Komunista Ļeņina idejas Latvijas Saeimā atdzimst un īstenojas dzīvē – darbarūķu nopelnītā nauda ir jāpārdala taisnīgi, proti, savējiem, komunistiem – mūsdienu versijā, trūkumcietējiem, kuri juridiski korekti sevi par tādiem prot pasniegt.
Ārā aiz loga jau sen kā mitējies -30 C spelgonis - saule karsē zemi un vēl atlikušo sniegu, taču Saeimas deputāte Selma Levrence (“Progresīvie”) savos privātajos sociālo tīklu kontos turpina aicināt tautu mosties un doties pēc pabalstiem, pēc nodokļu maksātāju sarūpētās naudas daļas. “Daudzi cilvēki Latvijā nepiesakās jau eksistējošam un pieejamajam atbalstam, jo viņiem šķiet, ka viņiem tas nepienākas. Taču svarīgi atcerēties, ka katra situācija tiks vērtēta individuāli un ļoti daudzi cilvēki, kuriem no sākuma šķiet, ka uz viņiem šis pabalsts neattiecas, to tomēr var saņemt. Tagad šo cilvēku loks būs vēl plašāks, jo šodien Saeimā lēmām, ka lielāku atbalstu varēs saņemt ne tikai ģimenes ar bērniem, bet arī jauni cilvēki, kas vēl nav sasnieguši 25 gadu vecumu un studē. Saņemt atbalstu laikos, kad ir grūti, nenozīmē, ka esi darījis kaut ko nepareizi. Sniegt šo atbalstu ir valsts un pašvaldības pienākums.”
Kā redzam, deputāte īpaši aicina studentus doties saņemt viņu nenopelnīto naudas daļu, pamatojoties uz to, ka ārā ir īsu brīdi bijis ļoti auksts laiks. Lūk, izcilā komunisma cēlājas frāze: sniegt šo atbalstu ir valsts un pašvaldības pienākums!
Diametrāli pretēja ir S. Levrences partijas “Progresīvie” nostāja pret pašu partijas biedru darbinātās valdības 2023. gada decembra lēmumu, kur tika atbalstīti vietējie ražotāji, panākot zāģbaļķu cenu pielīdzināšanu tirgus cenām. Kādēļ tik diametrāli dažāda attieksme pret atbalstīšanu? Atbilde vienkārša: komunisti vienmēr atbalsta trūcīgos un naudas nepelnītājus, bet ienīst tos, kuri grib un prot pelnīt. Īpaši nīstami mūsdienu komunistiem ir vietējie ražotāji.
Saraudātās deputātu acis
Februāra beigās Latvijas 100 gudrākie tautas priekšstāvji pulcējās Jēkaba ielā uz Saeimas plenārsēdi. Daudziem bija saraudātas acis - tik ļoti viņi bija norūpējušies par grūtdieņiem mājsaimniecībās, kuriem šajā, pēc deputātu domām, nebijuši aukstajā ziemā krasi pieauguši izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem.
Priekšvēlēšanu karsonī Saeimas plenārsēžu zālē virmot virmoja “Dosim, dosim! Pacelsim, pacelsim! Mājokļa pabalstus, pabalstus!”. Deputātu dāsnā griba caururba zāli no pozīcijas puses uz opozīcijas krēslu rindām un atpakaļ.
Saeima lēma līdz 30. aprīlim mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem palielināt mājokļa pabalstu. Pabalsta saņēmēju skaits pieaugs par aptuveni 7500 personām, pabalsta apmērs vidēji mēnesī - par 46 eiro. Sociālie darbinieki varēs saņemt piemaksas par darba intensitāti. Valsts pašvaldībām daļēji kompensēs pabalsta pieaugumu.
