Iet vaļā ķirbju un ķiploku kari Rīgas ēdināšanas pakalpojumos. Rīgas Centrālās administrācijas Iepirkumu pārvalde izsludinājusi iepirkuma konkursu “Ēdināšanas pakalpojumi Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta padotībā esošo izglītības iestāžu vajadzībām”. Iepirkuma summa 26,87 miljoni eiro. Vai iepirkums spēs nodrošināt noteikumus, kuri neizslēgs godīgu konkurenci, nodrošinot ekonomiski izdevīgākos piedāvājumus Rīgas pašvaldībai nepārmaksājot?
Pēdējo piecu gadu laikā iepriekšējo Rīgas domes izglītības iestāžu ēdināšanas iepirkumos prasībās konstatēti būtiski iespējami konkurences kropļojumi. Vairāk nekā 80% līgumu sistemātiski iepirkumos noslēgti ar trim dominējošiem un daļēji saistītiem tirgus dalībniekiem. Citi tirgus dalībnieki no dalības konkursā tika izslēgti, jo uzvarējušie uzņēmumi bija vienīgie, kuriem bija Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas (NPKS) sertifikāti.
NPKS sertifikātu riņķa dancis
Pēdējo gadu laikā Rīgas domes izglītības iestāšu ēdināšanas pakalpojuma iepirkumos NPKS sertifikāti bija būtisks kritērijs, kas saistīts ar zaļā publiskā iepirkuma prasību un kritēriju ievērošanu, un devušas nozīmīgas konkurences priekšrocības tiem tirgus dalībniekiem, kuriem ir piekļuve attiecīgajiem NPKS sertifikātiem.
Reālā situācija tomēr ir tāda, ka Latvijā ir ļoti mazs un limitēts zemnieku saimniecību skaits, kuras ir tiesīgas izsniegt NPKS sertifikātus. Attiecībā uz konkrētiem dārzeņiem, piemēram, ķiplokiem, noteiktos laika periodos NPKS sertifikātu bija tiesīga izsniegt tikai viena zemnieku saimniecība. Attiecīgie dārzeņi, kuriem tiesīga izsniegt NPKS sertifikātu bijusi viena saimniecība, bija galvenais kritērijs, kas noteica iepirkuma uzvarētājus, jo šādas vienīgās saimniecības nonāca situācijās ar ekskluzīvām limitētām sadarbības attiecībām ar iepirkumu dominējošajiem tirgus dalībniekiem. Pārējiem sadarbību atsakot, bieži pat nepaskaidrojot atteikuma iemeslus. Tādējādi būtiski tikusi ierobežota citu tirgus dalībnieku piekļuve tirgum un to iespējas godīgi konkurēt un uzvarēt attiecīgajos publiskajos iepirkumos.
Papildus neraugoties uz NPKS produktu milzīgo pieprasījumu publiskajos iepirkumos ēdināšanas jomā, kā piemēram, Rīgas pašvaldības iepirkumos, šobrīd trūkst produktu ražotāju ar tiesībām piešķirt attiecīgos kvalitātes sertifikātus un to skaits ir ļoti limitēts.
Tā piemēram joprojām bioloģisko produktu, piemēram, dārzeņu, ražošanas esošās platības nepieļauj izaudzēt tik daudz bioloģiskos produktus, cik tiek pieprasīti publisko iepirkumu ietvaros. Neskatoties uz to, audzētāji šos bioloģiskos dārzeņus un produktus piedāvā un apliecina ar sertifikātiem, lai arī faktiski pēc tam nevarēs nodrošināt nepieciešamajos apmēros.
Līdzīgi arī fiksētie iebildumi no NPKS produktu ražotājiem, par apliecinājumu neizsniegšanas iemesliem dažādiem ēdinātājiem arī norāda, ka: - piegādātājs paņem apliecinājumu par sadarbību, taču produktus neņem (jo iepirkuma izpildē spēj izmantot citu ražotāju produktus ar citiem bioloģiskajiem atbilstības sertifikātiem), vai arī ražotājs nevar dot apliecinājumu vairākiem piegādātājiem, jo tam nepietiek ražošanas jaudu, lai nodrošinātu tik liela pieprasījuma izpildi.
