Vakar ar Saeimas balsojumu no “tiesībsarga” amata atlaistais Juris Jansons bija 14 gadus nodarbojies ar to, lai padarītu valsts aparātu kopumā tieši tādu kā viņa birojs, kur, viņa paša vārdiem runājot, “pie labām algām, pie labiem darba apstākļiem... cilvēki aizmirstās.”
Koalīcijas līgums starp Igaunijas Reformu partiju un partiju "Igaunija 200" ietver klauzulu, kurā sākotnējo lēmumu par bērnu uzturēšanas strīdiem pieņem mākslīgais intelekts, ko pēc tam apstiprina tiesnesis. Turklāt tieslietu un digitālo lietu ministre Līsa Pakosta vēlas grozīt Ģimenes tiesību likumu, lai samazinātu tiesnešu rīcības brīvību citu apstākļu vērā ņemšanā, ziņo Igaunijas nacionālā raidorganizācija ERR savā interneta portālā "err.ee".
Par Ukrainas lēmumu izbeigt norēķināšanos par Latvijas valsts uzņēmumam piederošā ritošā sastāva izmantošanu Latvijas satiksmes ministrs Atis Švinka saka, ka "Ukraina ir karā. Jādara viss iespējamais, lai atbalstītu Ukrainu. Diskusijas... nav pats svarīgākais."
Koalīcijas deputāti Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļa amatam vienojušies virzīt bijušo Latvijas Radio vadītāju Unu Klapkalni. Savukārt Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta (MK) sadarbības memoranda padome SEPLP locekļa amatam virza bijušo Latvijas Televīzijas vadītāju Ivaru Belti. Saeimas balsojums par SEPLP paredzēts 19. jūnijā.
Teikšu godīgi, otrdienas vakarā gāju gulēt ar visai trauksmainām priekšnojautām: esam jauna globālās eskalācijas līmeņa (jauna, plaša mēroga kara) priekšvakarā. ASV prezidents Donalds Tramps bija sasaucis steidzamu Nacionālās drošības padomes sēdi, bet pirms tam viņš tviterī publicēja ierakstu ar diviem vārdiem (kā Tramps to dažkārt dara – lielajiem burtiem): bezierunu kapitulācija (UNCONDITIONAL SURRENDER).
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vakar uzklausīja un atbalstīja tādu bāzes pensiju ieviešanas shēmu, kādu labklājības ministrs Reinis Uzulnieks pieteica ar vārdiem “ieliksim kāju durvīs".
Lietuvas robežsargi šajā gadā biežāk nekā tajā pašā periodā pērn pamanījuši brūnos lāčus. Eksperti to attiecina uz plašas uzraudzības sistēmas uzstādīšanu uz valsts robežas un pastāvīgu šo dzīvnieku populāciju, kas Lietuvā atveseļojas un pieaug, raksta Lietuvas laikraksts "kauno.diena.lt", atsaucoties uz ziņu aģentūru BNS. Arī Latvijā pieaug lāču skaits un palielinās to izplatība.
Ukrainas galvaspilsētā Kijivā bāzētā Pilsoņu brīvību centra vadītāja, Nobela Miera prēmijas laureāte Aleksandra Matvijčuka intervijā Vācijas raidorganizācijai "Deutsche Welle" ("dw.com") pastāstīja, kā ukraiņi izdzīvo Krievijas gūstā, kā cilvēktiesību aktīvisti vāc un dokumentē pierādījumus par kara noziegumiem Ukrainā un kādi pierādījumi jau savākti.
Polijā aizsākušies pirmie lielie “tērauda” protesti – tērauda rūpniecības strādnieki devās gājienā pa Varšavas ielām no parlamenta uz premjerministra kanceleju. Arodbiedrību pārstāvji norāda, ka tērauda rūpniecībā drīz var sākties atlaišanas vilnis, kam sekos rūpnīcu likvidācija, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".
Saruna ar jaunievēlēto arhibīskapu Rinaldu Grantu: par ceļu uz Baznīcu un par to, vai Grants turpinās arhibīskapa Jāņa Vanaga tradīciju – no Baznīcas pozīcijām komentēt politiskās norises; par Dieva visvarenību un kara neapturēšanu; par homoseksuālajām laulībām un zemajiem dzimstības rādītājiem; par mākslīgo intelektu un dvēseliskajām šaubām.
Ministru prezidente Evika Siliņa pirmdien kārtējo reizi ir nākusi klajā ar aicinājumu ministrijām izteikt pašām savus priekšlikumus, kur ietaupīt naudu nākamā gada budžeta caurumu lāpīšanai.
