Sākums

Var jau visādi dēvēt Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO), bet, kā mēdz teikt, citas tik visaptverošas globālas organizācijas mums nav. Jāiztiek ar to, kas ir. Šonedēļ tika atklāta ikgadējā ANO Ģenerālā asambleja, kurā jau paspēja uzstāties gan ASV prezidents Džo Baidens, gan Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, gan mūsu pašu prezidents Edgars Rinkēvičs.

Par skandālu saistībā ar Valsts kontroles atzinumu; vai un kādēļ valsts iestādes izvēlas ar darbiniekiem tiesāties līdz galam, nevis slēgt mierizlīgumus; kādēļ Raivis Kronbergs piekrita kļūt par Valsts kancelejas direktoru; vai viņš cer nenonākt premjera vai viņa biroja nežēlastībā; ko tauta gaida no valsts pārvaldes un Valsts kancelejas direktora - "Neatkarīgās" intervija ar Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu.

Par pensionāru nozīmīgumu valsts pārvaldē un par to, ka Saeimas deputāti var itin labi funkcionēt arī bez jauniem podiem un liftiem, par mīlestību uz pensiju likumu un valdību, kas nemuļļājas, par lāpstas pirmo dūrienu trasē “Rail Baltica”, kā arī par daudz ko citu – saruna ar ārstu, politiķi, sabiedrisko un sporta darbinieku Pēteri Apini.

Partijas “Progresīvie” līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs pirmdien tviterī izplatīja paziņojumu, kurā partijas vārdā norobežojas no savas partijas biedres, Rīgas domes deputātes Zanes Pūpolas. Pirms tam Pūpola turpat tviterī bija publicējusi ierakstu, kurā Izraēla nosaukta par teroristisku valsti un pielīdzināta Krievijai.

No vairākiem šobrīd savstarpēji nesaistītiem avotiem, bijušajiem SIA “Mediju nams” izdevumu laikraksta “Neatkarīgā” un portāla "www.nra.lv" darbiniekiem, saņēmām signālus, ka viņus detalizēti iztaujā sabiedriskā labuma statusā esošās bezpeļņas organizācijas "Re:Baltica" līdzstrādniece.

Par Izraēlas konfliktu ar teroristiem, par Ukrainu un Krieviju, par Latvijas un Eiropas vainas apziņu, par Izraēlas komunikāciju ar viedokļu līderiem, vēl par daudz ko citu – saruna ar Vidzemes augstskolas vadošo pētnieku, vēsturnieku Gati Krūmiņu.

Valsts pārvaldē vērojama tendence noslepenot dokumentus, faktus, pat normatīvos aktus. Vai tas nav pretrunā ar Satversmi un nerada draudus demokrātiskas valsts iekārtai – “Neatkarīgās” saruna ar Latvijas Universitātes profesoru, Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli un Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) locekli Ringoldu Balodi.

Kārtējā bēda uzbrukusi Ramzanam Kadirovam — vispirms Īlons Masks izsmējis Čečenijas līderi par domu, ka viņš varētu būt Kadirovam “Cybertruck” pikapu uzdāvinājis, bet tad attiecīgo automašīnu attālināti izslēdzis dalības dēļ karā pret Ukrainu, kaut arī Kadirovs to pircis par bargu naudu. Šī epizode ir tikai viena no daudzajām cīņā par IT lomu karā.

Dzinēju trūkuma dēļ lidmašīnas paliek uz zemes, tāpēc tiek atcelti reisi, un nacionālā aviokompānija “airBaltic” cieš zaudējumus – tādu cēloņsakarību ķēdi atklājis “airBaltic” izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Martins Gauss. Bet jau pirms diviem gadiem tapa zināms, ka aviokompānija pasūtījusi lidmašīnas ar garu mūžu nestrādājošiem dzinējiem. Bija iespējams prognozēt, ka tie visi ātri vien izies no ierindas.

Pagājušajā gadā nopelnītie 1,68 miljoni eiro netraucē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO) iesniegt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai projektu par dzērienu pudeļu savākšanas tarifu paaugstināšanu.

Saruna ar politikas zinātņu doktoru Jāni Ikstenu par Evikas Siliņas valdības pirmā gada darba rezultātiem, par šīs valdības iekšējām pretrunām, par to, kuras ir galvenās mūsu valsts problēmas, un nākamvasar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.

Trīspadsmit gadu laikā kopš Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta “Rail Baltica” sākuma joprojām Latvijas teritorijā nav uzcelts neviens kilometrs sliežu. Mūsu cilvēku sapnis par braucienu ar vilcienu no Rīgas uz Vācijas galvaspilsētu Berlīni atlikts vismaz par desmit gadiem, tikmēr dažādiem ierēdņiem visu šo laiku maksātas milzīgas algas, rezultātu nav. Šobrīd nav pat izprojektēta visa plānotā trase un atsavināta zeme būvniecībai. Kur “Rail Baltica” “noskrēja no sliedēm”, tagad to pēta Saeimas izmeklēšanas komisija. Tās priekšsēdētājs Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) sarunā ar “nra.lv” skaidro, ko ir izdevies atklāt un kur notikušas izšķirošās kļūdas.

