Pēc karadarbības sākuma Tuvajos Austrumos daudzas tēmas tagad ir kopīgas visām Baltijas valstīm. Par Igaunijas un Lietuvas aizvadītās nedēļas aktualitātēm šis “nra.lv” kaimiņvalstu preses apskats.
ASV un Izraēlas gaisa triecieni pa Irānu ir atstājuši šaurā bezizejā Baltijas pavalstniekus, kuri atpūtās Tuvo Austrumu reģiona valstu kūrortos. Savus cilvēkus nedrīkst atstāt nelaimē, tāpēc valsts institūcijas rosās, lai varētu cilvēkus atgādāt mājās.
Pirmais īpašais reiss no Omānas uz Tallinu tika pārcelts uz piektdienu Maskatas lidostas lielās pārslodzes dēļ. Notiek gatavošanās arī otrajam reisam, kurā prioritāte tiks dota ģimenēm ar bērniem.
Tikmēr Igaunijas sabiedrībā ir sākušās debates par to, vai nodokļu maksātājiem būtu jāsedz lielākā daļa šādu reisu izmaksu.
Par miljonu eiro daudz var izdarīt
"Nākamajam reisam, tiklīdz mēs būsim droši zinājuši, ka tas notiks, mēs vēlamies prioritāti dot ģimenēm ar bērniem, jo viņiem ir grūtāk ātri reģistrēt visus ģimenes locekļus vienlaikus. Tāpēc mēs nodrošināsim, lai ģimenes ar bērniem saņemtu iepriekšēju paziņojumu un varētu iekāpt reisā," sacīja Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna. Īpaša lidojuma izmaksas, ieskaitot pārsēšanos, ir 450 eiro vienai personai. Atlikušos 1000 eiro sedz valsts, precīzāk, nodokļu maksātāji. “Äripäev” galvenais redaktors Mēliss Mandels uzskata, ka valsts kļūdījās, solot uzreiz segt lielāko daļu tūristu lidojumu, jo šos izdevumus varēja segt apdrošināšanas sabiedrības un miljonu eiro varēja izmantot citur. "Es saprotu, ka mūsu ministri, ņemot vērā pieaugošos aizsardzības izdevumus, ir pieraduši darboties ar simtiem miljonu un pat miljardiem eiro. Taču patiesībā miljons eiro ir diezgan liela nauda. Nedomāju, ka kādam ministram kontā jebkad ir bijis miljons eiro, un arī man nav. Bet man ir teikuši, ka ar šo naudu var daudz ko izdarīt. Daudz. Tāpēc, manuprāt, šis nav īstais laiks, lai steigtos palīdzēt. Šo cilvēku veselība un dzīvība nav apdraudēta. Viņu izlidošana vienkārši tiek atlikta," sacīja Mandels. Premjerministrs un ārlietu ministrs skaidro, ka ne visiem būtu budžets vairākiem tūkstošiem eiro, lai iegādātos neplānotas biļetes visai ģimenei. Turklāt situācija reģionā pasliktinās ar katru dienu. "Ja ņemam vērā to ģimeņu ar bērniem budžetus, kuras turp devās, piemēram, ar īpašu piedāvājumu, augstāka cena - teiksim, 1500 vai pat 2500 eiro - varētu nopietni sarežģīt viņu atgriešanos mājās. Tādā gadījumā mēs nevarētu organizēt tik liela mēroga atgriešanos," sacīja Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals. "Mums jāņem vērā, ka šie cilvēki atrodas īstā kara zonā un viņiem ir jāaizbrauc. Viņi jau sedz visus savus pašreizējos izdevumus, piemēram, izmitināšanu. Mēs nezinām, kad viņiem vispār tiks atmaksāti izdevumi," atzīmēja Cahkna. Tajā pašā laikā apdrošināšanas kompānijas ir gatavas segt īpašo lidojumu izmaksas. "Cik mums zināms, visas Igaunijas apdrošināšanas kompānijas pašlaik sedz šos izdevumus, ja ceļotāji ir izvēlējušies ceļojuma pārtraukšanas apdrošināšanas polisi. Tomēr daži klienti šo iespēju neizvēlējās. Vēl viena problēma ir tā, ka dažiem ceļotājiem ir ļoti mazas apdrošināšanas summas," sacīja IIZI ceļojumu apdrošināšanas vadītāja Pille Plesa.
