Sākums

Aizvadītais 2025. gads ir iezīmējis lūzuma punktu pasaules kārtībā. Ir pienācis laiks runāt skaidru un tiešu valodu. Tā pasaules kārtība, kura bija vēl pirms gada, faktiski vairs nepastāv. Ir sākusies jauna ēra. Vai šis jaunais laikmets novedīs pasauli pie kādas globālās katastrofas, vai arī vēstures rats pagriezīsies tā, ka briesmas paies secen, to rādīs nākamais – 2026. gads, bet šobrīd skaidrs ir viens: mēs esam apokaliptiskam scenārijam tuvāk nekā jebkad agrāk kopš Otrā pasaules kara.

Latvijā vēl tikai nākamgad grozīs Publisko iepirkumu likumu, lai vienkāršotu iepirkuma procedūras, jo īpaši iepirkumus militārajām vajadzībām, savukārt Polija cer spert milzu soli pretim militāro piegāžu veicināšanai ar nodokļu atvieglojumu palīdzību.

Kas notiks Rīgas ielās, iespējams, jau 2026. gada nogalē, kad uz remonta laiku tiks pārcirstas divas pilsētai svarīgas satiksmes artērijas – Vanšu tilts un Gaisa tilts Brīvības ielā? Vai tiek kas plānots, lai novērstu vai mazinātu sastrēgumus Rīgas ielās – uz šiem un citiem rīdziniekiem un Pierīgas iedzīvotājiem svarīgajiem jautājumiem meklējām atbildes pie Rīgas mēra Viestura Kleinberga (“Progresīvie”).

Latvija vairākos būtiskos statistikas rādītājos ir Eiropas Savienības (ES) valstu lejasgalā, atpaliek arī no Igaunijas un Lietuvas. Tas acīmredzami ir saistīts ar sistēmiskiem trūkumiem valsts darbinieku atlasē – politikā un valsts pārvaldē darbojas nevis paši enerģiskākie, spējīgākie un izglītotākie, bet pavāji kadri. Kā no šīs ķezas tikt ārā? Piedāvājumi ir dažādi.

Kad Rīgas “intelektuāļi” sāk runāt par provinciālismu, tad tas gandrīz vienmēr liek iekšēji saspringt. Līdzīgi kā sēžot autobusā, kad aizmugurējā sēdeklī apsēdušies pārāk pļāpīgi pasažieri. Neviļus rodas nepatīkamas priekšnojautas, ka piespiedu kārtā būs jāklausās visādas banalitātes.

Anatolijs Danilāns, profesors, gastroenterologs, mediķis ar lielisku humora uzjūtu, mums izstāsta, ka var ēst arī naktī, un nemaz nav jākautrējas, ja gribas pielavīties ledusskapim, lai no no tā nakts melnumā izņemtu kaut ko gardu.

Kaimiņzemēs Lietuvā un Igaunijā cilvēkiem labs prāts, un pirms Ziemassvētkiem pierima kaismīgā politiskā cīņa, kas atsāksies janvārī. Lietuvā tad turpināsies skandalozā Lietuvas Radio un televīzijas likuma izskatīšana, savukārt Igaunijā pēc oktobrī notikušajām pašvaldību vēlēšanām 79 dažādu līmeņu pašvaldībās ir ievēlētas to amatpersonas, kas sāks strādāt un rādīt, ko prot. Taču ir arī citas aktuālas lietas, par kurām lasiet šajā “nra.lv” Baltijas plašsaziņas līdzekļu apskatā.

Ziemassvētku eglīšu uzdevums ir dot cilvēkiem pārliecību par citiem cilvēkiem, ka vismaz tie, ar kuriem viņš kopā padziedājis un ar dāvanām apmainījies, vismaz līdz nākamai eglītei viņu pārāk skaļi nelamās un klusi neapmelos.

Latvijas politika aizvadītajā 2025. gadā pagāja gluži kā bradājot pa purva muklāju. Valdošās koalīcijas partijas pārstāja slēpt savu savstarpējo nepatiku, vienlaikus turpinot demonstrēt nevēlēšanos kaut ko būtiski mainīt. Tas ir, gāzt valdību un veidot jaunu.

Emanuels Makrons un Krievijas diktators Vladimirs Putins gatavojas divpusējām sarunām par Ukrainu: Kremlis paudis vēlmi iesaistīties dialogā – Elizejas pils reaģējusi pozitīvi.

Jaunās vienotības (JV) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics starp svarīgākajiem gada laikā paveiktajiem darbiem min jaunu amatpersonu izvēli atbildīgos valsts amatos.

Eiropas Komisija decembrī ir publicējusi datus, kas raksturo dzīves līmeni Eiropas Savienības (ES) valstīs, un attiecīgi var spriest arī par ES valstu ekonomiku veselību. Latvija tajos ir lejasgalā un pašā pēdējā vietā.

