ASV Tieslietu ministrijas piektdienas pēcpusdienā (šāds izvēlētais laiks nav tikai Latvijas politiķu izgudrojums) publicētie “Epstīna faili” vairāk nekā 3,5 miljonu (!) lappušu apjomā gluži sagaidāmi izraisīja ne tikai ASV, bet visā pasaulē milzu informatīvo sprādzienu. Visā pasaulē, jo šajos dokumentos atrodami ne tikai ievērojamu ASV figūru vārdi, bet arī visdažādākās saites ar citām pasaules valstīm un turienes cilvēkiem. Latvija šajā ziņā nav izņēmums.
Latviski gan ierastāk būtu teikt “Epšteina faili”, bet, ņemot vērā mūsdienu latviešu filologu ieteikumu - pēc iespējas tuvāk oriģinālajai izrunai, lietosim šo - Epstīna - formu. Tātad ilgi gaidītā Epstīna bumba ir sprāgusi. Kas tālāk?
Galvenie jautājumi, uz kuriem sabiedrība gaida atbildes, ir divi: Pirmais. Cik stiprs būs bijis sprādziens? Vai tur vairāk būs bijis skaļš blīkšķis,vai tomēr reāli politiskie postījumi? Cik lielā mērā šī eksplozija satricinās ASV politiskās sistēmas pamatus? Otrs, ne mazāk svarīgs jautājums: ja no šīs eksplozijas arī būs kādi politiskie postījumi, tad kādā virzienā? Kuri būs lielākie cietēji?
Trešais lokālais blakus jautājums: Kāda būs šo “Epstīna failu” ietekme uz Latvijas politisko procesu, ņemot vērā, ka Latvijas vārds arī parādās šajos dokumentos?
Mēģināsim atbildēt uz šiem jautājumiem, lai gan uzreiz jānorāda - vēl pārāk mazs laiks pagājis, lai izvērtētu šo publicēto dokumentu sekas. Pagaidām varam operēt ar prognozēm un pirmajām reakcijas izpausmēm.
Ir acīmredzams, ka “Epstīna faili” ir bijuši pārturēti. Visticamāk, apzināti. Tik ilgi par tiem runāja, ka pārsteiguma efekts ir nokavēts. Latvijas praksē mēs to esam jau piedzīvojuši ar “čekas maisu” atvēršanas epopeju. Ja šie “čekas maisi” ar visiem tur esošajiem labvakariešiem un citiem Atmodas “varoņiem” būtu atklāti deviņdesmito gadu sākumā, tad tiem būtu pavisam cits svars nekā 2018. gadā, kad par tiem sākotnējā interese jau bija krietni noplakusi.
Antipedofilu reliģija
Jāatzīst, ka “Epstīna failus” salīdzināt ar mūsu “čekas maisiem” tomēr nav īsti korekti, jo ASV ap šo pedofilijas tēmu bija (un ir) nesalīdzināmi lielāka ažiotāža. ASV pat ir izveidojusies īpaša, plaši sazarojusies (ar miljoniem adeptu) kvazireliģiska, konspiroloģiska “QAnon” sekta, kura ir svēti un nesatricināmi pārliecināta, ka visa ASV politiskā vadība ir dziļi iekšā visaptverošā pedofilijas tīklā.
Balstoties uz šo pārliecību, Republikāņu partijas vadība ar ASV prezidentu Donaldu Trampu priekšgalā pirms vēlēšanām solīja publicēt visus “Epstīna failus” un atmaskot nīstos demokrātus ar vēl vairāk nīsto Klintonu ģimenīti priekšgalā. Tas bija viens no centrālajiem Trampa priekšvēlēšanu solījumiem.