Ruģiniene dusmojas par nekoordinēto procesu
Kamēr Igaunijas valdības vadītājs valsts ārlietu resoram ir kā advokāts, viņa Lietuvas kolēģe ir kā prokurore... Lietuvas premjerministre Inga Ruģiniene kritizēja lietuviešu evakuāciju no Tuvajiem Austrumiem, norādot, ka tā varēja būt koordinētāka. "Esmu kritiski noskaņota pret visu procesu. Ne velti man visu pagājušo nedēļas nogali bija jārunā ar ārlietu ministru, un šie komentāri viņam tika izteikti. Manuprāt, vēstniecība varēja būt proaktīvāka," ceturtdien LRT raidījumā “Dienas tēma” sacīja premjerministre. "Lai gan viņi teica, ka vēstniecība bija ļoti aktīva, ka bija daudz darba, vai arī dzirdēju attaisnojumu, ka bija sakaru pārtraukumi, es domāju, ka šis darbs varēja būt daudz koordinētāks un daudz labāks," viņa teica. Premjerministre apliecināja, ka tiek darīts viss iespējamais, lai sniegtu Lietuvas pilsoņiem ne tikai informatīvu palīdzību, bet arī veicinātu viņu atgriešanos. Lietuvas vēstnieks AAE Ramūns Davidonis trešdien portālam “15min” pastāstīja, ka vēstniecībā strādā trīs diplomāti, bet pārstāvniecībā kopumā ir pieci darbinieki. Pēc vēstnieka teiktā, viņi strādā virsstundas un viņiem palīdz Ārlietu ministrija (ĀM). Kā ziņo BNS, Lietuvas Ārlietu ministrija trešdien paziņoja, ka Lietuva jau ir ieplānojusi evakuācijas reisu no Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE). Tikmēr ceturtdienas rītā Viļņas lidostā nolaidās “FlyDubai” čarterreiss no Dubaijas, kurā atradās Lietuvas pilsoņi. Šajā reisā atradās 170 cilvēki ar biļetēm uz Lietuvu - 49 lietuvieši, kā arī Polijas, Igaunijas, Nīderlandes un citu valstu pilsoņi. Saskaņā ar Lietuvas Nacionālā krīzes vadības centra sniegto informāciju, tuvākajā nākotnē plānoti vairāki lidojumi.
“Nra.lv” jau rakstīja, ka Latvijas valdība ceturtdien ārkārtas sēdē nolēma piešķirt 752 000 eiro Latvijas valstspiederīgo repatriācijai un evakuācijai no Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE).
Vienlaikus Latvijas Ārlietu ministrijai, ja nepieciešams, jānodrošina Latvijas valstspiederīgo evakuācija no AAE ar sauszemes transportu uz AAE kaimiņvalstīm.
Tāpat valdība lēma, ka aviopasažierim līdzmaksājums biļetes iegādei "Air Baltic Corporation" organizētajam repatriācijas reisam ir 350 eiro.
Pirmdien pasaules tirgū jēlnaftas cena pakāpās par apmēram 9% salīdzinājumā ar iepriekšējo piektdienu. Tas pat nebija pārāk daudz, ja ņemam vērā šaušalīgos notikumus Tuvajos Austrumos. Arī cenas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas degvielas uzpildes stacijās necik daudz nekāpa - līdz otrdienai Igaunijā benzīns un dīzeļdegviela kļuva par apmēram 12% dārgāka, Lietuvā - par 8%, bet Latvijā tikai par apmēram 4%. Taču pašlaik Latvijas cenas ir apdzinušas gan Lietuvu, gan Igauniju - dīzelis piektdien jau gandrīz 1,8 eiro litrā, benzīns - vairāk nekā 1,6.
Tas gan laikam nav vēl viss, un, iespējams, būs arī kā Vācijā - virs diviem eiro. Tāpat Nīderlandē degviela maksā jau 2,2 eiro litrā.
Vācu valdības ekonomikas un finanšu ministri rosina Vācijas konkurences iestādei, Federālajam karteļu birojam, veikt pārbaudi par to, vai uz kara rēķina netiek negodīgi pelnīts. Vācu finanšu ministrs draud ar sekām šādiem negodīgiem uzņēmumiem
Uz to pusi arī Latvijas ekonomikas ministrs Viktors Valainis izteica “mājienu ar mietu”, ka par negodīgu komercpraksi Konkurences padome var piemērot bargus sodus.
