Valdība ir atbalstījusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) priekšlikumu pieteikties Eiropas konkursam ar projektu “IntegroHEALTH” – Izcilības centrs integrētai vienotai veselības ekosistēmai. Jautājumus raisīja plānotās centra izmaksas – 30 miljoni. Onkoloģijas centra rekonstrukcijai 42 miljoni tika meklēti ar skandāliem caur smagām politiskām diskusijām, burtiski izcīnot projektu, kas Latvijas pacientiem ir vitāli nepieciešams. Šeit – 30 miljoni, un praktiski bez jelkādas publiskas pretestības. Ko tas nozīmē?
Ja Eiropas Savienība projektu apstiprinās, puse finansējuma nāks no ES, bet otra puse - aptuveni 15 miljoni eiro - būs jāsedz Latvijai. Arī par ārvalstu partneriem. Un tie nav nejauši izvēlēti: projektā iesaistīta Dandī universitāte un Eiropas Molekulārās bioloģijas laboratorija. Dandī universitāte ir viens no redzamajiem spēlētājiem medikamentu izstrādē globālajam tirgum, bet EMBL reputācijai komentāri nav vajadzīgi.
Bioloģiskās drošības pirmrindniece
Kas šajā projektā ir tik pievilcīgs gan Latvijas zinātniekiem, gan šīm ietekmīgajām starptautiskajām institūcijām?
Ārvalstu partneru ieguldījums - trīs miljoni eiro uz abiem - izklausās ievērojams, taču tas ir sadalīts sešos gados. Praktiski tas ir ap 250 tūkstošiem eiro gadā. Par piekļuvi stabilai, ilgtermiņa pētniecības infrastruktūrai tā ir ļoti mērena cena. Un tieši infrastruktūra šajā projektā ir galvenais.
Par projektu sabiedrībai tika stāstīts preses relīzē. Uzsvars likts uz agrīnu pandēmiju atklāšanu, mākslīgo intelektu, digitālajiem dvīņiem un Latvijas zinātnes starptautisku atpazīstamību. Papildus tika minēta arī iespējamā nozīme diversiju atklāšanā, kas automātiski ierindo projektu tā dēvētajā dubultā izmantojuma zonā un faktiski izslēdz plašu publisku diskusiju. Rodas iespaids, ka Latvija gatavojas kļūt par bioloģiskās drošības supervaroni - un drošībai naudu, protams, neskaita.
Aizdomīgi noslēpts
Tomēr, rūpīgi izlasot Ministru kabineta mājaslapā publicēto informatīvo ziņojumu, rodas sajūta, ka būtiskākais sabiedrībai tomēr nav pateikts.
Projekta dokumentos, pat ja tas nav formulēts tieši, ir skaidri redzams: “IntegroHEALTH” attīstība balstās uz Latvijas iedzīvotāju bioloģiskajiem un ģenētiskajiem datiem. Turpat norādīts arī plāns uzsākt vismaz desmit klīniskos pētījumus. Tas nav blakus efekts vai iespējamība - tas ir projekta īstenošanas nosacījums.
Vienlaikus dati un infrastruktūra tiek veidoti kā daļa no starptautiskas zinātniskas un komerciālas ekosistēmas, nevis tikai Latvijas robežās un tikai vietējo pacientu interesēs.
Kā tas tiek pasniegts tā, lai lasītājs bez biomedicīnas priekšzināšanām neiedziļinātos detaļās? Atbilde ir vienkārša - ar valodas palīdzību. Termini kā multi-omics, “ekosistēmas” vai “risinājumu paneļi” rada iespaidu par abstraktu augsto tehnoloģiju sistēmu, kas darbojas ar mikrobiem un datu plūsmām. Taču šīs sistēmas galvenais resurss ir pavisam konkrētu cilvēku dati.
Obligātie elementi
Projekts, neskaitot preses relīžu formulējumus, sastāv no vairākiem obligātiem elementiem.
Biobanka un multiomika. Tā ir bioloģiskā materiāla, tostarp DNS, uzglabāšana un analīze kopā ar medicīniskajiem un vides datiem. Bez šādas sasaistes biobankai nav jēgas.
Klīniskie pētījumi. Dokumentos skaidri norādīts - tiks uzsākti vismaz desmit klīniskie pētījumi. Tie nozīmē reālu pacientu vai brīvprātīgo līdzdalību. Tā kā projekts notiek Latvijas veselības aprūpes sistēmā, runa ir par Latvijas iedzīvotājiem.
Datu integrācija. Bioloģiskie un medicīniskie dati tiks analizēti kopā ar valsts reģistriem - nevis atsevišķi, bet kā vienota sistēma.
