Ukrainas sarunu panākumi un neveiksmes: četru dienu nepārtrauktās sarunas par Ukrainu Davosā, Maskavā un Abū Dabī aizvadītas bez taustāmiem rezultātiem. ASV amatpersonas sarunas uzskata par sekmīgām, Maskava pagaidām klusē.
“Karam ir jābeidzas,” pirms trīspusējām ASV, Krievijas un Ukrainas sarunām un pēc tikšanās ar Volodimiru Zelenski 22. janvārī Pasaules ekonomikas forumā Davosā atkārtoti uzsvēra ASV prezidents Donalds Tramps. Ukrainas prezidents paziņoja, ka principiāla vienošanās par ASV drošības garantijām Ukrainai “jau ir gatava”. Tomēr piebilda, ka teritoriālais jautājums vēl nav atrisināts un tas varētu saasināt trīspusējās sarunas. Krievija vēlas pārņemt visu Donbasu, īpaši Doneckas apgabalu, ko pēc gandrīz četrus gadus ilgām sīvām kaujām vairs pilnībā nekontrolē. Ukraina ierosina iesaldēt konfliktu gar frontes līniju. ASV spiediena ietekmē Kijiva varētu piekrist priekšlikumam par demilitarizētas teritorijas - tā dēvētas brīvās ekonomiskās zonas - izveidi, bet ar nosacījumu, ka arī Krievijas armija atkāpsies no saskarsmes līnijas. “Trīspusējais sarunu formāts ASV vadībā tiek izmantots pirmo reizi. Krievijas un Ukrainas sarunas jau notika 2022. gadā un trīs reizes 2025. gadā Stambulā. Šīs sarunas noslēdzās tikai ar karagūstekņu un kritušo līķu apmaiņu, tomēr konfliktu izbeigt neizdevās,” raksta “Le Monde”.
Vispirms dialogs bez starpniekiem
Maskava apstiprināja “kontaktu aktivizāciju ar Amerikas Savienotajām Valstīm”: 20. janvārī Davosā notika Putina un Trampa īpašo sūtņu Kirila Dmitrijeva un Stīva Vitkofa tikšanās, klātesot Ukrainas miera plāna grozījumu autoram Džaredam Kušneram, lai “apspriestu ASV plānu Krievijas-Ukrainas kara izbeigšanai”, ziņoja “Axios”. Lai pārrunātu “Ukrainas teritoriju jautājumu” un gatavību turpināt kontaktus ar Kijivu trīspusējā formātā, Krievijas diktators Vladimirs Putins Vitkofu un Kušneru 22. janvārī uzņēma Kremlī. Šī bija Vitkofa septītā tikšanās ar Putinu kopš Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā 2025. gada 20. janvārī. Trampa sūtnis nesniedza nekādus publiskus paziņojumus, komentārus atstājot Putina palīga Jurija Ušakova pārziņā. “Amerikāņi paveikuši lielu darbu, gatavojoties šai tikšanās reizei. Viņi cer, ka tā būs veiksmīga un pavērs perspektīvas progresam visos ar konflikta izbeigšanu saistītos jautājumos,” uzsvēra Ušakovs, kurš kopā ar Putinu un Dmitrijevu sveica amerikāņu delegāciju. Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs klāt nebija, bet izmantoja iespēju paziņot, ka “Eiropas elites bloķē Donalda Trampa iniciatīvu, ko iepriekš atbalstīja Maskava”. Vēl viena Vitkofa un Kirila Dmitrijeva tikšanās notika 23. janvārī Abū Dabī. Darba kārtībā - ekonomikas jautājumi un Donalda Trampa vērienīgais ASV un Krievijas divpusējo attiecību atjaunošanas plāns. Abi sūtņi jau apmēram mēnesi un praktiski bez pārtraukuma tiekas Maiami, Parīzē, Davosā, Maskavā un tagad Abū Dabī. “Abiem ir svarīga loma sarunu sākumposmā. Taču viņi paši nav sarunu vedēji... Vitkofs un Dmitrijevs pārraida signālus pirms svarīgāko sarunu sākuma - teritoriju un drošības garantiju jautājumos (..) Līdz šim Kremlis ar aktīvu dalību sarunu darba grupās mēģinājis radīt iespaidu, ka tās virzās uz priekšu, kamēr aizvadītā gada laikā Kremlis nav piekāpies nevienā jautājumā. Nav nevienas piekāpšanās,” komentēja “Le Monde” uzrunātais augsta ranga Eiropas diplomāts Maskavā.
