Ukrainas vēstnieks Apvienotajā Karalistē Valerijs Zalužnijs intervijā ziņu aģentūrai “Associated Press” atklāj intriģējošus faktus par konflikta aizkulisēm ar prezidentu Volodimiru Zelenski.
Zalužnijs tiek uzskatīts par Ukrainas prezidenta Zelenska galveno politisko konkurentu. Bijušais armijas virspavēlnieks pagaidām atsakās komentēt savas politiskās ambīcijas, norādot, ka kara laikā nevēlas kaitēt nacionālajai vienotībai. Tomēr, pirmo reizi publiski runājot par nesaskaņām ar Zelenski, jaušama gatavība doties politiskajā cīņā par Ukrainas prezidenta amatu.
Konflikta priekšvēsture
Zelenska un Zalužnija nesaskaņas karadarbības stratēģijas jautājumos izcēlās neilgi pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gada februārī. Konflikts saasinājās pēc nesaskaņām par Ukrainas armijas pretuzbrukuma plānošanu 2023. gadā, ko Zalužnijs izstrādāja kopīgi ar NATO partneriem, bet cieta neveiksmi. Zalužnijs vainoja Ukrainas prezidentu, jo Zelenskis un citas amatpersonas pretuzbrukumam atteicās piešķirt nepieciešamos resursus. Operācija izpelnījās militāro ekspertu kritiku kā pārāk ambicioza un novēlota, kas Krievijas karaspēkam deva iespējas un laiku nostiprināt pozīcijas. Pretuzbrukuma plānā bija paredzēts koncentrēt lielus Ukrainas armijas spēkus “vienotā dūrē”, lai atbrīvotu daļu no Zaporižjas reģiona kopā ar atomelektrostaciju, virzītos tālāk Azovas jūras virzienā un bloķētu Krimas sauszemes apgādes koridoru. Pēc Zalužnija teiktā, šāda mēroga militārai operācijai bija nepieciešama liela spēku koncentrācija un taktiskā pārsteiguma moments. Tomēr Ukrainas armijai tas neizdevās, jo netika ļauts spēkus apvienot vienā uzbrukuma virzienā - kaujas vienības tika izkliedētas, vājinot triecienu. Pretuzbrukums, ko tik ļoti gaidīja Ukrainā un Rietumos, cieta neveiksmi, jo uzbrukums tika “izsmērēts” plašā teritorijā gar frontes līniju. Zalužnija stāstīto par pretuzbrukuma neveiksmes cēloņiem aģentūrai AP apstiprināja divas augstas Ukrainas sabiedroto militārpersonas, kuras vēlējās palikt anonīmas, jo nav pilnvarotas runāt ar medijiem.
2023. gada jūnija pretuzbrukums bija viena no visvairāk izreklamētajām Ukrainas bruņoto spēku militārajām operācijām, Ukrainas un rietumvalstu plašsaziņas līdzekļi par to ziņoja katru dienu vairāku mēnešu garumā. Jau toreiz daudzi Ukrainas politiķi pārmeta Zelenskim, ka viņš neļauj pārvietot armijas kaujas vienības no citiem frontes sektoriem. Vēlāk Zelenskis paziņoja, ka pretuzbrukums cieta neveiksmi nepietiekama rietumvalstu sabiedroto atbalsta dēļ. Tajā brīdī abu valstsvīru konflikts sasniedza kulmināciju, bet 2024. gada 8. februārī Zalužnijs zaudēja Bruņoto spēku virspavēlnieka amatu. Krievijas Aizsardzības ministrija toreiz Ukrainas pretuzbrukumu nodēvēja par izgāšanos.
Par Zelenska un Zalužnija attiecību lūzuma punktu kļuva kratīšanas mēģinājums virspavēlnieka darba un dzīves vietās. Neilgi pēc sanāksmes pie Zelenska 2022. gada 13. septembrī desmitiem Drošības dienesta (Служба безпеки України, SBU) darbinieku devās reidā, pārmeklēja rezerves komandcentra ēku, ko Zalužnijs pēc tam nosauca par “iebiedēšanas aktu”.
