Pēc karadarbības sākuma sestdien Irānā un plašākā Tuvo Austrumu reģionā ir vērojams cenu pieaugums gan jēlnaftai un gāzei globālajā tirgū, gan degvielai uzpildes stacijās Latvijā, Lietuvā, Vācijā, visur.
Var pat teikt, ka sākumā globālais tirgus reaģēja diezgan mierīgi, un jēlnaftas cena pirmdienas rītā pacēlās vien par 9%, kas nav daudz, ņemot vērā trakumu, kas notiek.
Tomēr nākamajās dienās degvielas cena ir nemitīgi kāpusi. Latvijā uzpildes stacijās no diviem līdz pieciem eirocentiem par litru dienā.
Cenas tā kā “sakautrējās” trešdien un piebremzējās pie 1,6 robežas, taču ceturtdien jau pārkāpa arī šo slieksni. Lūk, kāda bija aina Rīgā 5. martā plkst. 10.00:
* “Viada” 95: 1,607; dīzelis 1,647
* “Virši” 95: 1,644; dīzelis 1,664
* “Neste” 95: 1,617; dīzelis 1,677
* “Circle K” 95: 1,614; dīzelis 1,654
Autobraucēji zina, ka, ja gribas nedaudz ietaupīt uz degvielu, tad jādodas uz “Straujupīti”, taču, ak vai! Arī šīs firmas uzpildes stacijā cenas pašlaik tikpat skarbas:
* “Straujupīte” 95: 1,624; dīzelis 1,644.
Vienīgā vieta ar gandrīz vai pirmskara cenām bija “Viada” pašapkalpošanās sūknis Ulmaņa gatvē, kur benzīns maksāja 1,487, bet dīzelis 1,537.
Un viss tā Hormuza šauruma dēļ!
Nekādu panisku rindu pēc degvielas nav. Rīgas sastrēgumos automašīnu nav mazāk kā citās dienās. Bet diezgan droši var paredzēt, ka nebūs ilgi jāgaida, lai benzīns un dīzelis sāktu maksāt 1,7, 1,8 un varbūt arī daudz vairāk. Kaut kas līdzīgs jau ir pieredzēts 2022. gada vasarā, kad gan dīzelis, gan benzīns Latvijā maksāja vairāk nekā divus eiro litrā.
Tolaik cenu lēciens bija tulkojams ar no Krievijas iepirkto naftas, gāzes un degvielas apjomu samazinājumu un deficītu. Eiropa atrada alternatīvus iepirkumu avotus, taču pilnībā no krievu resursiem nav atteikusies šobaltdien.
Tagad degvielas cenu lēcienam iemesli un iegansti ir Tuvajos Austrumos - Hormuza šaurums starp Persijas līci un Omānas līci, caur kuru parasti tiek transportēti aptuveni 20% no visas pasaules naftas eksporta un 35% no naftas, kas tiek transportēta tikai pa jūru. Šaurums ir ļoti šauriņš - tikai 39 kilometri -, bet kuģu tur ir ka biezs. Arī pašlaik satelītattēlos var redzēt, kā Omānas un Persijas līcī un Hormuza šauruma tuvumā peld simtiem kuģu - gan no Irānas, gan no visas pasaules. Irānas vēstnieks Kenijā Dr. Ali Golampūrs ir paziņojis, ka Hormuza šaurums ir atvērts un Irāna to nav bloķējusi, taču globālais tirgus tam netic un uzvedas, it kā šaurums būtu ciet un vēl ilgi būs ciet.
“Nra.lv” jau rakstīja, ka, pat ja šaurums netiek oficiāli slēgts, militāras aktivitātes, apdrošināšanas riska pieaugums vai kuģu kustības ierobežojumi rada tūlītēju cenu reakciju. Enerģijas tirgi ir jutīgi pret nenoteiktību. Pietiek ar risku, lai cenas biržās sāktu kāpt. Rakstu lasiet šeit https://nra.lv/neatkariga/ekonomika/515466-ka-tuvie-austrumi-sadardzina-musu-degvielu-un-elektribu.htm.
Pat ja Hormuzs būtu pavisam ciet un uz ilgu, pasaulē ir daudz naftas un gāzes rezerves krājumu. Tāpat OPEC+ valstis var vienoties palielināt naftas ieguvi un neeksportēto naftu aizstāt. OPEC+ valstis, kuru vidū ir Saūda Arābija un Krievija, kā arī Persijas līča valstis, kas varētu visvairāk ciest no uzbrukuma Irānai, svētdien vienojās par produkcijas palielināšanu līdz 206 000 barelu dienā. Jaunie ieguves apjomi tiks piemēroti, sākot ar aprīli, teikts OPEC+ paziņojumā.
