Policija un bankas atklāj 2025. gada kiberkrāpšanas datus

Latvijas iedzīvotāji 2025. gadā sūdzējušies policijai, ka viņiem uzkrāpti kopā 23,7 miljoni eiro.

Aizvadītā gada galvenā mācība ļoti bēdīga, jo izkrāptās summas apmērs turpina pieaugt par spīti tam, ka brīdināšana par krāpšanu gan ziņu, gan sociālo kampaņu veidos jau sāk izraisīt alerģiju - nevēlēšanos par krāpšanu vēl kaut ko lasīt vai dzirdēt. Vēl cita blakne kampaņām pret krāpšanu ir tāda, ka krāpnieki iekļāvuši cīņu pret krāpšanu savās shēmās, iestāstot apkrāpjamajiem, ka viņiem jāpiedalās krāpnieku ķeršanā. Tādējādi krāpšana darbojas mūžīgā dzinēja režīmā: ar izkrāpto summu pieaugumu tiek finansēts krāpšanā iesaistīto cilvēku un tehnisko līdzekļu pieaugums, kas nodrošina izkrāpto summu pieaugumu. Šobrīd nav saskatāmi spēki, kas mūžīgo dzinēju Latvijā un visā pasaulē apstādinās vismaz tādā nozīmē, lai izkrāpto summu pieaugums pārietu svārstībās vai pieaugumā tikai inflācijas ātrumā.

Kiberkrāpšana pieaug, pieaug, pieaug

Latvijas Valsts policija informē par izkrāptās summas trīskāršošanos pēdējo triju gadu laikā:

Šie skaitļi parāda tikai krāpšanas minimumu divu iemesli dēļ.

Pirmais, ka policija apkopojusi informāciju no iesniegumiem par krāpšanu, par ko cilvēki atzinušies, ka viņi kļuvuši par krāpšana upuriem. Ja cilvēki kauna, baiļu vai vēl citu iemeslu dēļ policijā nav vērsušies, tad viņu zaudējumi palikuši tikai viņu ziņā.

Otrkārt, šeit apkopota policijās iegūtā informācija ir tikai par dažiem no krāpšanas veidiem, kaut to ir daudz vairāk: pircējs nesamaksāja par saņemtu preci vai pārdevējs nepiegādāja apmaksātu preci; kredītņēmējs aizņēmās ar nodomu parādu neatdot; laulību afērists/afēriste nevis lauza, bet izpildīja solījumu upuri precēt, lai pēc kāzām iegūtu no viņa daudz vairāk nekā pirms kāzām pret viltus solījumu precēt.

Bieži vien grūti noteikt robežu starp krāpšanu un zagšanu. Ik pa laikam krāpšana kļūst par pamatu vardarbībai līdz pat slepkavībām. Ja to visu saskaitītu kopā naudas izteiksmē, gada summa Latvijas mērogā būtu ne pāris desmitu, bet pāris simtu vai vairāk miljonu eiro; krāpšanas izpratni var paplašināt arī tā, ka izkrāptā summas mērāma miljardos eiro.

No krāpšanas okeāna šeit pasmelta pilīte. Tā atšķiras pēc krāpšanas veida, kad tehnisko saziņas līdzekļu lietošana aizstāj cilvēku saskarsmi. Vienkāršāk sakot, šeit aplūkota krāpšana, kuras izmeklēšana nodota Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldei.

Kas mums draud biežāk un kas - retāk

Solīds pamatojums nespējai apturēt kiberkrāpšanas pieaugumu ir neiespējamība iepriekš paredzēt un brīdināt par krāpšanas veidiem un paņēmieniem. Tajā skaitā nav iespējams šo paņēmienus skaidri klasificēt. Nākas izlīdzēties ar piemēriem, kas vienmēr prasa piebildi, ka krāpšanai ir šādi “un citi” veidi un paveidi.

