Sākums

"Putins neriskēs strīdēties ar Trampu," apgalvo politologs un bijušais Krievijas prezidenta Vladimira Putina runu autors Abass Galjamovs intervijā Vācijas sabiedriskajai raidorganizācijai "Deutsche Welle" ("dw.com"). Intervijā viņš atklāj klanu konfrontāciju Krievijā, Kadirova lomu, iespēju noslēgt darījumu ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, kā arī prognozē, kur Putins var bēgt.

Ņujorka ir pasaules galvaspilsēta. To var atzīt, var neatzīt, bet citas pasaules galvaspilsētas mums nav. Līdz ar to nākamais līmenis ir tiešais gaisa savienojums ar Ņujorku. Ja kādai pilsētai tiešā lidojuma nav, tad tā pagaidām vēl atrodas zemākā (trešajā) līmenī. Tas nozīmē, ka tieši tā Baltijas valstu galvaspilsēta, kurai pirmajai būs tiešais savienojums ar Ņujorku, kļūs par Baltijas metropoli.

Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks vakar skaidroja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem, kas ir bāzes pensijas un kāpēc tās nāksies ieviest par spīti tam, ka valsts tās nevar atļauties maksāt.

Zādzības pārtikas veikalos Latvijā bijušas aktuālas vienmēr, tomēr jāsecina, ka pēdējā laika tendences nav iepriecinošas – zagļu kļūst vairāk, viņi kļūst drošāki un nekaunīgāki. Taču tirgotāji ar to rēķinās un, lai cīnītos ar zagļiem, talkā ņem ne tikai preču "pīkstuļus" un videokameras, bet arī mobilās apsardzes vienības un jaunākās tehnoloģijas.

Divu divpadsmitgadīgu zēnu nāve kādā Pļavnieku dzīvoklī ir raisījusi ļoti daudz jautājumu, taču policija nesniedz skaidras atbildes. Līdz ar to dzimst pieņēmumi, spekulācijas, sazvērestības teorijas. “Neatkarīgā” sazinājās ar bērnu un pusaudžu psihoterapijas speciālistu Nilu Konstantinovu, lai izprastu, kas varētu būt noticis traģiskajā dienā.

Lietuvas Aizsardzības padome pieņēmusi lēmumu – no nākamā gada aizsardzības izdevumu daļu palielināt no 3% līdz 5,5% no IKP. No kādiem finansējuma avotiem tiks ņemti līdzekļi? Lietuvas ziņu portāls "respublika.lt" lasītājiem piedāvā ekonomista, Viļņas universitātes Ekonomikas un biznesa administrācijas fakultātes asociētā profesora Aļģirda Bartkus viedokli. Viņš ieskicē trīs dažādus scenārijus.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens vakar publiski apliecināja Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisāram Valdim Dombrovskim, ka Latvija spēs līdz nākamā gada augustam apgūt visus 1,9 miljardus eiro no Atveseļošanas fonda (AF) par spīti tam, ka iepriekšējo četru gadu laikā apgūti tikai 0,8 miljardi eiro.

Mazliet vairāk nekā 12 tūkstoši jeb 20% no nodarbinātajiem pensionāriem nekad nav izmantojuši pensijas pārrēķina iespēju. Visticamāk tāpēc, ka cilvēki nezina par šo iespēju, uzskata Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Ločmelis.

Izdevums “Business Insider” publicējis plašu rakstu ar garu virsrakstu: “Krievijas problēmas Ukrainā nenozīmē, ka tā nespēj uzbrukt Rietumiem. NATO brīdina, ka Krievijas kara mašīna ir uzvilkta un bīstama kā vienmēr”. Raksts ieturēts izteikti brīdinošā tonalitātē, un tajā ir maz nomierinoša, lai arī tas veidots ierastajā vispārības, nekonkrētības stilistikā. Par konkrētību mums jādomā pašiem.

“Rīga paliek arvien tumšāka,” uz redakciju zvana kāds lasītājs, dalīdamies pārdomās par to, kā izskatās Rīga. Tie, kuri galvaspilsētā iebrauc tikai darba darīšanās vai izklaides nolūkos, tiešām pamana gan “voltistu” un “boltistu” melnīgsnējās sejas, gan kebabnīcās strādājošos “studentus”, jo tas ir uzkrītoši. Un šo indivīdu kļūst arvien vairāk. Baidos, ka, viņiem pārsniedzot kritisko masu, notiks līdzīgi kā Zviedrijā, kur varas iestādes jau vairs nespēj nedz kontrolēt, nedz apstādināt no dienvidiem iebraukušo “bēgļu” vardarbību.

"Ķīnas Tautas republikas vēstnieks Latvijā Tangs Songgens ir pārliecināts, ka Latvijas animācijas filma "Straume, kuras režisors ir Gints Zilbalodis, Ķīnā noteikti izraisīs rezonansi iedzīvotāju vidū. "Straume" ir kļuvusi par pirmo latviešu filmu, kas ieguvusi lielākās pasaules balvas un globālo reputāciju, tostarp savu pirmo balvu, kas iegūta 11. starptautiskajā kinofestivālā "Golden Silk Road" ("Zelta zīda ceļš") Ķīnā.

Pieci montieri sarkanos kombinezonos, viens pacēlājs, trīsis un knaibles — ar to pietiek, lai nolikvidētu pēdējo fizisko Latvijas sasaisti ar Krievijas elektrotīkliem. Tomēr ceļš līdz šim kniebienam sācies pirms 15 gadiem.

