Sākums

Pēdējā laikā arvien biežāk NATO valstīs vērojamas dažādas provokatīvas izdarības, kuras, visticamāk, tiek rīkotas pēc Maskavas norādēm. Ne valstu valdību līmenī, kuru teritorijās šīs provokācijas notiek, ne NATO militārās vadības līmenī nav īstas skaidrības, kā rīkoties. Kā reaģēt?

Vācijas ilggadējās kancleres Angelas Merkeles atklāsmes, kuras viņa pauda Ungārijas interneta (“Youtube”) kanālam “Partizan”, ir nozīmīgas ar to, ka viņa iezīmē to Rietumeiropas politiskās domāšanas diskursu, kurš turienes politiskajā šķirā valdīja līdz kara sākumam un tagad atkal atgūst popularitāti.

Plānots ka Latvijai nāksies aizņemties 3,8 miljardus eiro, lai segtu ikdienas izdevumus un atmaksātu iepriekš ņemtos aizdevumus. Valsts parāds šobrīd tuvojas pusei no mūsu ekonomikas apjoma, bet tā uzturēšana prasa simtiem miljonu eiro, kas vairs netiek novirzīti skolām, veselībai vai ceļiem. Ja šī tendence turpināsies, katram strādājošajam nāksies aizvien vairāk just uz pleciem parāda nastu, kas pieaug gan procentu maksājumu dēļ, gan tāpēc, ka valdība iepriekšējās saistības sedz ar jauniem aizņēmumiem.

Pērn Tiesībsarga biroja gada budžets bija aptuveni 3,3 miljoni eiro. Lai bilde būtu pilnīgāka, uzdevu dažus elementārus jautājumus birojam: “Cik lielu budžetu Tiesībsarga birojs ir pieprasījis uz nākamo gadu? Kāds tas ir salīdzinājumā ar šo gadu? Lielāks, mazāks? Vai gatavojaties pieņemt darbā vēl kādus specialistus?”

Mūžībā aizgājis Ziedonis Čevers – spilgta personība Latvijas deviņdesmito gadu iekšpolitikā.

Vorens Bafets (Warren Buffett) apņēmies samaksāt par ķīmiskās rūpniecības uzņēmumu “Oxy-Chem” naudas summu, kas apmēram puse no Latvijas valsts gada budžeta, bet tikai 1/34 daļa no V. Bafeta rīcībā esošā skaidrās naudas atlikuma.

Ik pa brīdim izskan ziņas, ka Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) kaut kādām organizācijām vai uzņēmumiem (lasi: tās pārstāvošiem cilvēkiem) piešķīris zināmu naudas summu (2025. gadā 28 miljoni eiro). Summa, ar ko operē SIF, nav mazā, tāpēc sabiedrībai būtu skaidri jāsaprot, kādam nolūkam šī nauda tiek tērēta, jo dažkārt ir sajūta, ka tūkstoši un pat miljoni tiek dāsni dāļāti sava, visai šaura loka cilvēkiem.

Skolotāja Ieva Taranda ir neparasta: stilīga, ar tetovējumiem, asprātīga un pārliecināta par savu taisnību. Tagad viņa ir izaugusi līdz Jūrmalas valsts ģimnāzijas direktores amatam. Viņa ir paraugs saviem skolēniem. Viņa ir paraugs saviem pieciem bērniem – četriem jaunekļiem un meitiņai. Vecākajam bērnam ir 25 gadi, jaunākajam – 16. Ieva izskatās tikpat jauna. Sveicam aizvadītajā Skolotāju dienā Ievu Tarandu un visus Latvijas skolotājus.

“Apmetos muižā, kas piemērota Baltijas baronam!” pēc iepazīšanās ar Latvijas neskarto piekrasti un mežiem jūsmīgi raksta britu ietekmīgā izdevuma “The Guardian” ceļojumu apskatniece Anabella Absa.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā notikusī Satiksmes ministrijas un Autotransporta direkcijas (ATD) amatpersonu uzklausīšana par valsts iespējām dotēt autobusu pasažieru pārvadājumus atklāja tik drūmu ainu, ka pasažieru pārvadāšanas uzņēmumu bankroti un pārvadājumu izbeigšanās šķiet ticamāka nekā turpināšanās kaut tikai līdz šā gada beigām.

Latvijā šonedēļ “Stambulas” dēļ cita uz citu rūca, bet beigās nomierinājās koalīcijas partijas. Līdzīgi procesi, bet par citu tematiku notiek arī tepat kaimiņos – Lietuvā un Igaunijā.