“Tomēr brīdī, kad izšķiroša nozīme bija nācijas vienotībai, informāciju par politisko sāncensību ar Zelenski un kratīšanas mēģinājumu Zalužnijs plašākai sabiedrībai atklāt neriskēja. Pat novēlota informācijas publiskošana draud polarizēt sabiedrisko domu kritiskā kara brīdī,” rakstīja “Associated Press”. Reida laikā SBU darbinieki Zalužnijam neko nepaskaidroja, viņš piezvanīja prezidenta kancelejas vadītājam Andrijam Jermakam ar brīdinājumu, ka armijas komandcentru aizsargās: “Es ar jums cīnīšos un jau izsaucu papildspēkus (..) varu šo uzbrukumu atvairīt, jo māku karot.”
Zalužnijs sazinājās ar SBU vadītāju Vasilu Maļuku, kurš noliedza, ka būtu zinājis par operāciju. Vēlāk Zalužnijs noskaidroja, ka divas dienas pirms reida SBU Kijivas tiesā iesniedza pieteikumu kratīšanas orderim komandcentrā. Krīzes situācija kara sākumposmā tika pārvarēta, tomēr domstarpības valsts aizsardzības jautājumos turpinājās, intervijā AP sacīja Zalužnijs, piebilstot, ka viņš bieži apstrīdējis prezidenta militāro stratēģiju. Zelenskis atbildēja vakara uzrunā nācijai: “Jebkura cita politika Ukrainai tagad ir pilnīgi nevajadzīga. Šis ir kara laiks, ir laiks aizstāvēt mūsu valsti, aizstāvēt mūsu tautu. Personīgās lietas atliksim uz vēlāku laiku.”
Vai cīņa par prezidenta amatu?
Zelenskim ar Zalužniju 2026. gada janvāra vidū notika darba tikšanās saistībā ar tā dēvēto “Mindičgeitas” korupcijas skandālu. Tā bija viena no daudzajām Zelenska sarunām tikšanos virknē ar skandālā iesaistītajiem prezidenta līdzgaitniekiem pēc Andrija Jermaka atkāpšanās un amatpersonu kadru maiņām Ukrainā. Tikšanās tēma nav zināma, taču saruna izprovocēja baumas, ka Zelenskis un Zalužnijs panākuši vienošanos un izlīguši mieru. Tomēr nekāda miera nav, kur nu vēl politiska vienošanās pirms iespējamām prezidenta vēlēšanām, par ko liecina intervija “Associated Press”.
Zalužnijs līdz šim atteicies apspriest savus politiskos mērķus, norādot, ka jautājumu nekomentēs līdz kara beigām. Tomēr atteikšanos zināmā mērā var uzskatīt par “prezidenta plāna” apstiprinājumu - ja šādu mērķu nebūtu, Zalužnijs uzreiz varētu paziņot, ka viņam nav politisko ambīciju.
Ukrainas Augstākās Radas deputāts Oleksijs Gončarenko sev raksturīgā manierē uz karstām pēdām sniedza komentārus un apgalvoja, ka Zalužnija intervija ierakstīta vēl pirms Minhenes drošības konferences un tikšanās mērķis bija pierunāt Zalužniju to nepublicēt, bet bijušais virspavēlnieks atteicies. Savukārt Zelenska politiskā oponenta un bijušā Ukrainas prezidenta Petro Porošenko pūla žurnāliste un sabiedriskā aktīviste Janīna Sokolova savā publikācijā apgalvoja, ka Zalužnija rezerves komandpunktā kratīšanas laikā SBU izņēma “kompromitējošus dokumentus”.
Komandpunkts bija izvietots kādas bijušās Kijivas centra rajona viesnīcas pagrabtelpās, kas slēgta vismaz gadu pirms kara, kādreiz tur atradās striptīza klubs. SBU saņēma tagad jau likvidētā kluba kratīšanas orderi un mēģināja izmantot, lai ielauztos Zalužnija dzīvoklī, taču ģenerālis to nepieļāva, un pēc saziņas ar Jermaku un Maļuku SBU Zalužniju lika mierā. Jermaks sākumā piekāpās, bet vēlāk ar birokrātiskiem līdzekļiem panāca virspavēlnieka atstādināšanu.
“Sokolova, atsaucoties uz avotiem Zalužnija apkārtnē, paziņoja, ka ģenerālim tuvās personas incidentu uzskatīja par slepkavības mēģinājumu un viņa iecelšana vēstnieka amatā Londonā bija nevis politisks kompromiss, bet risinājums Zalužnija drošības garantijām. SBU vadība incidentu nosauca par nejaušu sakritību - 2022. gada septembrī SBU it kā bijis aizņemts ar nozīmīgām lietām, jo valstī, kas kritiskā periodā atrodas kara stāvoklī, tobrīd nav bijis nekā svarīgāka par prostitūcijas apkarošanu striptīza klubos, kas jau sen slēgti,” situāciju komentēja “Telegram” kanāls “artjockey”. SBU 13. septembrī veica daudzas kratīšanas un nezināja, ka vienā no adresēm sen slēgta striptīza kluba vietā tagad bāzējas armijas komandcentrs.
