Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ir apkopojusi datus un konstatējusi, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2025. gadā palielinājās par 2,1% salīdzinājumā ar 2024. gadu, IKP faktiskajās cenās pērn bija 43 miljardi eiro. Lielākais ieguldījums IKP gada izaugsmē bijis apstrādes rūpniecības un būvniecības nozarēm.
Tas puslīdz atbilst pērn ekspertu izteiktajām prognozēm un cerībām. Nav nekāda dižā uzrāviena, taču nav arī tādas vilšanās, kāda bija pērnā gada sākumā, kad atklājās, ka IKP 2024. gadā ir nevis pieaudzis, bet sarucis un ir mīnus 0,4 procenti.
Piesardzīgi cerīgas pazīmes
Pārmērīgām gavilēm nav pamata, jo, kamēr IKP pieaugumā pozitīvs pienesums ir bijis būvniecībai un rūpniecībai, 4. ceturksnī novērots samazinājums lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā. Tomēr 2,1% ir labs skaitlis, ja ņem vērā ģeopolitiskos apstākļus, kovida krīzes bedri 2020. gadā un Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā ietekmi. Var teikt, ka 2025. gads ir ekonomikā bijis stipri labāks nekā iepriekšējie trīs - ir vērojamas tāda kā atkopšanās, tādas kā cerīgi pavasarīgas pazīmes.
Pagaidām gan neviens nezina, kādas sekas būs jaunajai plaša mēroga katastrofai - pašlaik notiekošajam bruņotajam konfliktam Tuvajos Austrumos, kas uz kādu laiku sadārdzinās energoresursus. Ja konflikts ieilgs, sekas kļūs jūtamākas un tā ietekme ekonomikā nonāks arī līdz Latvijai.
Te gan solās būt kaut kas līdzīgs ķezai, kāda bija 2022. gada vidū, kad degvielas cena uzpildes stacijās bija virs diviem eiro litrā. Taču resursu deficīta krīze ir paredzama, saprotama un koriģējama. Ja Hormuzas šaurums paliks slēgts ilgāku laiku, OPEC+ valstis vienosies palielināt jēlnaftas ieguvi par lielākiem apjomiem un naftas produktu cenas samazināsies.
Sliktāk ir ar tādām krīzēm, kuras rada kāda pārprodukcija, neadekvāts akciju vērtības optimisms un kuras, ja sākas, tad nekādi nav vadāmas un apturamas. Šāds neadekvāts optimisms vērojams IT nozarē, kur sakars ir ar mākslīgo intelektu (MI) un kur nākotnes darījumu apjoms stipri pārsniedz reāli iespējamos - varbūt pat pārsniedz tos vairākas reizes. Jautājums ir nevis vai, bet kad plīsīs MI burbulis?
Tomēr pagaidām par MI vēl ir ko pētīt, attīstīt, augt, eksperimentēt, radīt jaunu jaudīgu datortehniku utt. Jācer, ka ne šogad, ne nākamgad globāla krīze vēl neatnāks.
Igauņi prot sevi uzslavēt par niecīgu sasniegumu
Mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi prot saglabāt možu garu un izskatīties priecīgi, pat ja sasniegumi ir pagalam pieticīgi.
IKP pieaugums 2025. gadā bija 0,6 procenti salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. IKP faktiskajās cenās pagājušā gada ceturtajā ceturksnī sasniedza 11 miljardus eiro, bet 2025. gadā kopumā - 41,6 miljardus eiro. “Igaunijas statistikas” (“Eesti Statistik”) nacionālo kontu pakalpojumu vadītājs Roberts Mūrseps ir paudis, ka 2025. gads Igaunijas ekonomikai bija labāks gads nekā iepriekšējie divi gadi. "IKP pēdējos trīs ceturkšņos uzrādīja izaugsmi, un gada IKP pieaugums bija 0,6 procenti," viņš piebilda intervijā ERR. Galvenie pozitīvie ieguldītāji 2025. gadā bijuši ražošana un informācijas un komunikācijas nozare. Arī Igaunijai 2024. gadā bija “negatīva izaugsme” 2024. gadā (mīnus 0,3%), un 0,6% IKP pieaugums ir stipri nosacīti saucams par attīstību, taču igauņu amatpersonas negaužas, ka viss slikti. Gads bija labāks nekā divi iepriekšējie, viņi saka. Un tā jau arī ir - plus 0,6 ir labāk nekā mīnus 0,3.
Grūti spriest, kādi ir Igaunijas sabremzēšanās cēloņi. Varbūt pārāk augsta tika noteikta PVN likme (24%), varbūt vēl kas cits. Bet katrā ziņā nav pamata vairs vaidēt, ka “visos makroekonomikas rādītājos” atpaliekam no Igaunijas un Lietuvas. IKP pieauguma ziņā vairs neatpaliekam, bet IKP pieaugums ir ļoti būtisks valsts ekonomikas veselīguma rādītājs.
Lietuva apdzen mūs kā stāvošus
Kur nu tad sirdī jāiezogas skaudībai, tas ir, kad raugāmies uz Lietuvu.
2025. gadā Lietuvā iekšpolitiskā kūsāšana bija nesalīdzināmi karstāka nekā Latvijā un Igaunijā, un skandāls sekoja skandālam - galvenokārt dīvainā valdošās koalīcijas sastāva dēļ, kur vienā valdībā spiesti atrasties sociāldemokrāti, Zemnieku un zaļo partija un huligāniskā “Nemunas ausma”. Pērnā gada beigās pret Seima ieceri grozīt sabiedriskā medija LRT ģenerāldirektora atcelšanas no amata kārtību izcēlās plaši protesti. Tomēr ekonomikai šī ņemšanās nav īpaši kaitējusi, var spriest pēc statistikas datiem.
Lietuvas reālais iekšzemes kopprodukts 2025. gadā pieauga par 2,7% salīdzinājumā ar 2024. gadu, sasniedzot 84 miljardus eiro pašreizējās cenās. Neņemot vērā sezonālo un darba dienu ietekmi, IKP salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 2,8%, paziņoja aģentūra.
"Lietuvā 2025. gadā tika reģistrēta stabila ekonomikas izaugsme. Darba tirgus saglabājās noturīgs - algas pieauga, un bezdarba līmenis samazinājās," teikts aģentūras paziņojumā, ko atstāsta LRT. "Lai gan cenu pieaugums ietekmēja mājsaimniecību pirktspēju, inflācija saglabājās kontrolējama." Saskaņā ar aģentūras datiem, 2025. gadā vislielāko pozitīvo ieguldījumu IKP izaugsmē sniedza pakalpojumu nozare, pievienojot 1,8 procentpunktus. Rūpniecība deva 0,6 punktus, savukārt lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība un būvniecība katra pievienoja 0,1 punktu.
Arī 2,7% pieaugums nav strauja attīstība, taču jāņem vērā, ka 2024. gadā Lietuvas IKP pieauga par 3% (kamēr Igaunijai un Latvijai bija zem nulles). Lietuvai ir ne tikai labāks 2025. gada rādītājs, bet ir jau otrais gads, kopš tas ir saskatāmi pozitīvs.
Jādomā, ka labāks IKP pieaugums nozīmē arī labākus rādītājus citos virzienos - tādos, kas raksturo atsevišķu nozaru sasniegumus vai iedzīvotāju labklājību un pirktspēju.