Lai arī atteikumi, šķietami objektīvi pamatoti, taču tie būtu vienkārši risināmi. Proti, apliecinājumu par sadarbību piegādātājam ir jāizsniedz konkrētam iepirkumam, nevis vispārīgai sadarbībai. Kontroli veikt, pārbaudot pavadzīmes, kas pasūtītājam ļauj pārliecināties, ka tiek piegādāti konkrētā ražotāja produkti, kādi norādīti piedāvājumā. Šāda kārtība izslēgtu ražotāja risku izsniegt apliecinājumu vairākiem potenciālajiem iepirkuma pretendentiem, jo konkrētajā iepirkuma procedūrā iepirkuma līguma slēgšanas tiesības iegūs tikai viens pretendents jeb ēdinātājs.
Izmaiņas pēc sūdzībām 2025.gadā
Sūdzības par ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem nebūt nav jauna parādība. Tā kā iepirkumi ēdināšanas pakalpojumiem ir regulāri, arī sūdzības ar tiem ir regulāras.
2025.gada sākumā saistībā ar šo tēmu publiski izplatījās anonīma vēstule ar ziņojumu par iespējamu korupciju un neatļautu vienošanos starp pastāvīgajiem uzvarētājiem - “lielajiem” tirgus spēlētājiem, kā arī problemātiku ar konkurenci ierobežojošajām iepirkuma prasībām pēc NPKS produktiem, kas noteica iepirkuma uzvarētājus.
Pēc anonīmās vēstules Rīgas dome reaģēja un būtiski grozīja nākamā iepirkuma nolikuma prasības (Ēdināšanas pakalpojumi Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta padotībā esošo izglītības iestāžu vajadzībām, CAIP 2024/162). Tajā vairs netika paredzēti papildus priekšrocības pretendentu vērtēšanai un izvēlei ar produktiem ar NPKS sertifikātiem gadījumos, ja tos var aizstāt ar bioloģiskās lauksaimniecības un lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas (LPIA) prasībām atbilstošiem produktiem.
Iepirkuma rezultāta nu jau 7 ēdinātāji spēja nodrošināt Rīgas pašvaldībai saimnieciski izdevīgākos piedāvājumus un noslēgt līgumus par ēdināšanu par Iepirkuma nolikumā noteikto minimāli iespējamo cenu. Turpretim, salīdzinot informāciju ar iepirkumu rezultātiem pirms tam, dominējušie ēdinātāji iepriekšējos iepirkumus līgumus bija noslēguši par augstākām cenām.
Attiecīgās 2025.gadā norisinājušā iepirkuma prasības nodrošināt veselīgu konkurenci starp vairāk ēdinātajiem, un iespējas Rīgai saņemt izdevīgākus piedāvājumus ar zemāku centu.
Amatpersonas piesardzīgas
Rīgas domes vicemēram Vilnim Ķirsim vaicājām viedokli par konkurences principu ievērošanu ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos. Vicemērs skaidroja, ka deputātu līmenī jautājumu lemšana par iepirkumiem nenotiek. Konkrētie jautājumi jāvaicā pašvaldības izpilddirektoram un attiecīgo struktūrvienību vadītājiem. Izpilddirektoram Jānim Langem, Publisko iepirkumu nodaļas vadītājai Vitai Meimerei un Iepirkumu nodaļas vadītājai Ilze Krūmiņai vaicājām, vai Rīgas domes amatpersonas ir izvērtējušas cēloņus, kuru dēļ iepirkumā “Ēdināšanas pakalpojumi Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta padotībā esošo izglītības iestāžu vajadzībām”, iepirkuma identifikācijas Nr. CAIP 2024/162, pēc būtības konkurence tika izslēgta; vai taisnība, ka galvenais konkurences izslēgšanas cēlonis bija NPKS prasībām atbilstošu produktu vērtēšana saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanas procesā; vai amatpersonas ir ņēmušas vērā iepriekšējo neveiksmīgo pieredzi, gatavojoties izsludināt jauno iepirkumu “Ēdināšanas pakalpojumi Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta padotībā esošo izglītības iestāžu vajadzībām” (iepirkuma identifikācijas Nr. CAIP 2025/138); vai amatpersonas, gatavojot iepirkuma nolikuma prasības, ņem vērā piegādātāju sniegtos viedokļus un ieteikumus iepirkuma apspriedes laikā; vai pie pastāvošiem konkurences kropļošanas gadījumiem no atsevišķu tirgus dalībnieku puses un valsts un pašvaldības nespēju tos novērst, iekļaujot iepirkuma nolikumā konkrētus pasūtītāja pamatvajadzībām atbilstošus vērtēšanas kritērijus, cenu un nosacījumus, izsole, kā iepirkuma līguma ieguvēja noteikšanas metode, nebūtu taisnīgākais risinājums; vai paaugstinātas kvalitātes produktu ierobežotā pieejamība un to ražotāju trūkums nerada būtiskus konkurences ierobežošanas un/vai kropļošanas riskus; vai pie paaugstinātas kvalitātes produktu (NPKS) ražotāju niecīgā skaita un problēmai tirgū dēl tā, ka sertifikāti netiek brīvi izsniegti jebkuram interesentam, iekļaujot iepirkuma vērtēšanas kritērijus, kas balstīti uz piegādes attālumu no ražošanas vietas, pēc būtības tiek radīta papildu barjera konkurencei?
