Sākums

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure un Latvijas Alus darītāju savienības  valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš stāsta par to, kad un cik lielā mērā pārtikas cenas varētu ietekmēt  27. maijā parakstītais pārtikas izejvielu un pārtikas produktu ražotāju un tirgotāju parakstītais memorands par pārtikas cenu samazināšanu.

Otrdien Igaunijā, Pērnavas apriņķī, oficiāli atklāts Sopi-Tootsi vēja un saules parks. Atjaunojamo energoresursu parks izmaksāja gandrīz 400 miljonus eiro un ir lielākais Igaunijā, ziņo Igaunijas nacionālā raidorganizācija ERR savā interneta portālā "err.ee".

Satraukums par ieilgušajām intensīvajām lietavām valda ne tikai zemnieku saimniecībās, bet arī Rīgā, Zemkopības ministrijā un tās pakļautībā esošajās iestādēs. Zaudējumi zemnieku budžetos nozīmēs zaudējumus arī valsts budžetā. Valsts ir gatava sniegt zemniekiem atbalstu, sarunā ar “nra.lv” norāda zemkopības ministrs Armands Krauze. 

Latvijas Bankas (LB) iekoptajā ekspertu sarunu formātā spriežot par to, "kāpēc Latvijā krīt dzimstības rādītāji un kā to mainīt?”, neauglības ārstēšanā specializējies ginekologs Egīls Gasiņš ierosināja izveidot Latvijā valsts mēroga “startapu olšūnu uzkrāšanai”. 

Specdienestu vadītāju, ekspertu un politiķu brīdinājumi par Putina gatavošanos uzbrukumam kādai no NATO dalībvalstīm, lai pārbaudītu Rietumu vienotību, kopš gada sākuma izskanējuši arvien biežāk. Pirms dažām dienām par to vēlreiz atgādināja Vācijas federālā izlūkošanas dienesta (BND) vadītājs Bruno Kāls, kurš gatavojas atstāt savu amatu: “Maskava var veikt provokāciju Baltijas valstīs “Krievijas iedzīvotāju aizsardzības” iegansta aizsegā”, līdzīgi kā tas notika ar Krimas aneksijas speciālo operāciju 2014. gadā. “Nav runa par plaša mēroga iebrukumu, izmantojot tankus un bombardēšanu – Krievijai pietiek nosūtīt uz Igauniju “zaļos cilvēciņus” krievvalodīgās minoritātes aizstāvībai,” Kāla teikto citē aģentūra “Reuters”. Tādā veidā, pēc viņa domām, “Putins mēģinās pārbaudīt NATO apņēmību aizsargāt savus sabiedrotos”.

Kāda pētnieku ieskatā ir investīciju vide Latvijā; kādu lomu investīciju piesaistē spēlē ģeopolitika; kā klājas ar investīciju piesaisti mūsu kaimiņvalstīm Igaunijai un Lietuvai?

Līgumā par aptuveni 600 Zviedrijas ieslodzīto nogādāšanu Igaunijas pilsētas Tartu cietumā ir teikts, ka uz Tartu tiks vesti veselīgi pieauguši vīrieši, kuri ir saņēmuši ilgtermiņa sodu un nav radikalizēti. Tas nozīmē, ka ievestie ieslodzītie būs parasti slepkavas, izvarotāji un ekonomiskie noziedznieki, Igaunijas nacionālajai raidorganizācijai ERR ("err.ee") paziņoja Igaunijas tieslietu ministre Lisa Pakosta. Pēc viņas teiktā, ieņēmumi no līguma segs visas iespējamās izmaksas, kas būs radušās Igaunijai cietuma un cietumnieku uzturēšanā.

Pensiju otrā līmeņa pārvaldnieki cenšas atpirkties no fondu likvidācijas ar rakstiskiem un  publiskiem solījumiem kaut daļu no viņiem iedotās nodokļu naudas ieguldīt Latvijas uzņēmumos vai projektos.

Naktī no ceturtdienas uz piektdienu veiktais Izraēlas uzbrukums Irānai no militārā viedokļa ir bijis profesionāli nevainojams. Ir sagrauta galvenā urāna bagātināšanas rūpnīca Natanzē un nogalinātas vairākas augstas Irānas militārās amatpersonas – Islāma revolūcijas sargu korpusa vadītājs ģenerālis Hoseins Salami, Irānas armijas ģenerālštāba priekšnieks Mohammads Bageri un Irānas bruņoto spēku komandiera pirmais vietnieks ģenerālis Holamalī Rašids, kā arī vairāki  vadoši kodolfiziķi, kuri tieši strādājuši Irānas atombumbas projektā.

Ikgadējais skolēnu sacerējumu konkurss, ko organizē kinorežisore un grāmatu autore, aktīvākā Sibīrijas izsūtījuma tēmu aprakstītāja Dzintra Geka kopā ar domubiedriem, atkal pulcināja desmitiem skolēnu, kuri piedalījās sacerējumu konkursā par tēmu: deportācijas.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs un bijušais satiksmes ministrs Kaspars Briškens norāda: akciju sabiedrībai "Latvijas dzelzceļš" (LDz) ir jārisina Ukrainā iesaldēto vagonu jautājums, lai vagonu īpašnieki neciestu zaudējumus, savukārt kravu piesaistē dzelzceļam jārealizē iecerētā vietējo kravu pārvietošana no autopārvadājumiem uz dzelzceļu.

