Degviela, elektrība, gāze: kā konflikts Tuvajos Austrumos var ietekmēt Latvijas maciņu? Bruņotā eskalācija starp ASV un Izraēlu no vienas puses un Irānu no otras puses pēkšņi kļuvusi par globālu enerģijas tirgus faktoru.
Latvija tieši neiepērk Irānas naftu vai gāzi. Taču enerģijas tirgus nav lokāls. Tas ir savstarpēji saistīts mehānisms, kur piegāžu risks vienā reģionā paaugstina cenu līmeni visā pasaulē. Līdz ar to jautājums nav par tiešu atkarību, bet par cenu dinamiku.
Hormuza šaurums - pasaules enerģijas “pudeļkakls”
Hormuza šaurums savieno Persijas līci ar Indijas okeānu. Caur šo relatīvi šauro jūras koridoru tiek transportēti aptuveni 20% pasaules naftas un nozīmīga daļa globālā LNG eksporta. Tas ir stratēģisks mezgls, no kura atkarīgs Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu, Kuveitas, Irākas un Kataras eksports.
Pat ja šaurums netiek oficiāli slēgts, militāras aktivitātes, apdrošināšanas riska pieaugums vai kuģu kustības ierobežojumi rada tūlītēju cenu reakciju. Enerģijas tirgi ir jutīgi pret nenoteiktību. Pietiek ar risku, lai cenas biržās sāktu kāpt.
Īpaši jutīgs ir LNG segments. Katara ir viens no lielākajiem sašķidrinātās gāzes eksportētājiem pasaulē. LNG ražošana notiek nepārtrauktā ciklā, un uzglabāšanas iespējas uz vietas ir ierobežotas. Ja tankkuģu kustība tiek kavēta, ražošanu nevar ilgstoši turpināt bez iekraušanas. Tas nozīmē, ka loģistikas traucējumi var pāraugt ražošanas ierobežojumos.
Eiropa var nebūt tiešais galvenais Kataras LNG saņēmējs, taču globālais tirgus darbojas kā vienota sistēma. Ja Āzijas valstis zaudē piegādes, tās meklē alternatīvas - piemēram, ASV LNG. Tas samazina pieejamo apjomu Eiropai un paaugstina TTF cenu.
SEB: tirgus ieceno iespējamo scenāriju
SEB galvenais akciju stratēģis Tomass Tigesens norāda, ka pašreizējā naftas cena ap 80 dolāriem par barelu neatspoguļo jau notikušu piegāžu sabrukumu, bet gan tirgus vērtējumu par iespējamo scenāriju attīstību. Pēc viņa teiktā, šāds cenu līmenis nozīmē, ka tirgus ieceno būtisku varbūtību, ka traucējumi Hormuza šaurumā var kļūt ilgstoši vai periodiski atkārtoties.
Ja plūsma tiktu nopietni ierobežota vai šaurums faktiski kļūtu nedrošs komerciālai kuģošanai, cena varētu pārsniegt 100 dolārus par barelu. Tas nozīmētu nevis īslaicīgu svārstību, bet strukturālu pārvērtēšanu globālajā naftas tirgū. Savukārt spriedzes mazināšanās, diplomātisks risinājums vai skaidrs signāls, ka tranzīts netiks traucēts, varētu izraisīt arī strauju korekciju lejup - pat par 20-30 dolāriem par barelu.
Tas nozīmē, ka pašreizējā situācija ir bināra: tirgus balansē starp diviem būtiski atšķirīgiem iznākumiem.
SEB tirgu analītiķis Ole R. Hvalbje uzsver, ka gāzes tirgus šādās situācijās ir mazāk elastīgs nekā naftas tirgus. Naftas plūsmas globāli var pārorientēt salīdzinoši ātrāk, jo tirgus ir dziļāks un infrastruktūra plašāka. Savukārt LNG piegāžu ķēde ir tehniski sarežģīta un kapitālietilpīga - tā balstās uz termināļiem, specializētiem tankkuģiem un konkrētiem piegādes grafikiem.
LNG nav stratēģisko rezervju tādā apjomā kā naftai, un maršrutu pārorientēšana prasa laiku. Pat īslaicīgas kuģošanas kavēšanās vai drošības apsvērumu dēļ pieņemti lēmumi var radīt strauju cenu lēcienu, jo tirgus reaģē uz potenciālu piedāvājuma samazinājumu, nevis uz jau konstatētu deficītu.
Tas nozīmē, ka pašreizējais cenu līmenis atspoguļo nenoteiktību, risku un iespējamo attīstības trajektoriju sadārdzinājuma virzienā, nevis jau notikušu enerģētikas sistēmas sabrukumu. Tirgus šobrīd maksā par varbūtību.