Rīcības konsekvence
Pēc diviem gadiem jau nākamās Saeimas deputāti šo lēmumu varēs celt gaismā, nokratīt no tā putekļus un teikt - re, te ir darbs Valsts kontrolei un prokuratūrai, valstij nodarīti zaudējumi - tie, kuri balsoja “par”, jāsoda! Pag, pag - jāsoda arī tie, kuri ar savu uzvedību rosināja šo lēmumu pieņemt. Vai tik ne premjere Evika Siliņa TV3 “900 sekundēs” deputātus neuzkūdīja uz šo lēmumu, sakot: “Sakarā ar ilgstošo salu apkures rēķini ir ievērojami lielāki, tādēļ būtiski sniegt palīdzību tiem, kuriem tas nepieciešams.” Par labklājības nozari atbildīgais ministrs Reinis Uzulnieks uz to visu noskatījās un klusējot notiekošo atbalstīja. Viņi abi divi jāsoda.
Ņemsim par piemēru zāģbaļķu lietu. Vainīgie kā uz delnas. Lēma valdība - tātad visi valdības locekļi ar premjeri priekšgalā. Par ko vainīgi - par valsts uzņēmuma neiegūto peļņu. Zāģbaļķu lietā valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” neesot guvusi daudzus miljonus, taču daudzi vietējie ražotāji tika paglābti no bankrota. Mājokļu pabalstu lietā vēl vienkāršāk - daudzas jo daudzas fiziskas personas tiks naudiski atbalstītas, un tādējādi valstij tiešie zaudējumi. Vainīgie Saeimas balsojumā iedokumentēti.
Problēma aukstumā vai galvās?
Kas tāds īpaši katastrofāls notika šajā ziemā? Mazliet ilgāk pieturējās mīnusi? Bija dažas dienas pie mīnus 30! Tas tomēr nav ne mīnus 40, ne 50. Tas nav trīs mēneši ar lausku un leduspuķēm. Senos laikos parasti ziemas bija apmēram tādas kā šī. Nu, bet jā - no tādām esam atradinājušies. Taču šī bija pa īstam normāla - tāda, kādai būtu jābūt mūsu platuma grādos.
Vai tad problēma bija ziemā? Varbūt problēma bija deputātu galvās? Ar ko tās šobrīd aizņemtas? Ar gaidāmajām vēlēšanām. Ar to, kā piesaistīt vēlētājus. Ja nebūtu vēlēšanu, visticamāk nekādi pabalsti netiktu apspriesti, lielā godā celti un pagarināti.
Vasarā jāgatavojas saņemt nākamos pabalstus
Interesanti gan - aukstām ziemām parasti seko karstas vasaras. Būs atkal jālemj par atbalstu mājsaimniecībām. Par ko? Par lielajiem elektrības rēķiniem kondicionētāju lietošanas dēļ. Atbalstu varētu piešķirt arī kondicionētāju iegādei?
Atkal valstij zaudējumi. Kurš par to atbildēs? Tie, kuri šādu lēmumu pieņems. Nav šaubu, ka gribētāji tādu lēmumu pieņemt uzradīsies. Vēlēšanas būs pietuvojušās vēl tuvāk. Kādēļ gan laist garām izdevību piešķirt atbalstu cietējiem no karstuma. Vēlētājs to atminēsies un novērtēs atzinīgi. Ilgtermiņā izdevīgs darījums - atkal varēs meklēt vainīgos un tādus arī atrast.
Vajadzētu pieturēties pie pamatprincipiem
Varbūt tomēr valstij reizi par visām reizēm derētu izstrādāt pamatprincipus, kuros gadījumos drīkst kādu atbalstīt un kuros gadījumos noteikti to noteikti nedrīkst darīt. Var taču izveidot darba grupu un īpašu komisiju šā jautājuma atrisināšanai. Tāpat būtu jauki, ja politiķi spētu vienoties, ka priekšvēlēšanu gadā tiktu ievērots īpaši saudzējošs režīms nodokļu maksātāju naudai. Ja nu kādu atbalstīt, tikai tajos gadījumos, kad patiesi šāds atbalsts ir nepieciešams.
