatvieši”), Arvils Ašeradens (“Jaunā vienotība”), Ainārs Šlesers (“Latvija pirmajā vietā”) un Andris Čuda (Nacionālā apvienība).
Diskusijas dalībnieki spieda par to, vai “Rail Baltica” projekta neveiksmēs vainojama vājā projekta pārvaldība vai tomēr paša projekta nejēdzība; vai esam gatavi vēl vairāk kāpināt valsts parāda nastu “Rail Baltica” projekta vajadzībām; kādēļ būtu daudz lētāk dzelzceļa savienojumam ar Eiropu izmanot jau esošo dzelzceļu un nopirkt jaunus vilcienus; cik cilvēku vizināsies par dārgo dzelzceļu, ja Salaspilī dzīvo vien aptuveni 30 tūkstoši iedzīvotāju; pa kādu maršrutu būtu prātīgāk būvēt dzelzceļa sliedes - caur Salaspili vai tomēr caur lidostu “Rīga” un Rīgas brīvostu; ko Latvijas valdībai atklāja Spānijas un ASV audita konsorcija ziņojums; kādēļ būtu pareizi, ja ar vilcienu uz Berlīni varētu aizbraukt ne tikai no Rīgas, bet arī no Liepājas; kā ar rozā brillēm uzdabūt vilcienu sešu stāvu augstumā lidostā “Rīga”; cik izmaksās jaunā dzelzceļa uzturēšana un kurš segs šos izdevumus; ko ES sprieda par “Rail Baltica”; cik kilometru sliežu ceļa jau uzbūvēts; kāpēc Igaunijā un Lietuvā grants un šķembas dzelzceļam maksā divas reizes lētāk nekā Latvijā.
Diskusijas otrajā daļā piedalījās Viktors Valainis (ZZS), Aiva Vīksna (“Apvienotais saraksts”), Jānis Hermanis (“Mēs mainām noteikumus”). Aicinājām arī partijas “Progresīvie” pārstāvi, taču partijā neviens no biedriem neatrada laiku, lai diskutētu par Latvijai tik svarīgiem jautājumiem. Viņus diskusijā pārstāvēja tukšs pelēks krēsls.
Diskusijas dalībnieki sprieda, vai būtu pareizi, ja par valstī apjomīgiem un sarežģītiem projektiem atbildību uzņemtos premjers; kādēļ netiek saukti pie atbildības valsts kapitālsabiedrību valdes locekļi; kādēļ Satiksmes ministrija netiek galā ar saviem tiešajiem uzdevumiem; kādēļ “airBaltic” projekts jānodod Ekonomikas ministrijai, bet “Rail Baltica” projekts Finanšu ministrijai; kādēļ valstī dzelzceļa un ceļu uzturēšanas jomas pamestas pašplūsmā; ko sastrādāja bijušais satiksmes ministrs Tālis Linkaits; kādēļ tika atcelts Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projekts un tā vietā sāka būvēt dārgo Rīgas dzelzceļa staciju un betonēt pāli Daugavā; kādēļ Ekonomikas ministrijai nākas nodarboties ar tranzītbiznesa jautājumiem; kādēļ Satiksmes ministrija jāreorganizē uzreiz pēc vēlēšanām; kāda loma ir Satiksmes ministrijai ekonomikas bremzēšanā; vai “Rail Baltica” gadījumā gribējām tikt pie “Mercedes Benz”, bet nesanāca pat vājš “Opel”; vai patiesi viena no galvenajām mūsu problēmām ir vāja kapitālsabiedrību pārvaldība.