Ogrē top Neatkarības laukums. Tā ir teritorija Brīvības ielas daļā, un šāds nosaukums tai piešķirts ar 2021. gada 20. maija Ogres novada pašvaldības domes lēmumu, atbalstot biedrības “4. maija Deklarācijas klubs” ierosinājumu par valstiski nozīmīgu datumu un jēdzienu iemūžināšanu. Tā ir vieta, kur 1988. gada 18. novembrī notika viena no pirmajām tautas sanākšanām, mītiņā pulcējot simtiem cilvēku, kad Ogres Tautas nama tornī tika pacelts sarkanbaltsarkanais karogs. Taču šodien atrodas indivīdi, kuri vēlas bremzēt raiti ritošos laukuma tapšanas darbus.

Maz ir to, kuri noliedz: kopš Donalds Tramps atkal kļuvis ASV prezidents, pasaulē sākušies “jauni laiki”. Pilnībā mainījies politiski ideoloģiskais klimats vārda plašākajā izpratnē. Cits jautājums: ko šie “jaunie laiki” nozīmē? Kas mainīsies? Kā šīs pārmaiņas izpaudīsies, un ko no tām varam gaidīt?

Martins Gauss "airBaltic" sāka vadīt 2011. gada 21. oktobrī. Kopš tā laika viņš atalgojumā, summējot pamatalgu un citus ienākumus, ir saņēmis vairāk nekā 11 miljonus eiro un šogad, atšķirībā no daudziem citiem valsts uzņēmumu vadītājiem, saņems algas pieaugumu. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs intervijā “Neatkarīgajai” vieš skaidrību par M. Gausa algu.

Uzvarošie paziņojumi par pārslēgšanos no Krievijas maiņstrāvas frekvences uz Polijas maiņstrāvas frekvenci pienāca reizē ar elektrības cenas pārrēķinu no 17,68 eiro mēnesi uz 22,06 eiro mēnesī vienai konkrētai mājsaimniecībai, kas nozīmē kāpumu par 24,8%.

Politiskās cīņas karstumā migrācijas jautājums Vācijā kļuvis par svarīgāko vēlēšanu kampaņas tēmu. Ir partijas, kas vēlas apgrūtināt ārzemnieku iekļūšanu Vācijā. Tomēr, ja viņi tur nokļūst, jau šobrīd tiek domāts, kā no viņiem vieglāk atbrīvoties. Ir pieci iemesli, kāpēc Vācijas migrācijas un patvēruma politika ir svarīga Vācijas kaimiņvalstīm, vēsta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".

Sanktpēterburgas pilsētas tiesa Krievijā paziņojusi spriedumu 29 gadus vecajam Ukrainas pilsonim Ivanam Zabavskim. 2022. gadā viņš no Harkivas devās uz okupētu ciematu, lai izvestu māti no apšaudes. Tur viņu aizturēja Krievijas militāristi, un viņš tika apsūdzēts spiegošanā. 30. janvārī Ivanam tika piespriests 11 gadu cietumsods stingrā režīma cietumā, ziņo “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” savā portālā "currenttime.tv", atsaucoties uz "Sever.Realii".

“Norma ir strādāt, būt darba vietā, un tā ir norma,” pauda premjere Evika Siliņa, un nebija ilgi jāgaida, kad Valsts prezidents un Valsts kancelejas direktors paziņoja, ka darbs attālināti valsts pārvaldē ir beidzies. Piedevām premjere vēl bikli nosvārstījās – taisīt vai netaisīt Latvijas Īlona Maska birokrātijas likvidācijas filiāli.

Krievijas diktatoram Putinam karš ar Ukrainu bija vajadzīgs tāpēc, lai pie viņa ierastos Ķīnas diktators un ASV prezidents kopīgi pārzīmēt pasaules karti apmēram tāpat, kā Putina priekšteča Staļina laikā tas tika darīts pirms 80 gadiem, 1945. gada 4.-11. februārī Jaltā.

Saeimas komisijā deputāti lēmuši paaugstināt jaunieša vecuma slieksni līdz 30 gadiem. Atrisinātos galvenā problēma: ja trīsdesmitgadīgs cilvēks dzīvo vecāku dzīvoklī, nemācās un nestrādā, viņam nav ne sievas, ne bērnu, vienkārši vajag viņu nosaukt par jaunieti, un – nebūs nekādu pārmetumu. Ja nopietni: problēma ir dziļāka, un to aplūko politologs Filips Rajevskis, psihoterapeits Nils Konstantinovs un Saeimas deputāts Česlavs Batņa (AS).

Somijā būs arvien vairāk simtgadnieku. Problēma ir tā, ka Somijas sabiedrība nav paredzēta tik ilgmūžīgiem pilsoņiem. Pēc Tamperes Universitātes gerontoloģijas profesores Anu Sirēnas domām, Somijas sabiedrībai ir jāpielāgojas tam, ka cilvēki dzīvos arvien ilgāk. Dēļ pieaugošās ilgmūzības ir jāpārveido izglītības sistēmu, sociālo nodrošinājumu, veselības aprūpi, un pensiju sistēmu, vēsta Somijas nacionālā televīzija YLE savā interneta portālā "yle.fi".