Progress ir, ilūziju nav: piekāpšanās un garantijas
Stīvs Vitkofs kontaktus ar Krievijas delegācijas pārstāvjiem Davosā nosauca par “ļoti pozitīviem”, apstiprinot gatavošanos konsultācijām Abū Dabī, Apvienotajos Arābu Emirātos 23. un 24. janvārī. Donalds Tramps paziņoja par “lielu progresu”, norādot, ka galvenā problēma ir “vienotas abpusējas miera apņemšanās trūkums”. Vienlaikus Baltais nams pastiprināja spiedienu uz Eiropu, aicinot koncentrēties Ukrainas konfliktam, nevis otršķirīgiem jautājumiem. “Kijiva un Maskava demonstrē gatavību piekāpties, bet Volodimirs Zelenskis ir paudis nodomu parakstīt miera līgumu,” izteicās ASV prezidents. Rietumu mediji ziņoja, ka Ukrainas Augstākā Rada apspriež iespēju atteikties no teritoriālajām pretenzijām Donbasā. Prezidents Volodimirs Zelenskis apstiprināja, ka sagatavots dokuments par drošības garantijām, bet joprojām nav panākta vienošanās saistībā ar teritoriāliem jautājumiem. Miera plānā ir “sāpīgas piekāpšanās” no Kijivas puses, atzina Čehijas prezidents Petrs Pavels. Bijušais NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs aicināja Rietumus iesaistīties tiešā dialogā ar Putinu, jo “vieglu risinājumu nebūs”. Savukārt Beļģijas premjerministrs Barts de Vēvers paziņoja, ka Krievijas aktīvu konfiskācija nav iespējama, jo ES ar Krieviju nekaro.
Bezkompromisa saspringtas trīspusējas sarunas
Ar ASV starpniecību sarīkotā Krievijas un Ukrainas delegāciju tikšanās Abū Dabī noslēdzās bez kompromisa, atsaucoties uz Ukrainas amatpersonu teikto, ziņoja Krievijas ziņu aģentūra “РИА Новости” un Ukrainas televīzijas kanāls “Суспiльне”.
“Krievija un Ukraina rīkoja saspringtas sarunas par sarežģīto Donbasa teritoriālo jautājumu, taču nekādas vienošanās panāktas netika, jo Krievijas gaisa triecieni iedzina Ukrainu dziļākajā enerģētikas krīzē gandrīz četru kara gadu laikā. Vienlaikus Kijiva saņem arvien lielāku ASV spiedienu, lai panāktu mierizlīgumu karā. Maskava pieprasa, lai Kijiva līdz karadarbības beigām atdotu visu Donbasa austrumu industriālo zonu,” ziņoja “Reuters”. Trīspusējās sarunas notiek brīdī, kad Krievija pastiprina uzbrukumus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai. “Situācija ir tuvu humānajai katastrofai. Lai uzbrukumus izbeigtu, Ukrainai nepieciešams pamiers,” paziņoja Ukrainas lielākā privātā elektroenerģijas ražotāja DTEK izpilddirektors Maksims Timčenko.