Kāpēc Zalužnijs piekrita intervijai? “Vai nu viņš zina par gaidāmajām vēlēšanām un uzsāk priekšvēlēšanu kampaņu, vai arī kāds viņam to palūdza izdarīt. Intervija sakrita ar jauno “Mindiča ierakstu” publicēšanu un Ukrainas bijušā tieslietu un enerģētikas ministra Hermana Haluščenko aizturēšanu, mēģinot pamest Ukrainu un arestu apsūdzībā par naudas atmazgāšanu. Taču interesanti, ka Zalužnijs, kurš iepriekš bija ievērojis “džentlmeņu vienošanos”, to jau pārkāpis. Vai nu spiedienam uz Zelenski tiek pieslēgti jauni kanāli un resursi, vai arī Zalužnijs, redzot, kurp lietas virzās, pats arvien vairāk iesaistās politiskajā cīņā. Baumas par viņa priekšvēlēšanu štāba izveidi un politisko kampaņu klīst jau kopš vasaras,” secina “artjockey”.
Zelenska pretuzbrukums
Volodimirs Zelenskis uzsāka mediju kampaņu un Zalužnijam oponēja, apgalvojot, ka neveiksmīgais 2023. gada vasaras pretuzbrukums ir nevis viņa vaina, bet Zalužnija kļūdainās ofensīvas plānošanas rezultāts, savukārt bijušais Ukrainas bruņoto spēku 12. Azovas Speciālo spēku brigādes štāba priekšnieks Bogdans Krotkevičs (“Tavrs”) žurnālistiem pastāstīja par 2023. gada pretuzbrukuma aizkulišu detaļām. Savā “Telegram” kanālā Krotkevičs analizēja liktenīgas ģenerāļu sistēmiskās kļūdas, kas Ukrainai izmaksāja dārgi, un noliedza Zalužnija apgalvojumus par resursu trūkumu pretuzbrukumam. Krotevičs intervijā Ukrainas Televīzijas ziņu dienestam TСН izteicās, ka par to varētu uzrakstīt doktora disertāciju ar daiļrunīgu nosaukumu “Kā nevajag karot ar pietiekamiem resursiem, bet nepietiekami apmācītu personālu, sliktu plānošanu, kļūdaini izvēlētu galvenā uzbrukuma virzienu un militārās vadības elastības trūkumu”.
Rietumvalstu presē tika nopludināta informācija, ka Zalužnijs bez Zelenska ziņas 2022. gada 26. septembrī uzspridzināja “Nord Stream” zemūdens gāzes cauruļvadu Baltijas jūrā, kamēr Zelenskis par to neko nav zinājis. Acīmredzot, izņemot “Nord Stream”, pret bijušo virspavēlnieku citu kompromitējošu materiālu nav. Zelenskis uzreiz nāca klajā ar komentāru, ka “šis nav īstais laiks personīgo rēķinu kārtošanai”. Porošenko Ukrainas medijos cauruļvada spridzināšanas tēmu mēģina aktīvi popularizēt, taču, visticamāk, vienkārši izmanto situāciju, bet Zalužnija politiskā alianse ar Porošenko ir visai apšaubāma.
“Nord Stream” spridzināšana
ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIA) par “Nord Stream” spridzināšanas plāniem zinājusi jau kopš 2022. gada aprīļa, apstiprina “avoti Eiropas izlūkdienestos”, 19. februāra publikācijā rakstīja žurnāls “Der Spiegel”. CIA štata darbinieki Kijivā vairākas reizes tikās ar Ukrainas diversantiem, lai apspriestu operācijas tehniskās detaļas. CIA nostāja mainījās 2022. gada vasaras sākumā - izlūkdienests atteicās operāciju finansēt, tāpēc toreizējais Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Zalužnijs to personīgi akceptēja, bet Zelenskis par to it kā neko nezināja. CIA “Der Spiegel” publikāciju nosauca par “absolūti melīgu”, jo ASV jau sākotnēji noliedza savu specdienestu līdzdalību “Nord Stream” spridzināšanas diversijā.