No I. Krūmiņas pārstāvētās struktūrvienības saņēmām ziņu, ka konkrētie jautājumi jāadresē V. Meimeres pārstāvētai struktūrvienībai. No Rīgas domes preses dienesta saņēmām sekojošu atbildi:
1. Vai Rīgas domes izpilddirektors un citas amatpersonas ir izvērtējušas cēloņus, kuru dēļ iepirkumā “Ēdināšanas pakalpojumi Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta padotībā esošo izglītības iestāžu vajadzībām”, iepirkuma identifikācijas Nr. CAIP 2024/162, pēc būtības konkurence tika izslēgta?
Iepirkums tika organizēts atbilstoši Publisko iepirkumu likumam, nodrošinot šā likuma 2.pantā noteiktos mērķus:
1) iepirkumu atklātumu;
2) piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem;
3) pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot tā risku.
Ņemot vērā faktu, ka tiesības slēgt iepirkuma līgumu piešķīra 7 pretendentiem ( piedāvājumu iesniedza 8 pretendenti), uz katru iepirkuma daļu piedāvājumus iesniedza vismaz divi pretendenti, līdz ar to, konkurence pretendentu starpā tika nodrošināta.
Pašvaldība ir izvērtējusi ēdināšanas pakalpojumu iepirkuma dokumentos ietvertās prasības un vērtēšanas kritērijus, kā arī pirms nākamā iepirkuma izsludināšanas ir organizēta potenciālo pretendentu apspriede atbilstoši PIL 18.panta kārtībā.
2. Vai taisnība, ka galvenais konkurences izslēgšanas cēlonis bija NPKS prasībām atbilstošu produktu vērtēšana saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanas procesā?
Šāds apgalvojums nav patiess.
Iepirkuma nolikumā tika noteikts, kā iepirkuma komisija rīkosies, ja saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas rezultātā vismaz divu piedāvājumu novērtējums ir vienāds, attiecīgi, ja saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas rezultātā vismaz divu piedāvājumu novērtējums ir vienāds, tad iepirkuma komisija līguma slēgšanas tiesības piešķir pretendentam, kura Produktu sarakstā (Iepirkuma nolikuma 5.pielikuma 3.tabula, kas ietver tikai dārzeņus un augļus) ir lielāks to preču pozīciju skaits, vērtējot to sekojošā prioritārā kārtībā, kuri atbilst:
bioloģiskās lauksaimniecības prasībām;
lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas (turpmāk - LPIA) prasībām (vērtē gadījumā, ja vismaz diviem pretendentiem ir vienāds preču pozīciju skaits par produktiem, kas atbilst BL prasībām).
Iepirkuma komisija nolēma izņemt NPKS produktu pozīciju skaitu (kā otro prioritāro kritēriju) no produktu pozīciju skaita, jo iepirkuma Produktu sarakstā bija 2 dārzeņi (Ķīnas kāposti, baltie redīsi), kurus var piedāvāt tikai 1 NPKS sertificēts ražotājs. Tāpēc, lai izvairītos no situācijas, ka starp produktu piegādātājiem nav konkurences (nav vismaz 2 produktu ražotāji) un kādam pretendentam varētu būt priekšrocības šī viena NPKS audzētāja audzētā produkta iepirkšanā, tad NPKS produktu pozīciju skaits (kā otrais prioritārais kritērijs) tika izņemts.
Izvēloties pārtikas produktus, kurus likt Produktu sarakstā, iepirkuma komisija ņēma vērā vairākus apsvērumus:
obligātās prasības, kuriem produktiem jābūt BL, kuriem NPKS;
minimāli iepērkamie produktu apjomi (%);
Ņemot vērā situāciju, ka dārzeņu (neapstrādātu, tīrītu, vārītu) nodrošinājums NPKS reģistrā ir nepietiekams, tad ēdināšanas pakalpojumu iepirkumā uzsvars dārzeņu iegādē tiek likts arī uz citām kvalitātes shēmām - BL un LPIA.
