Latvija priekšgalā Baltijas ceļam uz izmiršanu

Ar dzimstības samazinājumu 2025. gadā par 9,7% pret 2024. gadu Latvija apsteidz Lietuvu, kur šis pats rādītājs ir mīnus 8,4%, un Igauniju, kas salīdzinājumā ar abām pārējām Baltijas valstīm var dižoties ar tikai mīnus 5,8%.

Vaimanāšana par dzimstības samazināšanos skan no visām pasaules malām, lai gan var domāt pilnīgi pretēji, vai cilvēku izmiršana ir laba, vai slikta. No pasaules resursu saglabāšanas, cilvēku dzīvei piemērotas vides ilgtspējas un tādējādi arī no cilvēces izdzīvošanas viedokļa cilvēku skaita samazināšanās ir laba, taču tā iznīcinās tagadējās tautas, valstis un kapitālistisko saimniekošanu, kuras nosacījums ir ražošanas apjoma pieaugums. Nav skaidrības arī par to, vai cilvēku izmiršana ir dabisks, vai apzināti organizēts process. No vienas puses, var atsaukties uz eksperimentiem ar dzīvniekiem, kuri pārtrauc vairoties, ja tiek turēti telpā, kur pārtiku viņiem dod neierobežoti, bet telpas platība paliek ierobežota. Tāpat kā eksperimentu dzīvnieki nespēj palielināt platību, kādu tiem piešķīruši cilvēki, tā arī cilvēce nespēj palielināt savu zemeslodi. No otras puses, Latvijas un citu mums zināmo valstu politikā saskatāmas pazīmes, ka šo valstu vadītāji veicina iedzīvotāju skaita samazināšanos pamatotās vai maldīgās cerībās, ka tādējādi viņi nopelnīs tieši saviem bērniem un bērnubērniem tiesības uz vietu tādā pasaulē, kurā nostabilizēta cilvēku skaita labklājības uzturēšana prasīs tikai tik dabas resursu, cik daba spēj atjaunot.

Demogrāfiskos datus var iegrozīt dažādi

Vienus un tos pašus demogrāfiskos rādītājus iespējams sakārtot gan tā, lai šausminātu, tracinātu un cīnītos par resursu pārdali demogrāfisku mērķu sasniegšanai, gan arī tā, lai mierinātu un atskaitītos, ka demogrāfijas dēļ iztērētā nauda jau dod rezultātus.

Latvija no pērnā gada rezultātiem var izcelt dzimstības samazinājuma sabremzēšanos no mīnus 13,2% pagājuša gada pirmajos sešos mēnešos līdz mīnus 9,7% gadā kopumā. Tas nozīmē, ka gada otrajā pusē samazinājums bijis tikai par 6,1%, kas divreiz mazāk nekā gada pirmajā pusē un gandrīz saplūst ar Igaunijas gada rādītāju, ko uzskatīt par Baltijas etalonu, ja vērtēšana notiek virzienā, ka augstāka dzimstība labāka par zemāku dzimstību.

Vērtējot Latviju sacensībā ne pašai ar sevi, bet Baltijas telpā, Latvija pārspēj Igauniju ar atlikušo jaundzimušo kopskaitu, bet Lietuvu ar to, ka jaundzimušo samazinājums absolūtos skaitļos Latvijai mazāks:

Datus iespējams iegrozīt arī tā, lai Lietuva Latvijā aģentūras LETA 7. janvāra ziņā tiktu eksponēta kā valsts ar 23,8 tūkstošiem jaundzimušo 2025. gadā, ja atsaucas nevis uz statistikas, bet uz Lietuvas iedzīvotāju reģistru iestādi, kas uzskaita arī ārvalstīs dzīvojošos valstspiederīgos. Tomēr pašā Lietuvā šādus mierinājumus par pilnu neņem. Latviešu un lietuviešu valodas pietiekami tuvas, lai būtu saprotams, kā kāds Lietuvas izdevums raksturojis 2025. gada zemo dzimstību ar 17 478 jaundzimušajiem:

