Baltijas valstīs saltas ziemas sen nav bijušas, tāpēc gaisa temperatūra zem mīnus 20 grādiem pēc Celsija ir radījusi teju vai paniku. Izrādās, ka noliktavās nav pietiekamu kurināmā krājumu. Lietuviešiem, latviešiem un igauņiem salst muguras, pēdas un dibeni, lielveikalos brikešu, malkas un granulu deficīts. Elektrības cena ir biržā rekordaugsta, jo vējš nepūš, saule nespīd un ūdens netek...
Kas to varēja iedomāties, ka ziemā vajadzēs arī malku?
Aukstā laika dēļ granulu krājumi Igaunijā samazinās, un pieaugošais pieprasījums kaimiņvalstīs ietekmē arī cenas Igaunijas patērētājiem, sacīja Meža un kokapstrādes rūpniecības savienības izpilddirektors Henriks Vālja. Granulu ražotāja un pārdevēja “Briketipoisid” izpilddirektors Argo Kivi piebilda, ka granulu cenas ir pieaugušas par 25%. Pēc Vālja teiktā, aukstums pēc Ziemassvētkiem izraisīja straujāku, nekā gaidīts, ražotāju krājumu samazināšanos. Turklāt pieprasījums ir ievērojami pieaudzis, ziņo ERR. "Tas ir radījis nenoteiktību, jo ziema nerāda nekādas mazināšanās pazīmes. Krājumu līmeņi parasti tiek plānoti, pamatojoties uz patēriņu iepriekšējās ziemās, un, tā kā tik auksta ziema nav bijusi kādu laiku, tas, protams, ir lielā mērā ignorēts," skaidroja Vālja, iesakot patērētājiem pārskatīt visu Igaunijā darbojošos piegādātāju piedāvājumus. Latvijas ziņu dienests “rus.lsm.lv” ziņoja, ka līdz ar spēcīga sala iestāšanos veikalos visā valstī trūkst kurināmā granulu un brikešu un daži pat nosaka iepirkuma ierobežojumus. Un, lai gan ražotāji darbojas ar pilnu jaudu, pieprasījums pārsniedz piedāvājumu.
Vālja apstiprināja, ka pieprasījuma pieaugums sākotnēji tika novērots Latvijā, kur patērētāju krājumi, visticamāk, bija mazāki. Tiesa kas tiesa - Latvijā dažbrīd veikalos nav ne brikešu, ne granulu, ne pat dārgās kamīnmalkas. Dažbrīd ir, dažbrīd nav, un kurināmo nākas meklēt kā ar uguni.
Aukstuma un vēja trūkuma dēļ elektroenerģijas cenas pagaidām saglabāsies ļoti augstas, ziņojis Igaunijas uzņēmums “Enefit”, kas ir būtisks tirgus dalībnieks arī Latvijā.
Ierosina aizliegt krieviem un baltkrieviem pirkt nekustamo īpašumu
Igaunijas Iekšlietu ministrija ierosinājusi aizliegt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem bez ilgtermiņa uzturēšanās atļaujām iegādāties nekustamo īpašumu. Šis solis varētu skart aptuveni 10 000 ārzemnieku. Iekšlietu ministrs Igors Taro (partija “Eesti 200”) par šo iniciatīvu paziņoja ceturtdien, 29. janvārī. Pēc viņa teiktā, ministrija steidzami sāks sagatavot attiecīgos likumdošanas grozījumus. Grozījumi ietver aizliegumu iegādāties nekustamo īpašumu Igaunijā Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem bez ilgtermiņa uzturēšanās atļaujām, kā arī uzņēmumiem, kuros viņi ir faktiskie īpašnieki. Taro uzskata, ka nekustamā īpašuma iegāde personām ar neskaidru pagātni, kuras īslaicīgi dzīvo Igaunijā vai kuras nesen ieradušās, rada draudus valsts drošībai, ņemot vērā Kremļa un tā sabiedroto agresiju pret Ukrainu. "Mēs esam ievērojami ierobežojuši šādu pilsoņu ieceļošanu un uzturēšanos Igaunijā, un ir loģiski, ka viņiem arī tiek liegtas tiesības iegādāties nekustamo īpašumu, jo to varētu izmantot izlūkošanas un sabotāžas darbībām, tostarp tādu pozīciju sagatavošanai, kuras varētu tikt izvietotas krīzes situācijās," paziņoja Taro. Ministrs