Partneru piekļuve un komercializācija. Projektā paredzēta ārvalstu partneru līdzdalība, nediskriminējoša piekļuve analītiskajām platformām un orientācija uz licencēšanu un pakalpojumiem uzņēmumiem. Tas ir skaidri ierakstīts kā projekta mērķis.
Atsevišķi jāmin notekūdeņu analīze, kas pasniegta kā viens no galvenajiem sasniegumiem. Šī metode ļauj iegūt bioloģisku signālu par visu iedzīvotāju kopumu vienlaikus, jo kanalizācijā nonāk medikamentu atliekas, baktērijas, vīrusi un metabolīti. Dati tiek iegūti bez ārsta apmeklējuma, bez brīvprātīgas dalības un bez individuālas piekrišanas. Formāli - anonīmi.
Taču šī anonimitāte ir populācijas līmenī. Mazā valstī, īpaši nelielās pilsētās, kur attīrīšanas iekārtas apkalpo ierobežotu cilvēku loku, šī “izplūšana” kļūst nosacīta. Bioloģiskais signāls ātri sašaurinās līdz konkrētai teritorijai un nelielai iedzīvotāju grupai. Vārdi netiek nosaukti, bet statistika vairs nav abstrakta.
Ģenētiskais materiāls pāri visam
Vienkārši sakot: jaunā centra darbība, arī komerciālā, balstīsies nevis uz “zinātni vispār”, bet uz Latvijas iedzīvotāju ģenētisko materiālu. Tieši tas publiskajā komunikācijā gandrīz neizskanēja.
Komercializācija dokumentos ir pateikta atklāti. Informatīvajā ziņojumā skaidri norādīts, ka licencēšana un pakalpojumu sniegšana uzņēmumiem ir viens no centra veiksmīgas darbības kritērijiem.
Ir svarīgi uzsvērt: šeit nav runa par ko nelikumīgu. Projekts pilnībā iekļaujas Eiropas un Latvijas stratēģijās un tiek īstenots ar respektablu institūciju līdzdalību. Formāli viss ir korekti. Taču tieši tas liek uzdot jautājumu - kāpēc tik jutīgā jomā sabiedrība netika uzrunāta iepriekš?
Ģenētiskā informācija atšķiras no parastiem medicīniskiem datiem. To nevar mainīt, tā saglabājas jutīga visu mūžu, un pat apkopoti rādītāji var tikt izmantoti teritoriju vai iedzīvotāju grupu riska novērtēšanai - ar sekām veselības apdrošināšanas, dzīvības apdrošināšanas vai pat nekustamā īpašuma cenās. Šāds datu slānis jau šobrīd tiek plaši izmantots komerciāli, arī nozarēs, kas no malas ar veselību šķiet nesaistītas. Tāpēc jautājumi par piekļuvi, izmantošanas mērķiem un principiem nevar būt sekundāri.
Un te arī ir galvenais jautājums, uz kuru publiskajos materiālos atbildes nav. Nav paskaidrots, kā tieši Latvijas iedzīvotāji tiek iesaistīti bioloģiskajā monitoringā, kur tiek vilkta robeža starp sabiedrības interesēm un komerciju un vai vispār paredzēta sabiedrības piekrišana.
Vienkārši izsakoties, jaunās struktūras labklājība tiks būvēta uz Latvijas iedzīvotāju ģenētiskā pamata. Sabiedrībai ir tiesības saprast - kāpēc un ar kādiem nosacījumiem.
Šis nav pārmetums projektam un neapšauba tā zinātnisko vērtību. Tas ir jautājums par komunikāciju. Projektus, kas izmanto iedzīvotāju ģenētisko materiālu, nevar pasniegt formātā “viss jau ir izlemts”. Tieša saruna rada uzticību. Noklusēšana - gluži pretēji.
Latvijas apstākļi patiešām padara projektu īpaši vērtīgu: neliela un stabila populācija, attīstīti elektroniskie reģistri, augsta datu salīdzināmība. Tieši tāpēc tie ir tik interesanti starptautiskajai industrijai. Lielajai farmācijas nozarei. Lielajiem uzņēmumiem.
Jautājums ir tikai viens - vai paši iedzīvotāji tam piekrīt. Un vai viņi piekrīt ne tikai ar saviem datiem, bet arī ar saviem nodokļiem finansēt sistēmu, kuras rezultātā viņiem pašiem nāksies pirkt produktus, kas radīti, balstoties uz šo informāciju.
Ir saprotami un loģiski, ja par to runā iepriekš. Šobrīd šādas sarunas vēl nav.
