Sākums

Pieklājīgos vārdos uztraukums ir par Latvijas preču un pakalpojumu konkurētspējas zudumu, jo darbaspēka trūkums vispār un kvalificēta darbaspēka trūkums jo īpaši liekot maksāt aizvien lielākas algas jebkuram, kurš vēl spējīgs atnākt uz darbu.

Nodarbinātības situācija Eiropā kopumā ir pārsteidzoši laba, ņemot vērā vājo ekonomikas izaugsmi, izņemot Somiju, taču eksports un būvniecība situāciju var normalizēt – vēsta Somijas sabiedriskais medijs “Yle”.

Ikviens, kurš pazina latviešu basketbolisti Uļjanu Semjonovu, ar pārliecību var teikt, ka sirsnība un labestība bija viņas galvenās cilvēciskās īpašības. Nu viņas dvēsele greznos debesu velves. Uļjana, kuru visi dēvēja par Uļu, bija latviešu sieviešu basketbola simbols.

Barikāžu laiku nozīmi un jēgu Latvijas vēsturē ir grūti pārvērtēt, jo ikviens, kurš 1991. gada janvārī tur bija, var teikt, ka tas bija viens no spilgtākajiem viņa dzīves sociālpolitiskajiem pārdzīvojumiem. Ne katrai paaudzei izdodas kaut ko līdzīgu piedzīvot.

Šodien pie Rīgas pils paredzēts protests “Rokas nost no Venecuēlas”. Šo protestu organizē “Kopienas centrs “Maiznīca””, bet informatīvi atbalsta vēl divas citas starptautisku organizāciju Latvijas filiāles: “Jauniešu organizācija “Protests”” un “Jaunie Eiropas federālisti”.

Starptautiskie mediji dāsni komentē pasaules, tostarp Krievijas, reakciju pēc ASV militārās operācijas Venecuēlā. ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka kontrolēs Venecuēlu “līdz situācijas stabilizācijai”. Tramps pieprasīja Venecuēlai no savas teritorijas izraidīt “naidīgas valstis”: Ķīnu, Krieviju, Irānu un Kubu, ar kurām vietējām varas iestādēm ir jāpārtrauc visi ekonomiskie sakari, ziņoja “ABC News”. Operācijas gaitā tika likvidēta daļa Maduro apsardzes, nogalināti “nevainīgi civiliedzīvotāji”, Maduro izvirzītas apsūdzības narkotiku un ieroču tirdzniecībā, vēstīja raidsabiedrība BBC.

Rīcības grupas birokrātijas mazināšanai vadītājs Jānis Endziņš savas ieceres un plānus pārrunāja Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes domnīcā “LV PEAK”.

“ASV ir mūsu stiprākais partneris, un tas tiešām bija nepiedodami, ka Eiropas valstis neklausījās Trampa pirmās prezidentūras laikā, kad viņš mēģināja Eiropu pārliecināt, ka mums ir jāpalielina militārā kapacitāte. Daudzas valstis ir sasniegušas vismaz trīs procentu IKP līmeni, dažas – pat piecu procentu līmeni. Nevar paļauties, ka kāds tavā vietā nokops visas nepatikšanas.” Par šo un citām ar mūsu drošību un izdzīvošanas iespējām saistītām tēmām saruna ar Eiropas Parlamenta deputāti Inesi Vaideri (“Jaunā vienotība”).

Pat regulārā telpu izīrēšana pasaulē pretrunīgi vērtētajai deju grupas “Shen Yun” komandai acīmredzami nav spējusi aizpildīt caurumu Dailes teātra budžetā. No dejotāju soļiem knapi pieklusušo rīboņu teātra cellēs nomaina asaras – tiek atlaisti aktieri, jo naudas nav. Tā bija un izbija...

Veikli vīri ar Raimonda Paula vārdu cenšas nogrābt kārtīgu “piķi”. Var tikai pabrīnīties, kā var iekulties ķezā ar koncerta rīkošanu, kura nosaukumā ir tādi ikvienam latvietim svēti vārdi kā “dziesmu svētki”, “Manai dzimtenei” un Raimonds Pauls. Taču tas viegli izdarāms, ja visa pamatā ir primitīva vēlme krietni nopelnīt ar Paula vārda ekspluatāciju pašam Maestro aiz muguras.

Ieguldītājus un fondu biržas analītiķus uztrauc uzņēmums, kura ieņēmumi 2025. gada 3. ceturksnī sasniedza 1,4 miljardus ASV dolāru, bet zaudējumi - 110 miljonus ASV dolāru. Uzņēmuma akciju cena jeb akcijās ieguldītā nauda pēc tādu rezultātu paziņošanas zaudēja 46% no savas vērtības.