uzsvēra, ka pašreizējie ierobežojumi ārzemniekiem iegādāties nekustamo īpašumu pierobežas apgabalos un uz mazām salām nav pietiekami efektīvi. Viņš sacīja, ka Igaunijai vajadzētu pāriet no ierobežojumiem uz pilnīgiem aizliegumiem, kā to jau ir izdarījušas vairākas kaimiņvalstis ES un NATO, tostarp Somija, Norvēģija, Zviedrija, Lietuva un Latvija. Vienlaikus Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi ar ilgtermiņa uzturēšanās atļaujām Igaunijā saglabās tiesības pirkt, pārdot, mantot un dāvināt nekustamo īpašumu. "Mēs zinām, kas ir šīs personas, jo, izsniedzot ilgtermiņa uzturēšanās atļaujas, tika rūpīgi pārbaudīta viņu pagātne," atzīmēja Taro. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas datiem, uz 9. janvāri Igaunijā dzīvoja 1190 Baltkrievijas pilsoņi un 70 237 Krievijas pilsoņi ar ilgtermiņa uzturēšanās atļaujām, kā arī 1476 Baltkrievijas pilsoņi un 7797 Krievijas pilsoņi ar termiņuzturēšanās atļaujām. "Saskaņā ar Zemesgrāmatas datiem, kopš Krievijas Federācijas pilna mēroga kara sākuma pret Ukrainu aptuveni 1000 Krievijas pilsoņu, kuru saikne ar Igauniju nav zināma, jo viņiem trūkst Igaunijas personas koda, kas parasti tiek izsniegts kopā ar uzturēšanās atļauju, ir iegādājušies nekustamo īpašumu Igaunijā," atzīmēja Iekšlietu ministrijas preses dienests. Centra partija uzskata, ka partija "Eesti 200" ar šo likumprojektu cenšas vairot savu popularitāti un ka Igaunijas drošības apsvērumu dēļ ir nepieciešams pārbaudīt visus trešo valstu pilsoņus, kuri ir ieinteresēti nekustamajā īpašumā un kuriem nav uzturēšanās atļaujas. "Šis jautājums attiecas ne tikai uz Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, jo, pat ja mēs pieņemsim šādu likumu, mums jāņem vērā arī tas, ka šos pašus darījumus faktiski varētu veikt personas, kas nav Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas pilsoņi. Šajos darījumos varētu būt iesaistītas ēnu personas," sacīja Saeimas deputāts Lauri Lāts (Centra partija). Daži juristi norāda, ka plāns aizliegt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem iegādāties nekustamo īpašumu ir antikonstitucionāls. Pēc zvērinātas advokātes Ksenijas Kravčenko domām, šīs iniciatīvas īstenošanai būtu nepieciešams grozīt Igaunijas Republikas pamatlikumu. Tomēr politiķi pašlaik ir apņēmušies līdz šai vasarai grozīt likumu, kas ierobežo nekustamā īpašuma pirkšanu.
Igaunijā gudro par alternatīvām amerikāņu IT produktiem
Igaunija testēs alternatīvas amerikāņu IT risinājumiem, meklējot rezerves plānu gadījumam, ja ES noraidīs amerikāņu IT produktus. Valsts IT centrs, kas nodrošina datoru darbstacijas Igaunijas valdības iestādēm, gada otrajā pusē sāks testēt IT risinājumu izmantošanu neatkarīgi no amerikāņu uzņēmumu, piemēram, “Microsoft”, “Google” un “Amazon”, tehnoloģijām, piektdien, 30. janvārī, ziņoja ETV+ ziņu raidījums "Aktualnaja kamera". Centrs uzsvēra, ka tā nav pilnīga amerikāņu produktu noraidīšana. Pēc Valsts IT centra direktora Ergo Tāra teiktā, testēšanas mērķis ir novērtēt Igaunijas iespējas, ja Eiropas Savienība nolemtu ierobežot uzticēšanos amerikāņu tehnoloģijām. Šādā situācijā, atzīmēja Tārs, valstij būtu jāapsver Eiropas IT risinājumi. Tomēr viņš atzina, ka pašlaik alternatīvas vadošo amerikāņu tehnoloģiju uzņēmumu produktiem praktiski nav dzīvotspējīgas.
