Sākums

Baņķieriem būtu jābūt ieinteresētiem piešķirt pēc iespējas vairāk kredītu uzņēmumiem, jo tas ļautu saņemt atlaidi jaunieviestajam banku virspeļņas nodoklim. Tomēr, kā atzīst paši baņķieri, tikai mazākā daļa uzņēmumu saņem apstiprinošu atbildi uz pieteikumu kredītam. Kāpēc tā notiek? Vai bankā uzņēmēji ir gaidīti, un ko sagaidīt no bankas? Cik “dārgi” ir kredīti Latvijā? Jautājām komercbanku pārstāvjiem viņu viedokli par Latvijas situāciju kreditēšanas jomā.

Latvijas politiskajā vidē pēdējās nedēļās notiek aktīva rosīšanās. “Valdību stādītāji” drudžaini spieto no vienas kafejnīcas, no viena biroja uz otru. Sarosījušies arī “īstie” valdību stādītāji, kuri publiskajā telpā seko Šarlam Morisam Taleirānam pierakstītajai atziņai – mēle ir dota, lai slēptu savus patiesos nodomus. Tāpēc viņu teiktajam var nepievērst tik lielu uzmanību. Daudz svarīgāka kļūst intonācija un akcenti.

Patlaban mežsaimniekiem vienlaikus jāstrādā gan pie meža efektīvas saimnieciskās izmantošanas, gan pie bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas, gan jārisina ar klimata izmaiņām un emisijām saistīti jautājumi. Izcirtums ir meža apsaimniekošanas cikla posms, kur nesen veikta galvenā cirte un kur drīz vien atjaunos mežu, to stādot vai ļaujot atjaunoties dabiski. Ja viss rit, kā plānots un kā tam jābūt pēc dabas likumiem, tad jau pēc dažiem gadiem izcirtuma vietā kuplo veselīga jaunaudze.

Skarbus secinājumus no 23. februāra Vācijas Bundestāga vēlēšanu rezultātiem izdarījusi Vācijā bāzētā raidorganizācija "Deutsche Welle" savā interneta portālā "dw.com": bijušās Vācijas Demokrātiskās republikas (VDR) iedzīvotāju uzskati radikāli atšķiras no Rietumvācijas iedzīvotāju uzskatiem – valstī kopumā nostiprinās galēji labējie un kreisie.

Kādiem mērķiem tērēta sabiedrības integrācijas fonda nauda un kādēļ tieši sabiedrības saliedēšanai – jautājums, uz kuru nav viennozīmīgas atbildes nedz Valsts kontrolei, nedz tās rodamas, pārlapojot SIF naudu saņēmušās programmas, secina “nra.lv”.

Ko labu pensionāru dzīves uzlabošanā paveikusi Latvijas Pensionāru federācija; cik atsaucīgs bijis līdzšinējais labklājības ministrs Uldis Augulis; kādus noslēpumus sevī glabā jēdziens “bāzes pensija”; vai vajag mācēt aiziet pensijā pareizajā laikā un vai patiesi Latvijas pensionāri dzīvo labklājībā – “nra.lv” saruna ar Latvijas Pensionāru federācijas valdes locekli Rūtu Cipiju.

Pagājusi tieši nedēļa, kopš Latvijas premjerministre Evika Siliņa kristīgi paziņoja, ka no katras valdību veidojošās partijas “vilka pasi” izsniedz vienam ministram – no “Jaunās vienotības” izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai, no “Progresīvajiem” satiksmes ministram Kasparam Briškenam, bet no Zaļo un zemnieku savienības – labklājības ministram Uldim Augulim. Formālie iemesli katram atrasti savi, sākot no zemajiem sabiedrības novērtējuma reitingiem, beidzot ar neveiksmīgu darbu. Bet kādi ir patiesie iemesli šiem premjeres lēmumiem?

ASV prezidenta Donalda Trampa plāna aprises miera līgumam ar Ukrainu joprojām ir vājas. Tā vietā iezīmējas sarkanās līnijas starp Eiropu un Vašingtonu, kuras paspilgtina pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski vērstā bezprecedenta retorika, ziņo “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” savā interneta portālā "rferl.org" .

Eiropas Savienības (ES) prasība pasludināt 30% savienības dalībvalstu platības par aizsargājamu dabas teritoriju nav nekādi savienojama ne ar ES prasību par oglekļa dioksīda un skābekļa emisiju līdzsvaru, ne ar imigrantu piesaistīšanas politiku Rietumeiropā, ne ar valstu aizsardzības budžetu palielināšanu un arī ne ar “Rail Baltica” būvēšanu.

Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Dombrava sarunā ar NRA uzsvēra nepieciešamību pēc spēcīgas militārās industrijas Latvijā.

Ziņa, ka uz “Oskara” balvu pasniegšanas ceremoniju “Dolby Theater” zālē Losandželosā dosies arī Latvijas kultūras ministre Agnese Lāce, sabiedrībā raisīja visai pretrunīgas jūtas. Protams, ir milzīgs lepnums, ka šogad mūsu pašmāju animācijas filma “Straume” ir tikusi nominēta divās šīs prestižās balvas kategorijās un tai ir visas iespējas to arī iegūt. Vienlaikus rodas pamatots jautājums: kāda “Straumes” panākumiem saistība ar Lāci? Kāds ir viņas nopelns šajā patiešām grandiozajā sasniegumā?