Pēdējos gados palielinājies to jauniešu skaits, kuri sazinās ar Zviedrijas Miera asociāciju "Svenska Freds". "Daudzi ir noraizējušies par to, ka tiks iesaukti militārajā dienestā," Zviedrijas nacionālajai televīzijai SVT (“svt.se”) sacīja Rebeka Lindholma Šulca no "Svenska Freds". Viņasprāt, tas nozīmē, ka arvien vairāk jauniešu būs jāpilda militārais dienests pret paša gribu. SVT demonstrēja arī sižetu, kurā tika rādīti tie jaunieši, kuri iespēju dienēt novērtē atzinīgi.
Par valsts uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” (LDz) vienīgo reālo aktīvu kļūst tā cieņpilnais nosaukums izmantošanai tam, lai aizsegtu eiro miljardu ierakšanu zemē “Rail Baltica” trasē.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 14. jūnija telefonsarunā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu paziņoja, ka pēc 22. jūnija ir gatavs turpināt miera sarunas ar Ukrainu. Putina palīgs un sarunu grupas ar Ukrainu vadītājs Vladimirs Medinskis 10. jūnija intervijā laikrakstam “The Wall Street Journal” izteicās: "Konflikts diemžēl padziļina mūsu domstarpības ar Ukrainu. Tāpēc mēs vēlamies, lai tas beigtos pēc iespējas ātrāk. Mēs vēlamies mieru."
Aināra Šlesera organizētā svētdienas akcija pie Brīvības pieminekļa liecina, ka Evikas Siliņas valdībai parādījusies papildu stute. Tāpat kā savulaik Aldis Gobzems ar savām bezmērķīgajām izdarībām un draudiem objektīvi tikai balstīja Krišjāņa Kariņa valdību, tā tagad līdzīgas funkcijas pilda Šlesera tukšie draudi: dodu Siliņas valdībai divas nedēļas. Ja viņa neatkāpsies, tad...
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedrs, bijušais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs atzīst, ka, ja patiesi a/s “Latvijas dzelzceļš” vai tās meitasuzņēmumu vagoni Ukrainā spiesti atrasties dīkstāvē, neko nepelnot, un tajā pašā laikā mums no valsts budžeta “Latvijas dzelzceļš” ir jādotē – šāda ziņa nav tīkama.
Elektroniskā uzraudzība ir mūsdienīgs un efektīvs probācijas līdzeklis, kas sniedz iespēju nodrošināt cietumā esošajiem notiesātajiem pakāpenisku pāreju no brīvības atņemšanas uz pilnvērtīgu dzīvi sabiedrībā, vienlaikus saglabājot kontroli un sniedzot atbalstu ārpus ieslodzījuma vides. Latvijā elektroniskā uzraudzība darbojas jau desmit gadus. Bet aiz katra uzraudzības gadījuma ir cilvēks – ar savu ceļu, izaicinājumiem un centieniem mainīt dzīvi.
Eiropas Savienība atjaunojusi pirms trim gadiem atceltos ievedmuitas tarifus virknei Ukrainas lauksaimniecības un pārtikas produktu. Vai mūsu zemkopjiem un pārtikas ražotājiem tas nozīmē atelpu? Vai šajos kara gados esam kļuvuši pietiekami konkurētspējīgi un lēto produktu ienākšana tirgū vairs nespēj ietekmēt mūsu kvalitatīvo ražojumu noietu?
Kāpēc neviens no trim kandidātiem uz ģenerālprokurora amatu neieguva pietiekamu Tieslietu padomes atbalstu? Kas Tieslietu padomes locekļiem kandidātos nepatika? Vai patiesi neviens no viņiem nespēja pienācīgi izklāstīt redzējumu par prokuratūras turpmāko piecu gadu virzību? Varbūt Eiropas Padomes jaunākā ziņojuma dati par prokuratūru pielika treknu punktu Tieslietu padomes izvēlei?
Nekādas tehnoloģijas, tikai ar roku aizpildāmi protokoli, publiski skaitītas balsis un skaļi nolasīti rezultāti — tā 30 gadus notikušas vēlēšanas Ukrainā, pārvarot tās (un citas) problēmas, kuras Latvijā pēdējā desmitgadē uzrodas arvien vairāk.
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure un Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš stāsta par to, kad un cik lielā mērā pārtikas cenas varētu ietekmēt 27. maijā parakstītais pārtikas izejvielu un pārtikas produktu ražotāju un tirgotāju parakstītais memorands par pārtikas cenu samazināšanu.