Igaunija neprasīs no “Bolt” un “Wolt” kurjeriem obligātas valsts valodas zināšanas A1 līmenī
Kamēr Lietuva ir sākusi pieprasīt, lai ārzemniekiem, kas strādā kurjeru piegādes pakalpojumos, būtu lietuviešu valodas pamatprasme, Igaunija neplāno ieviest līdzīgas prasības, norādot, ka A1 līmeņa valodas prasmes tests nepastāv un tā izstrāde būtu nesamērīga, savukārt A2 līmeņa prasība būtu pārmērīga. Sākot ar 2026. gadu, ārzemniekiem, kas strādā pakalpojumu sektorā Lietuvā, ir jābūt vismaz A1 līmeņa lietuviešu valodas prasmei. Sākotnējās atsauksmes liecina, ka viņu valodas prasmes joprojām ir diezgan ierobežotas, un sūdzību skaits pieaug. Pēc Igaunijas Valodas departamenta ģenerāldirektora Ilmāra Tomuska teiktā, šis valodas prasmes līmenis varētu būt pietiekams, piemēram, kurjeriem. "Ņemsim A1 līmeņa aprakstu. Tas ir spēja iepazīstināt ar sevi un citiem, uzdot jautājumus par savu dzīvesvietu, pazīstamiem cilvēkiem un lietām. Tas ir vispārīgs apraksts, bet patiesībā tas ir tieši saistīts ar kurjera darbu, jo viņam jāzina, kurp viņš dodas. Protams, viņam jāzina arī alfabēts, jo daudzi kurjeri var nākt no zemēm, kurās tiek izmantots cits alfabēts," sacīja Tomusks. "Pirmkārt, ir nepieciešams pamata vārdu krājums, jāspēj pajautāt adresi, stāvu, vai vārti atveras utt. Tātad kurjers var viegli tikt galā ar A1 līmeni," viņš paskaidroja. Lietuvā darbiniekam A2 eksāmens jānokārto divu gadu laikā, bet Igaunijā nav izstrādāts valsts mēroga tests līmeņiem, kas zemāki par A2. Tomusks norādīja uz atšķirībām starp abiem līmeņiem: "A2 ir nedaudz sarežģītāks līmenis, kas papildināts ar rakstīšanas prasmēm." Pēc viņa teiktā, apsardzes darbiniekiem, biļešu kontrolieriem, durvju sargiem, kurjeriem, darbiniekiem, kas veic tehniskus vai atbalsta uzdevumus valsts iestādēs, kurinātājiem, kopētājiem un citiem līdzīgiem darbiniekiem jābūt A2 valodas prasmēm. "Īsāk sakot, cilvēkiem, kuriem kaut kādā līmenī ir jāsazinās ar citiem, iespējams, jāaizpilda dažas veidlapas," atzīmēja Tomusks. Izglītības un pētniecības ministrijas Valodas politikas departamenta padomnieces Kātlinas Kiverikas ieskatā prasība kurjeriem iegūt igauņu valodas zināšanas A2 līmenī būtu nepamatots ierobežojums. Pēc Kiverikas teiktā, valodas zināšanu pierādīšana būtiski neuzlabos situāciju pašvaldībām, kas izsniedz apkalpojošā personāla kartes, tāpēc viņa uzskata, ka efektīvāks pasākums būtu pastiprināta uzraudzība un, ja nepieciešams, šādu karšu apturēšana taksometru vadītājiem.
Igaunija, kā redzams, ir ar liberālāku piegājienu prasībām pārtikas piegādātājiem un taksometru vadītājiem, atstājot šo jautājumu biznesa ziņā. Vai nu cilvēks spēj strādāt, vai nespēj. Ja viņš nespēj sazināties ar klientiem, tad nevar strādāt; ja spēj, tad strādā. Pēc Igaunijas likumdevēju domām, valstiska regulēšana te nav vajadzīga.
