Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja pirmdien, 8. decembrī, atbalstīja Rīgas attīstības programmas aktualizāciju Rīcības plānā un Investīciju plānā 2026.–2027. gadam. Par aktualizēto dokumentu balsoja septiņi komitejas deputāti, trīs bija pret, bet viens atturējās. Šis balsojums paver ceļu tālākai dokumenta virzībai Rīgas domes komiteju un domes sēžu darba kārtībā.
Jelgavas pils jeb Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) aulā notika publiska atskaitīšanās par to, kā divu gadu laikā iztērēti pieci miljoni eiro valsts apmaksātiem pētījumiem “GreenAgroRes” un “Forest4LV” ar mērķi salāgot Latvijas iespējas ar Eiropas Savienības prasībām “zaļai” lauksaimniecībai un mežkopībai.
Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejā šobrīd tiek vētīta pilsētas investīciju stratēģija līdz 2030 gadam. Dažādiem investīciju projektiem tiks sadalīts gandrīz miljards eiro.
Latvijas finanšu ieguvumi no vietas došanas Eiropas basketbola čempionāta finālturnīram izskatās lielāki nekā Latvijas basketbola izlases izcīnītā 12. vieta 24 komandu konkurencē.
Ukrainas miera sarunas ir apstājušās viena galvenā jautājuma dēļ: kā piespiest Ukrainu atteikties no tā, ko Kremlis nav spējis iekarot kara laikā – no visa Donbasa reģiona?
“Neatkarīgās” aptaujātie satiksmes ministrs Atis Švinka (“Progresīvie”) un finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā vienotība”) ļoti piesardzīgi runā par iespējamiem risinājumiem saistībā ar nacionālās aviokompānijas “airBaltic” finanšu stāvokli. Ministru izteikumos izskan vēlme un cerība uz “airBaltic” akcionāra “Lufhansa” lielāku iesaisti risinājumu meklējumos.
Kamēr citās valstīs ceļu infrastruktūra kļūst par drošības un kvalitātes vizītkarti, Latvijā tā brīžiem atgādina nebeidzamu melno komēdiju. Ja “Latvijas valsts ceļu” iepirkumi būtu kino žanrs, tad Saulkrastu apvedceļa ielu apgaismojums būtu filmas kulminācija – spilgta, mirgojoša un absurda aina, kas liek domāt, ka scenāristi ir sajaukuši drāmu ar farsu.
Kamēr daļa politiķu Latvijā cer, ka izdosies Sabiedriskajam medijam iedvest vēlmi aktīvāk aizstāvēt nacionālās intereses un vietējo ekonomiku, tikmēr politiķi Lietuvā jau ķērušies pie konkrētiem darbiem, kas ļautu ieceres īstenot administratīvā kārtā. Izskatās, ka Latvijai tas viss vēl stāv priekšā.
Ne Krieviju kritizējošie blogeri, bet Krievijas galvaspilsētas televīzija “Москва 24” (M24) cēlusi trauksmi par to, cik daudz skaitumkopšanas salonu izlikti pārdošanai vai jau beiguši pastāvēšanu, žēlojoties par nodokļu sloga desmitkāršošanu no nākamā gada 1. janvāra.
Polijā notiekošās Ļubļinas universitātes un Latvijas Universitātes konferences “Polija un Latvija 20. un 21. gadsimtā: paralēli ceļi, dažāda pieredze” starplaikā “Neatkarīgajai” izdevās izvaicāt politologu Andi Kudoru – protams, par kara noziedznieka Vladimira Putina izvērsto agresiju pret Ukrainu.
Kādam jābūt valsts un pašvaldību padomju un valžu locekļu skaitam; vai tās tiek izmantotas kā barotnes valdošo politiķu pietuvinātām personām; kādai būtu jābūt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldībai – nra.lv saruna ar bijušo Ernst & Young un KPMG auditoru ekonomistu, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētāju Ģirtu Lapiņu (NA).
Grozījumu projekts Satversmes tiesas likumā, kurš garantēs atgriešanos darbā līdzvērtīgā prokurora amatā Satversmes tiesas tiesnesim, kurš pirms tam bijis prokurors, raisa diskusijas. Daļa “Neatkarīgās” aptaujāto juristu pauž, ka paredzētie grozījumi ir likumsakarīgi un taisnīgi, citi norāda, ka līdz ar šiem grozījumiem tiks zemē iemīdīts “labas likumdošanas” princips.
