Krievijas Aizsardzības ministrijas 17. decembra kolēģijas paplašinātā sēde Putina vadībā kļuva par publisku manifestu kara turpinājumam un signālu, ka Maskava kompromisiem miera sarunās nav gatava un apstāties negrasās. Putina kara ministrs Belousovs atklāti paziņoja, ka Kijivas un Eiropas politika “rada reālus priekšnoteikumus militārai ofensīvai 2026. gadā”, apsūdzot NATO par gatavošanos sadursmei ar Krieviju 2030. gadu sākumā.
Latvijas ekonomikai strauja augšupeja - esam atdzīvinājuši rūpniecību, piesaistījuši vairāk investīciju nekā Lietuva un Igaunija kopā ņemtas, atjaunota komercbanku kreditēšana, valsts pa tiešo Latvijas reģioniem nodrošina hipotekārās kredītlīnijas – par šiem un citiem mūsu ekonomikai un mūsu tautas labklājībai svarīgajiem jautājumiem nra.lv saruna ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS)
Hipermilitarizācija maina Krievijas ekonomiku: budžeta prognoze iezīmē drūmu ainu. Krievija pirmo reizi publiskojusi informāciju par budžeta izdevumiem karadarbībai Ukrainā. 2025. gadā karadarbības tiešās izmaksas būs aptuveni 11,1 triljons rubļu jeb ~142 miljardi USD, kas ir 5,1% no Krievijas iekšzemes kopprodukta (IKP).
Pagaidām vēl nav sarēķināts, cik liels būs šā gada iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums Latvijā, taču var nojaust, ka šogad vairs nebūs tik vājš rezultāts kā pērn. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 3. ceturksnī salīdzināmajās cenās IKP bija palielinājies par 2,5% (sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati).
Eiropas valstīm jābūt gatavām Krievijas uzbrukumam jau 2027. gadā, un Krievijas diktatora Vladimira Putina plānos ir Baltijas valstu okupācija, atbildot uz jautājumiem Ukrainas “LB Kluba” slēgtajā sanāksmē (LB - Livyi bereh, [Dņepras] kreisais krasts) paziņojis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs Kirilo Budanovs.
Interneta sociālajos tīklos izplatīti apokaliptiski paziņojumi, ka “Austrālijā, Francijā un Vācijā tagad ir atceltas Jaungada svinības”, Francijas kultūra “izdara pašnāvību” un tādā garā. Taču tik traki patiesībā nav – daudzi iepriekš plānotie pasākumi tiešām ir atcelti, taču Austrālija, Francija un Vācija svinēs gan Ziemassvētkus, gan sagaidīs jauno gadu.
Pēdējā laikā aktivizējušies Latvijas drīza gala vai bankrota sludinātāji. Viņu centrālais “lielais stāsts” ir nemainīgs jau pārdesmit gadus – Latvija esot “dziļā pakaļā”; gandrīz visos rādītājos pēdējās vietās Eiropas Savienībā; tās bankrots iestāsies, vēlākais, pēc trijiem gadiem. Pie visām šīm ķibelēm vainīga esot nelietīgā, nemākulīgā un visādi citādi riebīgā valdība. Vienīgais, kas mūsu valsti varot glābt, esot jauns Atmodas process, kurš tūlīt, tūlīt sākšoties.
Trešdien no rīta trīs Krievijas robežsargi Igaunijā, netālu no Vasknarvas mola, īslaicīgi šķērsoja robežu, izmantojot laivu uz gaisa spilvena, vēsta igauņu raidsabiedrība ERR. Robežsargi izkāpa uz mola, kas atrodas gan Igaunijas, gan Krievijas teritorijā, un pēc tam staigāja pa tā konstrukciju minūtes divdesmit. Tādējādi Krievijas robežsargi šķērsoja robežu un ienāca Igaunijas teritorijā, pēc tam atgriežoties mola Krievijas pusē. Kas tā par “ekskursiju”? Igaunija patlaban gaida paskaidrojumus no Krievijas. Vai Latvija arī var gaidīt šādus “viesus”?
Aizvadītais 2025. gads Latvijas politikā pagāja birokrātijas apkarošanas zīmē. Valsts augstākajā politiskajā līmenī tika atzīts, ka birokrātija ir smags akmens pie kājas valsts attīstībai.