Sasniegta šausminošā “jubileja” — Krievijas zaudējumi kopš pilnmēroga uzbrukuma sākuma skaitāmi miljona apmērā. Materiālās rezerves Krievijai arvien mazinās, taču nemazinās “gaļas viļņi”.

Cīņa ar birokrātijas vairošanos un valsts līdzekļu pļekarēšanu izpaužas dažādās formās. Tā, piemēram, Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) rīko konkursu uz Baltijas jūras valstu telpiskās plānošanas iniciatīvas VASAB sekretariāta vadītāja vai vadītājas vietu. Pretendentiem jāpiesakās līdz 25. jūnijam. Paredzētā mēnešalga ir 3400 eiro.

Pašvaldību vēlēšanas beigušās, un gandrīz visās lielākajās Latvijas pilsētās situācija ir daudzmaz skaidra. Zināmas neskaidrības vērojamas Jelgavā, bet šoreiz ne par to. Par Rīgu, kur nomināli uzvarējusi Aināra Šlesera partija “Latvija pirmajā vietā”, bet šis spēks no koalīcijas veidošanas sarunu galda ir atstumts. Tagad Šlesers tēlo apvainojušos un mēģina rīkot kaut kādus protestus. Lai jau cenšas. Demokrātiskā sistēmā tas nav aizliegts.

Vācijas izlūkdienesta vadītājs Bruno Kāls brīdina sabiedrību: Putins gatavo uzbrukumu Baltijas valstīm. Viņš teic, ka tas nebūšot iebrukums ar tankiem un bombardēšana, tie būs tā dēvētie zaļie cilvēciņi, kuri ienāks valstī, lai it kā aizsargātu krievvalodīgos. Kāls uzskata, ka šādā veidā Krievijas diktators Putins centīsies pārbaudīt NATO spējas un vēlmi aizsargāt savus sabiedrotos, proti, 5. panta atbilstību realitātei.

Saruna ar bijušo premjeru, tagad – uzņēmēju Māri Gaili: par to, kas dara cilvēkus bažīgus; vai krievi gribēs iebrukt Latvijā; par to, ka, visticamāk, būs provokācijas un kiberuzbrukumi; par to, kāpēc daudzi cilvēki domā padomju laika kategorijās; par to, kāpēc mums nevajag mošejas, bet vajag referendumus; par to, kāpēc, piemēram, Izraēlā apdraudējuma laikā dzimst vairāk bērnu, bet Latvijā – nedzimst.

Jaunievēlētais Rīgas domes deputāts, partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainārs Šlesers stingri seko principam – nav ko lieki domāt, jārīkojas. Vēl nav nožuvusi tinte no nupat notikušo pašvaldību vēlēšanu protokoliem, kad viņš jau aicinājis tautu “iziet ielās” un protestēt pret vēlēšanu “nozagšanu”.

Kā Rīgas domes topošā koalīcija spēs pārvarēt ideoloģiskās pretrunas par praidu un mošeju celtniecību Rīgas centrā, ko iesākt ar kokiem kastēs un stabiņiem Rīgas ielās – par šiem un citiem jautājumiem  Rīgas domē ievēlētais “Progresīvo” (PRO) deputāts Mārtiņš Kossovičs piekrita atbildēt uz “Neatkarīgās” jautājumiem tikai rakstiskā veidā.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks stāstīja, kā Latvijas ekonomika augšot pa dažiem procentiem vai procenta desmitdaļām, bet nesolīja šo procentu pārvēršanos naudā, par kuru pirkt ieročus, būvēt “Rai Baltica”, glābt “airBaltic”, indeksēt uz bērnu radīšanu vērstos pabalstus un veikt vēl nepārskatāmu daudzumu citu ieguldījumu.

Vēlēšanu nakts tehniskās ķibeles ar balsu skaitīšanu, tēlaini salīdzinot, atgādina neseno gadījumu Ziemeļkorejā, kur 21. maijā diktatora Kima Čenuna un plašas publikas acu priekšā ūdenī pompozi tika ielaists jauns, milzīgs karakuģis, taču atgadījās ķibele – kuģis apgāzās un nogrima. Kims Čenuns noskuma, vairākas atbildīgās amatpersonas arestēja, un prieks atgriezās.  

Raidījumā "Nra.lv sarunas" intervija ar veselības ministru Hosamu Abu Meri.

Pēdējo desmit gadu laikā Igaunijā ir samazinājies pilna laika ārstu un medmāsu īpatsvars, savukārt palielinājies to veselības aprūpes darbinieku īpatsvars, kuri strādā mazāku darba slodzi. Saskaņā ar Igaunijas Veselības attīstības institūta (TAI) publicētajiem datiem, darba ņēmēju īpatsvara pieaugums ar mazāku darba slodzi galvenokārt ir saistīts ar darbu vairākos amatos, ko izraisa darbaspēka trūkums veselības nozarē, raksta Igaunijas nacionālās raidorganizācijas ERR portāls "rus.err.ee".