Kādas pilnvaras bauda Konkurences padome; kā sapurināt farmācijas nozares komersantus konkurējošā tirgus virzienā; vai Konkurences padome ir spējīga konstatēt neatļautas vienošanās; vai informāciju Konkurences padomei par pārkāpumiem var sniegt arī ar pārkāpumu nesaistītas nozares pārstāvji; ko nozīmē “rīta reidi”; kam jāuzņemas pierādīšanas nasta konkurences pārkāpumu lietās; uz kādiem likumiem balstās Konkurences padome, virzot pārkāpumu lietu izskatīšanu – “Neatkarīgās” sarunas turpinājums ar zvērinātu advokātu biroja “RASNAČS” dibināju, zvērinātu advokātu, tiesību zinātņu doktoru, Latvijas Universitātes docentu Lauri Rasnaču.

ASV Federālā tirdzniecības komisija (Federal Trade Commission jeb FTC) apsūdz “Meta”, “Google”, “TikTok” un citus uzņēmumus lietotāju personiskās informācijas vākšanā un dalīšanās tajā ar trešajām pusēm, raksta “The Guardian”.

Lietuvā šogad notikuši jau 13 ugunsgrēki, ko izraisīja degoši skrejriteņu akumulatori, tiek ziņots interneta vietnē “respublika.lt”. Cilvēki, kuri mitinās daudzdzīvokļu mājās, sākuši bažīties par savu veselību un drošību, kā arī, protams, par savu īpašumu, jo daudzviet dzīvokļos un kāpņu telpās šie agregāti tiek pieslēgti elektrotīklam, lai uzlādētos. Kādā vēstulē pat ir rakstīts: “Mēs dzīvojam blakus bumbai!” Kas notiek Latvijā ar tik populārajiem skrejriteņiem?

Ar celtniecības putām šobrīd tiek neveiksmīgi mēģināts salipināt pakāpienus pie Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas ēkas, no kuras sadrupušā betona lien laukā sarūsējusi armatūra.

Tā dēvētās nodokļu reformas ietvaros par vienu procentu punktu tika samazinātas iemaksas banku pārvaldītajos pensiju otrā līmeņa fondos. Šis viens procentu punkts tiks novirzīts valsts pārvaldītajā pirmajā pensiju līmenī. Tā kā šī pārbīde noteikta uz četriem gadiem, tad tiek lēsts, ka šajā laikā bankas nesaņems 616 miljonus eiro.

Kā izpaužas konkurences pārkāpumu radīti zaudējumi un kā tos nosaka; kā pierādīt, ka cenas tirgū ceļas tieši karteļa dēļ; kā tirgu ietekmē dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana; dārgās zāles šobrīd ir Ministru kabineta darba kārtībā – kā Latvijai sokas ar cenu uzraudzīšanu; kā virzīt konkurences politiku, lai tā neierobežotu komercdarbības attīstību – par šīm un citām tēmām “Neatkarīgās” saruna ar zvērinātu advokātu biroja “RASNAČS” dibināju, zvērinātu advokātu, tiesību zinātņu doktoru, Latvijas Universitātes docentu Lauri Rasnaču.

Libānā uzsprāgst tūkstoši peidžeru un arī citas jauno tehnoloģiju ierīces – tās sākumā vibrē, tad dūmo, pēc tam aizdegas un uzsprāgst. Pasaule ir dziļā neizpratnē, kas īsti notiek, cilvēki ar aizdomām skatās uz saviem mobilajiem tālruņiem, datoriem, planšetēm.

“Lāči ir ļoti gudri dzīvnieki, tiem ir laba atmiņa,” teic Haralds Barviks, Latvijas mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs. Patlaban Latvijā esot aptuveni 250 lāču. Par daudz? Iespējams, būs vēl vairāk. “Bet lācis cilvēkiem nekad nebūs čoms, viņš ir savvaļas dzīvnieks. Tas ir tāpat kā lielajā politikā: tur draugu nav, tur ir intereses,” skaidro Barviks. Kā cilvēkam sadzīvot ar šo “lielo politiku”?

Krievijas propagandisti regulāri izplata pastāstiņus, kā Putins “opjatj vseh obhitril” (atkal visus apmānīja), un parasti tas notiek īsi pirms kārtējās hrestomātiskās Kremļa izgāšanās. Tikmēr Francijas prezidents Emanuels Makrons bez plātīšanās turpina sistemātiski apspēlēt visus savus, Francijas, vienotās Eiropas un NATO, kā arī Ukrainas atbalsta pretiniekus.

Pirms divām nedēļām, 7. septembrī, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokrita Krievijas bezpilota lidaparāts ar 50 kilogramu sprāgstvielu lādiņu. Par šo incidentu Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) paziņoja tikai svētdienas pievakarē. Pirmdienā tika sarīkota preses konference, kurā atbildīgās amat/militārpersonas centās paskaidrot, kas noticis un kāpēc šis drons nav ticis notriekts. Sabiedrības vērtējums par šo skaidrojumu – nepārliecinoši.