Valsts policijas Kibernoziegumu pārvalde tās pārziņā nodotos krāpšanas veidus 2025. gadā klasificējusi šādi:

Cietušo skaits pamanāmi mazāks nekā reģistrēto krāpšanas gadījumu skaits tāpēc, ka krāpšana tās upuru savlaicīgas atjēgšanās jeb atjēdzināšanas ar banku, policijas vai citu labvēļu iejaukšanos krāpšanu izjaukusi, pirms upuris zaudējis naudu vai, retākos gadījumos, kādu citu mantu.

Krāpšanas veidu nosaukumi palīdz atpazīt krāpšanu

Attālinās krāpšanas ienākšana cilvēku ikdienā liek ielāgot jaunos vārdus, kas apzīmē šādas krāpšanas veidus. Šo vārdu zināšana var palīdzēt krāpšanas brīdī šo krāpšanu atpazīt.

Vikšķerēšana ir telefonkrāpšana, kad zvanītājs var uzdoties par jebko atkarībā no krāpšanas scenārija, kuru sagudrošanā krāpnieki sacenšas ar legālajiem literātiem. Viens no standartpaņēmieniem ir uzdoties par sazvanītā cilvēka radu (bērnu utt.), kurš iekļuvis nelaimē un kuram tāpēc vajag skaidrās vai bezskaidrās naudas sūtījumu. Tikpat labi zvanītājs var uzdoties par maksājumu piedzinēju vai sniedzēju; var uzdoties par bankas vai policijas darbinieku, kurš informē apkrāpjamo par aizdomīgām darbībām apkrāpjamā bankas kontā un sniedz upurim tādas instrukcijas, lai šīs darbības apturētu un it kā jau zaudēto naudu atgūtu, ka īstenībā tieši šo instrukciju izpildes rezultātā nauda tiek zaudēta.

Pikšķerēšana‎ nozīmē vikškerēšanai līdzīgu sarunu izmantošanu, lai iegūtu no upura personas un viņa bankas konta datus, ar kuriem šiverēt pa kontu, uzdodoties par tā īpašnieku.

Smikšķerēšana ir saziņa telefonā ne ar balsi, bet ar īsziņām, no kuru starptautiskā apzīmējuma SMS (Short Message Service) radīts krāpšanas veida apzīmējums. Īsziņu saturs parasti ir prasības samaksāt rēķinus (soda naudas u.tml.), pie reizes atklājot datus par maksātāja kontu, kurā krāpnieki var mēģināt ieiet caur maksātāja telefonu, ja telefonā ir aplikācijas konta pārvaldīšanai.

Tie, kuri zaudē naudu savas alkatības dēļ, noticot solījumiem par milzīgiem peļņas procentiem, tiek nokaunināti ar stāstu, ka krāpnieki viņus dēvējot par cūkām. Proti, par lopiņiem, kādi pirms kaušanas jāuzbaro ar solījumiem un izrakstiem no viltus kontiem, kuros it kā krājas milzīgā peļņa no upuru ieguldījumiem.

Lielās bankas spējušas krāpšanu ierobežot

Atšķirībā no policijas datiem, kas uzrāda pārliecinošu krāpšanas apjoma pieaugumu, vismaz dažos banku darbības segmentos pērn iezīmējies izkrāptās naudas daudzuma samazinājums:

Ar šādiem datiem iepriecina Finanšu nozares asociācija (FNA), bet te atruna, ka tie nav dati par visām bankām, nemaz nerunājot par kopējo bezskaidrās naudas apriti Latvijā. Šeit līdzās no Komercbanku asociācijas pārformatizētajai FNA darbojas asociācijas “Fintech Latvija” uzņēmumi, kas sola kārtot darījumus raitāk un vienkāršāk nekā bankas.

Secinājums par iespējām savlaicīgi atpazīt krāpnieciskus darījumus ar banku kontos noguldītu naudu izdarāms, balstoties uz datiem no četrām lielākajām FNA pārstāvētajām bankām “Swedbank”, “SEB banka”, “Citadele” un “Luminor Bank” filiāles Latvijā.