Bijušais premjers Indulis Emsis atzīst, ka situācija valstī kopumā ir bēdīga. Viņš ironizē par premjeres Siliņas “uzrāvienu”. “Padzīt ministrus, ja tev nav vietā labāki ministri – tas ir muļķīgi,” Emsis secina. “Vispirms jāatrod labāki ministri, jānoskaidro, ar ko viņi ir labāki, ko viņi darīs pareizāk. Un tad vecais ministrs sanāk kopā ar jauno ministru, izmet pūku, un premjere saka: redz, jaunais ir labāks,” turpina Emsis. Viņš sniedz “Neatkarīgajai” savu skatījumu uz notiekošo.

Bijusī Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sekretariāta direktore un politiķa Jura Pūces sieva Zaiga Pūce devusies uz jaunām līdzekļu pieņemšanas un dalīšanas vietām. Viņa ir uzvarējusi konkursā un kļuvusi par Latvijas Universitātes fonda (LU fonds) izpilddirektori.

Jautājums, vai arī Latvijā tuvākajā nākotnē tiks izvietoti kodolieroči? Francija jau signalizē par iespējām savus kodolieročus izvietot Vācijā. Arī briti pārskaita savu kodolarsenālu. Kur vēl tas varētu tikt izvietots - tikai Vācijā vai arī Polijā un Baltijas valstīs - to mēģinājām skaidrot sarunā ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu.

Datu slēpšana, neizprotamas kampaņas, lielas algas – tie ir tikai daži no secinājumiem, ko guva Neatkarīgā, pētot ministriju sabiedrisko attiecību tēriņus.

Evikas Siliņas valdības “restarts” ieguvis jau gluži groteskas formas. Vispirms tika nosaukti trīs “sliktākie” vecās valdības ministri, kuri it kā “sliktā darba” dēļ bija jānomaina. Ja jānomaina, tad jānomaina, tikai izskanējušie uzvārdi nedod pārliecību, ka jaunie būs labāki. Tagad, kamēr rakstīju šīs rindas, pienāca kārtējā ziņa, kura vairs nepārsteidz. Viens no šiem nosauktajiem – Cēsu novada domas priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs – savu kandidatūru uz izglītības un zinātnes ministra vietu jau atsaucis.

Igaunijas valsts prezidents Alars Kariss kopā ar Igaunijas izglītības un zinātnes ministru un uzņēmējiem valsts neatkarības 107. gadadienā savas valsts jaunajai paaudzei pasniedza dāvanu – mākslīgā intelekta bezmaksas mācību programmu “Lēciens MI” (“AL-Leap”), (igauniski “TI-Hüpe”) - 2025, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Šobrīd politisko apskatnieku vidū valda reti sastopama vienprātība – Evikas Siliņas valdības spēju resurss ir izsmelts. Kā parasti tādos gadījumos mēdz būt, tie, uz kuriem šis vērtējums attiecas, to nekādi negrib atzīt. Situāciju viņi mēģina glābt ar ministru rotācijām un jauna (kārtējā) uzrāviena solījumiem. Vai tas ko līdzēs?

Latvijā situācija ar trešo valstu migrantiem pagaidām esot mierīga. Taču šis “pagaidām” amatpersonu apgalvojumos ir kā nomierinoša tablete, lai miegs mums nebūtu pārāk trauksmains. Par šo “pagaidām” situāciju migrācijas jomā, ko varam vērot mums apkārt, runājam ar Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vadītāju Gunāru Kūtri (ZZS) un Saeimas deputātu Edvīnu Šnori (NA).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijas deputāti iepazinās ar Ekonomikas ministrijas sagatavoto pārskatu “Mājokļu tirgus un kreditēšanas iespējas reģionos”, kas neuzrādīja cilvēkiem pamanāmas izmaiņas dzīvojamā fonda uzturēšanas un attīstīšanas pašreizējā kārtībā.

Visi apskatnieki, ar kuriem sanācis runāt, kopš Tramps kļuvis pilnvērtīgs Baltā nama saimnieks, norādīja uz Vācijas Bundestāga vēlēšanām, kuras būšot ārkārtīgi svarīgas pasaules turpmākajai drošībai un politiskās sistēmas stabilitātei. Tagad tās ir notikušas, un varam atviegloti uzelpot – vēlēšanu rezultāti ir gandrīz vai labākie no iespējamajiem, ņemot vērā pašreizējās Vācijas realitātes.

Divu bērnu tēvam Dmitrijam Sibīrijas pilsētā Novosibirskā trīs gadus ilgais Krievijas iebrukums Ukrainā ir traucējis dzīvē vairāk nekā jebkas cits. Viņš ir IT speciālists, kurš iebilst pret prezidenta Vladimira Putina politiku. Dmitrijs ir saņēmis sāpīgus triecienus Rietumu sankciju dēļ – tās ir pamatīgi kaitējušas viņa biznesam, Krievijā pieaug cenas dažām precēm, piemēram, automašīnām, uzņēmēja dēls ir pakļauts, viņaprāt, bīstamai nacionālistiskajai propagandai skolā – to, kā karš maina Krievijas cilvēku dzīvi, pētījuši “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” (RFE/RL) žurnālisti.