ASV un Latvijā problēmas ir līdzīgas, bet, iedziļinoties lietas būtībā, jāsecina: mums viņu problēmas un vēl to naudiņu, kas ienāk viņu budžetā.
Viens no vadošajiem ASV ekonomistiem Stīvens Mūrs pauž, ka amerikāņi tagad nodokļos maksā vairāk nekā tērē pārtikai, apģērbam un mājoklim kopā, apgalvojot, ka pieaugošais nodokļu slogs liecina, ka valdība ir kļuvusi "tik liela un uzpūsta", raksta “finance.yahoo.com”. Pagājušajā nedēļā ierakstā “X” Mūrs citēja diagrammu no Labklājības atbalsta komitejas materiāliem, kurā lēsts, ka amerikāņi 2025. gadā nodokļos samaksāja aptuveni 8,19 triljonus ASV dolāru, salīdzinot ar aptuveni 7,39 triljoniem ASV dolāru, kas tika iztērēti pārtikai, apģērbam un mājoklim kopā. "Valdība ir kļuvusi tik liela un uzpūsta, ka nodokļi izmaksā vairāk nekā dzīves pamatvajadzības," rakstīja Mūrs. "Ikvienam amerikāņu nodokļu maksātājam vajadzētu būt sašutušam."
Mūra komentāri izskan laikā, kad daudzi amerikāņi apgalvo, ka jau tā jūtas pārmērīgi apgrūtināti ar nodokļiem. Aprīlī publicētā “Pew Research Center” aptauja atklāja, ka 60% ASV pieaugušo uzskata, ka viņi maksā vairāk federālo nodokļu, nekā tas ir taisnīgi, salīdzinot ar 56% 2023. gadā. Aptauja arī atklāja, ka joprojām ir liela neapmierinātība ar turīgiem indivīdiem un uzņēmumiem, kas izvairās no nodokļu maksāšanas. Papildus bažām par nodokļiem daudzi amerikāņi turpina cīnīties ar pieaugošajām dzīves dārdzības problēmām. Trešdien publicētajā “McKinsey” Ekonomiskās mobilitātes institūta un “W. K. Kellogg” fonda ziņojumā pieejamība tika raksturota kā "galvenais izaicinājums" ekonomiskajai mobilitātei. Aptaujā, kurā piedalījās 30 000 amerikāņu, atklājās, ka 90% respondentu norādīja pārtikas preces un pārtikas cenas kā savas lielākās izmaksu bažas, apsteidzot mājokli un veselības aprūpi. “McKinsey & Co.” partneris un “McKinsey” Ekonomiskās mobilitātes institūta līdzdibinātājs Džons Pols Žiljēns sacīja, ka cilvēkiem dažādos ienākumu līmeņos ir kopīgas bažas, ka pieaugošās dzīves dārdzības dēļ ir grūtāk gūt panākumus. Atsevišķā Pilsētu institūta analīzē arī tika atklāts, ka daudzas mājsaimniecības joprojām paļaujas uz parādiem, lai segtu ikdienas pārtikas izdevumus. Vairāk nekā ceturtdaļa darbspējīgā vecuma pieaugušo, kuri pārtikas preču iegādei izmantoja kredītkartes, vai nu nevarēja pilnībā samaksāt atlikumu, vai arī nokavēja minimālos maksājumus, savukārt aptuveni viens no desmit pārtikas preču pirkumiem paļāvās uz "pērc tagad, maksā vēlāk" aizdevumiem. Pārtikas preču cenas pēdējo piecu gadu laikā ir pieaugušas par 32%, palielinot finansiālo spiedienu uz mājsaimniecībām. Debates par pārtikas pieejamību notiek laikā, kad likumdevēji apsver priekšlikumus, kuru mērķis ir atvieglot pārtikas preču izmaksas. Pārstāve Pramila Džajapala (demokrāte no Vašingtonas štata) ir iesniegusi likumu "Svaigas preces svaigiem produktiem", kas izveidotu pilotprogrammu, kas ļautu iesaistītajām valstīm nodrošināt atbilstīgām mājsaimniecībām papildu 60 USD mēnesī augļu un dārzeņu iegādei. Priekšlikums seko plašākām bažām par pārtikas pieejamību. “Washington Post-Ipsos” aptauja atklāja, ka 66% amerikāņu apgalvoja, ka pārtikas preces ir kļuvušas nepieejamas, tostarp to pauž daudzas mājsaimniecības, kas nopelna pat vairāk nekā 100 000 USD gadā. Pircēji arvien vairāk meklē lētākas pārtikas preces, jo mājsaimniecību budžeti joprojām ir pakļauti spiedienam, raksta “finance.yahoo.com”.
