ES apstiprina plānu izbeigt Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes piegādes no 2027. gada 1. janvāra un cauruļvadu gāzes piegādes no 2027. gada 30. septembra. Pusotra gada laikā beigs pastāvēt kopš 20. gadsimta 60. gadiem veidotā milzīgā uz Eiropu orientētā padomju un Krievijas ekonomikas nozare.
Eiropas Savienības Padome 26. janvārī vienojās par noteikumiem Krievijas gāzes iepirkumu pakāpeniskai pārtraukšanai. “Pilnīgs sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) importa aizliegums stāsies spēkā 2027. gada sākumā, cauruļvadu gāzes importa aizliegums - 2027. gada rudenī,” teikts EP paziņojumā. Par spīti Slovākijas un Ungārijas iebildumiem, dokuments tika saskaņots ministru sanāksmē. “Regula ir nozīmīgs solis “REPowerEU” programmas mērķu sasniegšanai - izbeigt ES atkarību no Krievijas energoresursu piegādēm,” paziņoja Eiropadomes preses dienests. Jaunie noteikumi paredz pasākumus efektīvai energoapgādes uzraudzībai un diversifikācijai Eiropas Savienībā. Spēkā esošiem Krievijas gāzes piegādes līgumiem paredzēts pārejas periods, lai mazinātu cenu un tirgus svārstību riskus. Plāna projekts tika iesniegts 2025. gada decembra sākumā, dokuments saskaņots ar piebildi, ka izņēmuma gadījumos ES dalībvalstis Krievijas gāzes izmantošanas periodu varēs pagarināt līdz 2027. gada 31. oktobrim, ja rezerves gāzes krātuvēs būs zemākas par kritisko līmeni. Līdz 2026. gada 1. martam valstīm jāsagatavo Krievijas gāzes iepirkumu diversifikācijas plāni un jāapzina pārejas posma iespējamās problēmas, kas saistītas ar Krievijas gāzes aizstāšanu. Pirms gāzes iepirkumu darījumiem ES pārbaudīs kurināmā izcelsmi. Turpmāk pirms atļaujas gāzes importam ES dalībvalstīm būs jāpārbauda gāzes izcelsmes avots, lai novērstu Krievijas gāzes nonākšanu Eiropas tirgū. Ungārija un Slovākija pret aizliegumu tradicionāli iebilda, taču tagad tām ES lēmums būs jāievēro. ES uzņēmumiem, kas Krievijas gāzes importa aizliegumu pārkāps, sākot ar 2027. gadu, piemēros naudas sodu vismaz 40 miljonu eiro - 3,5% gada apgrozījuma apmērā vai 300% paredzamās darījumu apgrozījuma līguma vērtības apmērā, teikts ES Padomes paziņojumā. Fiziskām personām piemēros naudas sods vismaz 2,5 miljonu eiro apmērā. “Līdz 2026. gada beigām Krievija beidzot atvadīsies no ienesīgā Eiropas tirgus. Eiropas Komisija rosinās likumprojektu par pakāpenisku Krievijas naftas importa aizliegumu līdz 2027. gada beigām,” informē “Telegram” kanāls “Временное правительство 2.0”.
ES aizliegumu apstrīdēs Ungārija un Slovākija
Slovākijas premjers Roberts Fico 27. janvārī paziņoja, ka iesniegs prasību Eiropas Savienības Tiesā, “RePowerEU” nosaucot par “bīstamu ideoloģisku lēmumu (..) Mēs pieprasīsim, lai plāns tiktu atzīts par ES pamatprincipiem neatbilstošu”, premjeru citēja Slovākijas mediji. Ungārija un Slovākija cels prasības tiesā, paziņoja valstu ārlietu ministri Pēters Sijārto un Jurajs Blanars. Slovākijas un “Gazprom” līgums ir spēkā līdz 2034. gadam. Ja Krievija par līguma laušanu iesūdzēs Slovākiju, valstij būs jāmaksā vismaz 11 miljardu eiro kompensācija, gāzes cenu kāpuma gadījumā - līdz 16 miljardiem, skaidroja Blanars.
Eiropadomes apstiprinātais Krievijas gāzes importa aizliegums ES bija īpaši izstrādāts, lai apietu Slovākijas un Ungārijas veto tiesības, ziņoja “Reuters”. Iniciatīvas apstiprināšanai bija nepieciešams balsu vairākums, nevis visu ES dalībvalstu piekrišana. Likums tika pieņemts, kaut gan Slovākija un Ungārija ministru sanāksmē balsoja pret, bet Bulgārija atturējās.
“Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena daudzos fundamentālos jautājumos veiksmīgi izmanto tā saukto kvalificēto vairākumu, kas ļauj viņai pārvarēt dažu “dumpinieku” pretestību, neskatoties uz Budapeštas un Bratislavas iebildumiem”, komentēja Kremlim lojālais izdevums “Коммерсантъ”.
Krievija pazaudē Eiropas gāzes tirgu un budžeta ieņēmumus
“Tas ir signāls par pamatīgu ar izejvielu eksportu balstīta budžeta modeļa krīzi. Vairs nelīdz rekordlielās atlaides un energoresursu eksporta plūsmu maiņa. Krievijas Nacionālais labklājības fonds “nākamajām paaudzēm” de facto kļuvis par operatīvo kontu budžeta deficīta finansēšanai, un šis resurss izsīkst. Krievijas varas iestādes nonākušas grūtas izvēles priekšā: krasi samazināt izdevumus, arī “silovikiem” un sociālajai sfērai, vai sākt naudas drukāšanu, riskējot ar inflācijas lēcienu. Pagātnē ir laiki, kad naftas un gāzes ieņēmumi stabili sedza visus budžeta tēriņus un ambīcijas. Ekonomikas stratēģiskā ievainojamība atkal kļūst par svarīgāko politikas faktoru,” komentē “Telegram” kanāls “Разумная Россия”.
“Izskatās, ka drīz klāsies pavisam plāni, ja reiz mūsu augsta ranga amatpersonas atklāti paziņo par valsts finanšu un ekonomiskām problēmām. Krievijas Finanšu ministrija gada sākumā runāja par ievērojamu federālā budžeta deficītu naftas un gāzes ieņēmumu samazinājuma un lielo izdevumu dēļ,” sūkstās “Telegram” kanāls “Пятилетка”.
“Krievijas valdība budžeta deficīta segšanai sākusi pārdot zeltu un ārvalstu valūtu no Nacionālā labklājības fonda, bet ar to nepietiks. Krievijas iedzīvotāji gatavojas pārbaudītai metodei budžeta caurumu lāpīšanai uz nodokļu maksātāju rēķina - nodokļu celšanai, kamēr Kremlis turpina centienus panākt “speciālās militārās operācijas” deklarētos mērķus Ukrainā,” komentē “Telegram” kanāls “Русский декаданс”.
Jau ziņots, ka, atbilstoši Krievijas Finanšu ministrijas datiem, naftas un gāzes ieņēmumi 2025. gadā samazinājās par 24%, decembrī par 57%, salīdzinot ar 2024. gada decembri. Krievijas eksporta jēlnaftas markas “Urals” cena nokritās zem 40 USD par barelu. “Sabiedrotie” Ķīna un Indija pērk Krievijas naftas produktus praktiski par velti - pusi no cenas, kas zemāka par neganto rietumnieku naftas cenu griestiem, komentē “Telegram” kanāls “Тайная канцелярия”.
Naftas tirgus analītiķi prognozē, ka Krievijas ekonomikai turpmākos gadus būs jārēķinās ar faktisko naftas cenu 40-45 USD par barelu, nevis budžetā ieplānotajiem 59 USD, savukārt eksporta apjomi joprojām ir grūti paredzami.
Zemās naftas cenas pārklājas ar nākamo triecienu: Krievija strauji zaudē Eiropas gāzes tirgu. Naudas izteiksmē tie būs papildus zaudēti 13-15 miljardi eiro gadā. Līdz 2022. gadam Krievijas īpatsvars ES gāzes importā bija aptuveni 45%. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā piegādes samazinājās uz pusi - no 150 līdz 79 miljardiem kubikmetru, kad pārstāja darboties “Jamalas-Eiropas” un “Nord Stream” gāzes cauruļvadi. Cenu kāpums 2022. gadā īslaicīgi kompensēja piegādes apjomu kritumu: ieņēmumi no gāzes eksporta Eiropai sasniedza 47 miljardus eiro. Tomēr 2023. gadā cenas samazinājās trīskārtīgi un atgriezās gandrīz pirmskara līmenī. ES paātrināja diversifikāciju un pasākumus pieprasījuma samazināšanai. Gāzes patēriņš līdz 2024. gada sākumam kritās par 20%, vienlaikus tika attīstīta sašķidrinātās dabasgāzes infrastruktūra.