Latvijas pārvaldes iestādes beidzot sarosījušās ieviest jaunus noteikumus, lai mazinātu naudas izkrāpšanu ar telefonu un citu elektronisko tiešsaziņas sakaru līdzekļu palīdzību.

Pasaule, kurā dzīvojam, mainās, un šajā procesā ir svarīgi nepazaudēt pašam sevi un atminēties par līdzcilvēkiem – aktiera Artus Kaimiņa saruna ar aktrisi Rēziju Kalniņu par sevi, mums visiem un vērtībām kuras mūs vieno.

Pret Ogres mēru Egilu Helmani šomēnes ir bijuši pastiprināti centieni dabūt viņu nost no amata par katru cenu. Tiek apcerēts viņa veselības stāvoklis, un opozicionāri cer, ka viņš nedabūs pielaidi valsts noslēpumam. Taču vismaz pagaidām nekas nav sanācis.

Ikviens eiropietis, kurš dažādu iemeslu, piemēram, gaidāmā ceļojuma, dēļ sācis padziļināti interesēties par Koreju, saskaras ar vairākiem (vismaz trīs) pārsteigumiem, kas it kā nekādi neasociējas ar izplatītajiem stereotipiem par Āziju un Austrumiem.

“Urals” naftas cena grauj Putina kara ekonomiku. Krievijas galvenās eksporta naftas markas “Urals” cena trīs mēnešu laikā kritusies par 28% – līdz aptuveni 40 ASV dolāriem par barelu – un ir zemākā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. “Urals” atlaide pret “Brent” markas etalonu ir sasniegusi vēsturiski augstāko līmeni – 25 USD par barelu. Kritumu nosaka “Brent” cena, kas pirmo reizi sešu mēnešu laikā ir mazāka par 60 USD. Papildu faktors ir ASV piemērotās sankcijas naftas uzņēmumiem “Rosņefj” un “Lukoil”, kas eksportē vairāk nekā pusi Krievijas naftas. “Baltais nams aizliedza Kremlim nevis naftas ieguvi, bet tirdzniecību, kas ir izrādījies daudz sāpīgāks ietekmes instruments,” situāciju komentē “Telegram” kanāls “Шепот нефти”.

Tas, ka tieši garajās ziemas brīvdienās “uzplauka” Latgales vēstniecības “Gors” dramatiskā tēma, šķiet, nav nejaušība: ir tik daudz dienu, kad dažādas iestādes nestrādā, līdz ar to nav iespējams skaidri izzināt, kāds būs tālākais koncertzāles liktenis. Tīmeklī pat pavīdēja doma, ka “Goru” vajadzētu atdot privātajiem uzņēmējiem, lai Rēzeknes domei un Valsts kultūrkapitāla fondam (VKKF) nevajadzētu finansēt Latgales kultūras pērli. Otrdien notikušajā preses konferencē Rēzeknes mērs, ieklausījies Valsts prezidenta un sabiedrības viedoklī, atzina, ka “Gors” netiks nodots privātās rokās.

“Dievs pie mums nāk kā bērns,” teic Pēteris Spoģis, “kaut kas ļoti liels, bet tajā pašā laikā trausls un sargājams. Ja būsi pret šo atklāsmi paviršs, tā tavā dzīvē mirs.” Kristus piedzimšanas svētki, Ziemsvētki – 24. decembris – ir gaismas un tumsas lūzuma punkts. Cerību iesākums. Pēteris kopā ar mīļoto sievu Martu tur rokās savu septīto bērniņu, kurš dzimis pirms divarpus mēnešiem. Šeit, kopā ar vecākiem, dzīvo seši bērni, bet Belliņa ir debesīs. Viņa mūžam tiks pieminēta. Kā Dievs, kas nāk pie mums kā bērns. Savās pārdomās dalās bīskaps emeritus Pēteris Sproģis.

Vai aizvadītais gads mūs ir padarījis stiprākus; kāda ir šī pasaule, kurā mēs dzīvojam; cik frontēs mums jācīnās ar problēmām un kādām; kas šai cīņā ļaus mums uzvarēt; kā informācijas tehnoloģijas regulē mūsu dzīvi – par šiem un citiem jautājumiem sabiedrisko procesu vērotāja Andreja Ciņa saruna ar kristīgās meditācijas un apzinātības skolotāju, Evanģēliski Luteriskās baznīcas mācītāju Induli Paiču.

Zemkopības ministrs Armands Krauze Zemkopības ministrijas un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra 17. decembrī Jelgavā notikušajā konferencē “Ceļā uz veselu lauksaimniecību” informēja par to, kā sākušās Latvijas un Eiropas Komisijas sarunas par ES 2028.-2034. gada plānošanas periodu.

Ir sarakstītas grāmatu grēdas par to, kāpēc vienas valstis ir turīgas, bet citas ne. Ir dažādas teorijas par to. Bet šoreiz par ko citu. Par politiku un politiķiem. Kāpēc vieniem sanāk, bet citiem ne tik ļoti?