Gribu dalīties ar pieredzi. Varbūt kādam noderēs. Visu savu profesionālo mūžu esmu vadījis lielus kolektīvus. Ne tikai Jauno Rīgas teātri (kurš šogad bija vienīgais repertuārteātris pasaulē, kam biļetes izpirktas pusgadu uz priekšu).
Kā intereses tad īsti aizstāv vairāk nekā 61 miljonu eiro nodokļu maksātāju naudas nākamgad tērēt iecerējušais Latvijas sabiedriskais medijs, konkrēti tā struktūrvienība Latvijas Radio? Vai par tautas līdzekļiem uzturētais medijs aizstāvēs mūsu tautas un valsts ekonomikas intereses vai tomēr kalpos ārvalstu kapitālu pārstāvošiem grupējumiem?
Par iesaldētajiem finanšu līdzekļiem, kam jānonāk Ukrainā, par “miera sarunām”, kas patiesībā ir Ukrainas kapitulācijas plāns, par to, vai Eiropas Savienība šķeļas, par to, vai Eiropa var dzelžaini paļauties uz ASV – un vēl par daudz ko citu “Neatkarīgās” saruna ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošo pētnieku Tomu Rostoku.
Kamēr Latvijā Saeima ar dievpalīgu ceturtdien pieņēma valsts budžetu, uzklausot opozīcijas politiķu kritiku par valsts parāda palielināšanu, birokrātijas nemazināšanu un naudas netaupīšanu, kaimiņvalstī Lietuvā iekšpolitiskās kaislības pagājušajā nedēļā sita augstu vilni. Rāmāka nedēļa bija Igaunijā, taču arī igauņiem ir problēmas, kas grauž kā grants grauds kurpē – jau vairākus mēnešus vislielākā inflācija eirozonā.
Par to, kāpēc NATO ir klusa kā pelīte, bet Krievija turpina “bombardēt” pasauli ar saviem meliem, par to, kurš uzvarēs mākslīgā intelekta izmantošanā, par to, ka ar sankcijām Krieviju neuzveikt, un par daudz ko citu – saruna ar bijušo aizsardzības ministru, domnīcas “Northern Europe Policy Centre” direktoru Arti Pabriku.
Nacionālās aviokompānijas “airBaltic” kredītreitinga pazemināšana, kā pieklājīgi sauc bankrota vēstnesi, izraisa šaubas par Satiksmes ministrijas vadītāju atbildēm Saeimas Budžeta komisijas deputātiem, kad tie 14. oktobrī jautāja par “nozaru politiku turpmāko finansēšanu vidējā termiņā".
Kāda Saeimas autobāzes šofera vēstule raisījusi jautājumus par to, cik plaši tiek izmantots parlamenta transports “4. maija Deklarācijas kluba” vajadzībām, īpaši tā prezidentei Veltai Čebotarenokai. Saeimas preses dienests skaidro, ka šāda likumā noteikta privilēģija ir visiem deputātiem, kuri piedalījušies neatkarības atjaunošanas balsojumā. Fakti liecina, ka valsts dotie labumi grozās nevis ap visiem 138 Augstākās padomes deputātiem, kuri balsoja par mūsu valstisko neatkarību, daudzi no kuriem jau devušies viņa saulē, bet gan tieši ap V. Čebotarenoku.
Tiešās līnijas ar Vašingtonu ir pārtrauktas. Augsta ranga vācu ģenerālis un eksperti ceļ trauksmi par sekām Vācijas drošībai, ziņo Vācijas laikraksts “Berliner Zeitung”.
Milānas–Kortīnas olimpiskās spēles ir tepat aiz stūra, un Latvija izvirzījusi mērķi startēt ar visu laiku lielāko ziemas sporta delegāciju. Sarunā ar LOK prezidentu Raimondu Lazdiņu skaidrosim, vai šogad iespējams pārspēt līdzšinējo rekordu — 57 sportistus —, kad noslēgsies kvalifikācijas process un kad līdzjutēji varēs uzzināt precīzu delegācijas sastāvu.
