Maskavas un Minskas sadarbības plāni paliek tikai uz papīra: pēc lēmuma par atteikšanos no dalības Trampa Miera padomē Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko 26. februārī apmeklēja Maskavu, kur tikās ar Putinu un piedalījās Krievijas un Baltkrievijas tā dēvētās Apvienotās valsts Augstākās padomes sanāksmē.
Pirms pasākuma oficiālās daļas Lukašenko tikās aci pret aci ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu. Pēc sarunas Lukašenko nāca klajā ar paziņojumu, ka “lai gan daudzpolārās pasaules līderi Ķīna un Krievija joprojām tiek respektēti, viņu sabiedrotie ir pakļauti vēl nepieredzētam spiedienam”. “Vien dažu nedēļu laikā mūsu kopīgie partneri, piemēram, Venecuēla, Kuba un Irāna kļuva par klajas ārvalstu iejaukšanās mērķiem, galvenokārt ekonomikā,” sūkstījās Lukašenko, aicinot Krievijas iedzīvotājus par prioritāti izvēlēties “Savienības valsts produktu”, piebilstot, ka Baltkrievija un Krievija “ārpolitikā darbojas saskaņoti”, ziņoja Baltkrievijas valsts ziņu aģentūra “Belta”.
Plāni nepildās - nav “reālas integrācijas”
Komentējot Apvienotās jeb Savienības valsts līgumu 2024.-2026. gada ciklam, Lukašenko paziņoja: “Pašlaik izpildīti tikai 125 no 310 jeb 40% sadarbības programmas pasākumu. Ar salīdzinoši nelielo izpildīto uzdevumu skaitu (14) atpaliekam no grafika, kas ir tikai 4,5% no plānotā (..) Ir vērts atzīmēt, ka tas paveikts 30 gadu laikā kopš līguma parakstīšanas.” Lukašenko norādīja, ka lielākie darbi pabeigti tieši pēdējos gados, kad sankciju dēļ tika bloķēta Krievijas starptautiskā tirdzniecība. “Krievijas un Baltkrievijas Savienotās valsts veidošana “balstās realitātē un virzās uz augstāku integrācijas līmeni un starpvaldību struktūru izveidi tur, kur tas nepieciešams”.
“Kāpēc reāla integrācija ar kaimiņvalstīm nenotika iepriekš - tas ir retorisks jautājums un izraisa pārdomas. Uzticamie partneri par “brālīgām” attiecībām atceras tikai tad, kad nekā cita vairs nav... Pašlaik parakstīšanai tiek gatavots jauns dokuments par Apvienotās valsts dibināšanas līguma pamatvirzienu realizāciju nākamajam 2027.-2029. gada ciklam. Kāda tam jēga, ja iepriekšējais nav pat pa pusei īstenots?” komentē “Telegram” kanāls “Московская прачечная”.
Lukašenko atsakās no dalības Miera padomes sanāksmē
Uzreiz pēc tam, kad no dalības padomē atteicās Krievija, Lukašenko izlēma neapmeklēt ASV prezidenta Donalda Trampa organizētās Miera padomes pirmo sanāksmi 19. februārī Vašingtonā, kaut gan Baltkrievija bija viena no pirmajām valstīm, kas savu dalību organizācijā apstiprināja.
Vizīte un personīga tikšanās ar ASV prezidentu varēja kļūt par kulmināciju Minskas un Vašingtonas tuvināšanās procesam, kas aizsākās 2025. gadā. Lukašenko nolēma uz ASV sūtīt Baltkrievijas ārlietu ministru Maksimu Riženkovu, kurš līdz nesenam laikam nodarbojās galvenokārt ar Ķīnas, Ziemeļkorejas un “globālo dienvidu” valstu attiecībām un sarunās ar amerikāņiem nemaz nepiedalījās. “Lukašenko izvēlējās nospiest avārijas bremzi - vai, precīzāk sakot, viņš bija spiests to darīt ārēja spiediena ietekmē,” situāciju savā slejā “DW Belarus” komentēja publicists un vēsturnieks Aleksandrs Frīdmans. Lukašenko preses sekretāre Natālija Eismonta atteikumu skaidroja ar novēloto ielūgumu, kas tajā brīdī “nesaskanēja ar valsts vadītāja grafiku”, un lidojuma uz ASV loģistikas grūtībām. Notikumu hronoloģija liecina par “Kremļa spiedienu” un Minskas pastāvīgi pieaugošo atkarību no Maskavas. “Lukašenko varbūt arī vēlētos izkļūt no Kremļa ēnas. Taču tiklīdz rodas iespēja šim mērķim pietuvoties, viņš labprātāk izvēlas neriskēt un nebojāt īpašās attiecības ar Maskavu,” uzskata publicists.