“Krievija pauž vēlmi panākt risinājumu diplomātiskā ceļā, taču turpina mēģinājumus deklarētos mērķus sasniegt kaujas laukā. Maskava uzskata, ka Putina un Trampa 2025. gada augustā Aļaskas samitā panāktā vienošanās par “Ankoridžas formulu” nodrošina Krievijai kontroli Donbasa reģionā un karadarbības pārtraukšanu frontes līnijā citos Ukrainas austrumu un dienvidu apgabalos,” aģentūrai “Reuters” pastāstīja kāds Kremlim tuvs avots. Kremlis virza ideju izmantot lielāko daļu ASV iesaldēto gandrīz piecus miljardu dolāru vērto aktīvu Krievijas okupēto teritoriju atgūšanai Ukrainā. Zelenskis, jautāts par Krievijas ideju, nosauca to par “muļķībām”. Kijiva ar Eiropas sabiedroto atbalstu pieprasa no Krievijas reparācijas.
Putins sūta militārpersonu delegāciju
Maskavas delegācijas sastāvs sarunās Abū Dabī oficiāli publiskots netika, Krievijas puse informāciju apzināti neizpauda, pamatojot ar diskusijām militāri tehniskajā jomā un militārpersonu klātbūtni. Netika publicēti fotoattēli vai video, izņemot pirmo protokola tikšanos ar AAE pārstāvjiem un vienu oficiālu fotogrāfiju, ko publicēja “Reuters”. Kremlis uz Abū Dabī nosūtīja delegāciju ģenerālštāba priekšnieka vietnieka un militārā izlūkdienesta (GRU) priekšnieka Igora Kostjukova vadībā. Delegācijā bija arī GRU Informācijas departamenta priekšnieka pirmais vietnieks Aleksandrs Zorins. Ukrainu pārstāvēja Volodimira Zelenska kancelejas vadītājs Kirilo Budanovs un Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs. ASV delegācija: Stīvs Vitkofs, Džareds Kušners, ASV armijas ministrs Dens Driskols, Federālā iepirkumu dienesta komisārs Džošs Gruenbaums un NATO spēku komandieris Eiropā Aleksuss Grinkevičs.
“Krievijas delegācijas sastāvā bija militārpersonas, un to vadīja admirālis Kostjukovs. Daudzi to uzskatīja par dīvainu Putina lēmumu, taču tā gluži nav. Viņš ir militārā izlūkdienesta vadītājs un ģenerālštāba priekšnieka Gerasimova vietnieks, kas ir ļoti augsts līmenis, ņemot vērā, ka Ārlietu ministrija no sarunām tika faktiski atstumta, bet Dmitrijevam militāros jautājumos izpratnes nav. Arī amerikāņi uzslavēja Krievijas delegācijas sastāvu,” komentēja Telegram kanāls “artjockey”.
Tikšanās “pozitīva” un “konstruktīva”
Sarunu politisko jautājumu sadaļā “izrāviens nav panākts - Krievija pieprasa Ukrainas bruņoto spēku izvešanu no Donbasa, savukārt Ukraina tam nepiekrīt”, ziņoja “РБК-Україна”.
Tomēr šāds “izrāviens” nemaz nebija plānots: to varētu panākt un paziņot tikai valstu līderi sarunu noslēgumā. Sarunu mērķis bija cits, tehnisks - izbeigt neskaidrības un domstarpības “sekundāros un praktiskos” jautājumos. Ātrums, nosvērtība un slepenība, ar kādu viss tika veikts, liecina par šīs sarunu kārtas patiesi tehnisko raksturu, komentē “Telegram” kanāls “Канал визионера”.