Vai virzāmies uz to, ka turpmāk pasauli valdīs trīs lielvalstis, vai varam teikt, ka ierastajai pasaules kārtībai pienācis gals, “Neatkarīgās” saruna ar Eiropas Parlamenta deputātu, Ārlietu un starptautiskās tirdzniecības komitejas locekli Rihardu Kolu (NA).

Ik reizi, kad runājam par situāciju Latvijas mediju vidē, jāatceras vairākas lietas. Latvijas mediji darbojas: 1) milzīgas lingvistiskās nevienlīdzības apstākļos; 2) milzīgas finansiālās nevienlīdzības apstākļos; 3) milzīgas ideoloģiskās nevienlīdzības apstākļos. Atšifrēsim visas šīs nevienlīdzības un pamēģināsim ieskicēt iespējamos risinājumus, kā situāciju uzlabot.

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska lēmumi par vērienīgajām izmaiņām vadošo kadru sastāvā raisa intrigu un dod ekspertiem vaļu prognozēm par to, kādiem mērķiem šādas izmaiņas kalpos.

Bez Raimonda Paula piekrišanas tiek rīkots viņa vārdā nosaukts lielkoncerts un tirgotas biļetes uz “Raimonda Paula dziesmu svētkiem”. Vēl trakāk – šo dziesmu svētku organizētājam Jānim Ķirsim piederoša SIA “AUSS Media” reģistrējusi kā savu preču zīmi “RAIMONDA PAULA DZIESMU SVĒTKI Manai Dzimtenei”. Kam lai sūdzē bēdu Maestro, kam?*

Pagājušā gada beigas iezīmēja pasākums, kurā augstas Latvijas amatpersonas atskaitījās par saviem sasniegumiem un diskutēja viena ar otru angļu valodā tikai savā starpā - bez neviena angļa, t.i., bez neviena cittautieša klātbūtnes. Un 2025./2026. gada mijai veltītais Latvijas Nacionālais simfoniskā orķestra (LNSO) koncerts bija instrumentālais pavadījums afroamerikānietes dziedājumiem, protams, angļu valodā.

Pasaule strauji mainās – kari un teritoriju pārdale, tehnoloģiju attīstība gaismas ātrumā, veco tradīciju izārdīšana un jaunu revolūciju vēsmas. Jau vairākus gadus kosmosā daudz uz pārmaiņām vērstu astroloģisko kombināciju.

Venecuēlas Bolivāra republikas prezidenta Nikolasa Maduro sagūstīšana un aizvešana uz ASV ir pamatīgi pārsteigusi un satricinājusi gan šīs valsts sabiedrību, gan plašsaziņas līdzekļus.

Jaunais, 2026. gads ir ne tikai Uguns Zirga gads (no 17. februāra), bet arī 15. Saeimas vēlēšanu gads (3. oktobrī). Atsevišķi politiskie spēki neslēpj, ka ies uz vēlēšanām ar domu aizmēzt šobrīd valdošo politisko šķiru vēstures mēslainē. Viņu argumenti ir vispārzināmi: Latvija joprojām daudzos tautsaimnieciskās izaugsmes rādītājos atrodas ja ne gluži pēdējā, tad vienā no pēdējām vietām ES. Turklāt daudzos rādītājos atpaliekam no kaimiņiem – Lietuvas un Igaunijas.

Lietuvas Konkurences padomes lēmums (LKP) un tā īstenošana Latvijai ir pētīšanas vērta gan Lietuvas valsts iestādes rūpju dēļ par godīgas konkurences nodrošināšanu mediju tirgū, gan valsts ieinteresētības dēļ nodrošināt savus iedzīvotājus ar daudzveidīgu bezmaksas informāciju.

Kas ļauj agresorvalsts diversantiem Baltijas jūrā bojāt zemūdens infrastruktūru – iezīmētu vietu trūkums, kur izlaist kuģim enkurus, vai NATO kuģu trūkums – par šiem un citiem ar drošību saistītiem jautājumiem aptaujājām militāros un sakaru jautājumu ekspertus.

Krievijas ekonomikas recesijas iespējamība strauji pieaug, liecina Kremlim un Krievijas valdībai tuvā Makroekonomiskās analīzes un īstermiņa prognozēšanas analītiskā centra (ЦМАКП) dati. Centra ieviestais recesijas indikators kopš 2025. gada jūnija pārsniedz kritisko 0,18 vērtības slieksni un līdz šim katru mēnesi pieaug. Aizvadītā gada septembrī indikators bija 0,24, oktobrī – 0,32. Līdz ar to pastāv liela varbūtība, ka jau 2026. gada vidū Krievijas ekonomika nonāks recesijā, secināts centra ziņojumā valdībai.