Par galveno Eiropas tirgus stabilizatoru kļuva LNG piegādes jaudu palielināšana par apmēram 40% laika posmā no 2022. līdz 2025. gadam. Eiropas dabasgāzes importa struktūra piedzīvoja radikālas izmaiņas: cauruļvadu gāzes īpatsvars 2021. gadā bija aptuveni 80%, 2024. gadā - 58%. Amerikāņu gāzes īpatsvars ES importā palielinājās no 6% 2021. gadā līdz 27% 2025. gadā un līdz 58% LNG piegādēs. ASV Krievijas un Eiropas konfliktā labi nopelnīja.
Neskatoties uz īslaicīgu Krievijas LNG importa pieaugumu un “TurkStream” cauruļvada piegādēm, 2025. gadā iestājās lūzuma punkts: tika apturēts gāzes tranzīts caur Ukrainu, piegādes no Krievijas samazinājās par 45% - līdz 18,1 miljardam kubikmetru, kopējais dabasgāzes eksports, ieskaitot LNG, samazinājās par 30% - līdz 38 miljardiem kubikmetru. Krievijas budžeta gāzes eksporta ieņēmumi 2025. gada pirmajos 11 mēnešos bija 12,2 miljardi eiro.
“Eiropas gāzes tirgus zudums Krievijai ir neatgriezenisks, to nav iespējams kompensēt. Krievijas gāzes eksporta infrastruktūra Eiropas tirgum tika būvēta pusgadsimtu, un tai nav dzīvotspējīga “B plāna,” komentē “Telegram” kanāls “Незыгарь”.
“Sila Sibiri-2” (“Sibīrijas spēks-2”) projekts ar Ķīnu joprojām ir tikai deklaratīvs - ar neskaidru finansējumu, pat ar visām saskaņošanām un apstiprinājumiem tā būvniecībai būs nepieciešami vismaz pieci gadi. 2025. gadā faktiski tika atstāta novārtā arī ideja par gāzes mezglu (habu) Turcijā.”
Pirms kara gāze nodrošināja aptuveni ceturto daļu Krievijas naftas un gāzes ieņēmumu. 2024.-2025. gadā LNG cenu kāpums zaudējumus kompensēja, taču lielākie finansiālie zaudējumi sagaida Krieviju 2026.-2027. gadā. Ņemot vērā globālo LNG pārpalikumu, kas gaidāms desmitgades otrajā pusē, cenu spiediens pastiprināsies, vēl vairāk samazinot Krievijas potenciālos ieņēmumus.
“Atbilstoši ES embargo grafikam, Krievijas gāzes piegādes 2026. gadā varētu samazināties par 50-65 %, 2027. gadā - gandrīz līdz nullei. Kopējie zaudējumi tiek lēsti 15-17 miljardu ASV dolāru apmērā gada eksporta ieņēmumos. Pat atvieglojot sankcijas, Krievijas atgriešanās Eiropas gāzes tirgū pirmskara līmenī šķiet maz ticama. Atmiņas par 2022. gada cenu šoku saglabāsies, kad pēc iebrukuma Ukrainā gāzes cenas kāpa vēl nebijušos augstumos, sasniedzot maksimumu 7. martā - 345 EUR par MWh, kamēr 2022. gada 1. ceturksnī Eiropas vidējā dabasgāzes TTF biržas cena bija 92,61 EUR/MWh. Krievijas cauruļvadu gāze joprojām ir lētākā iespēja Eiropai, tās aizstāšana ar Amerikas LNG samazina ES rūpniecības konkurētspēju, tomēr ģeopolitiskie un tirgus faktori darbojas pret sadarbību ar Krieviju,” secina “Незыгарь”.
Eiropai jābūt piesardzīgai - Krieviju dabasgāzes tirgū aizstāj ASV
ASV ieņēmumi no LNG pārdošanas ES 2025. gadā tuvosies Krievijas gāzes ieņēmumu pirmskara līmenim, liecina “Eurostat” dati.