Tas, ka pēc uzvaras vēlēšanās un kļūšanas par Baltā nama saimnieku Tramps šos solījumus ātri aizmirsa, izraisīja nopietnas domstarpības ar tiem viņa atbalstītājiem, kas šo “Epstīna lietas” retoriku bija uztvēruši kā īstu monētu. Tieši “Epstīna failu” publicēšanas bloķēšana no Trampa puses izraisīja viņa nesaskaņas ar dedzīgāko MAGA līderi ASV Kongresā Mārdžoriju Teilori Grīnu.
Trampam ilgu laiku izdevās bloķēt šo dokumentu publikāciju, taču tas radīja arvien pieaugošu neizpratni MAGA kustībā. Kāda suņa pēc mūsu prezidents neļauj “atmaskot” visu to demokrātu pedofilu tīklu?
Tas, ka jau iepriekš Tramps bija publiski atzinis, ka ar Epstīnu bijis pazīstams vismaz 15 gadus un vispār “Džefrijs [Epstīns] ir satriecoši labs puisis”, īstenticīgos trampistus ne mirkli neuztrauca. Viņu redzējums bija tik selektīvs, ka Tramps viņu acīs vienmēr palika bezgrēcīgs un svēts.
2025. gada novembrī, kad kļuva skaidrs: no “Epstīna failu” publiskošanas izvairīties neizdosies, Tramps pēkšņi mainīja taktiku un atbalstīja attiecīga likumprojekta pieņemšanu Kongresā. Šis likumprojekts paredzēja obligātā kārtā Tieslietu ministrijai publicēt visus “Epstīna failus” (izņemot tos, kuri varētu kaitēt pedofilu upuriem). Kongress šo likumprojektu pieņēma gandrīz vienbalsīgi, un Trampam pilnīgi paklausīgā Tieslietu ministrija (vada Trampa bijusī advokāte Pema Bondi) bija spiesta šos dokumentus publicēt.
Nav brīnums, ka tie ir publicēti ar speciālu Tieslietu ministrijas atrunu: “Šajos materiālos var būt iekļauti viltoti vai nepatiesi iesniegti attēli, dokumenti un video, jo viss, ko cilvēki atsūtīja FIB, atbilstoši likumam tika iekļauts publicējamajā materiālā. Daži no dokumentiem, kas tika iesniegti FIB tieši pirms 2020. gada vēlēšanām, satur nepatiesus un sensacionālus apgalvojumus pret prezidentu Trampu. Skaidrs, ka šie apgalvojumi ir nepamatoti un nepatiesi, jo, ja tiem būtu kaut mazākā ticamība, tad tie noteikti jau būtu izmantoti pret prezidentu Trampu [priekšvēlēšanu kampaņā].”
Godīgu cilvēku nomelnošana
Ja pie publicētajiem materiāliem ir šāda gluži oficiāla atruna: “Skaidrs, ka šie apgalvojumi ir nepamatoti un nepatiesi” (“To be clear, the claims are unfounded and false”), tad nav jābrīnās, ka par spīti 3000 vietām, kur šajos dokumentos tiek pieminēts Trampa vārds, tas uz Trampa politisko tēlu tikpat kā nekādu iespaidu neatstās. Apmelojumi un izgudrojumi.
Latvijas vēsturē jau bija līdzīga “pedofilijas lieta” 2000. gadā. Protams, mērogos nesalīdzināma. Lieta bija vērsta pret toreiz pašā varenības zenītā esošo Andri Šķēli, bet, tā kā toreiz pamatplūsmas (lasi: Sarmītes Elertes rediģētā laikraksta “Diena”) skatījumā Šķēle bija “labais”, tad visi pārmetumi tika “noairēti” kā “tumsas spēku” sagudroti melīgi apvainojumi. Skatoties uz šo lietu caur šodienas “Epstīna failu” prizmu, gribas teikt, gan jau arī toreiz nebija dūmu bez uguns. Ne jau pilnīgi no pirksta bija izzīsta šī pedofilijas lieta. Toreiz gan valdošajiem to izdevās samērā viegli noklusināt un pilnībā norakt vēstures aizmirstībā.