Žurnālists pētnieks Seimūrs Heršs 2023. gadā rakstīja, ka ideja iznīcināt gāzesvadus nāk no ASV varas struktūrām: bijušais prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans devis rīkojumu starpresoru grupai izstrādāt plānu sadarbībā ar CIA. Kāpēc materiāls par CIA iesaistīšanos cauruļvadu spridzināšanā parādījās tikai tagad? Visticamāk, ka tā ir atbilde Zalužnija intervijai “Associated Press”, kur viņš atklāti komentē konfliktu ar Zelenski. Kijivā paklusām sākusies prezidenta priekšvēlēšanu kampaņa, un papildus diviem vadošiem kandidātiem tajā piedalīsies arī visu lielvalstu izlūkdienesti.
Vēlēšanu kampaņas aizmetņi
Politisko procesu vērotāji un avoti diplomātiskajās aprindās Zalužnija atklāsmēm mēģina rast skaidrojumu un saskatīt kāda iepriekš viltīgi saskaņota plāna rīcības pazīmes. Piemēram, ka pēc kārtējās sarežģītās, bet neauglīgās trīspusējo Krievijas, Ukrainas un ASV sarunu kārtas Ženēvā sākusies Zalužnija mediju kampaņa, jo viņš ir Zelenska galvenais potenciālais konkurents Ukrainas prezidenta vēlēšanās, bet Zelenska kanceleja dara visu iespējamo, lai piespiestu viņu no kampaņas izstāties. “Avoti” uzskata, ka konflikta pirmsākumos Ukrainas armijas vadības reakcija varēja beigties ar demaršu, jo tika izteikti draudi par armijas kaujas vienību uzbrukumu valdībai, lai aizsargātu militāro komandstruktūru pret drošības dienestu iejaukšanos. Šī fakta konstatācija grauj valsts prezidenta, augstākā virspavēlnieka leģitimitāti, kurš, pēc Zalužnija domām, iesaistījās politiskās ķildās, nevis nodrošināja armijas vajadzības frontē.
Saskaņots process tālejošu mērķu labad
AP publikācijas laiks rosina pārdomas par procesa ārēju koordināciju: ASV prezidenta Donalda Trampa komanda un delegācijas dalībnieki Ženēvā uzstājīgi demonstrēja savas “ierobežotās diplomātiskā manevra iespējas”. Zelenska politiskā ietekme tiek iedragāta brīdī, kad Baltais nams mēģina panākt mierizlīguma parakstīšanu, sarunu process nonācis strupceļā, bet informācijas publiskošana par nepietiekamo atbalstu 2023. gada pretuzbrukumam kliedē mītu, ka neveiksmju pamatā bijis Rietumu sabiedroto palīdzības trūkums. Tagad atbildība par stratēģiskajām kļūdām būs jāuzņemas Ukrainas politiskajai vadībai, veidojot priekšnosacījumus, lai piespiestu Zelenski piekrist miera līguma nosacījumiem. Ieguvēji būs “jaunās drošības sistēmas un pasaules kārtības” arhitekti - iniciatori, kuriem nepieciešams parocīgs un paklausīgs mierizlīguma parakstītājs, ja reiz Zelenskim atņemts vienīgās politiskās alternatīvas statuss. Neatkarīgi no pašreizējās Zalužnija retorikas viņa vadībā var tikt dibināta “militāristu partija”, lai izveidotu rezerves placdarmu varas pārmantojamībai Ukrainā pēckara periodā.
“Ja Zelenskis turpinās pretoties Ženēvā izskanējušiem mierizlīguma nosacījumiem, informācijas noplūdes intensitāte pieaugs un Ukrainas politisko līderu negatīvie reitingi var provocēt vēlētāju noskaņojuma maiņu ar prasībām pēc tehnokrātiskas “stingrās rokas”. Sarunu strupceļš var iezīmēt arī Ukrainas militārās elites vienotības sabrukuma sākumu: prezidenta kritikas tabu ir atcelts, un teritoriju zaudējumu vaininieku meklējumi kļūs par neizbēgamu vēlēšanu cikla centrālo virzītājspēku,” komentē “Telegram” kanāls “CIS News”.