Amerikāņiem slogs divreiz mazāks
ASV nodokļu sistēma un tāpat vispārējie valdības izdevumi daudzos aspektos stipri atšķiras no tā, kas ir Eiropas Savienībā un Latvijā.
Nodokļu slogs ASV ietver federālos, štatu un vietējos nodokļus. Federālā ienākuma nodokļa likmes svārstās no 10% līdz 37%, kā arī federālais algas nodoklis (FICA) ir 7,65%. Štata un vietējais nodokļu slogs pievieno vēl 5% līdz 13% no iedzīvotāju ienākumiem atkarībā no štata.
Kopējais nodokļu slogs Amerikas Savienotajās Valstīs, apvienojot visus federālos, štatu un vietējos nodokļus, ir aptuveni 25,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Tikmēr kopējais nodokļu slogs Eiropas Savienībā vidēji ir aptuveni 40,4% no IKP. Valstis ar augstāko kopējo nodokļu un IKP attiecību ir Dānija, Francija un Austrija. Beļģijā, ja rēķina uz vienu strādājošo personu bez bērniem, nodokļu slogs ir divas reizes lielāks nekā ASV.
Savukārt tādas valstis kā Īrija, Rumānija un Malta ir ar viszemāko slogu.
Latvija ar 34,9% (2024. gadā) ES valstu vidū ir drīzāk pie zemāko slogu gala, tomēr tas ir nedaudz lielāks nekā Igaunijā un Lietuvā.
ASV pie valdības izmaksām jāpieskaita arī militārie izdevumi, kas tai ir 13% no IKP, kamēr ES tikai daļa valstu (to skaitā Latvija) apņēmušās aizsardzībā ieguldīt 5%.
Mazina un mazina. Briselē zina, ko darīt
Briselē un Strasbūrā, kur domā par pārtikas cenu pazemināšanu un stabilizēšanu, gaisma logos nedziest līdz pat rītam. ES koncentrējas uz lauksaimnieku izejvielu izmaksu samazināšanu, vietējās piegādes palielināšanu un atkritumu samazināšanu. Galvenās darbības ietver finansiālu atvieglojumu augstajām mēslošanas līdzekļu izmaksām, juridiski saistošus pārtikas atkritumu mērķus un atbalstu, izmantojot kopējo lauksaimniecības politiku.
Par kopējo lauksaimniecības politiku gan jāteic, ka Latvijai izdodas pamazām panākt taisnīgākus tiešmaksājumus, taču līdz tam, lai tie būtu tiešām taisnīgi un ES vidējā līmenī, joprojām ir patālu.
Piektā daļa izdevumu par ēdienu
Mājsaimniecības Latvijā aptuveni 20,1% no kopējiem patēriņa izdevumiem atvēl pārtikai, kas ir ievērojami vairāk nekā Eiropas Savienības vidējais rādītājs, kas ir aptuveni 13,2%. Šie varbūt nav paši svaigākie dati, tomēr necik tālu no patiesības tie nav arī pašlaik.
Latvijas valdība ir veikusi pasākumus, lai pārtikas cenas patērētājiem kļūtu mazākas - no 2026. gada 1. jūlija Latvijā ir stājusies spēkā samazināta 12% PVN likme (iepriekš 21%) četrām pārtikas pamatproduktu grupām - maizei, pienam, putnu gaļai un olām. Šis pilotprojekts ir spēkā uz vienu gadu - līdz 2027. gada 30. jūnijam.
Pasākuma efekts vismaz pagaidām ir pozitīvs - cenas šiem pamatproduktiem nav strauji cēlušās, Latvijā iepriekš cenas cēlās straujāk nekā Lietuvā un Igaunijā, bet pēdējā laikā tā vairs nav. Tirgotāju asociācijas un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs atzinīgi vērtē notikušo. Tomēr tirgotāji un ēdināšanas nozare vēlētos, lai PVN pārtikai būtu samazināts ne tikai četriem pamatproduktiem, bet arī citiem - ne tikai samazināts, bet atcelts. Te valdība laikam nevar tā uzreiz uz to parakstīties, jo tad ieņēmumi no PVN samazināsies būtiski, cietīs valsts budžeta ieņēmumi - “vispārējai valstij” būs mazāk ieņēmumu.
Pat triljonāram sanāk aplauzties
“Valstij ir pārāk daudz izdevumu,” te teiktu ASV ekonomists Mūrs.