Vai jāuztraucas par gāzi plītī un katlā?
Latvijas mājsaimniecību gāzes apgāde balstās uz reģionālo tirgu un Inčukalna pazemes krātuvi, kuras ietilpība ir lielāka par Latvijas iekšējo patēriņu. Piegādes nāk no vairākiem avotiem, tostarp Norvēģijas un ASV LNG.
Katara nav dominējošais tiešais piegādātājs Baltijā. Tāpēc šobrīd nav pamata bažām par fizisku gāzes trūkumu mājsaimniecībās.
Tomēr cenu līmenis Eiropā var mainīties. Ja TTF cena saglabāsies paaugstināta ilgāku laiku, tas ietekmēs nākotnes līgumus un tarifus. Turklāt Baltijā daļa elektroenerģijas tiek ražota gāzes TEC stacijās. Augstāka gāzes cena var palielināt elektroenerģijas ražošanas izmaksas.
Nafta, benzīns un dīzelis - atšķirīgi mehānismi
Naftas cenu kāpums ietekmē degvielas cenas, taču benzīna un dīzeļa tirgus struktūra Eiropā nav vienāda.
Eiropas Savienība kopumā saražo vairāk benzīna nekā patērē. Pēdējos gados pārpalikums svārstījies vairāku simtu tūkstošu barelu dienā apjomā - aptuveni 0,5-1 miljons barelu dienā atkarībā no sezonas un pārstrādes jaudas noslodzes. Tas nozīmē, ka ES ir strukturāla benzīna eksportētāja. Līdz ar to benzīna cenu Eiropā galvenokārt nosaka jēlnaftas cena, pārstrādes izmaksas un globālās produktu kotācijas, nevis tūlītējs importa risks.
Dīzeļa tirgus situācija ir atšķirīga. Eiropa tradicionāli patērē vairāk dīzeļa nekā pati spēj saražot. Pēc sankcijām pret Krieviju 2022. gadā ES zaudēja būtisku piegāžu apjomu un palielināja importa atkarību no citiem reģioniem - tostarp Tuvajiem Austrumiem, Indijas un ASV. Tas padara dīzeļa cenu ievērojami jutīgāku pret jūras transporta riskiem un loģistikas traucējumiem.
Arī Latvija šo pārstrukturēšanos jau ir pieredzējusi. Pagājušajā gadā Baltijas reģionā tika saņemtas dīzeļdegvielas kravu piegādes no ASV, kas ilustrē, ka tirgus spēj pārorientēties, taču tas notiek ar papildu loģistikas izmaksām un ilgāku piegāžu ķēdi.
Tāpēc pat situācijā, kad fizisks deficīts nav konstatēts, dīzeļa vairumtirdzniecības cena var kāpt straujāk nekā benzīna cena - jo tirgū tiek iecenots augstāks loģistikas risks un riska prēmija.
ORLEN: piegādes Baltijai nav apdraudētas — un tas ir galvenais “zemes fakts”
Lai saprastu, kas notiek Latvijā, vispirms jānošķir divas lietas: fiziskās piegādes un cenas biržās. Tie ir dažādi stāsti.
Atbildot uz “nra.lv” jautājumiem, Polijas uzņēmuma ORLEN preses dienests uzsvēra, ka izejvielu piegādes portfelis ir ģeogrāfiski diversificēts un uzņēmums nav atkarīgs no viena reģiona vai atsevišķa transporta maršruta. Nafta pārstrādei tiek piegādāta no dažādiem pasaules reģioniem, un būtiska daļa apjomu tiek nodrošināta ar ilgtermiņa līgumiem ar uzticamiem partneriem.
ORLEN norāda, ka šāda struktūra mazina īstermiņa traucējumu risku un dod uzņēmumam iespēju elastīgi reaģēt uz tirgus svārstībām. Šobrīd, pēc uzņēmuma teiktā, Baltijas valstīs netiek novēroti operatīvi piegāžu pārtraukumi. Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca turpina darbu ierastajā režīmā, un degvielas piegādes Latvijai nav fiziski traucētas.
Vēl viens svarīgs ORLEN uzsvars: naftas cenas svārstības pasaulē nepārvēršas automātiski tūlītējā vairumtirdzniecības cenu lēcienā. Degvielas cenu veido ne tikai jēlnafta, bet arī gatavo naftas produktu kotācijas, valūtas kurss, loģistika un pieprasījuma-piedāvājuma situācija Eiropā.