Ženēvas sarunu aizkulises
Pēc Ukrainas, Krievijas un ASV trīspusējo 17.-18. februāra oficiālo sarunu kārtas Ženēvā tika organizēta neformāla Krievijas un Ukrainas delegācijas vadītāju Vladimira Medinska, Rustema Umerova un varas partijas “Слуга народу” Davida Arahamijas tikšanās, kas turpinājās aptuveni pusotru stundu - tikpat, cik oficiālā sarunu daļa, komentējot Umerova preses sekretāres Diānas Davitjanas sniegto informāciju, ziņoja izdevums “Суспiльне”.
Oficiālajai sarunu kārtai tika pieteikti 20 Krievijas delegācijas dalībnieki, kamēr kameru priekšā parādījās tikai 10. “Pārējie acīmredzot centās “nezīmēties”, jo viņiem bija ieplānota cita darba kārtība. Umerovs ar paziņojumu par gatavošanos “augsta līmeņa sanāksmei” radīja papildu intrigu - mājienu, ka pasākums notiks ar Putina piedalīšanos, nez kāpēc nopludinot faktu, ka vienošanās par karadarbības pārtraukšanu frontes līnijā “gandrīz panākta” un monitoringu veiks ASV spēki,” raksta “Telegram” kanāls “Баланс сил. Прогнозы”. Savukārt Zelenskis paziņoja, ka vēlēšanas Ukrainā varētu notikt pēc diviem mēnešiem, ar nosacījumu, ja tiks ievērots pamiers. Ukrainas kompromisi: uguns pārtraukšana, ASV un ES drošības garantijas, demilitarizētas zonas izveide “strīdīgajās teritorijās”. ASV-Ukrainas mierizlīguma 20 punkti Ženēvas sarunās apspriesti netika, tāpēc Ukrainas puse uzstās, lai tos iekļauj nākamās sarunu kārtas darba kārtībā.
Zalužnijs - ērtāks sarunu partneris?
Donaldam Trampam un Vladimiram Putinam par mierizlīgumu būtu vieglāk vienoties ar Valeriju Zalužniju nekā Volodimiru Zelenski. Tramps joprojām jūtas aizvainots par Zelenska rīcību saistībā ar Baidenu ģimenes korupcijas skandālu enerģētikas uzņēmuma “Burisma Holdings” lietā, kad Zelenskis vispirms solīja, bet pēc tam atteicās palīdzēt Trampam ar pierādījumiem toreizējā ASV viceprezidenta Džo Baidena interešu konfliktā par viņa dēla Hantera darbību uzņēmuma uzraudzības padomē (izskanēja informācija par naudas pārskaitījumiem caur Latvijas “PrivatBank”). Tramps uzskata, ka tas bija viens no iemesliem viņa zaudējumam 2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās. Putina naids pret Zelenski skaidrojams vienkārši - par nespēju Ukrainas prezidentu fiziski likvidēt, viņa pretošanos un nepiekāpību Kremļa impēriskajai agresijai. Kremļa diktators pēc dabas ir ārkārtīgi ļaunatminīgs un atceras jebkādus personiskos aizvainojumus, kur nu vēl pret Zelenski, piemēram, kad Maskava viņu atbalstīja 2019. gada prezidenta vēlēšanās apmaiņā pret solījumiem atrisināt konfliktu Donbasā atbilstoši Minskas 2014. gada vienošanām, bet Zelenskis “solījumus neizpildīja”. Pēc tam Putina un Zelenska attiecības “strauji pasliktinājās”, kam sekoja Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā.
“Zelenska atkāpšanās no prezidenta amata un viņa aizstāšana ar Zalužniju padarīs Vašingtonas un Maskavas kontaktus ar Kijivu mazāk emocionālus un pragmatiskākus,” uzskata “Telegram” kanāla “Украина не Россия?” autori. “Tā nav nejaušība, ka no amata atkāpās Trampa īpašais pārstāvis Ukrainas un Krievijas jautājumos Kīts Kellogs - viņa darbība nonāca pretrunā ar Stīva Vitkofa un Džareda Kušnera ārpolitiskajiem centieniem. Tās ir sliktās ziņas Ukrainas vadībai, kas uzskatīja Kellogu par savu lobistu Vašingtonā.”
Un nav svarīgi, vai Zalužnijs bija vai nebija iesaistīts “Nord Stream” sprādzienu diversiju organizēšanā.
Svarīgi atrisināt Trampa - Putina domstarpības un veicināt Krievijas un Ukrainas konflikta noregulējumu...
