Šodien, 30. septembrī, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki veic kriminālprocesuālas darbības Rīgas Centrāltirgus administrācijas telpās. Šo informāciju portālam “nra.lv” apstiprināja Rīgas Centrāltirgus mediju pārstāve Dace Preisa. Neko konkrētāku par notikušo viņa gan nezināja paskaidrot.
Reaģējot uz “nra.lv” publikāciju par AS “Delfi” 3. septembrī radušos vēlmi strauji samazināt pamatkapitālu par vairāk nekā diviem miljoniem eiro, AS “Delfi” mātesuzņēmums, Igaunijā reģistrētā AS “Ekspress Grupp” nāca klajā ar paziņojumu, ka esot pārdomājuši spert šo soli jau š. g. 19. septembrī – lēmums par pamatkapitāla samazināšanu esot bijusi tikai iecere saistībā ar ierasto finanšu plānošanu, tas nekas, ka izmaiņas jau reģistrētas LR Uzņēmumu reģistrā (UR) un kreditori satracināti.
Pirmdienas “valdības krīzes novēršanas” sarunas starp premjerministri Eviku Siliņu un ZZS pārstāvjiem iesākās ar publisku rezolūcijas nodošanu labklājības ministram Reinim Uzulniekam un beidzās ar visu koalīcijas partiju kopēju sēdi par tēmu: kā dzīvosim tālāk? Īsāk sakot, Siliņas valdības krišana, par kuru pagājušo ceturtdien jau bija sasapņojusies opozīcija, tiek atlikta. Valstiskās atbildības un budžeta pieņemšanas vārdā. Uz cik ilgu laiku, tas jau ir cits jautājums.
Vai Latgale ir pietiekami nosargāta pret Krievijas iebrukumu, vai Latgale būs pirmā, kam uzmāksies agresorvalsts – par šīm tēmām “Neatkarīgā” sarunājas ar Tālavu Jundzi, juristu un politologu, agrāk – arī politiķi. Bijis Augstākās Padomes deputāts un pirmais atjaunotās Latvijas aizsardzības ministrs. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis. Tagad (tikai tagad!) aktualitāti ir ieguvis Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums. “Par to vajadzēja domāt daudz agrāk,” uzskata Tālavs Jundzis.
Akciju sabiedrība “Delfi”, kura plašākai sabiedrībai pazīstama kā ziņu portāla “delfi.lv” īpašnieks, š. g. 9. septembrī ir uzsākusi pamatkapitāla samazināšanu par vairāk nekā diviem miljoniem eiro savu un saistīto uzņēmumu iekšējo norēķinu darījumu īstenošanai jeb iekšējo norēķinu optimizācijai.
ASV prezidents Donalds Tramps savu paziņojumu par muitas tarifu celšanu valstī ievedamiem medikamentiem pamato kā cīņu par taisnību jeb cīņu pret netaisnību, ka “mēs subsidējam citu cilvēku [domāti tie, kas dzīvo ārpus ASV, tajā skaitā Latvijā] veselības aprūpi, kuri ir samaksājuši tikai daļu no tā, ko maksājam mēs.”
“Mēs nevaram pilnībā aizzīmogot gaisa telpu un pielikt patruļkuģi pie katra jūras kritiskās infrastruktūras kabeļa, bet pati klātbūtne ir ļoti svarīga,” intervijā “Neatkarīgajai” par incidentiem ar Krievijas droniem teica aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
65 gadu vecumā mūžībā devies sociologs, uzņēmuma “Latvijas fakti” direktors Aigars Freimanis. Ar spožu prātu apveltītais sabiedrības – un it sevišķi politiķu – vērtētājs, allaž asprātīgais un trāpīgais dzīves norišu pārzinātājs. Tas ir neticami un skumji.
Pasaules mediju uzmanības lokā jau vairākas dienas ir ASV prezidenta Donalda Trampa un veselības ministra Roberta F. Kenedija mudinājums grūtniecēm nelietot tailenolu (paracetamolu), jo tas, iespējams, varot izraisīt autisma attīstību bērniem.
Šodien pasaules politikas apskatnieki un vēsturnieki velk dažādas paralēles ar notikumiem pagājušā gadsimta 30. gados. Arī toreiz modē nāca autoritārais valsts pārvaldes modelis. Bija mēģinājumi “pielabināt” diktatorus un ar viņiem “vienoties”. Tagad mūsdienu politiķi tiek pielīdzināti to laiku līderiem – Čemberlenam, Čērčilam, Hitleram, Staļinam, Rūzveltam un citiem. Toreiz autoritārisma uzplūdi pasauli noveda pie 2. pasaules kara. Šobrīd notiek līdzīgi procesi. Vai tagad mums izdosies izvairīties no šīm nepatīkamajām vēstures paralēlēm? Šo jautājumu uzdevu LU profesoram, vēsturniekam Leonam Taivanam.