Savukārt Igaunijas un Lietuvas ministri pagaidām ir atturējušies izteikties. Igaunijā pagājušā gada vasarā risinājās skarbs “cenu karš” starp vairākām kompānijām, kur tika dempingots uz nebēdu - pat tā, ka Valkā degvielai bija viena cena, bet, paskatoties pāri Varžupītei Valgā, par vairāk nekā 20 eirocentiem zemāka. Pēc tam visi nomierinājās. Taču igauņu valdības locekļiem kopš tā laika nav pamata turēt aizdomās degvielas tirgotājus, ka viņi par cenu celšanu varētu vienoties.
Pieci cilvēki Lietuvā stājas tiesas priekšā par terora akta mēģinājumu
Lietuvas Ģenerālprokuratūra un Kriminālpolicijas birojs ir daļēji pabeiguši izmeklēšanu par Krievijas izlūkdienesta pasūtītu terora akta mēģinājumu, kad no Lietuvas ar DHL un DPD pakomātu starpniecību uz citām valstīm tika nosūtītas pašliesmojošas sadzīves tehnikas ierīces, kas gandrīz izraisīja katastrofālas sekas, ziņo LRT. Ģenerālprokurora vietnieks Artūrs Urbelis norādīja, ka Lietuvā kopumā lietā ir 16 aizdomās turētie, taču prokurori nolēma lietu atdalīt pieciem apsūdzētajiem un nodot materiālus tiesai. Visās valstīs kopā ir pat 22 aizdomās turētie. Šie pieci apsūdzētie, kuru lietas tiek nodotas tiesai, ir vīrieši: divi ir Ukrainas pilsoņi, viens ir Krievijas, viens ir Lietuvas, un vienam ir dubultpilsonība - Krievijas un Lietuvas. Apsūdzēto vecums ir ļoti atšķirīgs: vienam ir 23 gadi, otram - 24, trešajam - 62, ceturtajam - 69 un piektajam - 53. "Tie ir nopietni noziegumi, sodi ir līdz 10 gadiem," sacīja prokurors A. Urbelis. 2024. gada 19. jūlijā no Lietuvas izbrauca četras kravas ar pašaizdegšanās ierīcēm. Ierīces bija paslēptas kakla masāžas spilvenos, kas bija aprīkoti ar elektroniskiem mehānismiem, kas paredzēti sprāgstvielu lādiņu aktivizēšanai. Kravās bija arī papildu materiāli, kas paredzēti aizdedzinošā efekta pastiprināšanai. Tie bija paslēpti higiēnas līdzekļu caurulītēs vai tūbiņās. Sprāgstvielu aizdedzinošie lādiņi un palīgmateriāli tika ievesti no Krievijas. “Termīts, viela, ko plaši izmanto rūpniecībā un militāriem mērķiem, tika izmantota sprādzienbīstama aizdedzinoša efekta iegūšanai. Šim materiālam ir ļoti augstas degšanas īpašības, tas deg ar temperatūru līdz 3000 grādiem, deg bezgaisa telpā, deg zem ūdens un ir praktiski nenodzēšams. Militāriem mērķiem šo materiālu izmanto aizdedzinošās granātās, aizdedzinošās bumbās, bet rūpniecībā to izmanto dzelzceļa sliežu griešanai, kā arī metināšanai. Tātad ikvienam ir skaidrs, ka šādu vielu lietošanai un aktivizēšanai gaisa transportā būtu nepārprotami katastrofālas sekas," sacīja Lietuvas Kriminālpolicijas biroja priekšnieka vietnieks Sauļus Brigins. Visas kravas no Lietuvas sūtīja Lietuvas pilsonis Aleksandrs Šuranovs, kurš sevi uzdeva ar viltus vārdu Igors Prudņikovs. Viņš darbojās kopā ar līdzdalībniekiem.