“Eiropas atkarība no ASV energoresursiem, ņemot vērā Vašingtonas ambīcijas Grenlandē, rada ievērojamu ģeopolitisku risku,” norāda biznesa laikraksts “Handelsblatt”, atsaucoties uz Eiropas analītiķiem. Eiropa kļūst atkarīga no Vašingtonas: ASV piegādā Vācijai 92% sašķidrinātās dabasgāzes. ES tradicionālo piegādātāju Krieviju aizvieto ar ASV un šo importu tagad uzskata par “diversificētu”. Tomēr nākotne ir visai neskaidra: Eiropa demonstrē pārsteidzošu inerci un ierobežotas manevra iespējas. ASV joprojām ir galvenais LNG eksportētājs Eiropā, un šī piegādes avota diversifikācijai būtu nepieciešama aktīvāka sadarbība arī ar citiem LNG piegādātājiem - smagsvariem, piemēram, Kataru, kas signalizējusi par savu iespējamo aiziešanu no Eiropas gāzes tirgus, ja netiks atceltas “zaļā kursa” vides iniciatīvas. “Eiropa var nonākt enerģētikas krīzē. Gāzes rezerves krātuvēs pašlaik ir mazākas nekā Ukrainas kara sākumā, atkarība no Amerikas LNG, pasliktinoties attiecībām ar Vašingtonu, rada deficīta un augstāku gāzes cenu riskus,” ziņoja laikraksts “The Guardian”.
“Mums jāatzīst jaunā realitāte - ASV dominance enerģētikas jomā Donalda Trampa vadībā. Eiropai energoresursu importa jautājumos jārīkojas piesardzīgi (..) ASV Nacionālās drošības stratēģija skaidri definē energoresursu eksportu kā varas projicēšanas līdzekli. Līdzīgu pieeju ASV mēģināja īstenot 20. gadsimta 80. gados Ronalda Reigana vadībā, cenšoties atturēt Eiropas partnerus no gāzes tirdzniecības ar PSRS. Taču toreiz vēl nebija izgudrota sašķidrinātās dabasgāzes tehnoloģija, tāpēc Eiropai nebija alternatīvas Krievijas cauruļvadu gāzei,” uzskata Norvēģijas Starptautisko attiecību institūta profesors Kacpers Šuleckis. Īstermiņā pastāv lielāku enerģijas izmaksu risks, ņemot vērā ASV un Eiropas attiecību pasliktināšanos. “ES gāzes rezerves pašlaik ir ļoti mazas - zemākās pēdējo gadu laikā un kopš kara sākuma Ukrainā. Ja mums būs auksta ziema un saspīlētas attiecības ar ASV, mūs sagaida cenu kāpums un rezervju izsīkums, tuvākajos mēnešos mēs varētu saskarties ar patiesi dramatisku enerģētikas krīzi (..) Pēc ASV muitas tarifu piemērošanas ES apsver iespēju pārtraukt tirdzniecību ar ASV, taču paši politikas veidotāji Briselē atzīst, ka ASV gāzei pašlaik nav reālas alternatīvas.”
Kādas ir cenas?
Londonas ICE biržas tirdzniecības dati: gāzes cenas Eiropas tirgū strauji pieaugušas, pirmo reizi kopš 2025. gada marta, pārsniedzot 500 ASV dolārus par tūkstoš kubikmetriem. Februāra līgumu cena TTF biržā Nīderlandē pieauga par 4%, līdz 505 USD par 1000 m3 jeb 41,8 eiro par MWh. Tomēr cena vēlāk nokritās līdz 38,2 eiro par MWh. “Gazprom” komentēja, ka galvenie cenu kāpuma iemesli bija gāzes patēriņš Eiropā, prognozēti aukstuma periodi un straujš gāzes cenu pieaugums ASV. Rezerves ES valstu gāzes pazemes krātuvēs ir mazākas par 49%. Kopš apkures sezonas sākuma ES valstis no krātuvēm ir izņēmušas aptuveni 43 miljardus kubikmetru gāzes. Pagājušās nedēļas sākumā gaidāmā gāzes cena Vācijā un Austrijā pārsniedza 525 USD par 1000 m3, diennakts laikā piedzīvojot 11% kāpumu.