Atgriezīsimies pie pamatjautājumiem. Cik liels būs sprādziena efekts? Tiešais efekts būs politiski minimāls. Trampu tas tikpat kā neskars nemaz. Jau tagad Trampa atbalstītāji dzied vienotā kopkorī: absolūti nepamatoti apmelojumi un nekaunīgi viltojumi. Nav ne mazāko šaubu, ka šī pārliecība ir pilnīgi nesatricināma.
Ja viena puse atsakās kaut ko (šajā gadījumā publicētos “Epstīna failus”) atzīt par kaut cik relevantiem, tad tas nozīmē, ka viņi kļūst nerelevanti arī pret otru pusi. Citiem vārdiem, tiešais “Epstīna failu” eksplozijas efekts būs samērā neliels. Arī pret nosacītajiem “demokrātiem”. Troksnis lielāks nekā reālās sekas.
Puliceru saņemt alkst daudzi
Taču to pašu nevar teikt par “Epstīna failu” sekundārajām sekām. Epstīna bumbas sprādziens var iniciēt citas, daudz jaudīgākas detonācijas. ASV netrūkst ambiciozu žurnālistu, kuri alkst pēc savas Pulicera balvas. “Epstīna faili” paver iespējas nonākt ārkārtīgi plašā žurnālistikas Klondaikā, kur atliek tikai rakt un sijāt. Nav šaubu, ka izrakt var ļoti daudz ko.
Var skeptiski vērtēt šajās dienās plaši izplatīto vīrusa video ar 21 gadu veco meksikāņu modeli Gabrielu Riko Himenesu, kura 2009. gadā, izbēgusi no “augsto aprindu ballītes” pie viesnīcas Monterejā, izmisusi kliedz: “Viņi ēd cilvēkus. Viņi ož pēc cilvēku gaļas.” Tiek teikts, ka pēc tam, kad Gabrielu paņēma ciet policija, viņu vairs neviens neesot redzējis. Pazudusi. Ar galiem. Citi avoti min, ka viņai esot bijis psihiskais sabrukums un viņa esot nonākusi psihiatriskajā slimnīcā.
Kā bija patiesībā, šobrīd neviens skaidri nepateiks, bet “Epstīna lieta” ar citām acīm liek paskatīties arī uz leģendārā režisora Stenlija Kubrika slaveno “Acis plaši aizvērtas” (“Eyes wide shut”) ar tur attēlotajām plašajām augstāko aprindu orģijām. Zīmīgi, ka Kubriks pēkšņi nomira 1999. gada 7. martā, sešas dienas pēc filmas pirmizrādes.
“Epstīna lieta” ļauj izdarīt pavisam vienkāršu, bet loģisku secinājumu: diez vai dūmi ir gluži bez uguns. Iespējams, ka izvirtušu naudas maisu iespējamo izpriecu horizonts ir kļuvis pārāk šaurs. Baudu apvārsnis ir jāpaplašina. Ja lauvas un leopardus medīt vairs nav stilīgi, tad jādomā par citiem upuriem. Par kādiem, negribas pat domāt.
Kādas tad varētu būt “Epstīna bumbas” sprādziena iespējamās sekas? Trampam, manuprāt, nekas nedraud. Vēl jo vairāk tāpēc, ka, manuprāt, viņš un viņa komanda ne ar kādiem nosacījumiem pārskatāmā nākotnē varu atdot nedomā. Nākas uzsvērt - “manuprāt”, jo tas ir mans personiskais viedoklis. Esmu gatavs par to likt arī savu naudu politiskajā totalizatorā, jo esmu pārliecināts, ka Tramps varu, kamēr ir dzīvs, neatdos.
Līdz ar to arī visi šie “Epstīna faili” darbosies tikai kā fons daudz nopietnākiem politiskiem procesiem. Par “Epstīna failu” Latvijas pēdu pat nav jēgas nopietni runāt. Tik nenozīmīga tā ir kopējā, globālā kontekstā.