Pirmā krava, ko iedarbināja iepriekš ieprogrammēts elektroniskais taimeris, aizdegās Leipcigas lidostā pagājušā gada 20. jūlija agrā rītā, tieši pirms kravas iekraušanas DHL kravas lidmašīnā savienojošajā reisā Viļņa-Leipciga-Apvienotā Karaliste. Otrais sūtījums aizdegās 21. jūlija naktī DPD kravas automašīnā, kas brauca caur Poliju. Apvienotā Karalistes sūtījums aptuveni dienu vēlāk, arī naktī, aizdegās DHL noliktavā Birmingemā. Ceturtais sūtījums, ko pārvadāja DPD sauszemes kravu transports, neaizdegās ierīces darbības traucējumu dēļ, un to pārtvēra amatpersonas. Pēc tā pārbaudes tika noteikts šo ierīču sprāgstvielu un aizdedzinošo ierīču mehānisms un novērtēts radītais apdraudējums. Uzbrukumi Leipcigā nodarīja 126 tūkstošus eiro lielus zaudējumus, Birmingemā aizdegušās kravas radītie zaudējumi sasniedza 399 tūkstošus eiro, bet Polijā - 61 tūkstoti eiro. Kopējie zaudējumi ir 587 tūkstoši eiro. Šīs darbības tiek uzskatītas par terora aktu, ko mēģināja veikt Krievijas militārā izlūkdienesta GRU vārdā, lai gan GRU izlūkdienesta darbinieki, kas organizēja šo uzbrukumu, nav identificēti.
Starkevičs, kurš ir iesaistīts korupcijas lietā, atsakās no Seima deputāta mandāta
Konservatīvais Kazis Starkevičs, kurš tika nopratināts kā īpašais liecinieks lietā par iespējamu korupciju Valsts augu selekcijas dienestā, piektdien paziņoja, ka atkāpjas no Lietuvas Seima deputāta amata un ka viņa vietā stāsies Andžele Jakavonīte. “Visus šos gadus esmu atbildīgi un ar visu spēku strādājis valsts un tās iedzīvotāju labā. Man žēl, ka ir radusies šāda situācija, ka man jāpieņem šis man personīgi sāpīgais lēmums - no šodienas es atkāpjos no Seima deputāta amata,” politiķis rakstīja “Facebook”. Ilggadējais politiķis pirms aptuveni mēneša apturēja savu dalību Konservatīvajā partijā pēc kratīšanām viņa kabinetā Seimā un mājās. K. Starkevičs sacīja, ka saglabā pilnīgu mieru, jo zina savu rīcību un uzticas likuma varai. “Es turpināšu aizstāvēties ar tiesiskiem līdzekļiem kā privātpersona. Šis posms bija liels šoks man un manai ģimenei, tāpēc veltīšu viņiem laiku,” rakstīja politiķis. Tēvzemes savienības-Lietuvas Kristīgo demokrātu priekšsēdētājs Laurins Kasčūns stāsta, ka ziņas par K. Starkeviča lēmumu atkāpties no Seima viņš saņēmis tajā pašā rītā, tiekoties ar savu partijas biedru Seimā. Kasčūns Starkeviča atkāpšanos vērtē pozitīvi: tas bija labākais lēmums "Es domāju, ka tas ir pareizais lēmums, šajā situācijā tas ir labākais iespējamais lēmums gan viņam pašam, gan viņa ģimenei, gan mūsu kopienai. Tagad viņš aizstāvēs savu patiesību kā privātpersona, pierādīs savu patiesību un neslēpsies aiz Seima deputāta mandāta un Seima deputāta ietekmes," žurnālistiem Seimā skaidroja L. Kasčūns. Jautāts, vai tas nozīmē, ka ģenerālprokurore Nida Grunskiene var ierasties Seimā, lūdzot atļauju saukt politiķi pie atbildības, L. Kasčūns atbildēja, ka viņam nav šādu zināšanu un viņš neiedziļināsies lietas apstākļos. "Es paspiedu viņam roku, apskāvu un novēlēju veiksmi," sacīja L. Kasčūns. K. Starkevičs pagājušajā gadā tika ievēlēts Seimā daudzmandātu vēlēšanu apgabalā. Pēc viņa atteikšanās no mandāta par deputāti kļūs arī A. Jakavonīte, kura Seimā strādāja iepriekšējā sasaukumā, vēsta LRT.
Savukārt cits Lietuvas izdevums, “Lietuvos Rytas” atgādina, ka šajā korupcijas lietā figurē arī vēl viens politiķis - Demokrātiskās savienības "Lietuvas vārdā" priekšsēdētājs Sauļus Skvernelis. Pēc ģenerālprokurora vietnieka Artūra Urbeļa teiktā, līdz šim nav pieņemts lēmums pieprasīt šī deputāta tiesiskās imunitātes atņemšanu.