Ukraiņus gānījušais krievu opozicionārs Volkovs var palikt Lietuvā
Lietuvas sabiedriskais medijs LRT publicējis interviju ar nesen amatā iecelto Lietuvas Migrācijas departamenta vadītāju Indri Gasperi, kurā galvenais jautājums ir par skandalozo gadījumu ar Krievijas opozīcijas politiķa Leonīda Volkova lietu. Pēc paziņojuma, ka Volkovs var palikt Lietuvā, ir izskanējusi kritika - Lietuvas Konservatīvo līderis Laurins Kasčūns ir sacījis, ka Migrācijas departamenta lēmums ir apkaunojošs. Arī prezidents Gitans Nausēda ir norādījis, ka tik grūtā laikā “valstij, iespējams, ir nepieciešama lielāka stingrība”.
Taču Gaspere saka, ka apkaunojoši būtu, ja departamenta lēmums tiktu pieņemts, pamatojoties nevis uz juridiskām, bet gan politiskām metodēm. “Manuprāt, būtu apkaunojošāk, ja mēs vērtētu ikvienu, par ko pieņemam lēmumu, izmantojot politiskas, nevis juridiskas metodes. Tas būtu apkaunojoši. Jo arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir paziņojusi, ka mēs nevaram tiesāt nevienu pilsoni un nekavējoties viņu nosodīt bez jebkādas juridiskas analīzes. Tāpēc, manuprāt, tas būtu vēl apkaunojošāk nekā mūsu vēršanās pie kompetentās iestādes - Valsts drošības departamenta (VSD). Izvērtējot visus aspektus - ne tikai to, ko Krievijas pilsonis L. Volkovs rakstīja savās īsziņās, bet visu situāciju kopumā, kā arī pieejamo informāciju par viņu -, VSD sniedza juridisko izvērtējumu un secināja, ka šis pilsonis nerada draudus valsts drošībai. Tāpēc Migrācijas departamentam nevajadzēja pieņemt nekādus papildu lēmumus - ne uzturēšanās atļaujas grozīšanu, ne anulēšanu. Mēs vienkārši izvērtējām viņa situāciju un atstājām atļauju spēkā,” intervijā sacīja Gaspere.
Stāsts sākās no tā, ka šā gada sākumā nāca atklātībā Volkova sarakste ar kādu Krievijas Brīvprātīgo korpusa pārstāvi Ukrainas armijā. Šajā sarunā viņš bija nievājoši izteicies par Krievijas Brīvprātīgo korpusa komandieri Denisu Kapustinu.
Decembrī Ukrainas dienesti veica operāciju, kurā inscenēja viņa nāvi. Vēlāk izrādījās, ka viņš ir dzīvs.
Minētajā sarakstē Volkovs priecājas par Kapustina “nāvi”.
“Savā ziņā denacifikācija patiešām ir notikusi. Nacists, kurš ar savu eksistenci bija dāvana Kremļa propagandai, nomira,” rakstīja Volkovs.
Toreizējo Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītāju Kirilo Budanovu Volkovs nodēvēja par “riebīgu provinces polittehnologu”.
“Es ceru, ka Kapustina draugi sekos viņam. Andrejs Jermaks tiks arestēts, Mihails Podoļaks tiks arestēts, Budanovs tiks arestēts un visi pārējie propagandisti un liekuļi tiks arestēti. Un tad Ukrainai būs iespēja uzvarēt,” viņš pauda.
Pēc šo ziņu nākšanas atklātībā Volkovs atvainojās par saviem izteikumiem, kurus viņš nosauca par “emocionāliem un skarbiem”. Volkova izteikumi bija pausti privātā sarakstē, nevis apzināti izplatīti publiskā telpā.