Zelenskis: “Mēs apspriedām daudz jautājumu, un svarīgi, ka sarunas bija konstruktīvas. Galvenā diskusiju tēma bija iespējamie kara izbeigšanas nosacījumi. Pastāv izpratne par ASV monitoringa, kara izbeigšanas kontroles un reālu drošības garantiju nozīmi. Amerikāņi interesējās par iespējamiem karadarbības pārtraukšanas parametru formātiem un drošības nosacījumiem. Par sarunu aspektiem turpmāko darbību koordinācijai puses vienojās ziņot valstu līderiem. Militārpersonas izklāstīja jautājumus iespējamai nākamai sanāksmei. Ja būs vēlme virzīties uz priekšu, notiks nākamās tikšanās. Ukraina tam ir gatava. (..) Vissvarīgākais, lai Krievija būtu gatava izbeigt šo karu, ko pati sāka,” sacīja Zelenskis, piebilstot, ka viņš regulāri sazinās ar Ukrainas delegācijas dalībniekiem, tomēr vēl pāragri izdarīt secinājumus. Teritoriālais strīds joprojām ir svarīgākais trīspusējo sarunu jautājums. Ukrainas delegācijas vadītājs Rustems Umerovs paziņoja, ka sarunās galvenā uzmanība tika pievērsta kara izbeigšanas parametriem un “tālākai sarunu procesa loģikai”.
Sarunas notika dienu pēc Zelenska tikšanās ar Donaldu Trampu Pasaules ekonomikas forumā Davosā. Ukrainas līderis paziņoja, ka vienošanās par ASV drošības garantijām Ukrainai ir gatava un ka gaida no Trampa tikai konkrētu datumu un vietu tās parakstīšanai.
Tikšanās bija “pozitīva” un “konstruktīva”, “Axios” žurnālistam Barakam Džavidam pastāstīja Ukrainas amatpersonas un apstiprināja, ka nākamā ASV, Krievijas un Ukrainas delegāciju trīspusējo sarunu kārta par kara izbeigšanu paredzēta Abū Dabī 1. februārī. Līdzīgu vērtējumu par sestdienas tikšanos sniedza arī AAE valdības pārstāvis, ziņoja “Reuters”. Pēc amatpersonas teiktā, sarunu dalībnieki apsprieda strīdīgos jautājumus Vašingtonas ierosinātā miera plāna ietvaros, Kijivas un Maskavas pārstāvjiem “mijiedarbojoties tieši”. Vienīgais neatrisinātais ir teritoriju jautājums - Maskava turpina pieprasīt no Kijivas visu Donbasu. Tomēr trīspusējā tikšanās devusi zināmus rezultātus, pēc sarunām paziņoja ziņu aģentūras TASS avots Krievijas sarunu delegācijā: “Nevarētu teikt, ka to nav.”
Kāds ir sarunu progress?
Panākts zināms progress svarīgāko militāro jautājumu sadaļā: “apspriesta iespējama spēku atvilkšana frontes līnijā, karadarbības pārtraukšanas monitoringa mehānismi un koordinācijas centra izveide, pamiera un tā pārkāpumu definēšana”, apstiprina “РБК-Україна”. Tāpēc pirms “galīgās vienošanās” šī sarunu kārta varētu kļūt par “priekšpēdējo”. Ja Putins nedēļas laikā akceptēs militārpersonu panāktās norunas, pretimnākšanu un zināmas garantijas saņems arī Zelenskis.
Pēc 1. februāra sarunām tiek gaidīta liela mēroga Krievijas un Ukrainas karagūstekņu apmaiņa un, iespējams, enerģētikas pamiers, komentēja “Axios”, kas, domājams, informāciju saņem no Stīvam Vitkofam tuvām ASV prezidenta administrācijas amatpersonām.
“Axios” neskopojās ar vispozitīvākajiem komentāriem: Putins tikšanās reizē ar amerikāņiem apstiprināja, ka kara izbeigšanai meklē diplomātisku risinājumu un nosūtīja uz AAE jaudīgu delegāciju, sarunas “it visos jautājumos bijušas ļoti konstruktīvas, abām delegācijām cenšoties rast kompromisu un neizvairoties no diskusijām”, puses ir tuvu tam, lai panāktu Putina un Zelenska tikšanos, pēc sarunām draudzīgā atmosfērā notika kopīgas pusdienas.
