Sākums

“Ejot garām kādai vasarnīcai, sadzirdēju klusus smilkstus. Tā kā vārtiņi bija pusvirus, bet cilvēku nebija, es iegāju palūkoties, kas tur notiek. Ieraudzīju pieķēdētu pusauga sunīti, kam bļodās nebija ne miņas no ūdens un pārtikas. Viņš izskatījās novājējis.” Tālāk tīmeklī ir garš stāsts par to, kā šis cilvēks klauvējis pie mājas durvīm, neviens nav atsaucies, tad viņš nolēmis atbrīvot sunīti no ķēdes un paņemt sev līdzi. Tā bija acīmredzama “tradicionālā” situācija: pavasarī paņemts dzīvnieciņš, rudenī – pamests kā apnikusi mantiņa.

Pasaules politiķi, militāristi, apskatnieki ir gandrīz vienisprātis – trešdienas Krievijas dronu masveida (vismaz 19) ielidošana Polijas gaisa telpā nav nejaušs starpgadījums, kad kāds drons novirzījies no kursa un kaut kur aizklīdis. Tā bija apzināta, mērķtiecīga provokācija, kuras uzdevums bija notestēt Polijas un NATO reakciju pirms 12. septembrī plānotajām militārajām mācībām “Zapad-2025”.

Kā saimnieciskāk izmantot esošo dzelzceļa tīklu; kas bremzē iekšzemes kravu pārcelšanu uz dzelzceļu?

Gandrīz 17 miljoni eiro – tāda ir summa, kas tiks izmaksāta 56 Latvijas zinātnisko institūciju realizējamajiem projektiem. Ir noslēdzies Fundamentālo un lietišķo projektu projekts (FLPP) un pieņemts lēmums par finansējuma piešķiršanu, kā īstenošana tiks sākta 2026. gada 1. janvārī. Kopumā projektu konkursā tika izvērtēti 623 iesniegumi no 30 zinātniskajām institūcijām. Inženierzinātņu tēmas sabiedrībai ir mazāk saprotamas, taču sociālo zinātņu sadaļa liek ieplest acis… Bet – jā, naudas mums ir vairāk nekā jebkad agrāk, tāpēc pētīt var pilnīgi visu.

Lauksaimniecībai nepiemērotie laika apstākļi Latvijā un situācija pasaulē dod iespējas Latvijas pārvaldes aparātam taisnoties par pārtikas preču straujo sadārdzinājumu, taču simti tūkstoši valsts kalpotāju gaida no valsts vairāk par gudriem vārdiem - gaida un prasa algu pielikumus.

Vai ir pamats sākt rakņāties pa ārlietu ministres Baibas Bražes pagātni; cik daudz zinām par Izraēlas – Palestīnas jautājumu; vai mūsu valstij ir jācenšas savus pilsoņus iekļaut sankciju sarakstos, kādēļ ir pamats atgādināt par Pētera Avena tuvību ar Kremļa galmu, kādēļ tauta balso par “Vienotību” un kur slēpjas mūsu talantīgā jaunā paaudze – saruna ar atjaunotās neatkarīgās Latvijas ārlietu resora vadošo darbinieku, ārlietu ministres Baibas Bražes līdzgaitnieku, bijušo diplomātu, uzņēmēju Aivaru Markotu.  

Bēdīgi slavenajiem salātu un “Bolt” kurjeru labklājības “pētījumiem” pievienojies jaunākais brālītis “ANTI-MOB: Antidženderisma diskurss Latvijas publiskajā telpā un literatūrā”. Tāpat kā iepriekšējie: 300 000 eiro “svarā”.

Vai militārā rūpniecība arī nesīs labumu Latvijas ekonomikai; kas ārvalstu investorus piesaista Latvijā; vai nav pienācis laiks publiskajos iepirkumos piešķirt priekšrocības vietējiem ražotājiem; kad Latvijā parādīsies jaunas ražotnes; kas tika lemts Ūdeņraža forumā; kas notiek ar komercbanku riska apetīti; vai uzlabojas finanšu pieejamība – par šiem un citiem jautājumiem “nra.lv TV” saruna ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktori Ievu Jāgeri.

Ceturtdien laikraksts “Financial Times” ziņoja, ka ASV plāno samazināt militāro palīdzību Krievijas pierobežas valstīm Eiropā. Tajā skaitā Latvijai un pārējām Baltijas valstīm. Kā laikrakstam norādījusi kāda vārdā neminēta Baltā nama amatpersona, šāda palīdzības samazināšana notiekot atbilstoši “prezidenta Trampa otrā prezidentūras termiņa pirmajā dienā parakstītajam rīkojumam par ASV ārējās palīdzības izvērtēšanu un sakārtošanu”. Lietuvas aizsardzības ministrija apstiprinājusi, ka no Pentagona esot saņemta informācija par šīs palīdzības neturpināšanu.