3. Rīgas domes amatpersonas ir ņēmušas vērā iepriekšējo neveiksmīgo pieredzi, gatavojoties izsludināt jauno iepirkumu “Ēdināšanas pakalpojumi Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta padotībā esošo izglītības iestāžu vajadzībām” (iepirkuma identifikācijas Nr. CAIP 2025/138)?
Izstrādājot jauna ēdināšanas pakalpojumu iepirkuma dokumentāciju, veiktas vairākas izmaiņas:
pretendentiem ieteikta iznomājamo virtuves telpu apskate pirms dalības iepirkumā;
precizētas prasības pretendenta iepriekšējai pieredzei un piesaistīto speciālistu profesionālai kvalifikācijai;
papildināti vērtēšanas kritēriji ar kritēriju “Videi draudzīga pārtikas produktu piegāde”;
mainīts kritērijs līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai, gadījumā, ja saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas rezultātā vismaz divu piedāvājumu novērtējums ir vienāds. Attiecīgi, ja saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas rezultātā vismaz divu piedāvājumu novērtējums ir vienāds, tad iepirkumu komisija līguma slēgšanas tiesības piešķir pretendentam, kura Produktu sarakstā (2., 3.tabula) ir lielāks to preču pozīciju skaits, kur produktu piegāde notiks ne vairāk kā 100 km attālumā no pārtikas produktu audzēšanas/ražošanas vietas līdz iepirkuma attiecīgajā daļā noteiktajai adresei.
4. Rīgas domes atbildīgās amatpersonas, gatavojot iepirkuma nolikuma prasības, ņem vērā piegādātāju sniegtos viedokļus un ieteikumus iepirkuma apspriedes laikā?
Iepirkuma komisija atbilstoši PIL 18.panta kārtībai izsludinātajai apspriedei saņēma 6 ieinteresēto piegādātāju 28 priekšlikumus un komentārus par iepirkuma nolikuma prasībām, no kuriem 16 priekšlikumus iepirkuma komisija ņēma vērā.
5. Vai pie pastāvošiem konkurences kropļošanas gadījumiem no atsevišķu tirgus dalībnieku puses un valsts un pašvaldības nespēju tos novērst, iekļaujot iepirkuma nolikumā konkrētus pasūtītāja pamatvajadzībām atbilstošus vērtēšanas kritērijus, cenu un nosacījumus, izsole, kā iepirkuma līguma ieguvēja noteikšanas metode, nebūtu taisnīgākais risinājums?
Iepirkuma nolikumā ir noteikts, kā iepirkuma komisija rīkosies, ja saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas rezultātā vismaz divu piedāvājumu novērtējums ir vienāds, attiecīgi, ja saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas rezultātā vismaz divu piedāvājumu novērtējums ir vienāds, tad iepirkuma komisija līguma slēgšanas tiesības piešķir pretendentam, kura Produktu sarakstā (Iepirkuma nolikuma 5.pielikuma 3.tabula, kas ietver tikai dārzeņus un augļus) ir lielāks to preču pozīciju skaits (Produktu saraksta 3. tabulas 2. kolonna), vērtējot to sekojošā prioritārā kārtībā, kuri atbilst:
Izloze iepirkuma nolikumā ir paredzēta kā galējais posms situācijā, ja iepriekš minētajā vērtēšanas posmā rezultāti joprojām ir vienādi, t.i. vismaz divu piedāvājumu vērtējums joprojām ir vienāds.
6. Vai paaugstinātas kvalitātes produktu ierobežotā pieejamība un to ražotāju trūkums nerada būtiskus konkurences ierobežošanas un/vai kropļošanas riskus?
Kopumā paaugstinātas kvalitātes produkti (BL, NPKS, LPIA) ēdinātājiem ir pieejami pietiekamā apjomā.
NPKS reģistrā ir nepietiekams dārzeņu, augļu nodrošinājums, pārējie produkti (gaļas produkti, maize, piena produkti, graudaugu produkti, konservēti produkti u.tml.) ir pietiekamā sortimentā.
Iekļaujot jaunu iepirkuma vērtēšanas kritēriju, kas balstīts uz piegādes attālumu no ražošanas vai audzēšanas vietas, iepirkuma komisija ņēma vērā katra produktu (kas iekļauts produktu sarakstā) iespējamo piegādātāju skaitu un adreses.