Tika apspriesti detalizēti jautājumi, piemēram, Putina ierosinājums sadalīt Zaporižjas AES saražoto elektrību starp valstīm. Tomēr galvenie - Ukrainas teritoriju un drošības garantiju - jautājumi joprojām nav atrisināti, ziņoja “Politico”.
“Krievija pieprasa Ukrainas karaspēka izvešanu no Donbasa, tomēr līdz šim neviens avots nav apstiprinājis, ka Ukraina saistībā ar priekšlikumu būtu reaģējusi. To pat varētu interpretēt kā Kijivas gatavību jautājumu apspriest, ņemot vērā, ka pēc pirmās sarunu dienas Zelenskis paziņoja, ka gaida atbildes no Putina, un Kremļa aģentūra TASS ziņoja, ka tiek diskutēts par “buferzonu” jautājumu. Varētu notikt diskusija par priekšlikumu izveidot brīvo ekonomisko zonu. Maskava panāktu Ukrainas bruņoto spēku izvešanu, taču zaudējot teritoriju administratīvo kontroli. Ja Ukraina atteikumu karaspēku izvest būtu paudusi nepārprotami, to nebūtu jēgas slēpt nedz Krievijai, nedz Ukrainai,” komentē “artjockey”.
Vēl viena problēma - ASV nevēlas sniegt garantijas Eiropas karaspēkam un kopumā neatbalsta Labas gribas koalīcijas ideju, ziņo “Politico”. Acīmredzot Vašingtona tagad vēlas sniegt Ukrainai NATO 5. pantam līdzīgas garantijas bez NATO un karaspēka izvietošanas, par ko Kremlis iebilst.
Ukrainas nostāju par Eiropas karaspēku Ukrainā varēja ietekmēt situācija Grenlandē, Zelenskis to pieminēja savā runā Davosā. “The New York Times” rakstīja, ka AAE divpusējās Ukrainas un ASV sarunās tika apspriesta miera uzturētāju izvietošana no neitrālām valstīm un Kijiva potenciāli varētu šādai iespējai piekrist. Nākamā sarunu kārta paredzēta 1. februārī. Līdz mierizlīgumam acīmredzami vēl tāls ceļš ejams, taču šīs bijušas līdz šim konstruktīvākās sarunas. “Ir daudz mājienu, ka Kijiva potenciāli ir gatava kompromisam vai vismaz ir gatava apspriest plānu par karaspēka izvešanas plānu no Donbasa un atteikšanos no Eiropas karaspēka izvietošanas, aizstājot to ar miera uzturētājiem no valstīm, kuras Maskava uzskata par pieņemamām. To netieši apstiprina fakts, ka Eiropa jau meklē finansējumu Ukrainas pēckara atjaunošanai,” secina “artjockey”.
ES un ASV 800 miljardu Ukrainas atjaunošanas plāns
“ASV un Eiropas Savienība paredz piesaistīt līdz pat 800 miljardiem ASV dolāru valsts un privātā finansējuma Ukrainas atjaunošanai,” informē “Politico”. 18 lappušu dokumentā izklāstīts plāns desmit gadu Ukrainas “pēckara atjaunošanas uzplaukumam” un paātrinātai dalībai ES. Plāna realizācijai nepieciešams pamiers, bet kamēr Putins turpinās pilna mēroga iebrukumu, to īstenot nav iespējams. Eiropas Komisija plānu izplatīja pirms ES līderu 22. janvāra tikšanās, “Politico” atklāja ES amatpersonas un diplomāti, kuri sensitīvās informācijas dēļ vēlējās palikt anonīmi.