Tiem, kuri rūpējas par dabas resursu ilgtspēju, piemēram, Meža attīstības fondam, Medību saimniecības attīstības fondam un Zivju fondam, plānots budžeta taupīšanas vārdā atņemt 50% finansējuma, taču saimnieciskās darbības aizliedzējiem un kampaņu taisītājiem Latvijas Vides aizsardzības fondam (LVAF) tikai 15%, liecina skatīšanai valdībā sagatavotie priekšlikumi.

Saruna ar vienu no Latvijas pieredzējušākajiem politiķiem, partijas “Saskaņa” idejisko tēvu, organizatorisko balstu un vienkārši vērīgu politisko apskatnieku Jāni Urbanoviču.

Kādreizējais Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs atminas Borisa Jeļcina ciemošanos Latvijā.

Jaunais Rīgas teātris 2025./2026. gada sezonas jauniestudējumu virkni iesāka ar pasaules pirmizrādi un tās vienīgā aktiera Dāvida Pētersona debiju dramaturga profesijā ar lugu “Ledus garša".

Pēdējais sprediķis, ko teica arhibīskaps – nu jau emeritus – Jānis Vanags, notika augusta pēdējās piektdienas pēcpusdienā, kas vēstīja par drīzo rudeni. Rudens ir ražas laiks, un mēs kopā ar Jāni Vanagu aplūkojām ražu.

Deputāti no Saeimas frakcijas "Apvienotais saraksts" (Latvijas zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība un Liepājas partija) jau vasarā pamanījuši, ka ārlietu ministre Baiba Braže savā “Facebook” kontā par savu dzīves gājumu stāsta faktus, kas atšķiras no tā CV, ko viņa iesniedza Saeimā pirms uzticības balsojuma viņas kandidatūrai par ārlietu ministri.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja Alda Ozola skaidro, ka nepieciešamība nodalīt atsevišķu samaksu par dzeramo ūdeni un kanalizāciju jau tiek praktizēta. Šāda nepieciešamība cita starpā pamatota ar nepieciešamību uzturēt pietiekamu spiedienu ugunsdzēsības hidrantos.

Valsts kopbudžetā 2026. gadā prognozēti 18,972 miljardu eiro ieņēmumi un 20,566 miljardu eiro izdevumi. Vai tas nozīmē, ka vajadzētu ietaupīt vismaz 1,6 miljardus?

Latvijas žurnālistu grupas lidojums uz Briseli, uz Eiroparlamentu, ļāva raisīties dažādām asociācijām. Turp lidojot, mūsu lidmašīna iekļuva samērā spēcīgas turbulences zonā, bet atpakaļceļā lidojums no Briseles lidostas tika aizkavēts, jo tur plosījās spēcīgs pērkona negaiss. Metaforiski šādā turbulences un negaisa zonā ir iegājusi arī pasaules politika.

Gan ekonomikas ministrs Viktors Valainis, gan klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis pauž atbalstu elektrības lietotāju maksātās obligātās iepirkuma komponentes (OIK) daļas atprasīšanai. Ministrs plāno tuvākajā laikā tikties ar biedrības “Tiesiskums.lv” pārstāvjiem, lai precizētu informāciju par šo iniciatīvu.

Vai pasaulē mainās lielvaru ietekmes sfēras, vai atkārtojas pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu scenārijs spēku sadalē pasaules politikā, kādu lomu starptautiskā arēnā šobrīd ieņem Ķīna, Indija, vai iespējama Ķīnas un Indijas draudzība, ko pasaulei nozīmē augošās Āzijas valstu ekonomikas - par šīm un citām tēmām "nra.lv TV" sarunājas politologs Filips Rajevskis un politisko procesu vērotājs Edvīns Inkēns.

Laikā, kad pirms septembra nogalē paredzamā kongresa saasinājusies cīņa par varu Latvijas galvenās varas partijas “Vienotība” iekšienē, ir vērts parunāt arī par pašu šīs partijas nākotni.

Vairāki uzņēmēji dažādos Latvijas novados (Tukumā, Preiļos, Smiltenē u.c.), kas strādā koģenerācijas staciju biznesā, ir iekūlušies ķēpīgās juridiskās nepatikšanās un pret viņiem vērstās prokuratūras apsūdzībās pēc skarbākajiem Krimināllikuma pantiem. Viņiem inkriminē “OIK izkrāpšanu”. Apsūdzētie sparīgi turas pretī un norāda, ka, sekojot valdības izdoto noteikumu un likumu haotiskajai mainībai, nav varējuši rīkoties citādi nekā rīkojušies un tāpēc ir “bez vainas vainīgie”.