Krāšņais Kazjuku gadatirgus Viļņā
Lietuvas plašsaziņas līdzekļi daudz stāsta par Kazjuku gadatirgu (Kaziuko mugė) jeb Sv. Kazimira gadatirgu, kas no 6. līdz 8. martam notiek Viļņas vecpilsētā. Šī gada tēma “Un sirdis uzzied” rosina ikvienu iesaistīties svētkos, kuros tiek godināta kopā būšana un izcelts amatniecības šarms. Kazjuku gadatirgus, kura pirmsākumi meklējami tālajā 1827. gadā, nav vienkārši tirgus - tas ir kultūras fenomens, kas nākamgad svinēs savu 200. gadadienu. Šogad pasākumā piedalās vairāk nekā 1500 tirgotāju, un Viļņas vecpilsēta trīs dienu garumā pārtop par milzu brīvdabas galeriju un garšu paradīzi. Īpaša zona veltīta jaunajiem amatniekiem - vairāk nekā 80 dalībnieku prezentēs savus darinājumus, darbosies piparkūku dekorēšanas darbnīcas, būs skatāma teatrāla izglītojošā programma, kā arī dažādi muzikāli un dzejas priekšnesumi.
Tēvzemieši apsūdz reformistus melos
Piektdien Igaunijas opozīcijas partija “Isamaa” (Tēvzeme) publicēja Reformu partijas darbības analīzi kā Igaunijas valdības vadītājai pēc 2023. gada. Analīzē tiek salīdzināti Reformu partijas priekšvēlēšanu solījumi ar to faktisko rīcību un sekām uz ekonomiku un labklājību Igaunijā. Pamatojoties uz šo analīzi, tiek secināts, ka Reformu partijas galvenie priekšvēlēšanu solījumi vēlētājiem bija nepatiesi. Audita secinājumi ir izklāstīti garā ziņojumā, ko “Isamaa” publicēja piektdien. Saskaņā ar dokumentu, tā mērķis bija sniegt pārskatu par valdības politikas ietekmi un izdarīt secinājumus par pēdējo trīs gadu ekonomisko sniegumu. Dokumentā secināts, ka Igaunijas ekonomika pēdējo trīs gadu laikā ir piedzīvojusi dziļu recesiju, kas tagad ir nonākusi minimālas izaugsmes fāzē, "un vaina par šo situāciju tieši un netieši ir Reformu partijas politiskajās vēlmēs un pieņemtajos lēmumos". Argumenti, kas pamato šo secinājumu, ietver pastāvīgu atšķirību starp prognozētajiem un faktiskajiem ekonomikas izaugsmes rādītājiem, kas trīs gadu laikā sasniedza četrus miljardus eiro, ievērojamu nodokļu sloga un valsts parāda pieaugumu, starptautiskās konkurētspējas un dzīves līmeņa samazināšanos cenu pieauguma dēļ, kas apsteidz algas, un bezdarba pieaugumu. Pēc “Isamaa” teiktā, negatīvā ekonomiskā situācija radās trīs galveno iemeslu dēļ. Pirmkārt, valdība, nesamazinot valsts izdevumus, izvēlējās īstenot milzīgu nodokļu palielināšanu, kas noveda pie paātrinātas inflācijas, uzņēmumu konkurētspējas samazināšanās un cilvēku pirktspējas samazināšanās. Otrkārt, valdība ir izraisījusi "bīstamu parādu spirāli" Igaunijā, atceļot iepriekšējos budžeta līdzsvarošanas noteikumus un finansējot solījumus ar aizdevumiem, kā rezultātā valsts parāds ir neilgtspējīgi pieaudzis, kas nākotnē būs jāatmaksā, palielinot nodokļus. Pagājušajā gadā Igaunijas nodokļu ieņēmumi palielinājās par 1,5 miljardiem eiro. Treškārt, enerģētikas politika lielākoties ir palikusi uz lozungiem, nevis reāliem risinājumiem. Pēc “Isamaa” teiktā, "trīs gadi Igaunijas enerģētikas nozarē ir izniekoti utopiskiem lozungiem, nevis jēgpilnai plānošanai". Nav izstrādāta ilgtermiņa enerģētikas koncepcija, kas nodrošinātu pieejamas elektroenerģijas cenas, piegādes drošību un energoietilpīgo uzņēmumu konkurētspēju, bez kuras turpmāka ekonomikas izaugsme nav iespējama. Tāpēc “Isamaa” pauž, ka visi Reformu partijas galvenie priekšvēlēšanu solījumi ir izrādījušies melīgi.