“Kamēr Brisele un Vašingtona veido ilgtermiņa finansēšanas paketes simtiem miljardu dolāru vērtībā un pozicionē Ukrainu kā nākamo ES dalībvalsti un daudzsološu investīciju galamērķi, stratēģija balstās uz pamieru, kas vēl nav iestājies. Karadarbības laikā “uzplaukuma” plāns ir visai apšaubāms. Plāna finanšu stratēģija aprēķināta līdz 2040. gadam, to papildina 100 dienu darbības plāns projekta uzsākšanai. Ja konflikts turpināsies, piesaistīt investīcijas neizdosies. “Investēt kara zonā ir tikpat kā neiespējami,” Davosā sacīja investīciju kompānijas un pasaulē lielākā aktīvu pārvaldnieka “BlackRock” priekšsēdētāja vietnieks Filips Hildebrands. Tā ir daļa no 20 punktu miera plāna, par ko Vašingtona ar Kijivu un Maskavu vienoties nespēj. Tajā tiek pieņemts, ka drošības garantijas jau pastāv, bet nav domātas kā militāra “ceļa karte”. Dokumentā izklāstīta tikai Ukrainas pāreja no sabiedroto ārkārtas atbalsta režīma uz ilgtspējīgas un pašpietiekamas attīstības modeli.
Vai gaidāma vienošanās?
Kremlis vislielāko uzmanību pievērš teritoriju jautājumam un pieprasa Ukrainas karaspēka izvešanu no reģioniem, kas “konstitucionāli iekļauti Krievijas Federācijā”. Ukraina pieprasa demarkācijas saskares līniju, savukārt Amerikas Savienotās Valstis - īpašās ekonomiskās zonas ar neskaidru starptautisko juridisko statusu. Krievijas kontrole “jaunajos reģionos” ir “speciālās militārās operācijas” un Putina galvenais mērķis, Maskava joprojām pieprasa Ukrainas “demilitarizāciju” un “denacifikāciju”.
Iespējams, ka Tramps Krievijas - Ukrainas mierizlīguma noslēgšanai kā spiediena un stimulu instrumentu izmantos jaundibināto Miera padomi, lai panāktu viņam labvēlīgu “miera” vīziju. Krievija dalību organizācijā vēl nav apstiprinājusi, taču iespējams, ka tieši Ukrainas jautājums mudinās to darīt. Trampam ir pietiekami daudz ietekmes sviru, lai sasniegtu savus mērķus Gazas sektorā, bet Ukrainas gadījumā viss ir krietni sarežģītāk. Krieviju no dalības Miera padomē attur lielākās daļas ES un NATO valstu atteikums iestāties. Miera padomes lēmumus Eiropa neatzīs, savukārt Trampa pēctecis ASV prezidenta amatā centīsies atjaunot ANO, EDSO, NATO un citu struktūru dominējošo lomu Eiropas drošības jautājumos. “Tramps veido apšaubāmas leģitimitātes struktūru, Maskava neuzticas un meklē gaidāmo līgumu garantijas: kas tos īstenos un kā? Kādas būs saistību izpildes garantijas no struktūru puses, kas, iespējams, pēc pāris gadiem vairs nepastāvēs un pat šodien nav atzītas? Tramps pavēra Krievijai iespēju atjaunot attiecības ar ASV. Taču vienlaikus Trampa atgriešanās radījusi Vašingtonas un Briseles attiecību saspīlējumu. Kremlim tagad grūtāk panākt “kolektīvo Rietumu” piekāpšanos Kremļa prasībām. Vienošanās ar ASV Ukrainas mierizlīguma jautājumā pašlaik ir izdevīgāka Krievijai nekā Ukrainai, jo Kijivai ir liels kārdinājums “pārdzīvot” Trampu un sagaidīt jaunu Rietumu palīdzību,” komentē “Telegram” kanāls “Тайная канцелярия”. Putina un Trampa pārstāvju sarunas Abū Dabī var liecināt par gaidāmo darījumu Ukrainas konfliktā. “Taču šis ir izsīkuma karš bez garantijām, ka atlikušajos trīs gados nekas nemainīsies. Proti, Kremlis varētu noslēgt pamieru un izmantot šo laiku, lai sagatavotos jaunam karam jau pēc Trampa aiziešanas.”