Eiropa meklē alternatīvas
Bosnijas un Hercegovinas valdība lēmusi par amerikāņu uzņēmuma “AAFS Infrastructure and Energy” piedāvātā projekta “Southern Interconnection” (Dienvidu starpsavienojuma) gāzesvada būvniecību 2026. gadā. Paredzams, ka jaunais cauruļvads savienos valsti ar sašķidrinātās dabasgāzes termināli Horvātijas Krkas salā un būs alternatīva “Turkish Stream” gāzes cauruļvadam, kas Krievijas gāzi Bosnijai un Hercegovinai piegādā caur Serbiju. Bosnijai un Hercegovinai pašlaik nav citu alternatīvu gāzes piegādes avotu. Projekta izmaksas tiek lēstas 200 miljoni ASV dolāru.
“Turkish Stream” piegādes apjomi jau pārskatāmā nākotnē var samazināties, jo gāzes tranzītu palielina Azerbaidžāna, uzsākot piegādes Vācijai, Itālijai, Austrijai, Bulgārijai un citām valstīm. Baku aktīvi aizvieto Krievijas gāzi un iekaro jaunus tirgus - Azerbaidžānas gāzi importē 16 pasaules valstis.
Eiropas valstu centieni samazināt atkarību no Krievijas piegādēm rezultējušies ar Kaspijas reģiona valstu gāzes pieprasījuma kāpumu Eiropas Savienībā. 2025. gada jūnijā Azerbaidžānas valsts naftas uzņēmums SOCAR parakstīja desmit gadu līgumu ar Vācijas enerģētikas holdingu SEFE (“Securing Energy for Europe”) par 1,5 miljardu kubikmetru gāzes piegādēm gadā. Pat ja Eiropa nevarēs atteikties no Krievijas gāzes pilnībā, tad samazinās patēriņu līdz minimumam”, atgādina “Telegram” kanāls “Россия - не Европа!”. SOCAR paziņoja par gāzes piegādēm Vācijai gāzes cauruļvadā “Trans-Adriatic Pipeline” (TAP). Vienlaikus sāks darboties Dienvidu gāzes koridora Transanatolijas gāzes cauruļvads (TANAP). Azerbaidžāna sadarbībā ar Turkmenistānu ir sākusi liela mēroga piegādes ES par zemākām cenām nekā ASV, apejot Krievijas tranzītu. “Eiropas valstis saņems aptuveni 13 miljardus kubikmetru papildu cauruļvada gāzes no Krievijas stratēģiskā partnera,” komentē “Telegram” kanāls “Мельница”.
Eiropa nepiekāpās: sabrūk Krievijas “enerģētiskās lielvalsts” koncepcija
Ukrainas krīzes gaitā Eiropa nepiekāpās. “Rietumvalstu sabiedroto koalīcijai tomēr bija svarīgāk iedzīt Krieviju stūrī, nevis garantēt īstermiņa peļņu dažiem uzņēmējiem. Būs zaudējumi, bet jebkurā cīņā tie ir neizbēgami, toties ES nav nonākusi lūdzēja lomā,” komentē “Telegram” kanāls “Московская прачечная”. Nesenos Krievijas diktatora izteikumus atceras “Telegram” kanāls “Россия - не Европа”: “Putins vēl 2022. gadā, komentējot Eiropas mēģinājumus “uzspiest Krievijai nosacījumus enerģētikas nozarē”, citēja krievu tautas pasaku “Lapsa un vilks”: “Bet, ja kāds mēģina mums kaut ko uzspiest ar varu, es vēlos norādīt, ka tie, kuri mums kaut ko uzspiež, lai paši vispirms padomā, kādā situācijā nonākuši, pirms diktēt mums savu gribu. Lai viņi padomā par to (..) Un mums atliek tikai viena lieta - kā slavenajā krievu pasakā atgādināt viņiem: “Salsti, salsti, vilka aste” (“мерзни, мерзни, волчий хвост”). Eiropa Krievijas šantāžai nepakļāvās. Krievijas “enerģētiskās lielvalsts” krahs ir likumsakarīgs iznākums agresijai Ukrainā. Atteikšanās no Krievijas gāzes Putinam parāda, ka eiropieši mobilizējas, gatavojas ilgstošai konfrontācijai ar Krieviju un rēķinās ar zaudējumiem. Savukārt Krievijai jau pārskatāmā nākotnē būs jāatvadās no energoresursu eksporta ekonomikas modeļa, pretējā gadījumā stagnācija un lejupslīde kļūs neizbēgama.