Dronu izmantošana satiksmes uzraudzībai prasa publisku diskusiju
Kā norāda Igaunijas parlamenta (Rīgikogu) Juridiskās komitejas priekšsēdētājs Madis Timpsons (Reformu partija), ar kamerām aprīkotu dronu ieviešana satiksmes regulēšanai prasa iepriekšēju publisku apspriešanu. ERR ceturtdien ziņoja, ka Tartu policija soda autovadītājus, pamatojoties uz attēliem no kamerām, kas uzstādītas uz augstceltņu jumtiem, un arī plāno izmantot ar kamerām aprīkotus dronus. "Lai gan mērķis šķiet cēls - nomierināt satiksmi, es uzskatu, ka mēs vispirms varētu uzsākt publisku diskusiju par to, vai mēs kā sabiedrība vēlamies, lai notiktu iejaukšanās mūsu privātumā, un, ja to atbalstām, tad kā. Tas novērstu situācijas atkārtošanos ar numura zīmju atpazīšanas kamerām, kur atklājās, ka ir izveidota sistēma, par kuru pat ministri neko nezināja un kas darbojas jau vairākus gadus. Es uzskatu, ka tas nav pieļaujami tiesiskā valstī," piektdien ERR sacīja Timpsons. Savā komentārā viņš uzsvēra, ka kameras un droni ir daļa no mūsdienu pasaules, taču šis jautājums noteikti ir jāapspriež. "Atkārtoju, man nav nekas pret dronu izmantošanu ceļu satiksmes drošības nodrošināšanai, taču es nevēlos, lai viss tiktu darīts šādi, un tad teiktu, ka mēs to darām jau ilgu laiku, bet neviens neko nezina, un tomēr sodi jau tiek izrakstīti," sacīja Timpsons.
Policija vēlas izmantot dronus satiksmes uzraudzībai
Pēc Juridiskās komitejas priekšsēdētāja teiktā, publiska diskusija par šo jautājumu ir absolūti nepieciešama. Viņš norādīja, ka arī tieslietu kanclere Ulle Madise uzsvēra, ka jautājumi, kas saistīti ar kamerām un droniem, būtu jāapsver no privātuma viedokļa. Jautāts, kam vajadzētu ierosināt šādu diskusiju, Timpsons atbildēja: "To varētu darīt vienā vai otrā veidā. Varbūt būtu saprātīgāk, ja to ierosinātu puse, kurai ir visvairāk informācijas, kas noteikti nozīmē, ka Iekšlietu ministrijai ir visvairāk informācijas par šo jautājumu." Kad ERR jautāja, vai jautājums par ar kamerām aprīkotiem droniem būtu jāiekļauj likumprojektā, kas pašlaik tiek izskatīts Rīgikogu un kas paredz brīdinājuma zīmju uzstādīšanu mobilo ātruma radaru priekšā, Timpsons atbildēja, ka viņš šos jautājumus izskatīs atsevišķi. "Es domāju, ka šo tēmu noteikti varētu apspriest šī likumprojekta ietvaros. Taču es uzskatu, ka mums joprojām vajadzētu pieturēties pie šaurā mobilo kameru ietvara; mēs, iespējams, tur neatrisināsim dronu jautājumu," atzīmēja Timpsons. "Es nesaku, ka šī ir sliktākā ideja, taču pirms tās ir jānotiek publiskai diskusijai. Es nevēlos dzīvot aizliegumu un pavēļu sabiedrībā, kur kāds gudrs cilvēks manā vietā izlemj, kas man kā indivīdam ir vislabākais. Brīvā sabiedrībā šādas lietas nevajadzētu darīt šādi," viņš piebilda.
Latvijā nekāda apspriešana nav notikusi, taču pārkāpēju tvarstīšana ar dronu palīdzību dažkārt notiek jau vismaz trīs gadus - gan Rīgā, gan pilsētās, gan mazpilsētās.