Ekrānšāviņš

Plašākā salīdzinājumā Latvijai izpalīdzējusi Baltkrievija, kas pērnā gada vidū pēkšņi publiskoja jaundzimušo skaitu 2024. gadā, ko nebija darījusi kopš 2019. gada. Tad atklājās, ka kopš 2016. gada dzimstība Baltkrievijā sarukusi tieši uz pusi (-50%), kamēr Latvijā tikai par 41,3%. Par 2025. gadu datus Baltkrievija sniegusi nav, bet dzimstībai tur jābūt ļoti zemai, jo demogrāfiskajiem procesiem ir liela inerce.

Krievija noslepenojusi visus demogrāfiskos datus, provocējot pieņēmumus, ka skaitļus slēpj tie, kuriem skaitļi ļoti nepatīkami.

Krievijas agresijas upures Ukrainas statistiķi demogrāfiskos datus kopš 2022. gada vairs nepublicē, jo statistikas standartu ievērošana kara laikā nav iespējama, bet dzimtsarakstu iestāžu dati slēpti netiek. Par pagājušo gadu tie rāda 168 778 jaundzimušos un 485 296 mirušos. Tādējādi uz vienu dzimušo tikai 2,87 mirušo. Vērtējums “tikai” radies, salīdzinot Ukrainu ar mierā un daudz lielākā labklājībā dzīvojošo Latviju. Dzimušo un mirušo attiecība Latvijā 2025. gadā bijusi viens pret 2,21.

Jo cilvēku mazāk, jo reģionālās atšķirības lielākas

Noapaļoti aprēķināts iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājies no 1 860 600 cilvēkiem pagājušā gada 1. janvārī līdz 1 823 500 cilvēkiem šā gada 1. janvārī. Tie sākotnējie dati, kurus statistiķi centīsies precizēt un kurus varbūt nāksies grozīt lielākā amplitūdā nekā citus gadus. Lieta tā, ka pamanāmi lielu ietekmi uz Latvijas iedzīvotāju kopskaitu atstāj Ukrainas kara bēgļi, kuri mēdz regulāri mainīt savas pagaidu pajumtes valstis.

Ukraiņu radītie zigzagi Latvijas iedzīvotāju skaitā nenovērš šī skaita samazināšanos. Šī samazināšanās ir gan cēlonis, gan sekas tam, ka atlikušie iedzīvotāji koncentrējas vietās, kur vēl palikušas iestādes un daudz maz izbraucami ceļi starp tām. Nesen “Neatkarīgajā” publicētā Latvijas kartē tika rādīts, kur veidojas no cilvēkiem un iestādēm brīvas zonas. Jaundzimušo skaits tomēr arī tādās teritorijās (pašvaldībās) nav nulle. Ja salīdzina pašvaldības, kuras pašas uz salīdzināšanu pieteikušās, publiskojot savus 2025. gada demogrāfiskos rādītājus, tad neatklājas skaidrs nodalījums starp teritorijām, kurās cilvēku atrašanās drīz vien beigsies, un teritorijām, kurās Latvijā atlikušais cilvēku daudzums mēģinās saspiesties:

Šo datu interpretācijā nav ko piebilst tam, kas jau pateikts domnīcas “LaSER”, bet, skaidrāk sakot, Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētās profesores demogrāfijā Zanes Vārpiņas ziņojumā “Latvija 2040: demogrāfiskā realitāte un nākotnes scenāriji”. Protams, ka Latvijai nav priekšrocību ne veselības, ne prasmju, ne inovāciju, ne produktivitātes rādītājos, uz kuru rēķina mīkstināt demogrāfiskā krituma ietekmi. Saglabāsies tā dēvētā “divu ātrumu” demogrāfija, kur Rīga un īpaši Pierīga turpinās kļūt par iedzīvotāju pievilcības centru, bet pārējo teritoriju apdzīvotība un apdzīvojamība zudīs straujāk nekā valsts centrā.