Lietuvas amatpersonas neredz iemeslu sankciju mīkstināšanai pret Baltkrieviju
Eiropas aizsardzības un kosmosa komisārs Andrjus Kubiļus saka, ka neredz iemeslu, lai ES atceltu sankcijas pret Baltkrieviju. "Pagaidām neredzu nekādas norādes, kāpēc Eiropai, kas noteikusi sankcijas Aleksandra Lukašenko rīcības dēļ, tagad tās būtu jāatceļ," piektdien LRT radio sacīja Kubiļus. Viņš apšauba, vai autoritārā Baltkrievijas līdera rīcība ir būtiski mainījusies un vai ASV lūdz Eiropas Savienību (ES) atcelt sankcijas. "Eiropai un Lietuvai ir jāievēro skaidras vadlīnijas: sankcijas tika noteiktas Lukašenko režīma noteiktu rīcību dēļ, un, kamēr šīs darbības nemainīsies, kāpēc mums tās būtu jāatceļ?" intervijā nacionālajai raidorganizācijai LRT atzīmēja Eiropas komisārs. ES ir noteikusi plaša mēroga sankcijas pret Baltkrieviju par cilvēktiesību pārkāpumiem, atbalstu Krievijas karam pret Ukrainu un hibrīduzbrukumiem pret ES. Šonedēļ valdība apstiprināja nacionālo sankciju pagarināšanu pret Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem līdz 2028. gadam. Lai šis lēmums stātos spēkā, tas vēl jāapstiprina Seimā. Pēc Kubiļus teiktā, sankcijas ir svarīgas, taču tās neaptur Krievijas militārās darbības, tāpēc ir nepieciešams stiprināt Ukrainas aizsardzību, izmantojot ES finansiālo atbalstu. "Tikko ir pieņemts lēmums piešķirt Ukrainai 90 miljardu eiro aizdevumu, lai aizstātu iesaldētos Krievijas līdzekļus, par kuriem neizdevās panākt vienošanos. No tiem 60 miljardi ir paredzēti aizsardzībai," sacīja Eiropas komisārs. LRT citē arī opozīcijas demokrātu līderi Sauļu Skverneli, kurš saka, ka Lietuvai nevajadzētu spert nekādus soļus attiecību uzlabošanai ar Baltkrieviju, kamēr nebūs skaidru labas gribas pazīmju no Minskas puses. Tomēr viņš piebilda, ka viss ir atkarīgs no pašreizējās valdības lēmumiem un vērtējumiem. "Minska vienkārši vēlas darīt to, par ko jau sen sapņojuši - organizēt tikšanos augstākajā politiskajā līmenī, lai leģitimizētu savu varu," politiķis piektdien sacīja radioraidījumā “Ziniu Radijas”. "Šajā gadījumā, ja nebūs nekādu pazīmju, jebkādu labas gribas indikāciju, jebkādu soļu speršana no Lietuvas puses, manuprāt, būtu noteikta sakāve. Bet, es uzsveru, katrai valdībai ir tiesības lemt pašai," viņš piebilda. Skvernelis pauda, ka, neskatoties uz runām par diplomātiskajiem sasniegumiem, Lietuva vēl nav saņēmusi nekādas reālas pozitīvas zīmes no Baltkrievijas.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda paziņoja, ka Baltkrievijas minerālmēslu tranzīta atjaunošana caur Lietuvu nav iespējama, kamēr no Baltkrievijas lidos kontrabandas meteoroloģiskie baloni. "Šīs diskusijas par mēslošanas līdzekļu tranzītu ir pilnīgi nepamatotas un būs nepamatotas, kamēr vien kaut viens balons no Baltkrievijas lidos uz Lietuvu," ceturtdien žurnālistiem sacīja valsts vadītājs. "Mēs pilnībā bloķēsim šo jautājumu, un neviens pasaulē nemainīs mūsu viedokli," viņš piebilda. Pēc Nausēdas teiktā, pēc incidenta ar kontrabandas meteoroloģiskajiem baloniem otrdien, kad Viļņas lidosta bija spiesta trīs reizes apturēt darbību, Amerika pauda Minskai, ka šāda rīcība varētu apdraudēt divpusējo attiecību uzlabošanos. "Diemžēl mums ir darīšana ar sarežģītu valsti, sarežģītu kaimiņu, un, cik man zināms, pirms kāda laika baltkrievi deva solījumu mūsu amerikāņu sabiedrotajiem, ka viņi atrisinās balonu jautājumu. Un, cik man zināms, ASV pārstāvji ļoti ātri reaģēja uz šo jauno incidentu un diezgan skarbajā retorikā paziņoja, ka tas ir absolūti nepieņemami un jebkura vēlme veidot konstruktīvākas attiecības ar Baltkrieviju tiks izjaukta no pašu baltkrievu puses, ja tas turpināsies," uzsvēra prezidents.