Satraukto investoru bažas
“Trading Economics” portāls nepārtraukti seko līdzi biržas procesiem, un pašlaik par jēlnaftas tēmu tajā tiek rakstīts: “Ceturtdien WTI jēlnaftas fjūčeru cenas pieauga par vairāk nekā 3%, sasniedzot 78 USD par barelu, tuvojoties augstākajam līmenim kopš janvāra beigām, jo Tuvo Austrumu konflikts izjauc globālās naftas piegādes.
Ķīnas valdība ir likusi saviem galvenajiem naftas pārstrādes uzņēmumiem apturēt dīzeļdegvielas un benzīna eksportu, pieaugot spriedzei Persijas līcī.
Bažas par turpmāku eskalāciju ap Irānu un pastāvīgo reģionālo nestabilitāti ir turējušas investorus satrauktus, savukārt kuģošana caur Hormuza šaurumu, kas ir kritisks sastrēgums, ir traucēta. Centieni mazināt tirgus bažas, tostarp priekšlikumi par kuģu apdrošināšanu un jūras spēku eskortu, līdz šim nav spējuši nomierināt investorus, kuri rūpīgi seko līdzi notikumiem, meklējot ilgstoša konflikta pazīmes. Tikmēr EIA dati liecina, ka ASV jēlnaftas krājumi pieauga par 3,5 miljoniem barelu, sasniedzot 439,3 miljonus, kas ir krietni virs gaidītā, nodrošinot buferi pret iespējamiem piegādes satricinājumiem.”
Vācijā un kaimiņos
Vidējās dīzeļdegvielas cenas Vācijā jau trešdienas rītā sāka pārsniegt divu eiro atzīmi, bet pēc tam mazliet atlēca atpakaļ. DW portālā redzami attēli no kāda benzīntanka, kur lētākā dīzeļa marka maksā 2,1 eiro, bet benzīns 2,01 eiro litrā.
Pašlaik Vācijā litrs augstākās klases benzīna maksā vidēji 1,98 eiro. Benzīna E10 vidējā cena ir 1,93 eiro par litru, savukārt dīzeļdegvielas cena ir 2,02 eiro. Tas ir saskaņā ar SWR datu analīzi par visu degvielas cenām aptuveni 15 000 Vācijas degvielas uzpildes stacijās uz 2026. gada 5. martu plkst. 12.00.
Sākot ar 2026. gada 2. martu, degvielas cenas Somijā ir aptuveni 1,78 eiro par litru benzīna un 1,81 eiro par litru dīzeļdegvielas.
5. marta rītā degvielas cenas nedēļas laikā par 6,05% bija cēlušās Igaunijā. Vidējā cena degvielas uzpildes stacijās benzīnam bija 1,505, bet dīzelim 1,536 eiro litrā.
Lietuvā 5. marta rītā vidējā benzīna cena bijusi 1,494, bet dīzeļa 1,653 eiro litrā. Tas gan nenozīmē, ka jau pirmajā degvielas uzpildes stacijā būs atrodamas šādas cenas. Lietuvas lielajās DUS ķēdēs cenas varētu būt tieši tādas pašas kā Latvijā. Bet kaimiņvalstī ir daudz mazu degvielas tirgošanas uzņēmumu, kuros cenas mēdz būt ievērojami zemākas.
Visur tendence ir vienāda - kāpt
Mierīgos laikos Eiropā benzīna cena parasti ir augstāka nekā dīzeļdegvielai, taču, kad sākas kāda nenoteiktība un problēmas, kas traucē biznesam prognozēt nākotni, dīzelis kļūst dārgāks par benzīnu. Jo benzīnu Eiropā saražo vairāk nekā patērē, kamēr dīzelis ir jāimportē.
Ja Tuvo Austrumu karos notiks brīnums un tie beigsies ātri... Pat ja šodien tie beigtos, globālajos tirgos panika rodas strauji, bet atgriešanās normalitātē ir ilga. Neba nu vienā dienā cenas atkritīs uz to līmeni, kāds bija pirms divām nedēļām.
Ja Tuvo Austrumu kari ieilgs un Latvijā degvielas cena kāps pāri diviem eiro, Latvijas valdībai un Saeimai nāksies gudrot, kā mazināt degvielas cenu kāpuma negatīvās sekas. Viena no metodēm jau ir aprobēta - varbūt atkal uz laiku jāatsakās no obligātās biopiedevas dīzelim un benzīnam? Taču ar to vien nebūs līdzēts, ja degviela sāks maksāt vairāk nekā divus eiro litrā.