Šaušalīgā traģēdija uz dzelzceļa pārbrauktuves pie Imantas stacijas, kad, braucot ar “Ride” elektromopēdu, bojā gāja divas 13 gadus vecas meitenes, satrauca visus. Nākamā reakcija pēc līdzjūtības bojā gājušo tuviniekiem bija neizpratne: kā tas varēja gadīties? Kā varējām kaut ko tādu pieļaut?

Daudzkārt piesauktie taupības pasākumi valsts pārvaldes iestādēs nākamgad izpaudīsies tā, ka iestādes samazināšot darbinieku komandējumu skaitu un apmācības pasākumus, kuru saprātīgākā daļa ir kafijas pauzes, bet dažu iestāžu darbiniekiem jau nācies vai nāksies saspiesties šaurākās telpās.

Dānijas galvaspilsētā notiekošais ES līderu neformālais (ārpus oficiālā kalendārā plāna) samits ir veltīts tikai vienam jautājumam – Eiropas drošībai. “Līdz 2030. gadam mums būtu jāspēj sevi pilnībā aizsargāt,” Dānijas premjerministri Meti Frederiksenu citē ziņu aģentūra AFP. “Mēs jau tagad darām daudz, bet mums jārīkojas vēl straujāk,” viņa piebilda.

“Nākamā gada budžeta apstiprināšana būs pirmais pārbaudījums potenciālajam jaunajam Lietuvas kabinetam,” paziņoja prezidents Gitans Nausēda pēc tam, kad Seims premjerministres amatam izvirzīja Ingu Rugiņieni.

Saeimas opozīcija atkal “norāva kvorumu” grozījumiem likumā “Par piesārņojumu”. Kas tad ir šis piesārņojums? Un kas ir cīņa pret klimata pārmaiņām? Biologs un politiķis, habilitētais bioloģijas zinātņu doktors, bijušais Latvijas ministru prezidents, ministrs, Saeimas deputāts un 9. Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis uzskata, ka šāda cīņa ir liela muļķība. Par šo un citām tēmām – “Neatkarīgās” saruna ar Induli Emsi.

Igaunija nākamā gada budžeta pieņemšanas procesā ir aizsteigusies priekšā Latvijai, un valdībā budžets jau ir pieņemts. Tāpat kā pie mums, Igaunijā paredzēts liels aizsardzības izdevumu pieaugums. Vēl būtiski, ka Igaunija ir atteikusies no plāna paaugstināt iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodokļu likmi līdz 24% un atstāj to tādu, kāds ir bijis līdz šim – 22%.

Šodien pie Saeimas esot pieteikts pikets, kurā Stambulas konvencijas aizstāvji protestēs pret likumprojekta Nr. 1085/Lp14 tālāku virzību un pieņemšanu Saeimā. Šis likumprojekts paredz Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas, kuru Latvija ratificēja 2023. gada 30. oktobrī.

Pierobežas novadu problēmas daudzviet ir līdzīgas, tomēr ir arī atšķirības zīmes. Pretmobilitātes likums ir ieviesis korekcijas gan finanšu sadalē, gan attieksmē pret vietējiem iedzīvotājiem. Šoreiz – saruna ar Balvu novada domes priekšsēdētāju Jāni Trupovnieku (sarunas pirmā daļa) un Smiltenes novada domes priekšsēdētāju Ervinu Labanovski.

“Mēs šādā satraukuma situācijā dzīvojam jau trīs gadus. Bet domāju, ka panikai nav pamata. Jādara savi darbi, jāstrādā ar sabiedrību. Iedzīvotājos jābūt drošības sajūtai,” piesardzīgā optimismā teic Ludzas domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs, kad runājam par topošo pretmobilitātes likumu un Ludzas novadu kā pierobežas zonu. Bet tēmu ir daudz, un Edgars Mekšs tās labi pārzina.

25. septembrī Lietuvas parlamentā apstiprinātā Ingas Ruginienes valdība riskē izjukt kaut vai šodien.

Vakar Lietuvas galvaspilsētā Viļņā tika uzsākta apkures sezona, un Viļņas mērs Valds Benkunskis izplatīja pašslavinošu paziņojumu, kurā teikts: “Rīt sākam apkures sezonu Viļņā. Apkures sezona sākas ne tikai ar zemāko siltuma cenu starp valsts lielākajām pilsētām, bet arī par 7% lētāk nekā pērn. Tāpat Viļņa saglabā līderpozīcijas ar zemākajām apkures cenām Baltijas valstīs. Viļņas iedzīvotājiem siltums maksā 50% lētāk nekā Rīgas iedzīvotājiem un 39% lētāk nekā Tallinas.”