Lukašenko no lidojuma uz Vašingtonu attur Kremlis
Šo versiju izvirzīja baltkrievu opozicionārs un politologs Dmitrijs Bolkuņecs. Viņš raksta, ka oficiālais preses dienesta paziņojums par Aleksandra Lukašenko atceltās vizītes uz ASV iemesliem ir “īsts politiskās ekvilibristikas šedevrs”. Atsauces uz “loģistikas grūtībām” un slēgto ES gaisa telpu pārliecina tikai tos, kuri neizprot “Minskas un Kremļa delikātās attiecības”. Nav nekādu grūtību lidojumu uz Vašingtonu izplānot uz ziemeļiem līdz Kolas pussalai, ap Skandināviju un tālāk pāri Atlantijas okeānam - attālums būtu aptuveni 9000 km, kas prezidenta lidmašīnai ir pilnīgi pa spēkam. “Īstais atteikuma iemesls slēpjas kur citur. Atsauce, ka darba grafiks “jau bija ieplānots”, liek domāt, ka Lukašenko ļoti vēlējās turp doties, bet Kremlis viņa “entuziasmu” neatbalstīja. Grafiks izrādījās tik saspringts un prioritārs, ka nebija ne mazāko iespēju Putinam atteikt. Galu galā “loģistikas grūtības” radās nevis lidojuma laikā Eiropas gaisa telpā, bet pēc Maskavas atteikuma nodrošināt savam sabiedrotajam koridoru ģeopolitiskiem manevriem,” komentē “Telegram” kanāls “Ламповый Преемник”. “Visdrīzāk lidojuma “koridors” netika slēgts, turklāt Lukašenko to nemaz nelūdza, jo viņš ir pārāk piesardzīgs un viltīgs - Lukašenko brauciens uz Vašingtonu izskatītos kā pļauka Putinam. Lukašenko saprata, ka nav vērts pazemot Putinu ar vizīti Vašingtonā, pirms pats Putins šādu ielūgumu nav saņēmis. Tomēr Lukašenko, sekojot savām interesēm, tik un tā turpinās attīstīt attiecības ar Vašingtonu,” secina kanāla autori.
Putina nostāja - izlūkdienesta paziņojumos
Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta (SVR) preses birojs 9. februārī nāca klajā ar oficiālu paziņojumu:
“Rietumi cer vājināt Minskas un Maskavas sadarbību Savienības valsts ietvaros, apgrūtināt Krievijai militāro operāciju mērķu sasniegšanu un plāno izmantot opozīciju gaidāmajās 2030. gada vēlēšanās Baltkrievijā.” Tas sekoja daudzu citu līdzīgu paziņojumu virknei, piemēram, par “mēģinājumiem destabilizēt politiskos režīmus rietumvalstu demokrātiju interesēs” un “Rietumu plāniem nomainīt politisko vadību Ungārijā, Serbijā, Moldovā un vairākās Āfrikas valstīs”.
SVR oficiālos paziņojumus komentē prokremliskais “Telegram” kanāls “Башни Федерации”:
“Baltkrievija pārējo Kremlim “draudzīgo valstu” vidū ir īpaša ar “ciešo sadarbību Savienības valsts ietvaros” un kopīgu robežu. 26. februāra Augstākās valsts padomes sanāksmē “apkopoti kopīgā darba rezultāti un iezīmēti jauni projekti”. Pasākuma norises laiks nav izvēlēts nejauši - Baltkrievija līdzās Ziemeļkorejai ir pierādījusi sevi kā “īstenu Krievijas sabiedroto ne vien vārdos, bet arī darbos”. Tāpēc Lukašenko izpelnījās godu “speciālās militārās operācijas” ceturto gadadienu sagaidīt Maskavā. Pirms Lukašenko vizītes Putins “informēja savu kolēģi par Rietumu izlūkdienestu gatavoto scenāriju situācijas destabilizācijai Baltkrievijā” un piedāvāja Krievijas palīdzību “mēģinājumu neitralizācijai”.