Šā gada 9. decembrī Ministru kabinetā tika pieņemts likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” (24-TA-3000), kas līdz galam vēl nav izvērtēts Saeimā. Grozījumi aptver vairākas jomas, taču viena no būtiskākajām izmaiņām līdz šim palikusi plašākai sabiedrībai gandrīz nepamanīta – iespēja ilgtermiņa vīzu pieteikumu pieņemšanu un tiem pievienoto dokumentu īstuma pārbaudi deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam.
Kādēļ notiek elektrības cenu lejupslīde; vai elektroenerģijas patērētāju cerības uz turpmāku elektrības cenu lejupslīdi ir pamatotas, kādu lomu cenu svārstībās spēlē palu ūdeņi, vēja un saules parki; kādēļ svarīgi ir nepārinvestēt vēja un saules parkos; kāda loma ir bateriju parkiem un kā attīstās bateriju tehnoloģijas; kādi faktori tās padara lētākas un izdevīgākas – par šiem un citiem jautājumiem saruna ar “Latvenergo” valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Čaksti.
Vakar Saeima ar trešo piegājienu (pirms tam izbrāķējot Ivara Beltes un Jāņa Sikšņa kandidatūras) par līdz šim iztrūkstošo, trešo SEPLP locekli ievēlēja Latvijas Universitātes vadošo pētnieku Andri Saulīti.
Aizvadāmais 2025. gads dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” vēsturē ieies ar vienas līnijas sadalīšanu divās dažādās līnijās, kuras apvienošot tad, kad pūcei aste ziedēs.
Kāpēc slimnīcā nomira bērns, par medicīnas kļūdām un vai to skaits samazinās, par birokrātiju medicīnā un par daudz ko citu – saruna ar latviešu ārstu, politiķi, sabiedrisko un sporta darbinieku, televīzijas raidījuma vadītāju Pēteri Apini. Par notikušo traģēdiju sarunas beigās publiskojam arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes locekles Zanes Straumes skaidrojumu “Neatkarīgajai”.
Kā veidojas finanšu tehnoloģiju bizness; kā nopelnīt lielu naudu; kādēļ ir jāuzņemas atbildība un jāpiedalās valsts politikas veidošanā un virzīšanā; kādēļ valstsvīriem ir svarīga iniciatīva un gatavība riskēt; kas notiek un var notiks ar mūsu valsti – par šiem un citiem jautājumiem saruna ar uzņēmēju, podkāsta “Virziens” vadītāju un politiķi Armandu Broku.
Tikko Mārupē notika gadījums, kas varēja izvērsties milzīgā traģēdijā. Kāda sieviete, iespējams, ģimenes konflikta dēļ mēģināja noindēt savu dzīvesbiedru, nepilngadīgo dēlu un – visbeidzot – arī sevi. Nejaušības dēļ viņus visus trīs – vēl dzīvus – atrada kaimiņiene un izsauca “ātros”. Sieviete apcietināta par divkāršu slepkavības mēģinājumu. Kas bija pamatā šādām darbībām? “Neatkarīgā” runā ar psihoterapeitu Nilu Saksu Konstantinovu.
Valstij un pašvaldībām joprojām nevedas ar savu kapitālsabiedrību uzraudzīšanu. Vājo uzmanīšanu ātri vien izmanto “apķērīgās peles” – kapitālsabiedrību vadītāji, kas aizvazā sabiedrības aktīvus “privātās alās”. Zaudējumus galu galā kompensē valsts vai attiecīgā pašvaldība. Jautājums, kāpēc valsts vai pašvaldību ieceltie pārstāvji, kas ir kapitāla daļu turētāji, to neredz? Varbūt tomēr visu labi redz un kaut kādu iemeslu dēļ ir tik neredzoši.
Kur pazudis Endziņš, kurš šā gada 22. oktobrī tika iecelts par rīcības grupas birokrātijas mazināšanai vadītāju? Kas notiek ar birokrātijas apkarošanu un slaveno Evikas Siliņas valdības restarta (uzrāviena) plānu 4x4?
Intervijā ar Saeimas deputātu, bijušo labklājības un satiksmes ministru Uldi Auguli runājam par valsts budžeta izvēlēm un politisko atbildību laikā, kad naudas trūkums un regulāra aizņemšanās kļuvušas par politikas ikdienu.
Latvijas amatpersonas mierina citus un pašas sevi, ka banku un tranzīta nozaru sarūkošo ieguldījumu kopprodukta audzēšanā, nodarbinātības uzturēšanā un Valsts kases piepildīšanā aizvietošot finanšu pakalpojumu sniegšana visai pasaulei.