Nacionālās apvienības deputāts, bijušais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs ļoti izteiksmīgi formulēja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas 24. septembra sēdes dalībnieku vairākuma viedokli par Satiksmes ministrijas nodomiem tagadējos autobusu pasažieru pārvadājumus slēgt, bet 36,7 miljonus eiro ieguldīt, lai izveidotu jaunu pārvadājumu sistēmu “pēc pieprasījuma”.
Sestdien notikušā “Vienotības” kongresa galvenais uzdevums bija izšķirt, kurš vadīs partiju pirms 15. Saeimas vēlēšanām, kuras paredzētas gandrīz tieši pēc gada – 2026. gada 3. oktobrī. Lai arī pēdējā laikā arvien skaidrāk iezīmējās Edmunda Jurēvica nepārprotams pārākums, Anda Čakša tomēr bija gatava cīnīties līdz galam un prognozējami zaudēja.
Evikas Siliņas (“Jaunā vienotība”) valdība pastāv nu jau vairāk nekā divus gadus. To veido triju partiju koalīcija. Kā šo partiju pārstāvjiem sekmējies šajā laikā, ko viņi iecerējuši vēl paveikt – par to viņi portālam “nra.lv” stāsta paši.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (PRO) droši vien kopā ar mākslīgo intelektu ir sacerējis Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu, kas attieksies uz Latgales pierobežas zonu 30 kilometru platumā. Ceturtdien par šo likumprojektu karsti debatēja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, kuras dalībniekus Igoru Rajevu (ārpus frakcijām esošs deputāts), Edvīnu Šnori (NA) un Edmundu Zivtiņu (LPV) aptaujāja “Neatkarīgā”. Tātad – kas notiks ar Latgali kremlinu iebrukuma gadījumā?
Siltumtarifu paaugstināšana Rīgā ietver gan pieauguma saukšanu ar samazinājuma attiecībā pret vēl lielāka pieauguma draudiem, amatpersonu mētāšanos ar apvainojumiem un uzņēmuma “Rīgas siltums” (RS) vadītāja padzīšanu no darba.
Latgalē un arī Latvijā nav neviena cilvēka, nav neviena pašvaldības vadītāja, kas uzdrošinātos teikt, ka robeža nav jāstiprina. Politiķis Jānis Urbanovičs (“Saskaņa”), ka viņš tādus nezina. Jautājums ir par to, kādā veidā šis likumprojekts tiks ieviests. Viņaprāt, šeit kārtējo reizi Rīgas kungu iedomība ir nospēlējusi par sliktu viņiem pašiem.
51% Polijas iedzīvotāju ASV prezidentu Donaldu Trampu neuzskata par viņu valsts drošības garantu, atklāts vienā no pēdējām aptaujām, kas bija publicēta Polijas ziņu vietnē “Wirtualna Polska”. 39% aptaujāto piekrita Trampa drošības garantijām, 10% respondentu nebija viedokļa. Taču, zinot to, ka poļi ir sašķelti politiskajā ziņā, lielākā daļa labējās opozīcijas atbalstītāju uzticas ASV prezidentam.
Partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) rosinātais likumprojekts par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvenciju) atkal uzjundījis runas par iespējamo valdības krišanu.
“Parakstīts memorands ar “Rheinmetal” par artilērijas munīcijas ražotni Latvijā - tās būs vairāk nekā 200 miljoni eiro investīcijas, jaunas darbavietas, eksporta potenciāls - 3 miljardi eiro 10 gados,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība).
Lielāko pasaules mediju uzmanības lokā šajās dienās nenoliedzami ir Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās asamblejas ikgadējais samits, tajā skaitā ASV prezidenta Donalda Trampa paustais. Ietekmīgais medijs “Politico” Trampa teikto nosauca par “ trakāko runu”, savukārt BBC secina, ka par Trampu “tagad vairs neviens nesmejas”.
Izskatās, ka Daugavpils, Rēzeknes un Preiļu novadi jau tagad tiek "norakstīti" iespējamā uzbrukuma gadījumā. Bet par to neviens nerunā, jo par to runāt, patiesību sakot, ir bail. Runā vien sausi un oficiāli, bet par to, kā jūtas pierobežas iedzīvotāji, runāt nav drosmes.
