Jo skaļāk pēdējos gados skan runas par nepieciešamību glābt valsts budžetu ar enerģiskiem un nepatīkamiem taupības pasākumiem, jo tieši tajā pašā laikā plašāka kļūst uz nevalstiskajām organizācijām (NVO) plūstošā naudas straume.
Neatbilstību starp finansiālo situāciju valstī no vienas puses un NVO no otras puses ir uzķēris Ministru prezidents Andris Kulbergs. Pēdējā mēneša laikā viņš par to ir regulāri izteicies publiski un arī uzdevis vairākām valsts iestādēm sagatavot datus par to, kādā veidā un cik daudz NVO saņem naudu un ar ko attaisno tās izlietošanu. 5. augusta pēcpusdienā drosmīgākie pārstāvji no 28 tūkstošiem Latvijas nevalstisko organizāciju ieradās Ministru kabinetā, lai mēģinātu paskaidrot Ministru prezidentam Andrim Kulbergam, cik lielu labumu Latvijas sabiedrībai un valstij devuši 793 miljoni eiro, kuru izplūšanu caur NVO 2025. gadā uzskaitījusi Finanšu ministrija. Ne pie kādiem kopsaucējiem puses nenonāca.
Vairāk nekā divas stunda pagāja, apmainoties ar pretenzijām. Sanāksmē piedalījās arī tādu NVO aktīvisti, kurus pašreizējā NVO finansēšanas kārtība apmierina tikpat maz kā A. Kulbergu. Valsts iestāžu grēki ne mazāki par NVO grēkiem. Ne NVO, bet Finanšu ministrijas sagatavotajam pārskatam par NVO finansēšanu tika veltīta spilgtākā no A. Kulberga replikām: "Te neko nevar redzēt. Šajos datos man nav nekādu iespēju izdarīt secinājumus. Tas ir kaut kāds virspusējs savārstījums no tā, ka nav pieejama informācija. Tas bija sūds, ko es redzēju. Stundu pavadījām. Es neko neieguvu. Man nav nekāda pārskata, kas man liek secināt, ka mums nav izejas datu. Mums nav informācijas par to, kas valstī notiek ar budžeta līdzekļiem." Sanāksmes gala rezultāts bija apņemšanās mēneša laikā sagatavoties nākamajai sanāksmei par to, kā ciešāk sasaistīt NVO finansējumu ar to darbības rezultātiem.
Ieguvums no A. Kulberga iekustinātas NVO problemātikas apspriešanas tāds, ka ir fiksēta un padarīta sabiedrībai zināma naudas straume, kāda izplūst caur NVO. Pie tā paša jāuzsver šīs naudas straumes pieaugums tieši pēdējos gados, kad runas par naudas taupīšanu kļuvušas par priekšnoteikumu, lai politiķi un augstākie ierēdņi varētu palikt savos amatos. Lai gan runu vairāk nekā darbu, skolu un slimnīcu slēgšanas vilnis Latvijā atkal ir iekustināts. Tādējādi runām par taupību ir piešķirta nopietnība un ticamība. Arī NVO nevar palikt pārliecībā, ka tās nepārskatāmi ilgi paliks ar strauji augošiem ieņēmumiem vismaz kopumā, pat ja naudas straume nenonāk līdz visiem, kas sevi iedomājušies un pieteikušies par NVO.
Finanšu ministrija 5. jūlijā atklāja daudzus datus par naudas apriti NVO. Atzīmējams fakts, ka NVO skaits Latvijā pieaug pretēji iedzīvotāju skaitam:
| 2023 | 2024 | 2025 | |
| Biedrību un nodibinājumu skaits kopā | 26 827 | 27 546 | 27 884 |
| Pārskatu VID iesniegušo NVO skaits | 13 181 | 13 249 | 12 964 |
Atšķirībām starp NVO kopskaitu un pārskatus iesniegušo NVO skaitu ir viegla korelācija ar atšķirību starp diviem dažādiem valsts iedzīvotāju skaita radītājiem. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) šā gada vidu saskaitījusi Latvijā 1 977 551 pastāvīgo iedzīvotāju, bet Centrālā statistikas pārvalde uz to pašu brīdi - 1 833 400 (nulles šeit norāda uz skaita noapaļošanu) pastāvīgo iedzīvotāju, skaitot kopā tikai tādus cilvēkus, kuri pēdējā gada laikā sazinājušies kaut ar VID, kaut ar kādu citu valsts iestādi. PMLP uzskaitē paliek cilvēki, kuri no Latvijas aizceļojuši ar tiesībām atgriezties. Uz šādu cilvēku rēķina, par kuriem gadu desmitiem var nebūt nekādu ziņu, PMLP līdz pat pēdējam laikam noturēja iedzīvotāju skaita radītāju virs diviem miljoniem cilvēku. Tādā veidā Latvija izskatījās solīdāka, nekā īstenībā ir. Tomēr ar laiku neizbēgamais ir jāatzīst.