Bankām izdodas novērst apmēram 86% investīciju krāpšanas mēģinājumu un apmēram 60% telefonkrāpšanas mēģinājumu. Investīciju krāpšana bankām ir vieglāk identificējama pēc darbībām ar bezskaidro naudu, kamēr telefonkrāpšana biežāk vērsta uz skaidro naudu, tajā skaitā no bankas konta paņemtu naudu.

Valsts un bankas kādreiz solīja, bet izpildīt nespēj

Valsts iestādes un bankas nevar necelt trauksmi par apjoma pieaugumu naudas izkrāpšanā ar digitāliem rīkiem, lai gan šī trauksme diskreditē trauksmes cēlājus. Proti, apliecina, ka maldinošas bijušas sociālās kampaņas pirms pārdesmit gadiem, kad tika solīta pilnīga drošība naudai, tiklīdz tā tiks pārvērsta bezskaidrā formā un uzticēta bankām. Tagad, toties, jārīko kampaņas ar skaidrojumiem, kā pasargāt digitalizētu naudu pret digitāliem izkrāpšanas rīkiem. Tikpat pretrunīgi ir mēģinājumi sargāt naudu no izkrāpšanas ar daudzpakāpju parolēm u.tml. apgrūtinājumiem naudas īpašniekiem, kas noved pie pilnīgi pretēja rezultāta. Krāpnieki lieliski izmanto naudas īpašnieku nogurumu un apjukumu, kad visu laiku jāpatur vērā atšķirības daudzu darījumu veidu autorizācijas paņēmienos.

Gan risks tikt apkrāptam, gan pret krāpšanu radītie apgrūtinājumi var radīt vēlēšanos atgriezties vecajos, labojos laikos. Piemēram, aiziet uz namu pārvaldes kasi, izstāvēt rindu un atdot skaidro naudu kasierei bez bažām, ka krāpnieki ierīkojuši viltus kasi, bet īstajai namu pārvaldei nauda nav samaksāta. Patiešām, praktiski neiespējami ierīkot viltus kasi (lai gan senos laikos viltus kasieres īstajā kasēs iesēsties mēdza), bet viltus rēķinu piesūtīšana notiek un to atpazīšana pēc viena ķebura maksājumu saņēmēja elektroniskajā adresē rada grūtības.

Ceļš uz vecajiem, labajiem laikiem pagaidām zudis

Tomēr nav saskatāms atpakaļceļš uz fiziskām kasēm namu pārvaldēs vai vismaz bankās, kurās kādreiz varēja iemaksāt skaidro naudu vai iesniegt ar roku rakstītus maksājumu uzdevumus naudas izsūtīšanai no bankas konta uz namu pārvaldi, “Latvenergo” utt. Pamatojums tāds, ka cilvēki un uzņēmumi veic ļoti daudz maksājumu un galu galā vairāk ciestu no pienākuma iznēsāt (izvadāt) skaidro naudu pa ļoti daudzām adresēm, nekā tagad cieš no pienākuma paturēt prātā (paturēt pašam vien zināmā vietā pierakstītas) daudzas paroles u.c. elektroniskās identifikācijas veidus.

Latvijas Banka nāca klajā ar datiem, ka bezskaidrās naudas pārskaitījumos izkrāptā nauda Latvijā no naudas pārskaitījumu kopsummas 2024. gadā bijusi zem 0,001%. Šādi procenti velk robežlīniju, zem kuras darījumu vide kiberkrāpniecības nozīmē skaitās laba. Visticamāk, ka arī pērn Latvija dzīvojusi šādā atmosfērā, kad neliels skaits krāpšanas upuru samaksājuši par darījumu veicēju vairākuma iespējām norēķināties, neizejot no mājas, no biroja vai no mobilā telefona finanšu aplikācijām.