Tas laikam ir taisnība un attiecas gan uz ASV, gan uz Latviju, gan uz ES kopumā, kur orģijas, šķaidoties ar naudu, noveda pie Apvienotās Karalistes breksita.
ASV pēc Donalda Trampa uzvaras vēlēšanās Īlons Masks, kura bagātība pašlaik ir apmēram triljons dolāru, uzņēmās vadīt ASV valdības pagaidu iniciatīvu federālo izdevumu samazināšanai, kuras mērķis bija ierobežot valsts budžeta tēriņus, likvidēt nevajadzīgas aģentūras un optimizēt birokrātiju. 2025. gada maijā, pēc 130 dienām, viņš paziņoja par savas lomas beigšanu šajā administrācijā, atgriežoties pie uzņēmējdarbības. Maska plānos bija ierobežot valsts finansējumu sabiedriskajām raidorganizācijām un atsevišķām nevalstiskajām organizācijām, samazināt federālo aģentūru skaitu un to uzturēšanas izmaksas, pārskatīt valsts iepirkumus un birokrātiskos procesus. Kaut kas no šiem iesāktajiem darbiem tika paveikts, kaut kas tika atstāts pusratā. Beigu galā Masks salamājās ar Trampu, un budžeta tēriņu niknā mazināšana šobrīd vairs nav aktuālākā problēma.
Tajā laikā, sekojot “trendam”, jo daudzas valdības pasaulē sāka runāt par tēriņu mazināšanas nepieciešamību. Arī Latvijā tas kļuva populāri, premjere Evika Siliņa (JV) paziņoja, ka “birokrātija tiks samazināta par 25%”, tika veidotas darba grupas un veikti grupveida darbi, kuru rezultāti nav tā īsti zināmi.
Bet ir viena nianse, kurā Latvijas vektors tobrīd vēl nesakrita ar ASV. Latvijā nebija runas par nevalstisko organizāciju finansējuma ierobežošanu un tā samazināšanu sabiedriskajām raidorganizācijām. Tolaik tikai ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) rosināja likvidēt vai reorganizēt Sabiedrības integrācijas fondu (SIF), nosaucot to par “melno caurumu”, bet koalīcija vienojās veikt iestādes funkciju auditu. “Sabiedriskajām raidorganizācijām”, kas Latvijā ir LSM, finansējums pat ir palielināts - no 63 miljoniem eiro 2025. gadā uz 72 miljoniem 2026. gadā. Pēc vēlāk sāktajiem “taupības pasākumiem” LSM finansējums samazinājās par 400 tūkstošiem eiro.
Integrācija ar komiksiem krievu valodā
Tagad Latvijā ir jauns premjers Andris Kulbergs (AS), kurš neķeras klāt LSM izdevumiem, taču ir uzrūcis nevalstiskajām organizācijām (NVO), kur viņš saskata budžeta naudas “izpleterēšanu” un līdz ar to potenciālu ietaupīt naudu vispārējos valsts izdevumos.
Būtu naivi domāt, ka tās aprindas, kas 30 gadus nodarbojušās ar valsts naudas pārsūknēšanu no budžeta uz NVO, tagad mierīgi pacels rociņas un atteiksies no savas labklājības. Dabiski, ka ir pretdarbība un protesta demonstrācijas, kur ielās tiek stumti nosacītie “autisko bērnu aizstāvji”, lai kauninātu Kulbergu un karinātu klāt viņam “orbānismu” un pat “fašismu”.
Latvijā ir vairāk nekā 20 tūkstoši dažādu NVO, to finansējumam kopumā tiek tērēti teju vai 170 miljoni eiro. Protams, ka ne visas NVO šķaidās ar naudu nelietderīgi. To nesaka arī Kulbergs.
Problēma ir par tādām naudām, kuras bija plānots izlietot migrantu ekskursijai, diskotēkai un piecu asarainu iebraucēju dzīvesstāstu sacerēšanai par 99 tūkstošiem eiro. Un par komiksiem uzbekiem krievu valodā. Tāpēc šādus projektus ir apturējis iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA) un kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).
Katri šādi 99 tūkstoši eiro ir labs darbs, ja runājam par naudas izpleterēšanas samazināšanu. Taču tie nav desmiti miljonu, kuri, iespējams, tiek izšķiesti līdzīgā, bet ne tik odiozā veidā.
Viegli Kulbergam nebūs, un maz viņam ir laika. Īlons Masks pie ASV federālā budžeta tēriņu mazināšanas darbojās no novembra līdz 2025. gada maijam - kaut ko paveica, kaut ko nepaveica. Kulbergam jāstrādā no šā gada maija līdz oktobrim. Ko paveiks?