Iedzīvotāju kopskaita samazināšanās liek punktu uz i daudziem datiem par to, kā Latvijā daudz kas samazinās vai vismaz nepalielinās, veidojot fonu, uz kura izceļas NVO apsaimniekotā naudas daudzuma pieaugums:
Ar 792 797 094 eiro, cik daudz naudas pērn fiksēti NVO apritē, pietiktu un pāri paliktu, lai Latvijas valsts varētu nosegt vienlaicīgi gan "airBaltic", gan "Rail Baltica" kārtējos finanšu prasījumus. Te netiek apgalvots, ka tā noteikti ir jādara. Ieguldījumiem ekonomiski neefektīvos uzņēmumos un projektos ir arī negatīvas sekas, bet naudas laišanai vietējā apritē (vismaz cerams, ka tā notiek) ir arī pozitīvas sekas neatkarīgi no tā, kādi deklarētie mērķi ar naudas piešķiršanu tiek vai netiek sasniegti. Te tikai tiek apliecināts, ka A. Kulberga jautājumiem par NVO finansēšanu ir vairāk nekā pietiekams finansiālais pamatojums.
Visvairāk jautājumus izraisa straujais pieaugums naudas plūsmai uz NVO. Vai tas atbilst labklājības pieaugumam valstī, kuras galvenā problēma ir dalīt konfektes vietējiem un visas Āfrikas bērniem? Tepat iepriekš jau atgādināts, ka tā tas noteikti nav. Taču nav noticis arī pretējais - nav kara un bada, kad cilvēku glābšanai daudzos gadījumos vajadzīga aktivitāte un elastība, ar kādām NVO mēdz pārspēt valsts iestādes (par to vissvaigākie piemēri saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā). Latvijā grūti pamanīt šādu vai tādu pamatojumu valstī cirkulējošo naudas līdzekļu pārdalei par labu NVO (visas izmaiņas izteiktas procentos pret iepriekšējo gadu):
| 2024 | 2025 | |
| IKP | 0 | +2,1 |
| Inflācija | 1,3 | 3,7 |
| Valdības izdevumi | +7,2 | +7,7 |
| NVO ieņēmumi kopā | +4,1 | +9,2 |
| -tajā skaitā valsts iemaksas | +17,0 | +19,9 |
| -tajā skaitā "citi ieņēmumi" | +16,9 | +4,5 |
Mazliet iepriekš sniegtais izplēsums no Finanšu ministrijas prezentācijas "Neatkarīgās" publikācijā tika papildināts ar divām izsaukuma zīmēm.
Pirmā (augšējā) izsaukuma zīme likta tāpēc, ka valsts izmaksāto subsīdiju un dotāciju pieauguma temps par desmit procentpunktiem straujāks nekā valsts kopējo izdevumu pieauguma temps. Tikpat labi tur derētu jautājuma zīme - kāpēc tā? Šajā sadaļā nepieciešama izpēte arī par to, cik liela daļa no NVO saņemtajiem ziedojumiem īstenībā ir liekama tajā pašā subsīdiju un dotāciju rindā, jo ziedojumi ir ekvivalenti valsts nodokļu atlaidēm (valsts nesaņemtajiem ienākumiem) tām NVO, kas noformējušās kā sabiedriskā labuma organizācijas.
Otrā izsaukuma zīme ir NVO "citiem ieņēmumiem" vairāk nekā 180 miljonu eiro vērtībā. Kā, lūdzu, tas notiek, ka atliek cilvēkiem noraidīt kosmosā nodomus darīt kaut ko labu, un kosmoss atsūta nevis kosmisko enerģiju, bet jebkurā bodē lietojamus eiro? Kas tie tādi par ieņēmumu veidiem, kurus nevar izteikt ar latviešu valodas vārdiem un ielikt atskaitēs ar Latvijas Republikā noteiktajiem grāmatvedības terminiem? Ar šādu jautājumu piemēriem pietiek, lai pamatotu to, kāpēc NVO finansēšanas izpēte ir valstiski svarīgs uzdevums.