Šeit nozīme ir arī eiro un ASV dolāra attiecībai. Nafta un lielākā daļa energoresursu globālajos tirgos tiek kotēti dolāros. Ja konflikta laikā dolārs nostiprinās kā “drošā patvēruma” valūta, bet eiro vājinās, Latvijai tas nozīmē papildu izmaksas pat tad, ja jēlnaftas cena dolāros nemainās. Citiem vārdiem sakot, pat stabila “Brent” cena var pārvērsties dārgākā degvielā eiro izteiksmē, ja valūtas kurss mainās nelabvēlīgā virzienā.
Tas pats princips attiecas arī uz dabasgāzi un LNG darījumiem. Lai gan Eiropas birža TTF ir eiro izteiksmē, globālie līgumi un piegādes ķēdes bieži ir saistītas ar dolāra cenu vidi. Tādēļ enerģijas cenu dinamiku ietekmē ne tikai fiziskie riski un loģistika, bet arī finanšu tirgu reakcija uz ģeopolitisko spriedzi.
Vienkāršā valodā: pat ja kuģi turpina kursēt un pārstrādes rūpnīcas strādā, valūtas svārstības var kļūt par papildu faktoru, kas ietekmē cenu Latvijas patērētājam.
Cenas uzpildes stacijās: ko redzam “te un tagad” un kāpēc tas ir svarīgi
Tagad - par pašu praktisko jautājumu, ko cilvēks redz uz tablo.
2. martā plkst. 10:
3. martā plkst. 10:
Ko tas nozīmē cilvēka valodā?
Daļā tīklu +2 līdz +5 centi litrā vienas dienas laikā, bet Viršiem 95/DD pat +5 centi (1,517 → 1,567).
Un te ir galvenais punkts:
Latvijā šodien nav fiziska iemesla straujam cenu kāpumam, jo degvielu neiepērk “no rīta nopirka — pēcpusdienā pārdod”. Stacijās esošie krājumi parasti ir iepirkti iepriekš par iepriekšējām cenām. ORLEN apstiprina, ka piegādes ķēde Baltijā šobrīd nav pārtraukta.
Tāpēc šodienas nelielais kāpums nav deficīta stāsts, tas ir gaidu un riska prēmijas stāsts: tirgus daļēji ieceno “ja nu rīt būs dārgāk”, un patērētājs par šo nenoteiktību samaksā jau tagad.
To banku eksperti bieži nesaka tieši, taču analītiski tas ir normāls mehānisms: mazumtirdzniecība var pievienot drošības uzcenojumu, ja jūt, ka sabiedrībā aug gaidas par cenu kāpumu.
Galvenais jautājums - cik ilgi?
Raksta tapšanas brīdī bruņotais konflikts starp Izraēlu un ASV no vienas puses un Irānu no otras turpinās. Par iespējamu ASV atbalstu jau publiski izteikušies atsevišķi NATO dalībvalstu pārstāvji, kā arī vairāku Persijas līča valstu amatpersonas. Tas nozīmē, ka spriedze pagaidām nevis mazinās, bet var paplašināties.
Caur Hormuza šaurumu tiek transportēti aptuveni 20% pasaules naftas un LNG eksporta. Tas ir stratēģisks globālās enerģijas sistēmas mezgls. Pat bez oficiālas šauruma slēgšanas pietiek ar kuģošanas ierobežojumiem vai drošības riska pieaugumu, lai tirgus saglabātu paaugstinātu spriedzi.
Tirgus jau ir reaģējis: • “Brent” ap 81 USD par barelu • TTF dabasgāze - aptuveni +70% divu dienu laikā
Ja konflikts būs īslaicīgs un nenotiks tālāka eskalācija, cenas var stabilizēties vai pat daļēji atkāpties. Taču, ja spriedze ieilgs vai konfliktā iesaistīsies plašāks valstu loks, sekas būs strukturālākas.
Ilgstoša nestabilitāte nozīmētu:
1. Pakāpenisku degvielas cenu pieaugumu, ja vairumtirdzniecības izmaksas nostiprināsies augstākā līmenī.
2. Augstākas loģistikas un apdrošināšanas izmaksas jūras pārvadājumos, kas ietekmēs importa cenu līmeni.
3. Spiedienu uz elektroenerģijas izmaksām, ja Eiropā ilgāk saglabāsies paaugstināta gāzes cena.
Tuvie Austrumi atrodas tālu no Latvijas, taču enerģijas tirgus ir globāls un savstarpēji saistīts. Jautājums nav par to, vai ietekme būs, bet gan - cik ilgi saglabāsies spriedze un cik plaša kļūs konflikta ģeogrāfija. Jo ilgāk tas turpināsies, jo jūtamāka būs ietekme uz Latvijas iedzīvotāju maciņu - sākot ar degvielu un transportu, turpinot ar elektroenerģiju un plašāku cenu līmeni ekonomikā.