Ukrainas miera sarunu scenārijs paver jaunas iespējas rietumvalstīm, īpaši Lielbritānijai un Francijai. Rietumi iekšpolitisko situāciju Kazahstānā destabilizēja 2022. gadā, situāciju Baltkrievijā tie sāks šūpot pirms 2030. gada vēlēšanām. Tāpēc stabilitāti reģionā nodrošinās Krievijas un Baltkrievijas izlūkdienestu sadarbība”.
Putins pieprasa integrāciju
Lukašenko pēc atgriešanās no Maskavas sarīkoja sev pietuvināto augstāko amatpersonu “štāba” sanāksmi. Piedalījās Drošības padomes valsts sekretārs Aleksandrs Volfovičs, Valsts drošības komitejas priekšsēdētājs Ivans Tertels, prezidenta biroja vadītājs Igors Sergijenko, Lukašenko vecākais dēls Viktors Lukašenko un diktatora apsardzes vadītājs Andrejs Pavļučenko. Viņi pārskatīja dienestu operatīvos ziņojumus un “apmainījās viedokļiem” par vadoņa brauciena rezultātiem. “Sanāksmē atklājās Lukašenko komandas darba kārtība: pēc atgriešanās no Maskavas par absolūtu prioritāti kļūst valsts un paša diktatora drošība,” ziņo Lukašenko oponentiem Baltkrievijas specdienestos tuvais “Telegram” kanāls “Belarussian intelligence”.
“Avoti Baltkrievijas delegācijā” atklāja, ka Lukašenko atpakaļceļā no Maskavas ar Sergijenko un Kačanovu apsprieda “Savienotās valsts politiskās uzbūves iespējas nākotnē” un bijis stipri vien nomākts. Viņam ir par ko uztraukties: avoti pēc kāda laika precizēja, ka Putins pieprasījis no Lukašenko “dziļāku integrāciju pēc vienas Tēvzemes principa”, faktiski pasludinot “Baltkrievijas atgriešanos dzimtenē”, kas tehniski atgādina Austrijas pievienošanu Vācijai 1938. gadā.
“Krievijas diktators saviem atbalstītājiem to labprāt tagad iebarotu apmaiņā pret Ukrainas iekarošanu - Putina ieskatā Donbasam un Baltkrievijai būtu jākļūst par galvenajām četru gadu asiņainā kara ģeopolitiskajām trofejām. Lukašenko šādam scenārijam nav gatavs un sabotēs to visos iespējamos veidos, ko darījis jau vismaz 20 gadus,” komentē kanāls.
Minska un Vašingtona turpina dialogu
Kaut arī Lukašenko atteikšanās apmeklēt Miera padomes sanāksmi viņa “tēlu” Baltajā namā ietekmēja visai negatīvi, Minskas un Vašingtonas dialogs turpinās. Lukašenko ir prasmīgs ģeopolitiskais spēlētājs: ne velti kopš novembra beigām viņš “apžēloja” 156 politieslodzītos, kas mudināja Trampu uzaicināt Baltkrievijas līderi dalībai Miera padomē. ASV gan atteica ieceļošanas vīzas Lukašenko delegācijai ārlietu ministra Riženkova vadībā, bet tas bija drīzāk “draudzīgs atgādinājums”, ka pie Trampa sarunu galda sēdēs tikai ASV prezidenta uzaicinātie valstu līderi, nevis viņu emisāri.
Avoti ziņoja arī par ASV-Baltkrievijas sarunu ekonomisko jautājumu sadaļu, kur galvenā tēma bija plānotā 20-25% Baltkrievijas rubļa (BYR) devalvācija 2026. gada otrajā pusē, ko noteiks galvenokārt pasaules naftas cenu svārstības pēc Tuvo Austrumu kara. Baltkrievijas ekonomisti apsver iespēju daļēji atsaistīt BYR no Krievijas rubļa, ja ASV ļaus Baltkrievijas bankām strādāt bez ierobežojumiem ar ASV dolāru.
“Baltkrievija nonākusi cīņas par suverenitāti noslēguma posmā. Kremlis nelaidīs garām stratēģiskā manevra iespēju, ir iespējams pat karadarbības scenārijs - Baltkrievija var kļūt par nākamo Krievijas ģeopolitiskās konfrontācijas laukumu ar “kolektīvajiem Rietumiem”. Lai saglabātu status quo un izjauktu Kremļa ekspansijas plānus, “uzticamajam partnerim” Lukašenko būs jālūdz citu pasaules lielvaru aizbildniecība,” secina “Belarussian intelligence”.
